Līdz ar sagaidāmajām izmaiņām Eiropas Komisijas izdotajā normatīvajā regulējumā, arī nacionālajā līmenī lemts palielināt ieguldījumu slieksni maza mēroga infrastruktūras objektu revitalizācijā.

Lai izvairītos no ieguldījumiem infrastruktūrā, kas balstīti uz nesaimnieciskiem lēmumiem par turpmākajām infrastruktūras uzturēšanas iespējām, tika lemts palielināt maza mēroga infrastruktūras kopējo izmaksu apmēra slieksni no 5 uz 15 miljoniem eiro.

Šis solis nacionālajā līmenī sperts, balstoties publisku būvju investīciju izmaksās uz vienu kvadrātmetru 2010.-2015.gadā. Publisko būvju vidējās izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir 2 000 eiro. Vidēji viena šīs aktivitātes ietvaros revitalizējamā objekta vidējā platība ir 6 000 kvadrātmetru. Līdz ar to, lai nodrošinātu teritorijas sociālekonomisko attīstību, sniedzot pēc iespējas nozīmīgāku ieguldījumu aktivitātes mērķu un rādītāju sasniegšanā, kā arī nodrošinātu projektu īstenošanu plānotajā apjomā, konstatēts, ka optimālākais ieguldījumu apjoms vienā infrastruktūras vienībā ir 15 miljoni eiro.

Lai padziļināti sekotu līdzi degradēto objektu un teritoriju revitalizācijai Rīgā, analizētu aktivitātes ieviešanas progresu un izskatītu revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģiju grozījumus, lemts izveidot Uzraudzības padomi, kurā kā lemttiesīgie padomes locekļi darbosies Kultūras ministrijas (KM), Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji un kā novērotāji - Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Aktivitātes "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" mērķis ir sekmēt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu un veicot ieguldījumus degradēto objektu un teritoriju sakārtošanā. Tās ietvaros paredzēts izveidot vai pārbūvēt maza mēroga sabiedriskus, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus.

Projektu iesniedzēji ir Rīgas pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai komersanti, kuri noteikti KM plānošanas dokumentos. Citu objektu vai teritoriju apsaimniekotāji iesniegt projektus tiks uzaicināti pēc katras revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izstrādes.

Degradēto objektu un teritoriju atlasi veic, kā arī projektiem paredzēto finansējumu nosaka KM saskaņā ar katras revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju. Revitalizējamo teritoriju attīstībai šobrīd ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija un Teikas un Čiekurkalna apkaimes Brasas un Centra perifērijas apkaimju, kā arī Šķirotavas teritoriju revitalizācijas stratēģijas

Kopējais aktivitātes finansējums līdz 2018.gada 31.decembrim ir 88 799 793 eiro, t.sk. ERAF finansējums - 75 479 823 eiro un nacionālais publiskais finansējums, privātais līdzfinansējums - ne mazāks kā 13 319 969 eiro.