0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos

Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos

Anda Ziemele, SIA Jumis Pro grāmatvedības sistēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot © kuczin – stock.adobe.com

Anda Ziemele, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdātājaPar pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi:

  • attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem;
  • attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;
  • attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju.

Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli.

Klasifikācijas kritēriji:

  • tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai),
  • tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi,
  • tās nav iegādātas un netiek turētas pārdošanai,
  • to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls.

Atzīšanas kritēriji:

  • sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopuma, ja šajā datumā sabiedrībai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā;
  • ja tajā datumā, kurā sabiedrība ir kļuvusi par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieci vai nomnieci saskaņā ar finanšu nomu, tai nav iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, sabiedrība pamatlīdzekli atzīst vēlāk — tajā datumā, kad tai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

Tāds ir īsais ievads par pamatlīdzekļiem.

Kāpēc sāku par to runāt? Jo dzīve rāda, ka joprojām ir uzņēmumi, kuri nepievērš pienācīgu uzmanību pamatlīdzekļu uzskaitei. Pamatlīdzekļi netiek pienācīgi novērtēti, netiek iekļautas visas nepieciešamās vērtības pamatlīdzekļa vērtībā (piemēram, piegāde, montāža), netiek ņemtas vērā pamatlīdzekļa likvidācijai nepieciešamās summas, nepareizi noteikts lietošanas laiks u.tml.

Kāpēc pamatlīdzekļu uzskaite ir tik svarīga? Jo pamatlīdzekļi ir visilgāk lietojamie aktīvi uzņēmumā, un bilancē uzrādītās vērtības liek skaidri saprast, cik uzņēmums ir maksātspējīgs, vai nav pakļauts maksātnespējas draudiem. Pamatlīdzekļu nepareizai amortizēšanai ir tieša ietekme arī uz izmaksājamajām dividendēm. Likvidācijas vērtības neapzināšana uzņēmumā rada neparedzētas izmaksas pamatlīdzekļa izslēgšanas gadījumā. 

Piemērs: uzņēmums iegādājas četrpusējo ēveli par 55 000 eiro. 

Pamatlīdzekļa novērtēšana

Patiesība — jo komplicētāks pamatlīdzeklis (iekārta), jo vairāk vērtību jāiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Lai ar zāģi sāktu strādāt, to nepieciešams piegādāt un uzstādīt. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas: pirkšanas cenu, muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas, izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženierbūve ir nodota ekspluatācijā).

Attiecībā uz ēveli — tā uz uzņēmuma ražošanas telpām jāpiegādā, tātad papildu izmaksas ir transportēšanas izmaksas, kā arī montāžas izmaksas. Pieņemsim, ka kopsummā tas ir 4000 eiro. Lai ar šo iekārtu strādātu, nepieciešama darbinieku apmācība un varbūt arī speciālas datorprogrammas tās darbināšanai — tātad vēl vismaz 5000 eiro. Tātad iekārtas izmaksas jau ir palielinājušās par 9000 eiro, un tās uzskaites vērtība grāmatvedībā vairs nav 55 000 eiro, bet 64 000 eiro.

Nolietojums

Katrs pamatlīdzeklis nolietojas. Nolietojas dažādi: lineāri pa gadiem (mēnešiem) vai atbilstoši ražošanas procesam (darba stundas vai saražoto vienību skaits). Dažiem pamatlīdzekļiem pareizākā pieeja nolietojuma aprēķinam — izmantot ģeometrisko metodi, proti, pirmajos gados pamatlīdzekļa vērtība tiek norakstīta straujāk. Parasti šādu metodi mēdz izmantot autotransporta nolietojuma aprēķiniem. Tātad — svarīgi saprast, kādu nolietojuma metodi izvēlēties. Vispierastākā ir lineārā pa gadiem, pieņemot, ka pamatlīdzeklis tiks izmantots noteiktus gadus (mēnešus). Un te mēs esam nonākuši pie nākamā klupšanas akmens: cik ilgā laikā nolietot? Vispareizāk ir runāt ar uzņēmuma vadību, jo tai ir jānosaka derīgās lietošanas laiks. Vadība ir tā, kas pateiks, lietosim, kamēr iekārta salūzīs vai tik ilgi, kamēr kapitālais remonts neatmaksāsies, bet jaunas iekārtas iegāde būs lietderīgāka par remontu. Trešais moments — šī saimnieciskā darbība ir uz noteiktu laiku, pēc tam uzņēmums pārprofilēsies un iekārta tiks atsavināta. Jebkurā no šiem gadījumiem ir jāizvērtē nākamais solis — ko darīsim ar iekārtu? Pārdosim, nodosim lūžņos vai noliksim stūrī, lai stāv?

Kā jau minēju, katram pamatlīdzeklim jānosaka reāls tās lietošanas laiks, paturot prātā otro soli — pamatlīdzekļa likvidēšanu. Nedrīkst visiem pamatlīdzekļiem noteikt vienādu lietošanas laiku! Ēkas stāv gadu desmitiem, automašīnas kalpo īsāku laika posmu.

Runājot par ēkām. Ir absolūti nepiedodami ēkai noteikt lietošanas laiku 120 mēnešus jeb desmit gadus un nolietot to bez likvidācijas vērtības noteikšanas. Jā, var būt situācija, kad vadība pasaka: mēs šo guļbaļķu pirti izmantosim desmit gadus, pēc tam pārdosim. Tādā gadījumā ēkas lietošanas laiks tiešām būs desmit gadi. Bet paturēsim prātā likvidācijas vērtību un ēkas tirgus vērtību. Neviena ēka nedrīkst bilancē atrasties ar nulles vērtību, turklāt lietojama un izmantojama saimnieciskajā darbībā.

Kas ir likvidācijas vērtība, un ko tā nozīmē, kā tā ietekmē nolietojumu? Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. Vienkāršā valodā runājot: tā summa, ko uzņēmums atgūs, pamatlīdzekli pārdodot, vai summa, kas nepieciešama, lai pamatlīdzekli likvidētu (utilizētu). 

Kā noteikt likvidācijas vērtību? Pajautāt vadībai! Tā būtu vienīgā pareizā atbilde, bet ne vienmēr saņemsim izmantojamu atbildi, tāpēc grāmatvedim ir jāspēj paskaidrot, kas ir likvidācijas vērtība, kā tā iespaidos finanšu un nodokļu pārskatus. Sīka patiesība — jo lielāks pamatlīdzeklis, jo lielākas izmaksas tā izslēgšanas brīdī. Tā ir kā aksioma.

Izskatīsim mūsu piemēru par ēveli, ko iegādājāmies par 64 000 eiro. Vadība noteica, ka tā tiks darbināta astoņus gadus, pēc tam tā tiks pārdota un vietā tiks gādāta jauna, modernāka. Kā daudzos uzņēmumos grāmatvedis aprēķina nolietojumu? 64 000 eiro izdala ar 8 gadiem un noraksta 8000 eiro nolietojuma gadā. Pēc astoņiem gadiem iekārta bilancē ir par nulles vērtību. Vadība to pārdod par 32 000 eiro. Kā tas viss izskatās bilancē? Pirmā gada beigās vēl nekas, bet pēc pieciem gadiem? Bilancē pamatlīdzekļa vērtība ir stipri zemāka nekā tā tirgus vērtība. Investoriem šāds uzņēmums kļūst nepievilcīgs, jo nav atgūstamo līdzekļu.

Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība
1. gads 64 000 0 64 000 8000 8000 56 000 60 000
2. gads 8000 16 000 48 000 56 000
3. gads 8000 24 000 40 000 52 000
4. gads 8000 32 000 32 000 48 000
5. gads 8000 40 000 24 000 44 000
6. gads 8000 48 000 16 000 40 000
7. gads 8000 56 000 8000 36 000
8. gads 8000 64 000 0 30 000

Pareizi būtu — norādīt pamatlīdzeklim likvidācijas vērtību tādu, kāda ir iespējamā atgūstamā vērtība, proti, izpētot tā brīža tirgu un noskaidrojot, cik maksā 8 gadus veca līdzvērtīga iekārta. Pieņemsim, ka tie ir 32 000 eiro. Vērtība ir būtiska, tāpēc tā tiek iesaistīta nolietojuma aprēķinos, un nolietojuma tabula izskatās šāda.

Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība
1. gads 64 000 32 000 32 000 4000 4000 60 000 60 000
2. gads 4000 8000 56 000 56 000
3. gads 4000 12 000 52 000 52 000
4. gads 4000 16 000 48 000 48 000
5. gads 4000 20 000 44 000 44 000
6. gads 4000 24 000 40 000 40 000
7. gads 4000 28 000 36 000 36 000
8. gads 4000 32 000 32 000 30 000

Redzam, ka bilances atlikusī vērtība ir līdzvērtība tirgus vērtībai. Tirgus cenu tendencēm ir jāseko līdzi katru gadu. Ja redzam, ka līdzvērtīga pamatlīdzekļa tirgus vērtība krītas vai, tieši otrādi, ceļas (kā tas var būt ar ēkām), jāmaina pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība tā, lai bilances atlikusī vērtība būtu līdzvērtīga tirgus tendencēm.

Kas vēl jāņem vērā, nosakot likvidācijas vērtību? Ka nav tāda pamatlīdzekļa, kura likvidācija neprasītu izmaksas. Atšķirība tajā — vai šī vērtība ir būtiska vai nav. Piemēram, nevienu datortehnikas vienību nedrīkst izmest atkritumos. Tātad — tā ir jānodod utilizācijai uzņēmumam, kurš šādus atkritumus apsaimnieko. Varbūt uzņēmums prasa samaksu par utilizāciju, bet varbūt ne. Pieņemsim, ka utilizācija maksā 10 eiro par vienu vienību. Datortehnika ir jāaizved līdz utilizācijas punktam, kas arī kaut ko maksā. Tātad — uzņēmumam, ņemot uzskaitē datortehniku par 1500 eiro, jārēķinās, ka vienas vienības likvidācijas vērtība ir, kā minimums, 10 eiro. Summa ir nebūtiska, tāpēc šāda likvidācijas vērtība neiespaidos nolietojamo vērtību, un nolietojumu var rēķināt no pilnas iegādes vērtības. 

Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Finanšu pārskatos jāņem vērā, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāuzrāda ar pamatlīdzekli veiktās darbības. Šis ir viens no retajiem izņēmumiem, kad peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts savērstais rezultāts — vai nu peļņa, vai zaudējumi no pamatlīdzekļa pārdošanas. Ja pamatlīdzeklis būs nolietots līdz nullei — peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiks iekļauta pilnā pamatlīdzekļa pārdošanas vērtība 32 000 eiro, bet pretī nebūs izmaksu (atlikusī vērtība), kas radīs nepareizu priekšstatu par uzņēmuma ienākumiem. Savukārt, ja tiks piemērota likvidācijas vērtība un pārdošanas brīdī tā ir līdzvērtīga tirgus cenai, tad peļņas vai zaudējumu aprēķinā pamatlīdzekļa pārdošana vai nu neatspoguļosies, vai atspoguļosies ar nelielām svārstībām (ar +, ja pārdošanas cena būs lielāka par atlikušo, vai –, ja pārdošanas cena būs zemāka). Jebkurā situācijā pamatlīdzekļu pārdošanas izmaksu vai ieņēmumu pozīcija nevar būt pārlieku liela (izņemot tiešām kritiskus gadījumus).

Atceramies, ka ar pievienotās vērtības nodokli tam visam nav ne mazākās saistības! PVN tiek aprēķināts no tirgus vērtības. Šeit mēs runājam par patiesu un skaidru priekšstatu bilancē.

Bilance

Jāņem vērā, ka likumdošana mums nosaka, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei, un finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu.

Nepareizi novērtēti pamatlīdzekļi nesniedz ne skaidru, ne patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem un finansiālo stāvokli.

Runājot par bilanci. Situācijās, ja pamatlīdzekļi nav novērtēti atbilstoši to patiesajai jeb tirgus vērtībai, iespējamajiem investoriem radīsies priekšstats, ka uzņēmums nav konkurētspējīgs un maksātspējīgs (norēķināties spējīgs), vai arī, redzot, ka uzņēmumam ir daudz pamatlīdzekļu (pieņemot, ka šāda informācija tiek sniegta), bet tiem ir zema atlikusī vērtība, ka uzņēmums pret savu mantu izturas nesaimnieciski un nevērīgi, to bojājot un neremontējot, ja reiz vērtība ir zema. Ir atšķirība, vai piecus gadus veca iekārta bilancē tiek atspoguļota par 24 000 vai 40 000 eiro!

31.12. 2015. 31.12. 2016. 31.12. 2017. 31.12. 2018. 31.12. 2019. 31.12. 2020.
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 56 000 48 000 40 000 32 000 24 000 16 000
II. Pamatlīdzekļi kopā 56 000 48 000 40 000 32 000 24 000 16 000

Vai

31.12. 2015. 31.12. 2016. 31.12. 2017. 31.12. 2018. 31.12. 2019. 31.12. 2020.
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 56 000 52 000 48 000 44 000 40 000 36 000
II. Pamatlīdzekļi kopā 56 000 52 000 48 000 44 000 40 000 36 000

Investori, pirms ieguldīs līdzekļus uzņēmumā, bankas pirms kredīta izsniegšanas novērtē uzņēmuma vērtību, rēķina likviditāti, maksātspēju, rentabilitāti. Viens no rādītājiem, pret kuru tiek veikti aprēķini, ir aktīvi. Aktīvu vērtībā ietilpst pamatlīdzekļi kā viens no rādītājiem, kas norāda, vai uzņēmums ir spējīgs segt ilgtermiņa kreditoru summas ar saviem ilgtermiņa ieguldījumiem. Un te mēs atkal atgriežamies pie nolietojuma noteikšanas mehānisma.

Tātad, ja pamatlīdzeklis tiek iegādāts līzingā vai uz kredīta, tā minimālais lietošanas laiks ir kredītsaistību dzēšanas laiks, un atkal paturot prātā tirgus vērtību. Nedrīkst būt situācija, kad pamatlīdzekļa atlikusī vērtība ir zemāka par kredītsaistību atlikušo summu, turklāt jāņem vērā ne tikai kredītsaistību summa, bet arī kredītprocentu vērtība, kas jānomaksā saistību laikā.

Atceramies grāmatvedības pamatus — trīs bilances zelta likumus!

Pirmais bilances zelta likums paredz, ka ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē no pašu kapitāla. Tā kā pašu kapitāls ir uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku, tāpēc tas ir jāfinansē ar ilgtermiņa ieguldījumiem. Uzņēmuma vadība iegulda līdzekļus uzņēmuma pašu kapitālā un no tā iegādājas ilgtermiņa ieguldījumus, kuri paredzēti ilgāka laika lietošanas periodam. 

Otrais bilances zelta likums nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistībām. Tā kā ilgtermiņa saistības ir jādzēš pēc viena gada un ilgāk, tāpēc tās var izmantot ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai. Ja ilgtermiņa rīcībā esošais kapitāls ievērojami pārsniedz ilgtermiņa ieguldījumus, tad uzņēmumam ir iespējas lielu daļu apgrozāmo līdzekļu segt ar ilgtermiņa lietošanā saņemto kapitālu, bet lietderīgāk būtu palielināt ilgtermiņa ieguldījumus.

Trešais bilances zelta likums attiecas uz apgrozāmo līdzekļu finansēšanu.

Izmantotie avoti:

  1. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums
  2. MK noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi»
  3. Likums «Par grāmatvedību»
  4. Lursoft mājaslapa. Finanšu analīze

Turpinājumā

Ietekme uz dividendēm un finanšu rādītājiem

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.