0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm

Pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm

Anda Ziemele, SIA Jumis Pro grāmatvedības sistēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Turpinājums Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali. Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm
Ilustrācija: Arvis Villa

Anda Ziemele, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdātājaTurpinājums

Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā

Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali.

Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā būtiska un ņemta vērā nolietojuma aprēķinā.

1. piemērs — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība:

  Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība
1. gads 64 000 0 64 000 8000 8000 56 000 60 000

2. piemērs — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība:

  Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība
1. gads 64 000 32 000 32 000 4000 4000 60 000 60 000

Rēķinot tikai vienam pamatlīdzeklim nolietojumu un salīdzinot rezultātu, redzams, ka sadalāmās peļņas starpība ir 4000. Tas nozīmē, ka grāmatvedis uzņēmuma īpašniekus apkrāpj — par četriem tūkstošiem samazinot sadalāmās peļņas daļu. 

Peļņa pirms nolietojuma Gada nolietojums 1. piemērs Sada-lāmā peļņa Gada nolietojums 2. piemērs Sada-lāmā peļņa Starpība
10 000 8000 2000 4000 6000 4000

Sevišķi svarīgi tas bija pirms nodokļu reformas, kad nodoklis no dividendēm bija 10%. Viens ir tas, ka uzņēmuma īpašnieki zaudē dividendes, otrs — pārmaksā nodokli.

Salīdzinām nodokļos aprēķināto summu un izmaksājamo summu no sadalāmās peļņas daļas 4000 eiro:

  • Pirms reformas — sadalāmā peļņa 4000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% ir 400 eiro, un izmaksājam 4000 eiro dividendēs. Turklāt varēja būt situācijas, kad peļņa bija, bet uzņēmuma nodoklis, pēc uzņēmuma nodokļa deklarācijas korekcijām, nebija jāmaksā.
1. uzņēmums 2. uzņēmums Starpība
Peļņa pirms nodokļiem 14 000 18 000 –4000
UIN korekcijas
Finanšu nolietojums 4000 8000 –4000
Nolietojums nodokļiem –25 600 –25 600
ar UIN apliekamā peļņa –7 600 400 –8000
UIN 15% 60 –60
Dividendēs izmaksājamā summa 14 000 17 940 –3940
IIN 10% 1400 1794 –394
  • Pēc reformas — sadalāmā peļņa 4000 eiro, uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% ir 1000 eiro, un izmaksājam 4000 dividendēs vai 800 eiro, ja sadalāmajā peļņas daļā ietveram arī aprēķināto nodokli, bet dividendēs izmaksājam 3200 eiro.

Mēs redzam, ka maksājamā nodokļa starpība ir vai nu 600, vai 400 eiro. Turklāt vēl senākā pagātnē no sadalāmās peļņas nodoklis pat nebija jāaprēķina un jāmaksā.

Vēl uzmanība jāpievērš īpašnieku sastāvam. Ja mainās īpašnieki, tad nepareizi aprēķinātu dividenžu gadījumā īpašnieki nesaņem viņiem pienākošās dividendes, bet tās saņems nākamie īpašnieki, kuri nav rūpējušies par peļņu tajā laikā, par kuru tiek veikta peļņas sadale.

Grāmatveža darba pienākums ir veikt uzskaiti, veikt aprēķinus, bet noteikt aprēķinu pamatprincipus nav grāmatveža kompetencē. Kā jau autore minēja — nolietojuma aprēķins ietekmē gan peļņas, gan dividenžu lielumu, ietekmē finanšu rādītājus, turklāt grāmatvedis nevar būt tik tehniski izglītots, lai noteiktu pamatlīdzekļa lietošanas laiku, kā arī nevar zināt uzņēmuma saimnieciskās darbības nākotnes plānus, tāpēc viņam nav tiesību vienpersoniski nolemt pamatlīdzekļu nolietošanās periodu. Šāds lēmums ir vadības kompetencē. Grāmatvedis var (un viņam tas arī būtu jādara) sniegt informāciju par nolietojuma ietekmi uz finanšu rādītājiem, paskaidrot iespējamās nolietojuma aprēķina metodes (lineārā, ģeometriskā, jaudas), paskaidrot likvidācijas vērtības nozīmi un ietekmi uz aprēķiniem, bet lēmums jāpieņem uzņēmuma vadībai, dodot grāmatvedim rakstisku rīkojumu.

Ietekme uz finanšu rādītājiem

Katrs uzņēmums tiek dibināts ar mērķi gūt peļņu. Gūtā peļņa ir viens no uzņēmuma vērtības rādītājiem. Lai noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli, neieciešams veikt finanšu datu analīzi, ko mazie uzņēmumi nezin kāpēc neveic vai dara ļoti reti, aizbildinoties, ka uzņēmuma vadītājs pats visu zina un "visi cipari viņam ir galvā". Tas, protams, ir apsveicami, bet uzņēmuma vadītājam ir jāsaprot, ka finanšu datus analizē bankas, klienti, un tad nav brīnums, ka tiek atteikti kredīti vai ilgtermiņa līgumi, jo finanšu rādītāji ir ļoti slikti.

 Vadītājam jāsaprot, ka uzņēmuma finanšu rezultātu kontrole ir viens no uzņēmuma kvalitatīvas vadīšanas pamatnoteikumiem. Vadībai jābūt informētai par finanšu procesiem un finanšu rezultātu, to, kas tiek atainots finanšu pārskatos, jāsaprot finanšu pārskatu kopsakarības un ietekme uz ārējo pārskatu lietotāju lēmumiem. Pārskatos uzrādītajai informācijai jābūt patiesai, pārbaudāmai, salīdzināmai, precīzai. Uzņēmums nevar ilgstoši pastāvēt tikai un vienīgi, "optimizējot nodokļus". Agri vai vēlu būs jāpārskata attieksme pret finanšu pārskatos uzrādītājiem rādītājiem, aplēsēm, kas veido izmaksas un ietekmē nodokļus. Kvalitatīvu finanšu pārskatu pamatā ir kvalitatīva uzskaite un vadības profesionāla attieksme pret saimnieciskajiem procesiem. Vadībai ir jāizprot potenciālais ieguvums no precīzas uzskaites un pareizi sagatavotiem finanšu pārskatiem.

Tad, kad vadība pieņems lēmumu par ilgtermiņa līgumu slēgšanu, piedalīšanos tenderos vai kredītu ņemšanu, finanšu pārskati būs vai nu veiksmes atslēga, vai milzīgs zaudējums. Jo tieši finanšu pārskatu analīze ir ārējo partneru attieksmes veidošanas un lēmuma pieņemšanas pamatā.

Analizējot finanšu pārskatus, partneri redz, vai sadarbības partneris ir maksātspējīgs, vai tas ir rentabls, vai tam nav bankrota draudu. Tā kā šajā rakstā tiek aplūkota tikai pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz finanšu datiem, apskatīsim dažus no rādītājiem, kuru aprēķinos tiek izmantoti pamatlīdzekļi.

Piemēram: ir divi uzņēmumi ar vienādiem rādītājiem. Pamatlīdzekļu sastāvā ir viens pamatlīdzeklis (aprakstīts žurnālā Bilance Nr. 7 (475), 2021. g.), kuram katrs no uzņēmumiem atšķirīgi aprēķina nolietojumu. Pirmajam uzņēmumam — neņemot vērā likvidācijas vērtību, otram uzņēmumam — ņemot vērā likvidācijas vērtību.

1. uzņēmums — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads

Aktīvs

1.Ilgtermiņa ieguldījumi
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 56 000 48 000 40 000 32 000
II. Pamatlīdzekļi kopā 56 000 48 000 40 000 32 000
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI KOPĀ 56 000 48 000 40 000 32 000
I Krājumi
Gatavie ražojumi 20 000 20 000 20 000 20 000
KRĀJUMI KOPĀ 20 000 20 000 20 000 20 000
II. Debitori:
Pircēju un pasūtītāju parādi 35 000 35 000 35 000 35 000
DEBITORI KOPĀ 35 000 35 000 35 000 35 000
V. Nauda 20 000 20 000 20 000 20 000
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI KOPĀ 75 000 75 000 75 000 75 000
BILANCE 131 000 123 000 115 000 107 000

Pasīvs

Pašu kapitāls:
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) 2846 2846 2842 2842
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi 14 000 28 000 42 000
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 14 000 14 000 14 000 14 000
PAŠU KAPITĀLS KOPĀ 16 846 30 846 44 842 58 842
Aizņēmumi no kredītiestādēm 56 000 52 000 48 000 44 000
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 58 154 40 154 22 158 4158
Īstermiņa kreditori kopā 114 154 92 154 70 158 48 158
KREDITORI KOPĀ 114 154 92 154 70 158 48 158
BILANCE 131 000 123 000 115 000 107 000
1. gads 2. gads 3. gads 4. gads
1. Neto apgrozījums 150 000 190 000 230 000 280 000
Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas 100 000 140 000 180 000 230 000
PL nolietojums 8000 8000 8000 8000
Bruto peļņa vai zaudējumi 42 000 42 000 42 000 42 000
4. Pārdošanas izmaksas 10 000 10 000 10 000 10 000
5. Administrācijas izmaksas 18 000 18 000 18 000 18 000
6. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 0 0 0 0
7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 0 0 0 0
13. Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 14 000 14 000 14 000 14 000
14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu
15. Peļņa vai zaudējumi pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 14 000 14 000 14 000 14 000
18. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 14 000 14 000 14 000 14 000

2. uzņēmums — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads

Aktīvs

1.Ilgtermiņa ieguldījumi
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 60 000 56 000 52 000 48 000
II. Pamatlīdzekļi kopā 60 000 56 000 52 000 48 000
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI KOPĀ 60 000 56 000 52 000 48 000
I Krājumi
Gatavie ražojumi 20 000 20 000 20 000 20 000
KRĀJUMI KOPĀ 20 000 20 000 20 000 20 000
II. Debitori:
Pircēju un pasūtītāju parādi 35 000 35 000 35 000 35 000
DEBITORI KOPĀ 35 000 35 000 35 000 35 000
V. Nauda 20 000 20 000 20 000 20 000
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI KOPĀ 75 000 75 000 75 000 75 000
BILANCE 135 000 131 000 127 000 123 000

Pasīvs 

Pašu kapitāls:
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) 2846 2846 2842 2842
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi 18 000 36 000 54 000
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 18 000 18 000 18 000 18 000
PAŠU KAPITĀLS KOPĀ 20 846 38 846 56 842 74 842
Aizņēmumi no kredītiestādēm 56 000 52 000 48 000 44 000
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 58 154 40 154 22 158 4 158
Īstermiņa kreditori kopā 114 154 92 154 70 158 48 158
KREDITORI KOPĀ 114 154 92 154 70 158 48 158
BILANCE 135 000 131 000 127 000 123 000
1. gads 2. gads 3. gads 4. gads
1. Neto apgrozījums 150 000 190 000 230 000 280 000
Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas 100 000 140 000 180 000 230 000
PL nolietojums 4 000 4 000 4 000 4 000
Bruto peļņa vai zaudējumi 46 000 46 000 46 000 46 000
4. Pārdošanas izmaksas 10 000 10 000 10 000 10 000
5. Administrācijas izmaksas 18 000 18 000 18 000 18 000
6. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 0 0 0 0
7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 0 0 0 0
13. Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 18 000 18 000 18 000 18 000
14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu
15. Peļņa vai zaudējumi pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 18 000 18 000 18 000 18 000
18. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 18 000 18 000 18 000 18 000

Vieni no finanšu analīzes koeficientiem, kuros iesaistīti pamatlīdzekļi, ir pašu kapitāla attiecība pret pamatlīdzekļiem. Ja pašu kapitāls ir mazāks nekā ilgtermiņa ieguldījumu summa, tas nozīmē, ka pašu kapitāls nesedz visus ilgtermiņa ieguldījumus. Tas liecina par racionālu pašu kapitāla izmantošanu. Ja pašu kapitālu lieto apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, to uzskata par neracionālu pašu kapitāla izmantošanu.

Rādītājs raksturo pašu kapitāla summu pret 1 eiro pamatlīdzekļu vērtību.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads
1. uzņēmums Pašu kapitāls 16 846 30 846 44 842 58 842
Pamatlīdzekļi 56 000 48 000 40 000 32 000
2. uzņēmums Pašu kapitāls 20 846 38 846 56 842 74 842
Pamatlīdzekļi 60 000 56 000 52 000 48 000
 
Pašu kapitāla attiecība pret pamatlīdzekļiem
Pašu kapitāla attiecība pret pamatlīdzekļiem

Vēl viens rādītājs — finansiālās neatkarības koeficients — norāda uz to, cik liela daļa no uzņēmuma aktīviem ir finansēta ar pašu kapitālu — uzņēmumu īpašnieku ieguldītās naudas īpatsvaru uzņēmuma aktīvos. Jo zemāks ir rādītājs, jo vairāk īpašuma bija iegādāts par aizņemtiem līdzekļiem, jo lielāka ir atkarība no kreditoriem un uzņēmuma finanšu stāvoklis ir nestabilāks. To aprēķina, izdalot pašu kapitālu ar bilances summu.

Ieteicamā rādītāja vērtība svārstās robežās no 0,5 līdz 1. 

Zemais rādītājs norāda, ka uzņēmumā ir tendence finansējumu segt no aizņemtā kapitāla.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads
1. uzņēmums Finansiālās neatkarības koeficients 0,129 0,251 0,39 0,55
2. uzņēmums Finansiālās neatkarības koeficients 0,154 0,297 0,448 0,608
 
Finansiālās neatkarības koeficients
Finansiālās neatkarības koeficients

Trešais rādītājs — pašu kapitāla rentabilitāte — parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi. Tas palīdz izprast, cik liela atdeve ir katram eiro, kas ieguldīts uzņēmuma pamatkapitālā. To aprēķina: pārskata gada peļņa/pašu kapitāls ◊ 100.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads
1. uzņēmums Pašu kapitāla rentabilitāte, % 83,11 45,39 31,22 23,79
2. uzņēmums Pašu kapitāla rentabilitāte, % 86,35 46,34 31,67 24,05
 
Pašu kapitāla rentabilitāte, %
Pašu kapitāla rentabilitāte, %

Jau tikai ieskatoties bilancē, redzamas atšķirības — vienam uzņēmumam lielāka pamatlīdzekļu vērtība bilancē un lielāks pašu kapitāls, otram šie dati ir mazāki. Arī peļņas daļa ir atšķirīga, un tas nozīmē — lielākas dividendes īpašniekiem.

Šie ir tikai daži finanšu rādītāji, kuru aprēķinos tiek iesaistīti pamatlīdzekļi, bet to ir daudz. Rēķinot bruto peļņas rentabilitāti, tiek iesaistīti pamatlīdzekļi, jo ražošanas izmaksās tiek iekļauts nolietojums ražošanas iekārtām. Rēķinot kopējo likviditāti, arī liels svars ir bilancē uzrādīto pamatlīdzekļu vērtībai.

Ņemot vērā, ka dati piemēru aprēķiniem ir izdomāti, kā arī piemērā izmantots tikai viens bilancē esošs pamatlīdzeklis, rādītāju atšķirības ir minimālas, bet tādas tomēr ir manāmas. Jo precīzāki dati, jo lielāks pamatlīdzekļu sastāvs, jo lielāka vai mazāka peļņa, jo lielākas datu atšķirības.

Ieteikums — rast laiku un veikt kaut minimālu finanšu rādītāju analīzi un varbūt intereses pēc viena gada rādītājus pārrēķināt tieši uz pamatlīdzekļu nolietojuma korekcijas rēķina. Tad būs skaidrāk redzamas visas atšķirības un ieguvumi. Ja ir laiks un interese, veiciet pārrēķinu pirmsreformas gada rādītājos, lai redzētu, kāds būtu bijis peļņas rādītājs, kāds dividenžu apjoms, un salīdziniet ar to nodokli dividendēm, ko būtu maksājuši pirms reformas un kādu — pēc reformas neatbilstošu nolietojuma aprēķinu dēļ.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.