Anda Ziemele,
SIA Jumis Pro grāmatvedības sistēmu analītiķe,
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle
Turpinājums Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali. Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali.
Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā būtiska un ņemta vērā nolietojuma aprēķinā.
1. piemērs — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība:
Iegādes vērtība
Likvi-dācijas vērtība
Nolie-tojamā vērtība
Gada nolie-tojums
Uzkrātais nolie-tojums
Bilances vērtība
Tirgus vērtība
1. gads
64 000
0
64 000
8000
8000
56 000
60 000
2. piemērs — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība:
Iegādes vērtība
Likvi-dācijas vērtība
Nolie-tojamā vērtība
Gada nolie-tojums
Uzkrātais nolie-tojums
Bilances vērtība
Tirgus vērtība
1. gads
64 000
32 000
32 000
4000
4000
60 000
60 000
Rēķinot tikai vienam pamatlīdzeklim nolietojumu un salīdzinot rezultātu, redzams, ka sadalāmās peļņas starpība ir 4000. Tas nozīmē, ka grāmatvedis uzņēmuma īpašniekus apkrāpj — par četriem tūkstošiem samazinot sadalāmās peļņas daļu.
Peļņa pirms nolietojuma
Gada nolietojums1. piemērs
Sada-lāmā peļņa
Gada nolietojums2. piemērs
Sada-lāmā peļņa
Starpība
10 000
8000
2000
4000
6000
4000
Sevišķi svarīgi tas bija pirms nodokļu reformas, kad nodoklis no dividendēm bija 10%. Viens ir tas, ka uzņēmuma īpašnieki zaudē dividendes, otrs — pārmaksā nodokli.
Salīdzinām nodokļos aprēķināto summu un izmaksājamo summu no sadalāmās peļņas daļas 4000 eiro:
Pirms reformas — sadalāmā peļņa 4000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% ir 400 eiro, un izmaksājam 4000 eiro dividendēs. Turklāt varēja būt situācijas, kad peļņa bija, bet uzņēmuma nodoklis, pēc uzņēmuma nodokļa deklarācijas korekcijām, nebija jāmaksā.
1. uzņēmums
2. uzņēmums
Starpība
Peļņa pirms nodokļiem
14 000
18 000
–4000
UIN korekcijas
Finanšu nolietojums
4000
8000
–4000
Nolietojums nodokļiem
–25 600
–25 600
ar UIN apliekamā peļņa
–7 600
400
–8000
UIN 15%
60
–60
Dividendēs izmaksājamā summa
14 000
17 940
–3940
IIN 10%
1400
1794
–394
Pēc reformas — sadalāmā peļņa 4000 eiro, uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% ir 1000 eiro, un izmaksājam 4000 dividendēs vai 800 eiro, ja sadalāmajā peļņas daļā ietveram arī aprēķināto nodokli, bet dividendēs izmaksājam 3200 eiro.
Mēs redzam, ka maksājamā nodokļa starpība ir vai nu 600, vai 400 eiro. Turklāt vēl senākā pagātnē no sadalāmās peļņas nodoklis pat nebija jāaprēķina un jāmaksā.
Vēl uzmanība jāpievērš īpašnieku sastāvam. Ja mainās īpašnieki, tad nepareizi aprēķinātu dividenžu gadījumā īpašnieki nesaņem viņiem pienākošās dividendes, bet tās saņems nākamie īpašnieki, kuri nav rūpējušies par peļņu tajā laikā, par kuru tiek veikta peļņas sadale.
Grāmatveža darba pienākums ir veikt uzskaiti, veikt aprēķinus, bet noteikt aprēķinu pamatprincipus nav grāmatveža kompetencē. Kā jau autore minēja — nolietojuma aprēķins ietekmē gan peļņas, gan dividenžu lielumu, ietekmē finanšu rādītājus, turklāt grāmatvedis nevar būt tik tehniski izglītots, lai noteiktu pamatlīdzekļa lietošanas laiku, kā arī nevar zināt uzņēmuma saimnieciskās darbības nākotnes plānus, tāpēc viņam nav tiesību vienpersoniski nolemt pamatlīdzekļu nolietošanās periodu. Šāds lēmums ir vadības kompetencē. Grāmatvedis var (un viņam tas arī būtu jādara) sniegt informāciju par nolietojuma ietekmi uz finanšu rādītājiem, paskaidrot iespējamās nolietojuma aprēķina metodes (lineārā, ģeometriskā, jaudas), paskaidrot likvidācijas vērtības nozīmi un ietekmi uz aprēķiniem, bet lēmums jāpieņem uzņēmuma vadībai, dodot grāmatvedim rakstisku rīkojumu.
Ietekme uz finanšu rādītājiem
Katrs uzņēmums tiek dibināts ar mērķi gūt peļņu. Gūtā peļņa ir viens no uzņēmuma vērtības rādītājiem. Lai noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli, neieciešams veikt finanšu datu analīzi, ko mazie uzņēmumi nezin kāpēc neveic vai dara ļoti reti, aizbildinoties, ka uzņēmuma vadītājs pats visu zina un "visi cipari viņam ir galvā". Tas, protams, ir apsveicami, bet uzņēmuma vadītājam ir jāsaprot, ka finanšu datus analizē bankas, klienti, un tad nav brīnums, ka tiek atteikti kredīti vai ilgtermiņa līgumi, jo finanšu rādītāji ir ļoti slikti.
Vadītājam jāsaprot, ka uzņēmuma finanšu rezultātu kontrole ir viens no uzņēmuma kvalitatīvas vadīšanas pamatnoteikumiem. Vadībai jābūt informētai par finanšu procesiem un finanšu rezultātu, to, kas tiek atainots finanšu pārskatos, jāsaprot finanšu pārskatu kopsakarības un ietekme uz ārējo pārskatu lietotāju lēmumiem. Pārskatos uzrādītajai informācijai jābūt patiesai, pārbaudāmai, salīdzināmai, precīzai. Uzņēmums nevar ilgstoši pastāvēt tikai un vienīgi, "optimizējot nodokļus". Agri vai vēlu būs jāpārskata attieksme pret finanšu pārskatos uzrādītājiem rādītājiem, aplēsēm, kas veido izmaksas un ietekmē nodokļus. Kvalitatīvu finanšu pārskatu pamatā ir kvalitatīva uzskaite un vadības profesionāla attieksme pret saimnieciskajiem procesiem. Vadībai ir jāizprot potenciālais ieguvums no precīzas uzskaites un pareizi sagatavotiem finanšu pārskatiem.
Tad, kad vadība pieņems lēmumu par ilgtermiņa līgumu slēgšanu, piedalīšanos tenderos vai kredītu ņemšanu, finanšu pārskati būs vai nu veiksmes atslēga, vai milzīgs zaudējums. Jo tieši finanšu pārskatu analīze ir ārējo partneru attieksmes veidošanas un lēmuma pieņemšanas pamatā.
Analizējot finanšu pārskatus, partneri redz, vai sadarbības partneris ir maksātspējīgs, vai tas ir rentabls, vai tam nav bankrota draudu. Tā kā šajā rakstā tiek aplūkota tikai pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz finanšu datiem, apskatīsim dažus no rādītājiem, kuru aprēķinos tiek izmantoti pamatlīdzekļi.
Piemēram: ir divi uzņēmumi ar vienādiem rādītājiem. Pamatlīdzekļu sastāvā ir viens pamatlīdzeklis (aprakstīts žurnālā Bilance Nr. 7 (475), 2021. g.), kuram katrs no uzņēmumiem atšķirīgi aprēķina nolietojumu. Pirmajam uzņēmumam — neņemot vērā likvidācijas vērtību, otram uzņēmumam — ņemot vērā likvidācijas vērtību.
1. uzņēmums — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
Aktīvs
1.Ilgtermiņa ieguldījumi
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs
56 000
48 000
40 000
32 000
II. Pamatlīdzekļi kopā
56 000
48 000
40 000
32 000
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI KOPĀ
56 000
48 000
40 000
32 000
I Krājumi
Gatavie ražojumi
20 000
20 000
20 000
20 000
KRĀJUMI KOPĀ
20 000
20 000
20 000
20 000
II. Debitori:
Pircēju un pasūtītāju parādi
35 000
35 000
35 000
35 000
DEBITORI KOPĀ
35 000
35 000
35 000
35 000
V. Nauda
20 000
20 000
20 000
20 000
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI KOPĀ
75 000
75 000
75 000
75 000
BILANCE
131 000
123 000
115 000
107 000
Pasīvs
Pašu kapitāls:
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)
2846
2846
2842
2842
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi
14 000
28 000
42 000
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi
14 000
14 000
14 000
14 000
PAŠU KAPITĀLS KOPĀ
16 846
30 846
44 842
58 842
Aizņēmumi no kredītiestādēm
56 000
52 000
48 000
44 000
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
58 154
40 154
22 158
4158
Īstermiņa kreditori kopā
114 154
92 154
70 158
48 158
KREDITORI KOPĀ
114 154
92 154
70 158
48 158
BILANCE
131 000
123 000
115 000
107 000
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
1. Neto apgrozījums
150 000
190 000
230 000
280 000
Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa,
pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas
100 000
140 000
180 000
230 000
PL nolietojums
8000
8000
8000
8000
Bruto peļņa vai zaudējumi
42 000
42 000
42 000
42 000
4. Pārdošanas izmaksas
10 000
10 000
10 000
10 000
5. Administrācijas izmaksas
18 000
18 000
18 000
18 000
6. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
0
0
0
0
7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
0
0
0
0
13. Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa
14 000
14 000
14 000
14 000
14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu
15. Peļņa vai zaudējumi pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas
14 000
14 000
14 000
14 000
18. Pārskata gada peļņa vai
zaudējumi
14 000
14 000
14 000
14 000
2. uzņēmums — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
Aktīvs
1.Ilgtermiņa ieguldījumi
II. Pamatlīdzekļi
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs
60 000
56 000
52 000
48 000
II. Pamatlīdzekļi kopā
60 000
56 000
52 000
48 000
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI KOPĀ
60 000
56 000
52 000
48 000
I Krājumi
Gatavie ražojumi
20 000
20 000
20 000
20 000
KRĀJUMI KOPĀ
20 000
20 000
20 000
20 000
II. Debitori:
Pircēju un pasūtītāju parādi
35 000
35 000
35 000
35 000
DEBITORI KOPĀ
35 000
35 000
35 000
35 000
V. Nauda
20 000
20 000
20 000
20 000
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI KOPĀ
75 000
75 000
75 000
75 000
BILANCE
135 000
131 000
127 000
123 000
Pasīvs
Pašu kapitāls:
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)
2846
2846
2842
2842
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi
18 000
36 000
54 000
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi
18 000
18 000
18 000
18 000
PAŠU KAPITĀLS KOPĀ
20 846
38 846
56 842
74 842
Aizņēmumi no kredītiestādēm
56 000
52 000
48 000
44 000
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
58 154
40 154
22 158
4 158
Īstermiņa kreditori kopā
114 154
92 154
70 158
48 158
KREDITORI KOPĀ
114 154
92 154
70 158
48 158
BILANCE
135 000
131 000
127 000
123 000
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
1. Neto apgrozījums
150 000
190 000
230 000
280 000
Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa,
pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas
100 000
140 000
180 000
230 000
PL nolietojums
4 000
4 000
4 000
4 000
Bruto peļņa vai zaudējumi
46 000
46 000
46 000
46 000
4. Pārdošanas izmaksas
10 000
10 000
10 000
10 000
5. Administrācijas izmaksas
18 000
18 000
18 000
18 000
6. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
0
0
0
0
7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
0
0
0
0
13. Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa
18 000
18 000
18 000
18 000
14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu
15. Peļņa vai zaudējumi pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas
18 000
18 000
18 000
18 000
18. Pārskata gada peļņa vai
zaudējumi
18 000
18 000
18 000
18 000
Vieni no finanšu analīzes koeficientiem, kuros iesaistīti pamatlīdzekļi, ir pašu kapitāla attiecība pret pamatlīdzekļiem. Ja pašu kapitāls ir mazāks nekā ilgtermiņa ieguldījumu summa, tas nozīmē, ka pašu kapitāls nesedz visus ilgtermiņa ieguldījumus. Tas liecina par racionālu pašu kapitāla izmantošanu. Ja pašu kapitālu lieto apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, to uzskata par neracionālu pašu kapitāla izmantošanu.
Rādītājs raksturo pašu kapitāla summu pret 1 eiro pamatlīdzekļu vērtību.
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
1. uzņēmums
Pašu kapitāls
16 846
30 846
44 842
58 842
Pamatlīdzekļi
56 000
48 000
40 000
32 000
2. uzņēmums
Pašu kapitāls
20 846
38 846
56 842
74 842
Pamatlīdzekļi
60 000
56 000
52 000
48 000
Vēl viens rādītājs — finansiālās neatkarības koeficients — norāda uz to, cik liela daļa no uzņēmuma aktīviem ir finansēta ar pašu kapitālu — uzņēmumu īpašnieku ieguldītās naudas īpatsvaru uzņēmuma aktīvos. Jo zemāks ir rādītājs, jo vairāk īpašuma bija iegādāts par aizņemtiem līdzekļiem, jo lielāka ir atkarība no kreditoriem un uzņēmuma finanšu stāvoklis ir nestabilāks. To aprēķina, izdalot pašu kapitālu ar bilances summu.
Ieteicamā rādītāja vērtība svārstās robežās no 0,5 līdz 1.
Zemais rādītājs norāda, ka uzņēmumā ir tendence finansējumu segt no aizņemtā kapitāla.
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
1. uzņēmums
Finansiālās neatkarības koeficients
0,129
0,251
0,39
0,55
2. uzņēmums
Finansiālās neatkarības koeficients
0,154
0,297
0,448
0,608
Trešais rādītājs — pašu kapitāla rentabilitāte — parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi. Tas palīdz izprast, cik liela atdeve ir katram eiro, kas ieguldīts uzņēmuma pamatkapitālā. To aprēķina: pārskata gada peļņa/pašu kapitāls ◊ 100.
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
1. uzņēmums
Pašu kapitāla rentabilitāte, %
83,11
45,39
31,22
23,79
2. uzņēmums
Pašu kapitāla rentabilitāte, %
86,35
46,34
31,67
24,05
Jau tikai ieskatoties bilancē, redzamas atšķirības — vienam uzņēmumam lielāka pamatlīdzekļu vērtība bilancē un lielāks pašu kapitāls, otram šie dati ir mazāki. Arī peļņas daļa ir atšķirīga, un tas nozīmē — lielākas dividendes īpašniekiem.
Šie ir tikai daži finanšu rādītāji, kuru aprēķinos tiek iesaistīti pamatlīdzekļi, bet to ir daudz. Rēķinot bruto peļņas rentabilitāti, tiek iesaistīti pamatlīdzekļi, jo ražošanas izmaksās tiek iekļauts nolietojums ražošanas iekārtām. Rēķinot kopējo likviditāti, arī liels svars ir bilancē uzrādīto pamatlīdzekļu vērtībai.
Ņemot vērā, ka dati piemēru aprēķiniem ir izdomāti, kā arī piemērā izmantots tikai viens bilancē esošs pamatlīdzeklis, rādītāju atšķirības ir minimālas, bet tādas tomēr ir manāmas. Jo precīzāki dati, jo lielāks pamatlīdzekļu sastāvs, jo lielāka vai mazāka peļņa, jo lielākas datu atšķirības.
Ieteikums — rast laiku un veikt kaut minimālu finanšu rādītāju analīzi un varbūt intereses pēc viena gada rādītājus pārrēķināt tieši uz pamatlīdzekļu nolietojuma korekcijas rēķina. Tad būs skaidrāk redzamas visas atšķirības un ieguvumi. Ja ir laiks un interese, veiciet pārrēķinu pirmsreformas gada rādītājos, lai redzētu, kāds būtu bijis peļņas rādītājs, kāds dividenžu apjoms, un salīdziniet ar to nodokli dividendēm, ko būtu maksājuši pirms reformas un kādu — pēc reformas neatbilstošu nolietojuma aprēķinu dēļ.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.