Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemts

Stājas spēkā

Ārlietu ministrijas informācija "Par konvencijas stāšanos spēkā"

Ārlietu ministrija informē, ka 2020. gada 1. februārī stājās spēkā Daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (pieņemta 2016. gada 24. novembrī Parīzē, ratificēta Saeimā 2019. gada 8. jūlijā, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” Nr. 147, 2019. gada 22. jūlijā).

03.02.2022.

01.02.2020.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts, ņemot vērā, ka bez muitas noliktavām un akcīzes preču noliktavām preces var tikt novietotas arī citās normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās vietās, aizstājot vārdus “muitas noliktavā” ar vārdiem “normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā vietā”. Precizēts likuma 1. panta 28. punkta “a” apakšpunkts, no saraksta izslēdzot Normandijas salas. Likuma 9. pants papildināts ar ceturto daļu, nosakot, ka par preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību uzskata arī tādu preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, kuras izmanto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām, ja šo preču iegāde vai piegāde ir notikusi citā dalībvalstī un tā nepiemēroja atbrīvojumu no nodokļa vai, šīs preces importējot citā dalībvalstī, tā importa brīdī nepiemēroja atbrīvojumu no nodokļa. Likuma 50. panta piektā daļa papildināta ar jaunu 3. punktu, kā arī likuma 50. panta otrā daļa un 50. panta piektās daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā, lai nepārprotami definētu PVN 0% likmes piemērošanas tvērumu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti NATO dalībvalstu un citu ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām. Analoģiski grozījumi ir veikti likuma 53. panta septītās daļas 4. punktā un septītās daļas jaunajā 7. punktā attiecībā uz ar PVN neapliekamo preču importu. Likuma 53. panta devītajā daļā izslēgti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanu iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to veic persona, kura šīs preces eksportējusi (gan izvedot uz laiku, gan eksportējot), proti, PVN nepiemēro abos gadījumos, ar nosacījumu, ka preču atpakaļieviešanu veic persona, kura preces bija izvedusi uz laiku vai eksportējusi, un šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem. Likumā veikti arī citi redakcionāli precizējumi.

10.02.2022.

07.03.2022.

Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumi Nr. 130 “Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu””

Grozījumi veikti, lai noteikumu normas saskaņotu ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto, kas nosaka, ka vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā jāsniedz detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Noteikumu pielikums, kurā noteikta finanšu pārskata elektroniskā noraksta forma, papildināts ar jaunu 8.sadaļu “Informācija par pētniecības un attīstības izmaksām”. Prasība finanšu pārskata pielikumā sniegt informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām:

• attiecas uz sabiedrībām, kas atbilst vidējas vai lielas sabiedrības kategorijai saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pantu;
• jāievēro, sagatavojot gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus, sākot ar 2021. gadu.

22.02.2022.

25.02.2022.

Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumi Nr. 131 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi””

Noteikumi papildināti ar 203.¹ punktu, kas nosaka, ka lielas un vidējas sabiedrības finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par:

• bilancē iekļautām (kapitalizētām) attīstības izmaksām;
• izdevumos norakstītām pētniecības un attīstības izmaksām;
• pētniecībā un attīstībā nodarbināto vidējo darbinieku skaitu un viņiem aprēķināto atlīdzības kopsummu;
• saņemto valsts finansējumu pētniecības un attīstības darbu veikšanai;
• noslēgtiem līgumiem par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē.

Lai noteikumus saskaņotu ar Grāmatvedības likuma un Komerclikuma regulējumu, jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 276., 277. un 277.¹ punkts, kas paredz, ka, sagatavojot slēguma finanšu pārskatu, nav jāsagatavo likvidācijas sākuma finanšu pārskats un finanšu pārskata pielikums. Noteikumos veikti redakcionāli precizējumi, tekstā aktualizējot atsauces uz jauno Grāmatvedības likumu un aizstājot vārdus “Visu veidu slēguma finanšu pārskati” ar vārdiem “Slēguma finanšu pārskati”.

22.02.2022.

25.02.2022.