0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPēc publikācijas: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā

Pēc publikācijas: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā

Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pēc publikācijas: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā

Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing.,
NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Foto: Aivars Siliņš

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) “Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?” (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu.

1.

Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā.

Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing.,
NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Ministrijas skaidrojums: “[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā. [..] drošības naudas uzskaitē saimnieciskās darbības grāmatvedībā būtu jāievēro vienveidīga pieeja neatkarīgi no tā, kādā ieraksta sistēmā tiek kārtota grāmatvedības uzskaite. Ja divkāršā ieraksta sistēmā tā tiek atspoguļota postenī “Pārējie kreditori”, tad vienveidīgas pieejas nodrošināšanai, arī kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumiem Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” drošības naudas saņemšanas brīdī to varētu atspoguļot ieņēmumu–izdevumu žurnāla 17. ailē “Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” (iekārtojot arī analītisko uzskaites reģistru), attiecīgi tad, kad drošības nauda tiek atgriezta (atmaksāta pilnā apmērā), tā būtu atspoguļojama ieņēmumu–izdevumu žurnāla 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”. Savukārt, ja drošības nauda netiek atmaksāta, bet izmantota īres, nomas maksas vai citu izdevumu segšanai, vai atgriezta tikai daļēji, tad šajā brīdī drošības nauda būtu pārceļama uz ieņēmumu–izdevumu žurnāla 14. aili un attiecīgi arī uz 20. aili (slēdzot attiecīgo analītisko reģistru).

Vēršam uzmanību, ka Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Grāmatvedības likums” un saskaņā ar likumā doto deleģējumu tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ņemot vērā radušos situāciju ar drošības naudas uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, norādām, ka šajos noteikumos ir plānots iekļaut arī drošības naudas uzskaites kārtību.

Autoru piebilde

Pirmkārt, pateicamies ministrijas amatpersonām par vēlmi sakārtot drošības naudas uzskaites problēmjautājumus. Tomēr vēršam uzmanību, ka drošības naudas izmantošana dzīvojamo telpu izīrēšanā ir nevis “komplicēts darījums”, bet gan — nepieciešama darījuma ekonomiskā lietderīguma nodrošināšanas norma, ko autori detalizēti izskaidroja abās savās publikācijās.

Otrkārt, paliek jautājumi par citu ar dzīvojamo telpu uzturēšanu saistīto (komunālo, NĪ nodokļa, apdrošināšanas utt.) maksājumu uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā, kas tāpat kā drošības naudas uzskaite nevar būt atkarīga no tā, vai minētos maksājumus pakalpojumu sniedzējiem, kuru skaitā ir arī pašvaldības (NĪ nodokļa maksājumi), apmaksā pats izīrētājs (kā starpnieks likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantu izpratnē1) vai īrnieks/nomnieks un, protams, neatkarīgi no izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas formas un grāmatvedības kārtošanas vienkāršā vai divkāršā sistēmā.

2.

Uz lūgumu informēt, vai un kad ministrija kā finanšu politiku noteicošā iestāde Latvijā plāno mainīt normatīvos aktus un kā VID kā uzraugošā iestāde plāno uzlabot īslaicīgas īres pakalpojumu sniedzēju, kuri rudens–ziemas sezonā dempingo, izīrējot mitekļus, iespējams, bez reģistrācijas un rakstiski noslēgtiem līgumiem, lai samazinātu īres tirgus dalībnieku apzinātu rīcību darījumu vērtības samazināšanā, ņemot vērā, ka spēkā esošie LV normatīvie akti veicina nesodītu īres tirgus dalībnieku rīcību darījuma vērtības samazināšanā, kas kropļo tirgu, konkurenci un samazina nodokļu plūsmu valsts budžetā, ministrija atbildēja sekojoši:

“Visa VID rīcībā esošā informācija tiek izvērtēta kopsakarībā ar saņemto informāciju, un, ja tiek konstatēta fiziskās personas veiktās darbības atbilstība saimnieciskās darbības kritērijiem, VID “Konsultē vispirms” ietvaros veic preventīvos pasākumus un informē personu par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību.”

3.

Ministrijas atbilde uz lūgumu informēt, vai un kad LV nodokļu maksātāji varētu gaidīt likumam atbilstoša mūsdienīga un aktuāla metodiskā materiāla “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem” izstrādi:

“Ievērojot VID noteiktās metodisko materiālu sagatavošanas vadlīnijas, metodiskais materiāls “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem” ir sagatavots atbilstoši aktuālajam vizuālajam noformējumam un atbilstoši VID sniegtajai informācijai, 2021. gadā metodisko materiālu publicēs VID mājaslapā, papildinot to ar piemēru par drošības naudas uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Autoru piebilde

Paliek nepieciešamība pārskatīt VID metodisko materiālu arī sakarā ar piemēriem par citu ar dzīvojamo telpu uzturēšanu saistīto (komunālo, NĪ nodokļa, apdrošināšanas utt.) maksājumu uzskaiti izīrētāja vienkāršā ieraksta sistēmā, kad izīrētājs (nevis viņa īrnieki/nomnieki) pilda starpnieka lomu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta izpratnē. Jo darījuma ekonomiskā būtība nemainās no tā, vai pakalpojumu sniedzēju rēķinus apmaksās gala pakalpojumu lietotājs — īrnieks/nomnieks — vai pats izīrētājs kā starpnieks (kuram minētos maksājumus, kas šajā gadījumā nav ne izīrētāja izdevumi, ne ar nodokli apliekamie ieņēmumi, kompensēs īrnieks — gan divkāršā, gan arī vienkāršā grāmatvedības uzskaites sistēmā) un apgalvot pretējo būtu absurds.

“Bieži sastopamu melu laikā patiesības teikšana ir ekstrēmisms,” teicis Dž. Orvels, tomēr tiešām daudz kas ir atkarīgs no mums, kamēr valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai2. Autori izteic pateicību Latvijas atbildīgajām amatpersonām, kas atbalsta šo neatkarīgas valsts pastāvēšanas pamatu.

1 Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants nosaka, ka izīrētājam ir tiesības būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. 

2 Latvijas Republikas Satversmes 2. pants.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: