0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBADrošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? (Turpinājums)

Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? (Turpinājums)

Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? Turpinājums
Ilustrācija: © reety – stock.adobe.com

Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Raitis Kalniņš,
Dr.sc.ing.,
NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Foto: Aivars Siliņš

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) “Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?” (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju.

VID skaidrojuma būtība

1. “Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa “Pārējie kreditori” atvērt posteni “Saņemtās drošības naudas”.

Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Svetlana Sokolova,
Mg.sc.ing.,
NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi:

11) Saņemtās drošības naudas
D “Nauda”
K “Saņemtās drošības naudas”

2) Atmaksājot drošības naudu
D “Saņemtās drošības naudas”
K “Nauda””

2. “Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda ir atzīstama par saimnieciskās darbības ieņēmumiem likuma izpratnē. Fiziskai personai (dzīvokļa izīrētājam vai iznomātājam), kas ir izmantojusi tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, uzskaites kārtība paredz tikai uzskaitīt saimnieciskās darbības ieņēmumus, bet neparedz izdevumu uzskaiti. Tādēļ saņemtās drošības naudas brīdī, kad drošības nauda pilnā apmērā tiek atmaksāta atpakaļ īrniekam vai nomniekam, beidzoties īres vai nomas līgumam, netiek uzskaitīta saimnieciskās darbības izdevumos. Ņemot vērā minēto, drošības nauda, kura līguma termiņa beigās tiek atmaksāta atpakaļ īrniekam vai nomniekam, tiek ieskaitīta tikai saimnieciskās darbības ieņēmumos.”

3. “VID nevar ietekmēt starp darījumu partneriem noslēgto darījumu summas apmēru. Nodokļu administrācijai, veicot nodokļu auditu, ir tiesības pārbaudīt darījumu cenas noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu tikai likumā noteiktajos gadījumos.”1

Finanšu ministrijas viedoklis

Ministrija informēja, ka “VID detalizētam skaidrojumam attiecībā uz metodisko norādījumu piemērošanu pēc būtības piekrīt”.

Tādējādi, pirmkārt, VID un ministrija (turpmāk — iestādes) apstiprināja publikācijā minēto VID zemākā līmeņa amatpersonu apgalvojumu, ka drošības nauda — tāpat kā visi citi maksājumi, kas saistīti ar izīrējamo dzīvojamo telpu, — komunālie maksājumi, apdrošināšana utt., ja tos īrnieka vietā apmaksās pats izīrētājs (kuram īrnieks minētos maksājumus kompensēs), ir apriori uzskatāma par fiziskās personas — paziņotās saimnieciskās darbības veicējas — ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem. Otrkārt, īres tirgus dalībnieki var nesodīti turpināt mākslīgi samazināt ar nodokļiem apliekamo darījumu vērtību, jo, lūk, uzraugošās iestādes bezspēcību veicina spēkā esošie normatīvie akti un tam piekrīt ministrija.

Autoru iebildumi

1. Drošības nauda — ieņēmumi vai tomēr kredītsaistības?

Abas iestādes piekrīt, ka, ja persona grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemto drošības naudu iekļauj grāmatvedības kontu plāna sadaļā “Pārējie kreditori”, kas grāmatvežiem ar pieredzi ir zināma kā 5. kontu plāna grupa.

Toties fiziskās personas (dzīvokļa izīrētājas) saņemto drošības naudu, ja minētā persona ir izmantojusi tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, abu iestāžu amatpersonas apriori un tiesiski nepamatoti vēlas pasludināt par šīs personas ar nodokļiem apliekamo ienākumu, jo tas uzreiz būtu jāiegrāmato kontu plāna 6. grupā — “Ieņēmumi”, nevis kā kredītsaistības (5. kontu plāna grupā). Līdzīgi tiek novērtēti arī visi citi maksājumi, kas saistīti ar izīrējamo dzīvojamo telpu, — komunālie maksājumi, apdrošināšana utt., ja tos īrnieka vietā atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantam2, pildot starpnieka lomu, apmaksās pats izīrētājs (kuram īrnieks minētos maksājumus kompensēs).

Pirmkārt, likums neliedz VID minētajai fiziskajai personai kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, nevis vienkāršā. Vai un kādā veidā šajā gadījumā mainīsies drošības naudas uzskaites būtība un forma?

Otrkārt, drošības naudas ekonomiskā būtība (primāri šī nauda ir izīrētāja kredītsaistības īrniekam!) un uzskaites principi — vai nu kā kredītsaistības (5. grupa), vai ieņēmumi (6. grupa) — nevar būt atkarīgi nedz no personas saimnieciskās darbības reģistrācijas formas (juridiskā vai fiziskā persona utt.), nedz arī no grāmatvedības kārtošanas ierakstu sistēmas izvēles (vienkāršā vai divkārša ieraksta sistēma).

2. Likuma burts

VID un ministrija kā valsts pārvaldes iestādes ir pakļautas likumam un tiesībām un darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros3, ievērojot konkrētajos procesos noteiktās procedūras. Proti, tulkojot likumu, abām iestādēm sava likuma interpretācija vienmēr jāpamato tiesiski.

Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē likums “Par dzīvojamo telpu īri”, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti4.

Drošības naudas uzskaiti dzīvojamo telpu izīrētāja grāmatvedībā reglamentē likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitā daļa5, kas nosaka saimnieciskās darbības veicēja pienākumu, gūstot ienākumu no īpašuma, noteiktā kārtībā uzskaitīt saimnieciskās darbības ieņēmumus, tajā skaitā norādot darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu un darījuma summu. Proti, lai spriestu, vai drošības nauda ir/nav ar nodokli apliekamais darījums, pirmkārt, ir jābūt ienākumiem no īpašuma un, otrkārt, ir jābūt darījumam, kura rezultātā saņemti ieņēmumi, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis personai ir jāmaksā tikai tad, ja ir saņemts
ar nodokli apliekamais ienākums
.

Kā nosaka Civillikums, saistību tiesības — tiesības, uz kuru pamata vienai personai — parādniekam — jāizdara par labu otrai — kreditoram — zināma darbība, kam ir mantiska vērtība, — rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma, turklāt katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.6 Darījumu iztulkojot, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu, un ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms. Turklāt saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādniekuPie tam divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk7.

Šajā gadījumā runa ir par tiesisku darījumu — saimnieciskās darbības veicēja rakstiski noslēgto īres līgumu, darījuma dalībnieku — īrnieka (kurš vienlaikus ir kreditors, bet īres attiecību gaitā varētu kļūt arī par parādnieku, un tieši tāpēc ir dzīvīgi nepieciešama drošības naudas iemaksa!) un izīrētāja griba, darījuma priekšmets un sastāvdaļas skaidri un nepārprotami izteikti rakstiskā formā.

Grūti iedomāties, lai īrnieks dotu savu piekrišanu tam, ka viņa glabāšanai uz noteikto laiku izīrētājam iemaksātās drošības naudas summas izīrētājs uzskaitītu kā sev piederošu naudu un/vai kā savu ienākumu.

Kā arī autoriem nav zināma īres tirgus prakse, kad īrnieks būtu ar mieru zaudēt — samazināt atgriežamās drošības naudas summu sakarā ar no izīrētāja ieturētajiem nodokļiem — šajā gadījumā 10% apmērā no sākumā izīrētājam iemaksātās summas. Zaudēt nav gatavs arī izīrētājs.

Kā autori jau detalizēti pamatoja publikācijā, drošības naudas būtība saskaņā ar likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteikto, faktiski ir īrnieka izīrētājam bezatlīdzības glabājumā nodota garantijas naudas summa, kurai piemērojami Civillikuma 1968.–2001. panta noteikumi par glabājuma līgumu, kad glabātājs ir tikai lietas turētājs, bet ne tās valdītājs un kas tikai tad, ja īrnieks, īres līgumam beidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, proti, tikai šādā gadījumā drošības nauda vai tās daļa tiek uzskatīta par izīrētāja, kuram likums liedz atskaitīt izdevumus, ar nodokļiem apliekamo ienākumu. Minētie apstākļi nekādā veidā nav un nevar būt atkarīgi no personas saimnieciskās darbības reģistrācijas formas un/vai no grāmatvedības kārtošanas ierakstu sistēmas izvēles, jo drošības naudas būtība ir glabāšanā nodotā kustamā manta — nauda, kura izīrētājam ir jāuzskaita kā kredītsaistības īrniekam. Pretējā gadījumā izīrētājam būtu piemērojami Krimināllikuma XVIII nodaļas — Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu — 177./179. panta pārkāpumi par īrnieka uzticētās naudas iespējamu apzinātu piesavināšanu.

Autoru ieskatā, izīrētāja grāmatvedībā drošības nauda, komunālie un citi kompensācijas rakstura maksājumi no īrnieka jāuzrāda šādi:

D Nauda
K Saistības pakalpojumu sniedzējiem/apdrošinātājiem vai īrniekam (drošības nauda), 

kur noteicošs ir vārds “Saistības” (5. kontu plāna grupa).

Izīrētāja grāmatojumi, apmaksājot komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķinus, apdrošinātāju un citus līdzīgus rēķinus, kā arī veicot gala drošības naudas atmaksu īrniekam, kurš izpildīja līgumā noteiktas saistības pilnā apmērā:

D Saistības pakalpojumu sniedzējiem/apdrošinātājiem vai īrniekam (drošības nauda)
K Nauda

Un tikai tad, ja īrnieks, līgumam beidzoties, ir parādā izīrētājam par īri vai pakalpojumiem un/vai nodarītajiem zaudējumiem, ir tiesiski pamatoti šādi grāmatojumi:

D Saistības īrniekam (drošības nauda)
K Ieņēmumi — drošības naudas ieturēšana komunālo un citu pakalpojumu apmaksai/zaudējumu atlīdzināšanai 

un attiecīgi 

D Izdevumi
K Nauda — komunālie un citi izīrētāja veiktie maksājumi

3. Par nesodītu apzinātu darījuma vērtības samazināšanu

Ja “VID nevar ietekmēt starp darījumu partneriem noslēgto darījumu summas apmēru”, jo uzraugošās iestādes bezspēcību veicina spēkā esošie normatīvie akti un tam piekrīt ministrija, pirmkārt, rodas jautājums, kam tāds LV normatīvo aktu robs, kura novēršana ir tiešā ministrijas kompetencē, ir izdevīgs un, otrkārt, vai vispār būtu jēga runāt par vēlmi apkarot ēnu ekonomiku. Turklāt īres tirgus dalībniekiem ir zināms, ka, piemēram, īslaicīgas īres pakalpojumu sniedzēji neslēdz rakstiskus īres līgumus ne tikai tad, kad izīrē mitekļus pa dienām, bet bieži vien arī tad, kad izīrē dzīvokļus pa mēnešiem rudens–ziemas sezonā (no septembra līdz jūnijam). Ir skaidrs, ka šajā gadījumā valsts nesaņem nodokļus no rakstiskā līgumā neierakstītās īres pakalpojuma cenas, un ir acīm redzams, ka minētā īres tirgus dalībnieku rīcība būtiski kropļo tirgu, konkurenci un samazina nodokļu plūsmu valsts budžetā.

Ķīnas piemērs skaidri parādīja, kā un cik veiksmīgi varētu darboties kapitālisms, kad pirms 40 gadiem Dens Sjaopins, piemērojot galdauta stratēģiju, pasludināja saukli “Kļūsti bagāts!”. Ja saņemsiet galdautu vairākās vietās un sāksiet to pacelt, nenovēršami pacelsies viss galdauts: vispirms tās vietas, kuras turam ar pirkstiem, un pēc tam galdauta malas. Ja apbruņot kādu ar varu/sitamo lineālu un viņš aizdzīs prom tos, kuri mēģina pacelt galdautu, tas paliks uz grīdas. Kāda jēga sēt lauku, atvērt veikalu utt., ja nāk uzraugošo iestāžu norādījumi vai mērķtiecīgi nosūtītas personas, lai piespiestu jūs samaksāt tiesiski nepamatotus nodokļus tikai tāpēc, ka uzraugošās iestādes amatpersonas tieši tā interpretē likumu? Ar veselo prātu neaptvert domu piepildīt valsts “asinsvadu sistēmu” ar naudas plūsmu, “sitot pa pirkstiem” godīga biznesa veicējiem tā vietā, lai tos stimulētu — kā tas bija Atmodas laikos, kad 90. gados bija ieslēgta “zaļā gaisma” visu veidu biznesa attīstībai, un par ko šodien sabiedrība var tikai sapņot. Mūsdienīgas tendences, kas iznīcina biznesu, kā rāda prakse, ne tikai padara Latviju par vienu no nabadzīgākām valstīm ES, bet arī nedod pamatu secināt, ka šāda stratēģija un taktika veicina Latvijas tautas centienus piepildīt valsts “asinsvadu sistēmu”, jo tautai nav saprotama valsts amatpersonu rīcības lietderība.

Secinājumi

1. Ministrijas un VID skaidrojums par drošības naudas un citu īrnieku kompensācijas rakstura maksājumu izīrētājam aplikšanu ar IIN ir nekonsekvents, pretrunīgs, tiesiski nepamatots un prasa aktuāla metodiskā materiāla “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem”, kas atbilstu likumam, izstrādi.

2. Esošā iestāžu pieeja veicina nesodītu īres tirgus dalībnieku rīcību ar nodokļiem apliekamo darījuma vērtības samazināšanā, kas kropļo tirgu, konkurenci un samazina nodokļu plūsmu valsts budžetā.

3. Autori pievienojas Finanšu ministrijas “cerībai, ka kopīgiem spēkiem un aktīvas sadarbības rezultātā izdosies samazināt ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi un nodrošināt godīgu konkurenci nekustamo īpašumu izīrēšanas/iznomāšanas jomā”, ja valdība parūpēsies, lai Latvijas tautai — tāpat kā tas notiek kaimiņvalstīs Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā — būtu skaidrība, ka nodokļu politikas mērķis ir apmierināt nevis tikai “elites”, bet gan plašas sabiedrības vajadzības un intereses.

1 Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.2 panta otrā daļa nosaka:
“(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:
1) darījumos starp saistītām personām;
2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;
3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;
4) eksporta un importa darījumos.”

2 Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants nosaka, ka izīrētājam ir tiesības būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

3 Sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu.

4 Sk. likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1. panta otro daļu.

5 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitā daļa nosaka:
“Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), [..] var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. [..] Maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā. “

6 Sk. Civillikuma 1401.–1404. p.

7 Sk. Civillikuma 1504.–1509. p.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: