SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija (LM) rosinās no 2026. gada palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī. Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts specializētajām audžuģimenēm. Arī atbalstu audžuģimenēm ministrs rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts. Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs. Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. "Samazinot kaut ko...

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensijas pārrēķinās automātiski. Automātiskais pensijas pārrēķins attieksies uz vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un: kuriem kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši un šajā periodā vismaz vienā mēnesī ir papildinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Strādājošie pensiju saņēmēji drīkst izvēlēties citu pārrēķina mēnesi, laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedzot VSAA iesniegumu par automātiskā pensijas pārrēķina mēneša maiņu. Tādā gadījumā pēc 2026. gada 1. aprīļa un turpmākos gadus VSAA pensiju automātiski pārrēķinās no personas izvēlētā mēneša pirmā datuma. Šādu kārtību paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Kad varētu būt svarīgi mainīt automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi? Ja persona vēlas, lai pensiju pārrēķina pēc dzimšanas dienas, jo tas var ietekmēt pensijas apmēru pēc pārrēķina. To nosaka...

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā. “Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminoraktīvu pārvaldīšanas...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Nepilnību likumā tiesībsargs konstatēja, izskatot kāda iedzīvotāja iesniegumu. Tā ir jānovērš iespējami drīz, turklāt lemjot par tūlītēju risinājumu līdz grozījumu pieņemšanai. Tiesībsarga ieskatā likums papildināms – sociālā stipendija “Studētgods” nebūtu uzskatāma par tādiem ienākumiem, kurus pašvaldības sociālais dienests vērtē pirms lēmuma par trūcīgas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā klientiem, kuri darbu ir atraduši attālāk no savas dzīvesvietas, iespēju darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā saņemt transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju - līdz 10 eiro dienā transportam vai līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īrei. Ieguvēji ir gan darba meklētāji, jo ar NVA atbalstu var uzsākt darba attiecības attālāk no savas dzīvesvietas, gan darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus viņi var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai vismaz uz sešiem mēnešiem, bet darba alga ir vismaz minimālās algas apmērā, taču nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, viņam jāpiesakās mobilitātes atbalsta saņemšanai. Nodarbinātā dzīvesvietai jābūt deklarētai vismaz sešus mēnešus vai sešu mēnešu laikā mainītai vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pirmo reizi deklarētai Latvijas Republikā. Ja tiek pieprasīta transporta izdevumu kompensācija, darba...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensionāra neapliekamais minimums palielināsies no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro. Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji. Kādas ir iespējas strādājošiem pensionāriem gada laikā izmantot pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro)? Strādājošie pensionāri var izvēlēties divas iespējas. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savam darba devējam. Šajā gadījumā pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti – uz pusēm: darba devējs neieturēs nodokli no 500 eiro (no algas) un pensijas izmaksātājs neieturēs nodokli arī no 500 eiro (no pensijas). Algas nodokļa grāmatiņu darba devējam var neiesniegt vai, ja grāmatiņa jau ir iesniegta darba devējam, to izņemt. Šajā gadījumā...

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas,...

Valdība noteikusi kritērijus minimālās algas lielumam, tādējādi nodrošinot lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu. Noteikumi paredz turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas ņemt vērā atsauces vērtību 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas otrdien, 19. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Noteikumos ir iestrādāts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un papildus rādītāji, kas jāņem vērā, ikgadēji pārskatot jautājumu par minimālās algas izmaiņām, proti, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējām algām, inflāciju, ienākumu līmeni un nabadzības rādītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbnieku skaitu u.c. informācija. Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasības, saskaņā ar kurām ir paredzēta atsauces vērtība, kā arī konsultēšanās mehānisms ar sociālajiem partneriem...

Ceturtdien, 14. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuri paredz kārtību, kādā valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi: grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumiem, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam. Tā kā valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana un netraucēta izmantošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Regulējums paredz, ka ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas, – valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet gan pilntiesīgi varēs baudīt atvaļinājumu, veltot rūpes un uzmanību...

Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt,vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie 30. oktora Saeimas sēdē izskatītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir iekļauts likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši ēdienam. Labklājības ministrija uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr jāatzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas – turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu...

Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo robežu varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pensiju likumā. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Patlaban indeksē pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50 procentu no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šogad indeksējamā robeža bija 683 eiro. Izmaiņas indeksācijā attieksies arī uz personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk saistībā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šīm personām turpmāk indeksēs visu pensijas apmēru bez ierobežojuma. Pensijas pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Plānotās izmaiņas attieksies uz indeksāciju 2025.gada oktobrī. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka pensiju indeksējamās robežas palielināšanai nākamgad būs nepieciešami 5,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 27,6 miljoni, 2027.gadā – 44,6 miljoni, bet 2028.gadā – 60,9 miljoni eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati...

Lai nākamgad strādājošiem vecākiem no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem varētu palielināt vecāku pabalstu, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Grozījumi rosināti, lai strādājošiem vecākiem bērna kopšanas laikā būtu iespēja arī strādāt un gūt legālus ienākumus ģimenei. Lai nezaudētu vecāku pabalsta pilno apmēru, vecāki šobrīd nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā, nevis legāli, norādījusi Labklājības ministrija. Pabalsta apmērs no 2025.gada 1.janvāra tiks palielināts automātiski, un tā izmaksai būs nepieciešami 7,7 miljoni eiro. Labklājības ministrijai uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par to, cik vecāku pabalsta saņēmēju līdz ar bērna kopšanu arī strādā, kā arī apkopot statistiku par 2025.gada pirmo pusgadu, salīdzinot to ar līdzīgu periodu iepriekšējos gados. Tāpat ziņojumā paredzēts apkopot statistiku, kurš pārsvarā izmanto iespēju bērna kopšanas laikā strādāt – mammas vai tēti –, kā arī sniegt izvērtējumu par nepieciešamību turpināt vecāku pabalsta izmaksu 75 procentu apmērā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras...

No 1. oktobra līdz 15. decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu 2025. gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Visērtāk pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt neklātienē. Iesniegumu var nosūtīt: uz VSAA oficiālo e-adresi vai elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar Latvijas drošo elektronisko parakstu (eID karti/eParaksts mobile). Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. pa pastu – iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Iesniegumu pensijas izmaksas turpināšanai var iesniegt arī: personīgi klātienē jebkurā VSAA nodaļā. pilnvarota persona, nosūtot pa pastu ar pievienotu pilnvaru, vai klātienē, uzrādot pilnvaru. Iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, pensijas saņēmējs par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos. Kanādā vai Gērnsijā dzīvojoša persona...