SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo robežu varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pensiju likumā. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Patlaban indeksē pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50 procentu no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šogad indeksējamā robeža bija 683 eiro. Izmaiņas indeksācijā attieksies arī uz personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk saistībā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šīm personām turpmāk indeksēs visu pensijas apmēru bez ierobežojuma. Pensijas pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Plānotās izmaiņas attieksies uz indeksāciju 2025.gada oktobrī. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka pensiju indeksējamās robežas palielināšanai nākamgad būs nepieciešami 5,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 27,6 miljoni, 2027.gadā – 44,6 miljoni, bet 2028.gadā – 60,9 miljoni eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati...

Lai nākamgad strādājošiem vecākiem no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem varētu palielināt vecāku pabalstu, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Grozījumi rosināti, lai strādājošiem vecākiem bērna kopšanas laikā būtu iespēja arī strādāt un gūt legālus ienākumus ģimenei. Lai nezaudētu vecāku pabalsta pilno apmēru, vecāki šobrīd nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā, nevis legāli, norādījusi Labklājības ministrija. Pabalsta apmērs no 2025.gada 1.janvāra tiks palielināts automātiski, un tā izmaksai būs nepieciešami 7,7 miljoni eiro. Labklājības ministrijai uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par to, cik vecāku pabalsta saņēmēju līdz ar bērna kopšanu arī strādā, kā arī apkopot statistiku par 2025.gada pirmo pusgadu, salīdzinot to ar līdzīgu periodu iepriekšējos gados. Tāpat ziņojumā paredzēts apkopot statistiku, kurš pārsvarā izmanto iespēju bērna kopšanas laikā strādāt – mammas vai tēti –, kā arī sniegt izvērtējumu par nepieciešamību turpināt vecāku pabalsta izmaksu 75 procentu apmērā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras...

No 1. oktobra līdz 15. decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu 2025. gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Visērtāk pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt neklātienē. Iesniegumu var nosūtīt: uz VSAA oficiālo e-adresi vai elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar Latvijas drošo elektronisko parakstu (eID karti/eParaksts mobile). Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. pa pastu – iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Iesniegumu pensijas izmaksas turpināšanai var iesniegt arī: personīgi klātienē jebkurā VSAA nodaļā. pilnvarota persona, nosūtot pa pastu ar pievienotu pilnvaru, vai klātienē, uzrādot pilnvaru. Iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, pensijas saņēmējs par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos. Kanādā vai Gērnsijā dzīvojoša persona...

Valdība 8. oktobrī apstiprināja vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un finanšu politikā, tostarp arī labklājības jomā. Likumprojekti, kuros paredzētas šīs izmaiņas, tiks iesniegti 15. oktobrī Saeimā kopā ar 2025. gada budžeta projektu. Pensijas un to indeksācija Paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Patlaban indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Līdz šim vecuma pensijas pilnā apmērā indeksēja aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Šāds risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainās,...

Valdība 1. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu no 2025. gada palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu grozījumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda"". Tajos noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam 2025. gadā būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro. Finansējumu uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai Tieslietu ministrija ir radusi tieslietu resora budžeta iekšējās pārdales rezultātā, šim mērķim netiks prasīti papildu līdzekļi 2025. gada budžetā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi nevar pilnībā aizstāt vecāku pienākumu rūpēties par saviem bērniem, jo tā ir katra vecāka pamatatbildība. Taču no vecāku bezatbildības nedrīkst ciest bērns, tādēļ šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, pie pieaugošās dzīves dārdzības esam atraduši papildu resursus un iespējas, lai palielinātu uzturlīdzekļu apmēru,...

Saeima 26. septembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistītu darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Rosinātās izmaiņas neskars cilvēkus, kas jau patlaban saņem pensiju. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pensionēšanās vecums ik gadu pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem un nākamajā gadā tas būs 65 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 2025. gadā tas paaugstināsies no 15 uz 20 gadiem. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd, akcentēts anotācijā. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam būs pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods,...

Lai kompensētu plānoto darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ir ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru, piektdien, 6. septembrī, izplatītajā paziņojumā norāda Finanšu ministrija (FM). Šādu izmaiņu dēļ iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainīšoties, sola ministrija. Pašlaik 14% tiek novirzīti pirmajam pensiju līmenim un 6% otrajam pensiju līmenim. Piedāvājums ir pirmajam līmenim novirzīt 15% un otrajam līmenim 5%. Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums, pirmajam līmenim ienesīgumu nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, bet otrajam līmenim – ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve. Pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus...

No 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Viena no iespējām ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Gandrīz 80% no savu izvēli VSAA paziņojušajiem, ir atzīmējuši tieši šo iespēju. Tiesības uz mantoto uzkrājumu pensiju 2. līmenī mantiniekiem jāpiesaka, vēršoties pie notāra, tāpēc mantojuma atstājējam vēlams tuviniekus par savu novēlējumu informēt. VSAA vērš uzmanību, ka mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoti mirušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku novēlētajiem uzkrājumiem – tie ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim mirušie. Visos šajos gadījumos mantojumā atstātais pensiju 2. līmeņa kapitāls pārsniedz 43,75 eiro –šī summa nav mantojama un tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā. Kā rīkoties iespējamajiem mantiniekiem? Ja mantinieki nav informēti par mirušā...

Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām, pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums. Šeit vēlos uzsvērt, ka piedāvātais risinājums liks mūsu iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā. Pieņemot lēmumu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 6 uz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā...

Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā. "Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti. Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās...

Tieslietu ministrija (TM) 2024. gada 6. augustā izsludināja grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” (Grozījumi). TM piedāvā noteikt, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 115 euro un septiņu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem – 140 euro mēnesī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pilnībā piekrīt, ka ir jāpaaugstina uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvātais pieaugums ir ārkārtīgi niecīgs un nepietiekams, lai nodrošinātu bērniem primārās vajadzības, nerunājot nemaz par bērnu dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka mājsaimniecībās lielākā daļa izdevumu ir pārtikai un mājoklim, uzturlīdzekļu pieaugumam ir jābūt atbilstošam šo patēriņa grupu inflācijai, bet jebkurā gadījumā ne mazākam kā vispārējam cenu pieaugumam. Kā liecina Centrālā statistikas biroja dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada jūlijā salīdzinot ar 2020. gada janvāri ir 33.8%, patēriņa grupai...

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai...

Valdība 13. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 185 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu", lai arī jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs, var saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), ja kāds no vecākiem nenodrošina UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Ar grozījumiem tiek ievērots vienlīdzības princips, paredzot, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus no šī gada 1. septembra būs tiesības saņemt arī jauniešiem līdz 21 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, bet iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs. Līdz šim uz šādām izmaksām bija tiesības attiecīgā vecuma jauniešiem, ja tie mācījās Latvijā. Izmaiņas apliecina, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, ir tiesības saņemt sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, ja to nenodrošina un likumu nepilda kāds no vecākiem. Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā skolēniem, kas mācās Latvijā, tā arī...

Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem. 2024. gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 683 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 683 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks...

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) reizi ceturksnī informē līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdzekļu pārvaldītāji, izvērtējot, vai dalībnieks atrodas savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, ir sākuši konsultēt par piemērotāka plāna izvēli. Jau pirmajā mēnesī ir ievērojams pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes pieaugums. 2024. gada jūlijā ieguldījuma plānu mainīja 24,6 tūkstoši pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji gada iepriekšējos mēnešos. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī plānu mainīja 11,8 tūkstoši dalībnieku. Iepriekš ieguldījumu plānu maiņa vairāk notika, mainot līdzekļu pārvaldītāju. No tiem, kuri izvēlējās citu plānu, mēnesī 29% mainīja ieguldījuma plānu tā paša līdzekļu pārvaldītāja ietvaros un 71% izvēlējās citu līdzekļu pārvaldītāju. Savukārt jūlijā 61% no dalībniekiem izvēlējās jaunu ieguldījumu plānu pie jau esošā līdzekļu pārvaldītāja un tikai 39% izvēlējās cita līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu. Lielākā daļa maiņu veikušo...