SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību bērnu un jauniešu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim. Iespējams, ka darba kolektīvā ir vecāki, kuri būtu informējami par šāda atbalsta esamību. Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā). Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur: jāuzrāda personu apliecinošs dokuments; jāiesniedz rakstisks iesniegums; jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav...

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”. Eiropas Komisija attiecībā uz Latviju ir uzsvērusi nepieciešamību rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk – otrais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. LM ir pārliecināta,ka papildus līdzekļi ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Labklājības...

Lai pilnveidotu darbnespējas lapu izsniegšanu – gan ārstniecības personām to izrakstīšanā, gan to saņemšanu pacientiem, 25. jūnijā pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu (DNL). Līdz šim to varēja darīt tikai ārsts vai ārsta palīgs. Noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Līdz šim cilvēkiem bija jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas radīja papildus slogu gan ārstiem, gan pacientam, kā arī netika skaidri regulēts, cik ilgas DNL šādos gadījumos ir, piemēram, zoba izraušanas komplikāciju gadījumā. Vecmātes savukārt varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu. Kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām DNL noteikumi paredz 90 dienu DNL kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi. Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā. Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana". Abu tiesību aktu grozījumi izstrādāti, ievērojot Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas vadītāju 2024. gada 28. marta sanāksmē panākto kopīgo pozīciju. Saskaņā ar to Valsts fondēto pensiju likumā plānots atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma pakāpeniski samazināt maksājuma pastāvīgo...

Paternitātes pabalsta saņēmējiem, kuriem vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu piešķirts par atšķirīgiem periodiem, sākot no 2024. gada 1. jūlija, mainās pabalsta piešķiršanas un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība: paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem pie visiem darba devējiem, kuri gūti 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja(-iem), pie kura(-iem) atvaļinājumā neatrodas un turpina gūt ienākumus. Ja paternitātes pabalsts par 10 darba dienām jau ir piešķirts, pabalstu par citu darba devēju piešķirto atvaļinājuma 10 darba dienu periodu nepiešķirs. Piemērs: Pabalsta saņēmējam, kuram ir divi darba devēji (A un B), 2024. gada jūlijā pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai darba devējs A. 12 mēnešu periods, par kuru Valsts sociālās apdroišināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paternitātes pabalstam, ir no 2023....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiks izmaksātas Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem. Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuru Latvijā ir piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Šis apmērs tiks pārskatīts katru gadu vienlaicīgi ar pensiju indeksāciju. Pensiju saņēmējiem, kuriem pēc piemaksas piešķiršanas pensijas un piemaksas kopējā mēneša summa pārsniegs pensionāra neapliekamo minimumu – 500 eiro, VSAA ieturēs iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no summas, kas pārsniedz neapliekamo minimumu. Lasiet arī: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs Tiesa konstatē apdrošināšanas stāža aprēķināšanas metodē neatbilstības Pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri...

Kopš 17. februāra spēkā stājušies Rīgas domes 2024. gada 24. janvāra saistošie noteikumi Nr. RD-24-254-sn "Grozījumi Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošajos noteikumos Nr. RD-23-220-sn "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā"", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pašvaldībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080. Iesniegt dokumentus var arī attālināti atbilstoši "Elektronisko dokumentu likuma" prasībām...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” ar ko plānots ieviest kārtību, kādā valdes locekļi izmanto tiesības doties atvaļinājumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos, atvaļinājumos bērna tēvam un citai personai, atvaļinājumos adoptētājam. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, tāpēc Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Tieslietu ministrija aicina ikvienu interesentu, kurš ir ieinteresēts valdes locekļu atvaļinājumu regulējuma izstrādē vai vēlas iesaistīties likumprojekta pilnveidošanā, līdz šī gada 2. februārim dalīties ar viedokli un ieteikumiem par likumprojektā paredzētajiem risinājumiem, sniedzot to Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai iesaistoties publiskajā apspriešanā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem. ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu: klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; personas ar invaliditāti; klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī, vēstī Labklājības ministrija. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana", kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti Tāpat no 1. janvāra tiks palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2024. gadā. No 2024. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro). Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro). Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro). Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārrēķinātās minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma, kuras maksā par tekošo mēnesi) un minimālās apdrošināšanas atlīdzības klienti saņems jau janvārī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras maksā par iepriekšējo mēnesi – par janvāri VSAA izmaksās februārī. Ievērībai: par tekošo mēnesi izmaksā apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās;apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 171 eiro, no septiņu gadu vecuma – 206 eiro. VSNP apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no nodarbinātības – nestrādājošiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķir piemaksu. Personai noteiktā invaliditāte Strādājošiem Nestrādājošiem 1.grupa 191,80 eiro 249,34 eiro 1.grupa no bērnības 239,40 eiro 311,22 eiro 2.grupa 164,40 eiro 197,28 eiro 2.grupa no bērnības 205,20 eiro 246,24 eiro 3.grupa 137 eiro neatkarīgi no nodarbinātības 3.grupa no bērnības 171 eiro neatkarīgi no nodarbinātības VSNP apmēra...

Tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012.gada. Piemaksas sāks izmaksāt no nākamā gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksu piešķirs no nākamā gada 1.janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam paredzēts atjaunot pakāpeniski līdz 2029.gadam. Sākot ar 2029.gadu, pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2025.gadā piemaksu pie pensijas izmaksās tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā...