SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai...

Valdība 13. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 185 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu", lai arī jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs, var saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), ja kāds no vecākiem nenodrošina UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Ar grozījumiem tiek ievērots vienlīdzības princips, paredzot, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus no šī gada 1. septembra būs tiesības saņemt arī jauniešiem līdz 21 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, bet iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs. Līdz šim uz šādām izmaksām bija tiesības attiecīgā vecuma jauniešiem, ja tie mācījās Latvijā. Izmaiņas apliecina, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, ir tiesības saņemt sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, ja to nenodrošina un likumu nepilda kāds no vecākiem. Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā skolēniem, kas mācās Latvijā, tā arī...

Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem. 2024. gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 683 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 683 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks...

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) reizi ceturksnī informē līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdzekļu pārvaldītāji, izvērtējot, vai dalībnieks atrodas savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, ir sākuši konsultēt par piemērotāka plāna izvēli. Jau pirmajā mēnesī ir ievērojams pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes pieaugums. 2024. gada jūlijā ieguldījuma plānu mainīja 24,6 tūkstoši pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji gada iepriekšējos mēnešos. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī plānu mainīja 11,8 tūkstoši dalībnieku. Iepriekš ieguldījumu plānu maiņa vairāk notika, mainot līdzekļu pārvaldītāju. No tiem, kuri izvēlējās citu plānu, mēnesī 29% mainīja ieguldījuma plānu tā paša līdzekļu pārvaldītāja ietvaros un 71% izvēlējās citu līdzekļu pārvaldītāju. Savukārt jūlijā 61% no dalībniekiem izvēlējās jaunu ieguldījumu plānu pie jau esošā līdzekļu pārvaldītāja un tikai 39% izvēlējās cita līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu. Lielākā daļa maiņu veikušo...

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi Finanšu ministrijai informāciju par tieslietu sektora prioritārajiem pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2025.-2027. gadam. TM prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz valsts iekšējās drošības un tiesu varas stiprināšanu, kā arī bērnu tiesību jautājumu risināšanu, 2025. gadā lūdz novirzīt aptuveni 3,19 milj. eiro un aptuveni 2,14 milj. eiro tiesu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka nākamā gada budžetā pieprasīti papildu 2,14 milj. eiro, lai stiprinātu apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kapacitāti un nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, palielinot tiesu darbinieku atalgojumu 6% apmērā. Tiks arī palielināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiem bērniem, kuru vecāki izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas un valsts to dara viņu vietā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) starpniecību, gan izveidots pagaidu pakalpojums augsta riska pusaudžiem, lai samazinātu draudus bērnu un jauniešu dzīvībām. No nākamā gada plānots palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērnam līdz 7 gadu vecumam - 115 eiro mēnesī (patlaban - 107,50 eiro), bet...

Lai noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām - gan novadiem, gan valsts pilsētām - jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Ministru kabinetā 16. jūlijā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie vēl jāvērtē un jāpieņem Saeimā. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau patlaban ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā vai citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Būtiski pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās. Likuma grozījumi pamatā ir...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 16. jūlijā organizēja domnīcu, lai kopā ar problēmjautājumā iesaistītajiem valsts puses ekspertiem izdiskutētu par darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņas iemesliem, kurus ir definējusi Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), pretēji LBAS paustajiem argumentiem publiskajā telpā un Nacionālajā Trīspusējās sadarbības apakšpadomju sēdēs. Domnīcā savu nostāju pret darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņu tika aicināti izteikt LBAS dalīborganizāciju vadītāji, vairāku ministriju un Latvijas Bankas pārstāvji. Diskusijas laikā tās dalībnieki atbalstīja arodbiedrību dokumentāli un statistiski pamatotos argumentus par to, ka konkurētspēja un nepamatoti izsniegtās darba nespējas lapas ir viltus cēloņi un tāpēc noraidāmi pēc būtības, īpaši akcentējot risku vēl vairāk pasliktināties sabiedrības veselībai un negatīvi ietekmējot cilvēkkapitāla attīstību ilgtermiņā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns vēršsa uzmanību uz sabiedriskās domas pētījumiem, kas liecina par to, ka 39% darbinieki arī saslimuši nereti turpina iet uz darbu, jo baidās zaudēt ienākumus. Jau šobrīd, slimojot deviņas A darbnespējas dienas, darbiniekam apmaksātas no darba devēju puses tiek...

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību bērnu un jauniešu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim. Iespējams, ka darba kolektīvā ir vecāki, kuri būtu informējami par šāda atbalsta esamību. Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā). Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur: jāuzrāda personu apliecinošs dokuments; jāiesniedz rakstisks iesniegums; jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav...

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”. Eiropas Komisija attiecībā uz Latviju ir uzsvērusi nepieciešamību rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk – otrais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. LM ir pārliecināta,ka papildus līdzekļi ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Labklājības...

Lai pilnveidotu darbnespējas lapu izsniegšanu – gan ārstniecības personām to izrakstīšanā, gan to saņemšanu pacientiem, 25. jūnijā pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu (DNL). Līdz šim to varēja darīt tikai ārsts vai ārsta palīgs. Noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Līdz šim cilvēkiem bija jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas radīja papildus slogu gan ārstiem, gan pacientam, kā arī netika skaidri regulēts, cik ilgas DNL šādos gadījumos ir, piemēram, zoba izraušanas komplikāciju gadījumā. Vecmātes savukārt varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu. Kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām DNL noteikumi paredz 90 dienu DNL kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi. Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā. Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana". Abu tiesību aktu grozījumi izstrādāti, ievērojot Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas vadītāju 2024. gada 28. marta sanāksmē panākto kopīgo pozīciju. Saskaņā ar to Valsts fondēto pensiju likumā plānots atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma pakāpeniski samazināt maksājuma pastāvīgo...

Paternitātes pabalsta saņēmējiem, kuriem vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu piešķirts par atšķirīgiem periodiem, sākot no 2024. gada 1. jūlija, mainās pabalsta piešķiršanas un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība: paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem pie visiem darba devējiem, kuri gūti 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja(-iem), pie kura(-iem) atvaļinājumā neatrodas un turpina gūt ienākumus. Ja paternitātes pabalsts par 10 darba dienām jau ir piešķirts, pabalstu par citu darba devēju piešķirto atvaļinājuma 10 darba dienu periodu nepiešķirs. Piemērs: Pabalsta saņēmējam, kuram ir divi darba devēji (A un B), 2024. gada jūlijā pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai darba devējs A. 12 mēnešu periods, par kuru Valsts sociālās apdroišināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paternitātes pabalstam, ir no 2023....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiks izmaksātas Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem. Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuru Latvijā ir piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Šis apmērs tiks pārskatīts katru gadu vienlaicīgi ar pensiju indeksāciju. Pensiju saņēmējiem, kuriem pēc piemaksas piešķiršanas pensijas un piemaksas kopējā mēneša summa pārsniegs pensionāra neapliekamo minimumu – 500 eiro, VSAA ieturēs iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no summas, kas pārsniedz neapliekamo minimumu. Lasiet arī: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs Tiesa konstatē apdrošināšanas stāža aprēķināšanas metodē neatbilstības Pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri...

Kopš 17. februāra spēkā stājušies Rīgas domes 2024. gada 24. janvāra saistošie noteikumi Nr. RD-24-254-sn "Grozījumi Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošajos noteikumos Nr. RD-23-220-sn "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā"", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pašvaldībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080. Iesniegt dokumentus var arī attālināti atbilstoši "Elektronisko dokumentu likuma" prasībām...