SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī, vēstī Labklājības ministrija. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana", kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti Tāpat no 1. janvāra tiks palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2024. gadā. No 2024. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro). Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro). Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro). Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārrēķinātās minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma, kuras maksā par tekošo mēnesi) un minimālās apdrošināšanas atlīdzības klienti saņems jau janvārī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras maksā par iepriekšējo mēnesi – par janvāri VSAA izmaksās februārī. Ievērībai: par tekošo mēnesi izmaksā apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās;apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 171 eiro, no septiņu gadu vecuma – 206 eiro. VSNP apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no nodarbinātības – nestrādājošiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķir piemaksu. Personai noteiktā invaliditāte Strādājošiem Nestrādājošiem 1.grupa 191,80 eiro 249,34 eiro 1.grupa no bērnības 239,40 eiro 311,22 eiro 2.grupa 164,40 eiro 197,28 eiro 2.grupa no bērnības 205,20 eiro 246,24 eiro 3.grupa 137 eiro neatkarīgi no nodarbinātības 3.grupa no bērnības 171 eiro neatkarīgi no nodarbinātības VSNP apmēra...

Tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012.gada. Piemaksas sāks izmaksāt no nākamā gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksu piešķirs no nākamā gada 1.janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam paredzēts atjaunot pakāpeniski līdz 2029.gadam. Sākot ar 2029.gadu, pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2025.gadā piemaksu pie pensijas izmaksās tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā...

Trešdien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, aicinot neizsludināt šīs dienas Saeimas sēdē skatāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas paredz kompensēt 30 procentus no hipotekāro kredītu līgumu procentu maksājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk - Likums). Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās...

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu. Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās,...

Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012. gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz 16. novembrī Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012. gada. Piemaksu izmaksu plānots uzsākt no nākama gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Iecerēts, ka sākot ar 2029. gadu, visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim....

Valdībā pastiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 636 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas noteikumi"" paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 412 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro. Pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību - pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus grozījumi paredz zemu ienākumu ģimenēm ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) tiesību uz bērnu pārtikas atbalstu pagarināšanu līdz 2024....

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informāciju par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Noteiktas arī prasības shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā apstrādāt šo informāciju. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", kas otrdien, 7. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un šā konta izraksta saturu un sniegšanas formu. Grozījumi izveidoti, lai veicinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību,...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums...

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts. Šāda kārtība par pakalpojumu izmaksu personas kontā ir noteikta likumos “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Valsts sociālo pabalstu likumā” un citos. Izmantojot citai fiziskai personai (piemēram, ģimenes loceklim) piederošu kontu, ir risks, ka VSAA maksājums netiks saņemts, jo svarīgi, lai konta īpašnieka vārds sakrīt ar VSAA maksājuma saņēmēja vārdu. Ja, pieprasot VSAA pakalpojumu, VSAA ir iesniegti dati par citai personai piederošu kontu, aicina nekavējoties to mainīt, norādot VSAA maksājumu saņemšanai savu personīgo kredītiestādes kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot e-adresi, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstājot jebkurā VSAA nodaļā dokumentu kastītē. Iesniegums konta maiņai jāiesniedz savlaicīgi. Pēc...