SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi jau vairāk nekā 1800 bezmaksas konsultāciju darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, darba devēju interese par iespējām risināt neskaidros jautājumus ar kvalificētu speciālistu palīdzību, izmantojot bezmaksas konsultāciju iespējas, augusi par aptuveni 30%. Visvairāk bezmaksas konsultāciju sniegts Rīgas un Rīgas reģiona konsultāciju centrā – teju 550 konsultāciju, savukārt Vidzemes reģiona konsultāciju centra darbinieki snieguši aptuveni 380 konsultāciju. Arī pārējo Latvijas reģionālo konsultāciju centru aktivitāte neatpaliek, un LDDK eksperti atzīst, ka darba devēji visā Latvijā arvien biežāk izvēlas strīdīgos jautājumos vērsties pie kvalificētiem ekspertiem un risināt dažādas problēmsituācijas juridiski korektā, likumdošanai atbilstošā un iespējami efektīvākā veidā. Vairāk nekā puse no LDDK sniegtajām bezmaksas konsultācijām šā gada deviņos mēnešos bijušas par darba aizsardzības jautājumiem. Izteiktāka darba devēju interese par darba aizsardzības prasībām dažādās nozarēs, obligātajām veselības pārbaudēm un citiem jautājumiem bijusi Rīgas, Kurzemes un Latgales reģionu konsultāciju centros,...

Jau iepriekš portālā informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra sociālo nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un nāca klajā ar datiem, kas apliecina - lai gan Latvijā resursu ir samērā pietiekami (darba ražīgums - 54,6% no ES vidējā līmeņa, IKP - 52% no ES vidējā līmeņa, cenas - pat 72%), darba izmaksas ir ārkārtīgi zemas - tikai 28 % no ES vidējā līmeņa. Kā risinājumus E. Baldzēns piedāvā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, darba algu paaugstināšanu, kā arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Video: plz.lv

Vakar, 11.oktobrī, Saeimas plenārsēdē ar nelielu balsu pārsvaru (par:37, pret:38, atturas:6) tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu sagatavotā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošana Sociālo un darba lietu komisijai. ZZS paudusi nožēlu par Saeimas kolēģu attieksmi, un informē par deputātiem, kuriem neizdevās pārkāpt pāri frakciju un koalīciju novilktajām līnijām, un kuri balsoja PRET pensiju indeksācijas atsākšanu, jau sākot ar 2013.gadu: VIENOTĪBAS deputāti: Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa, Ainars Latkovskis, Jānis Lāčplēsis, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis. VL - TB/LNNK deputāti: Jānis Dombrava, Dzintars Kudums, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dāvis Stalts. REFORMU PARTIJAS deputāti: Inita Bišofa, Inga Bite, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums, Valdis Zatlers. Pie frakcijām nepiederošo DEPUTĀTU GRUPA: Klāvs Olšteins, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis...

Izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009.gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Tikai, pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no minētā budžeta iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Tā, raksturojot situāciju sociālajā budžetā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. "Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visi tajā esošie budžeta līdzekļi "pieder" tikai sistēmas dalībniekiem, un tos izlieto dalībnieku vajadzībām. Līdz ar to minēto budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām. Tas nozīmē - jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas," uzsver LM valsts sekretāre. Neraugoties uz iepriekšminēto, 35,4% no darbiniekiem iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā. Turklāt kopš 2009.gada tā ir diezgan...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Vakar, 9. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013.gadā”, kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2013. gadā paliek esošajā līmenī, proti, Ls 0.25 mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Noteikumu projekts nosaka, ka 2013.gadā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 85 % no URVN ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Darbinieku prasījumu garantijas fonds”. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl arvien aktīvi ir 2353 maksātnespējas procesi, par kuriem 2013.gadā būs nepieciešams segt maksātnespējas procesa izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, atlikušie 15 % tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Maksātnespējas procesa izmaksas”. Tāpat noteikumu projekts paredz, ja 2013.gadā URVN tiks iekasēta vairāk par plānoto, tā tiks ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda stabilizēšanu un atlikuma uzkrājuma...

Labklājības ministrija (LM), atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, precizējusi minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā palielinās no Ls 1,189 līdz Ls 1,203. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā paaugstinās no 1,360 līdz 1,375 latiem, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 9.oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2013.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram...

Grozījumos likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” rosināts piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības reģistrēt personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo pastāv gadījumi, kad darba devējs nesniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Ir gadījumi, kad darba devējs ilgstoši nesniedz VID arī ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darbinieku ienākumiem. Šādos gadījumos darbu zaudējušajai personai ir liegta iespēja saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu), jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav saņēmusi no VID informāciju, ka konkrētā persona darbu ir zaudējusi. Jaunie grozījumi ļaus šo situāciju novērst. Likuma grozījumi paredz arī noteikt darba devējam iespēju precizēt darba ienākumus un obligātās iemaksas. Tas nepieciešams gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis iesniegšanas termiņu VID ziņojumam par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī, līdz ar to personai apdrošināšanas stāžā šie mēneši netiek ieskaitīti. Vienlaikus, lai izvairītos no situācijām, kad darba devējs mēģinātu krāpties,...

Otrdien, 9. oktobrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune. “Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem, taču, vērtējot valdības apstiprināto 2013.gada valsts budžeta projektu, izskatās, ka šis solījums ir aizmirsts.” “Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā gan darbiniekam, gan darba devējam ir augstas. Protams, tās nešķistu augstas pie lielākām algām, bet tā kā mūsu valstī darbinieki pārsvarā saņem...

Ceturtdien, 4. oktobrī, Saeimas Prezidijam iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tas paredz atsākt līdz 2013.gada 31.decembrim iesaldēto valsts pensiju indeksāciju. Tāpat šie grozījumi paredz vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi, līdz likumā noteiktā vecuma sasniegšanai izmaksāt proporcionāli apdrošināšanas stāžam šādā apmērā: 1) ar apdrošināšanas stāžu no 30 gadiem līdz 35 gadiem - 50 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 2) ar apdrošināšanas stāžu no 35 gadiem līdz 40 gadiem - 60 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 3) ar apdrošināšanas stāžu no 40 gadiem līdz 45 gadiem - 70 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 4) ar apdrošināšanas stāžu virs 45 gadiem - 80 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Likumprojektu iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā, un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs, informē Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa - 350 latiem "uz rokas" - vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu "griesti", atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela. Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā - tikai līdz gadam. Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir...

Vecākiem, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus, turpmāk būs nodrošināta iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu Ls 93 mēnesī, kā arī tiks saglabāta viņu vieta rindā uz pašvaldības izglītības iestādi. Šādu lēmumu šodien akceptēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja, izskatot grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanu. Atbalstītie grozījumi paplašinās pirmsskolas izglītības pieejamību Rīgā. Patlaban 93 latu līdzfinansējums tiek maksāts par tiem bērniem, kuri ir izstājušies no rindas. Savukārt tie, kuri apmeklē privāto bērnudārzu un gaida rindā, var saņemt pašvaldības dotāciju 30 latu apmērā. Grozījumi paredz, ka varēs palielināties privāto izglītības iestāžu skaits, kas sniegs pakalpojumus, jo vairs nebūs spēkā nosacījums, ka privātajai izglītības iestādei noteikti jābūt reģistrētai Rīgas administratīvajā teritorijā. Izpētot reālo situāciju, konstatēts, ka daļai privāto izglītības iestāžu juridiskā adrese nav Rīgā, tomēr tai ir filiāles, kuras faktiski darbojas Rīgā un varētu sniegt rīdziniekiem pakalpojumus. Tāpat grozījumos paredzēts atteikties no prasības, ka uz pašvaldības līdzfinansējumu var pretendēt...

Ceturtdien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais pamatnostādņu „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014.gadā” ieviešanas plāns 2013.-2014.gadam. Plāna projekts paredz attīstīt ambulatoros garīgās veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot medikamentu kompensācijas sistēmu pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, izvērtēt pusceļa māju un grupu māju pakalpojumu attīstības iespējas. Tāpat paredzēts paaugstināt ārstniecības personu, sociālo darbinieku, izglītības iestāžu psihologu un sociālo pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots arī sagatavot priekšlikumus izdegšanas sindroma ārstēšanai un profilaksei ārstniecības personām ar augstu izdegšana sindroma risku, veikt pētījumu par iedzīvotāju garīgo veselību un informēt sabiedrību par garīgās veselības veicināšanas un profilakses jautājumiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā nomaksātas par 93,1% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada aprīlim. Ar informatīvo ziņojumu "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu" otrdien, 18.septembrī, LM iepazīstināja valdību. Savukārt par 5,3% darbiniekiem iemaksas veiktas nepilnīgi, kas nozīmē, ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 Ls, bet faktiski samaksāti tikai 80 Ls. Par 1,3% darbinieku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,4% darba ņēmējiem iemaksas vispār nav veiktas. Tāpat konstatēts, ka līdz 2012.gada 30.jūnijam seši cilvēki ir paši veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. Trijiem no viņiem veiktās iemaksas atmaksās, jo arī darba devējs to ir izdarījis. Cilvēku iemaksātās summas ir robežās no Ls 20,00 līdz Ls 115,00. Kopumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 288,6...

Valdība otrdien, 11.septembrī, apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tie nepieciešami, lai pilnveidotu un precizētu darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu uzskaiti. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Atbilstoši izmaiņām darba devējs varēs iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī arī gadījumos, kad iesniegšanas termiņš ir nokavēts. Vienlaikus darba ienākumus un obligāto iemaksu apmēru turpmāk darba devējs varēs precizēt par iepriekšējo periodu tāpat kā citus nodokļus. Vienlaikus precizēšana nesamazinās cilvēka darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī nemainīs cilvēkam jau piešķirto īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru. Labklājības ministrija uzsver, ka grozījumi nepieciešami, jo praksē ir konstatēti gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, cilvēkam apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem...