SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija (LM), atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, precizējusi minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā palielinās no Ls 1,189 līdz Ls 1,203. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā paaugstinās no 1,360 līdz 1,375 latiem, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 9.oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2013.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram...

Grozījumos likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” rosināts piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības reģistrēt personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo pastāv gadījumi, kad darba devējs nesniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Ir gadījumi, kad darba devējs ilgstoši nesniedz VID arī ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darbinieku ienākumiem. Šādos gadījumos darbu zaudējušajai personai ir liegta iespēja saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu), jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav saņēmusi no VID informāciju, ka konkrētā persona darbu ir zaudējusi. Jaunie grozījumi ļaus šo situāciju novērst. Likuma grozījumi paredz arī noteikt darba devējam iespēju precizēt darba ienākumus un obligātās iemaksas. Tas nepieciešams gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis iesniegšanas termiņu VID ziņojumam par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī, līdz ar to personai apdrošināšanas stāžā šie mēneši netiek ieskaitīti. Vienlaikus, lai izvairītos no situācijām, kad darba devējs mēģinātu krāpties,...

Otrdien, 9. oktobrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune. “Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem, taču, vērtējot valdības apstiprināto 2013.gada valsts budžeta projektu, izskatās, ka šis solījums ir aizmirsts.” “Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā gan darbiniekam, gan darba devējam ir augstas. Protams, tās nešķistu augstas pie lielākām algām, bet tā kā mūsu valstī darbinieki pārsvarā saņem...

Ceturtdien, 4. oktobrī, Saeimas Prezidijam iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tas paredz atsākt līdz 2013.gada 31.decembrim iesaldēto valsts pensiju indeksāciju. Tāpat šie grozījumi paredz vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi, līdz likumā noteiktā vecuma sasniegšanai izmaksāt proporcionāli apdrošināšanas stāžam šādā apmērā: 1) ar apdrošināšanas stāžu no 30 gadiem līdz 35 gadiem - 50 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 2) ar apdrošināšanas stāžu no 35 gadiem līdz 40 gadiem - 60 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 3) ar apdrošināšanas stāžu no 40 gadiem līdz 45 gadiem - 70 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 4) ar apdrošināšanas stāžu virs 45 gadiem - 80 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Likumprojektu iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā, un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs, informē Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa - 350 latiem "uz rokas" - vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu "griesti", atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela. Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā - tikai līdz gadam. Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir...

Vecākiem, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus, turpmāk būs nodrošināta iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu Ls 93 mēnesī, kā arī tiks saglabāta viņu vieta rindā uz pašvaldības izglītības iestādi. Šādu lēmumu šodien akceptēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja, izskatot grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanu. Atbalstītie grozījumi paplašinās pirmsskolas izglītības pieejamību Rīgā. Patlaban 93 latu līdzfinansējums tiek maksāts par tiem bērniem, kuri ir izstājušies no rindas. Savukārt tie, kuri apmeklē privāto bērnudārzu un gaida rindā, var saņemt pašvaldības dotāciju 30 latu apmērā. Grozījumi paredz, ka varēs palielināties privāto izglītības iestāžu skaits, kas sniegs pakalpojumus, jo vairs nebūs spēkā nosacījums, ka privātajai izglītības iestādei noteikti jābūt reģistrētai Rīgas administratīvajā teritorijā. Izpētot reālo situāciju, konstatēts, ka daļai privāto izglītības iestāžu juridiskā adrese nav Rīgā, tomēr tai ir filiāles, kuras faktiski darbojas Rīgā un varētu sniegt rīdziniekiem pakalpojumus. Tāpat grozījumos paredzēts atteikties no prasības, ka uz pašvaldības līdzfinansējumu var pretendēt...

Ceturtdien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais pamatnostādņu „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014.gadā” ieviešanas plāns 2013.-2014.gadam. Plāna projekts paredz attīstīt ambulatoros garīgās veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot medikamentu kompensācijas sistēmu pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, izvērtēt pusceļa māju un grupu māju pakalpojumu attīstības iespējas. Tāpat paredzēts paaugstināt ārstniecības personu, sociālo darbinieku, izglītības iestāžu psihologu un sociālo pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots arī sagatavot priekšlikumus izdegšanas sindroma ārstēšanai un profilaksei ārstniecības personām ar augstu izdegšana sindroma risku, veikt pētījumu par iedzīvotāju garīgo veselību un informēt sabiedrību par garīgās veselības veicināšanas un profilakses jautājumiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā nomaksātas par 93,1% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada aprīlim. Ar informatīvo ziņojumu "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu" otrdien, 18.septembrī, LM iepazīstināja valdību. Savukārt par 5,3% darbiniekiem iemaksas veiktas nepilnīgi, kas nozīmē, ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 Ls, bet faktiski samaksāti tikai 80 Ls. Par 1,3% darbinieku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,4% darba ņēmējiem iemaksas vispār nav veiktas. Tāpat konstatēts, ka līdz 2012.gada 30.jūnijam seši cilvēki ir paši veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. Trijiem no viņiem veiktās iemaksas atmaksās, jo arī darba devējs to ir izdarījis. Cilvēku iemaksātās summas ir robežās no Ls 20,00 līdz Ls 115,00. Kopumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 288,6...

Valdība otrdien, 11.septembrī, apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tie nepieciešami, lai pilnveidotu un precizētu darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu uzskaiti. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Atbilstoši izmaiņām darba devējs varēs iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī arī gadījumos, kad iesniegšanas termiņš ir nokavēts. Vienlaikus darba ienākumus un obligāto iemaksu apmēru turpmāk darba devējs varēs precizēt par iepriekšējo periodu tāpat kā citus nodokļus. Vienlaikus precizēšana nesamazinās cilvēka darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī nemainīs cilvēkam jau piešķirto īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru. Labklājības ministrija uzsver, ka grozījumi nepieciešami, jo praksē ir konstatēti gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, cilvēkam apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem...

Pēdējā laikā izskanējušo priekšlikumu sakarā par mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka mikrouzņēmuma statuss ir paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanai un sākotnējai darbībai. Latvijas ekonomikas interesēs ir sekmēt, lai pēc iespējas vairāk mikrouzņēmumu pakāpeniski kļūst par vidējiem vai pat lieliem uzņēmumiem, kas mikouzņēmuma statusu izmantojuši savas sākotnējās attīstības periodā. Attiecībā uz izskanējušo viedokli par sociālo garantiju apdraudējumu darbiniekiem, Ekonomikas ministrija atzīmē, ka jau šobrīd ikviens mikrouzņēmuma darbinieks ir tiesīgs veikt sociālās iemaksas budžetā un tādējādi saņemt kvalitatīvu aprūpi. Mikrouzņēmumu darbiniekiem ir arī iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Brīvprātīgo iemaksu objekts ir brīvprātīgi apdrošinātās personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas MK 2010.gada 12.oktobra noteikumos nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" noteiktajā kārtībā. Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, ja viņš nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti apdrošināts kā pašnodarbinātais. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir obligāti apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas...

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā būs 4%, vienojās valdība, otrdien, 28.augustā, apstiprinot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, informē Labklājības ministrija. Grozījumi paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2014.gadā būs 4%, 2015.gadā - 5 %, turpmāk tā plānota 6% apmērā. Līdz šim 2013., 2014., 2015.gados likme bija paredzēta 6% apmērā. Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, izvērtējot alternatīvas likumprojekta mērķa sasniegšanai, iepriekšminētais ir vissaudzīgākais tiesiskais regulējums. Citas alternatīvas, piemēram, būtiska sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšana, tūlītēja valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensiju un pabalstu) apmēru samazināšana, aizņemšanās no Valsts kases, faktisko iemaksu principa attiecināšana uz visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir cilvēku tiesībām un interesēm mazāk labvēlīgas. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju sistēmas 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju sistēmas 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī. Par minētajām izmaiņām vēl lems Saeima.   Informācijai Atgādinām, ka sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija līdzdalība fondēto pensiju shēmā...

Jautājums: Darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pirms tam, strādājot summētajā darba laika grafikā, darbinieks ir nostrādājis vairāk stundas un līdz ar to pēc 3 mēnešiem (summētā darba laika pārskata perioda) izveidojas virsstundas, par kurām būtu jāveic piemaksa. Vai šo piemaksu veicot, darbinieks nezaudēs tiesības uz bērna kopšanas pabalstu? Atbildi sagatavoja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka. Tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi. Personas tiesības uz vecāku pabalstu šādā un līdzīgās situācijās ir minētas likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta trešajā daļā. Lai gūtu pārliecību par personas tiesībām saņemt vecāku pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ienākumu izmaksātājam pieprasa papildu informāciju, kādi ienākumi izmaksāti bērna...

Labklājības ministrijas (LM) par 2013.gada budžeta prioritāti noteikusi atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, paredz valdībā apstiprinātie LM priekšlikumi 2013.gada budžetam. 2013.gada budžeta projekts paredz labklājības nozares pamatbudžeta kopējos izdevumus 245,9 miljonu latu apmērā. Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi plānoti 1,4 miljardu latu apmērā. Kopumā nākamgad labklājības nozares budžets nākamgad palielināsies par 65,2 milj.latu. No tiem prioritāšu īstenošanai atvēlēti 21,9 milj. latu, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitāšu īstenošanai – 20,7 milj. latu, esošo pabalstu un pensiju izmaksām – 22,6 milj. latu. No prioritātēm 11,8 milj. latu paredzēti demogrāfijas pasākumu īstenošanai labklājības nozarē. Proti, lai sekmētu cilvēku aktīvāku iesaistīšanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, viens no virzieniem ir obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu dubultošana pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Šim mērķim plānoti 1,47 milj latu. Saistībā ar to, ka krīzes laikā bija ierobežots maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu apmērs,...

Privāto pensiju fondu darbība 2012. gada pirmajā pusgadā kopumā bijusi sekmīga, tajā pat laikā valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ieguldījums saglabājas augsts, informē Agnese Līcīte, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Privāto pensiju fondu pensiju plānu vidējais sešu mēnešu ienesīgums sasniedza 3,7% (individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no mīnus 0,4% līdz + 4,3%) un pensiju plānos kopumā līdz 2012. gada 2. ceturkšņa beigām tika uzkrāts pensiju kapitāls (neto aktīvi) 127 miljonu latu apmērā, t.i. par 8,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt visi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni ir darbojušies ar pozitīvu ienesīgumu un 2012. gada 1. pusgadā individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 0,8% līdz 10,4%. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu vidējais sešu mēnešu ienesīgums saglabājās augsts un 2012. gada pirmā pusgada beigās sasniedza 4,1%. Salīdzinājumam - 2011. gada pirmajā pusgadā tie bija vien 0,1%. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānos...

Rīgas domes Labklājības departaments izstrādājis jaunu Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību, vienā dokumentā iekļaujot visu Rīgas iedzīvotājiem pieejamo sociālo pakalpojumu veidus, to pieprasīšanas, piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, ziņo Rīgas dome. Viens no iemesliem, kādēļ bija jāizstrādā jauni saistošie noteikumi, ir tas, ka radīti vairāki jauni sociālie pakalpojumi, kurus nodrošinās pašvaldība. Piemēram, izveidota sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem, ieviests individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojums kā arī individuālā sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un citi. Tiek ieviests jauns pakalpojums – īslaicīgās uzturēšanas mītne, kas ļaus sniegt palīdzību grūtībās nonākušām personām vai ģimenēm, kas palikušas bez pajumtes. Ar šo pakalpojumu tiks nodrošināta īslaicīga dzīvesvieta un speciālista palīdzība, lai atrastu pastāvīgu dzīvesvietu. Ieviešot šo pakalpojumu, pašvaldība plāno arī ieekonomēt līdzekļus, jo naktspatversmes vai krīzes centra pakalpojumi pašvaldībai izmaksā dārgāk. Departaments norāda, ka ar saistošajiem noteikumiem plānots precīzāk regulēt neskaidrības vai nepilnības, kas nav novērstas...