SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem. "Statistika liecina, ka īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kuri ekonomiski jūtas pietiekami stabili. Turklāt šāda tendence iezīmējas jau ilgākā laika periodā. Tajā pašā laikā satraucoša iezīme ir tā, ka aptuveni 6000 sieviešu nestrādā un saņem nevis vecāku, bet gan bērna kopšanas pabalstu līdz bērna gada vecumam. Tas nozīmē, ka viņas pirms bērna piedzimšanas nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi šīs sievietes nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, jo paļaujas uz bērna tēvu vai valsti, nevis uz sevi un ienākumiem no algota...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) trešdien, 7. novembrī, izplatījusi paziņojumu, ka savienībā sākta diskusija ar tās dalīborganizācijām par iespējamu Saeimas atlaišanas rosināšanu. Kā pamats šādam, kardinālam solim tiek minēta valsts varas lielā ignorance pret sociālo partneru priekšlikumiem, vadošo valsts amatpersonu pēdējā laika izteikumi un Pensionāru federācijas paustās bažas par atbildīgas sociālās politikas likteni Latvijā. Patlaban LBAS vēl nav pieņēmusi lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, bet patlaban aicina savas dalīborganizācijas izteikt viedokli par šādu nepieciešamību. To var vērtēt kā taktisku soli un spiediena izdarīšanu uz valdību, lai panāktu tās lielāku ieklausīšanos LBAS priekšlikumos sociālajā jomā. „Latvijā ir nepieciešams radikāli mainīt esošo politiku, lai novērstu sociālo netaisnīgumu un krasi mazinātu nabadzību. Ir nepieciešama plaši izvērsta diskusija, kam ir jānoved pie tautai un Latvijai labvēlīga risinājuma”, paziņojis LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Savukārt Pensionāru federācija pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Pēc ministres intervijas žurnālam "Playboy", pensionāri uzskata, ka viņa atļāvusies cieņu aizskarošs un ciniskus apgalvojumus,...

Otrdien, 6. novembrī, valdības sēdē tiks izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai". Minētie noteikumi paredz, ka ar 2013.gada 1.jūliju nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek paaugstināts līdz 80 latiem. Patlaban nodokļu atvieglojums par apgādājamo ir 70 latu. Minētie noteikumi ir saistīti ar grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1097 „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, taču, tā kā grozījumu apjoms šajos noteikumos pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, tad normatīvā akta projekts tika sagatavots jaunā redakcijā. Atgādinām, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodokļu maksātājam paredzēti atvieglojumi par šādiem apgādājamiem: par nepilngadīgu bērnu, par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, par nestrādājošu laulāto, par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, par mazbērnu vai...

Latvijas Komercbanku asociācijas pagājušajā piektdienā, 26. oktobrī, organizētajā sanāksmē par Latvijas pensiju sistēmu izraisījās diskusijas par jautājumu, vai pensiju sistēmas otrā līmeņa finanses vajadzētu ieguldīt Latvijā, t.sk. infrastruktūras attīstībai. Video fragmentā - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas un sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperta Edgara Voļska komentāri: Video: plz.lv Skatiet arī: Pāvils Misiņš par TNS aptauju (video) Ilze Viņķele atzīstas izmisumā Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem. Valdis Zagorskis par pensiju sistēmu Eiropas Savienības kontekstā

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Vienu no prezentācijām sniedza Eiropas Komisijas sociālās aizsardzības eksperts Valdis Zagorskis, informējot par pensiju sistēmu perspektīvu Eiropas kontekstā. Zagorskis pastāstīja, kā Latvijas pensiju sistēma ir integrēta ES (kādas sociālās garantijas tā paredz) un galvenajos secinājumos uzsvēra, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pensijas, iedzīvotājiem visā Eiropā nāksies strādāt ilgāk. Video: plz.lv Skatiet arī: Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem.

Līdz šī gada beigām paredzēts izstrādāt plānošanas dokumentu "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.-2019.gadam", ziņo Labklājības ministrija (LM). Pamatnostādnēs būs noteikti galvenie rīcības virzieni un uzdevumi sociālo pakalpojumu dažādošanai, t.sk. jaunu pakalpojumu izveidei un esošo pakalpojumu pilnveidošanai. Pirms pamatnostādņu projekta virzīšanas izskatīšanai valdībā LM plāno organizēt to sabiedrisko apspriešanu. Šobrīd ir apkopoti apakšgrupu priekšlikumi, kas attiecas uz problēmu apzināšanu sociālo pakalpojumu jomā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, alternatīvo sociālo pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā) un to iespējamie risinājumi. Tāpat tikusi panākta vienošanās par rīcības virzieniem, kā turpmāk organizēt darbu sociālo pakalpojumu attīstībā, kādas darbības būtu jāveic turpmākajos gados, lai sociālie pakalpojumi maksimāli atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un sasniegtu pakalpojuma sniegšanas mērķi. Lai iepriekšminēto īstenotu, LM jūlijā izveidota darba grupa. Tajā darbojas pārstāvji no LM, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un valsts institūcijām, profesionāļi un sociālo pakalpojumu jomas eksperti. Vienlaikus veiksmīgākam darbam minētā darba grupa īslaicīgi sadalīta trīs apakšgrupās:...

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums par nodrošinātām vecumdienām ir gana skeptisks, atklājot vairākus nākotnes izaicinājumus pensiju sistēmas uzlabošanai. Lai arī tiek apšaubīta valsts spēja rūpēties par iedzīvotāju labklājību, tomēr pētījuma respondenti situācijai saskata arī risinājumus, norādot, ka nepieciešams palielināt ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai, bet arī iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa respondentu netic tam, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās viņus vecumdienās. Tostarp nedaudz vairāk nekā puse (51%) respondentu norādīja, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem. 37% respondentu atzina, ka nav pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas - tā būtu jāuzlabo, lai kļūtu produktīvāka un veidotu nākotnes pensionāriem lielāku uzkrājumu. Tikai 3% respondentu norādīja, ka ir pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma...

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Pirmajā prezentācijā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kas atklāj Latvijas iedzīvotāju cerības un bažas saistībā ar Latvijas pensiju sistēmas nākotni. Kopējie secinājumi - skumji, tie atklāj vairuma iedzīvotāju neuzticēšanos pensiju sistēmai. Video fragmentā apkopotas dažas no zīmīgākajām aptaujas ainām, kā arī A.Kaktiņa nobeiguma secinājumi: Video: plz.lv Vairāk par pētījumu rezultātiem lasiet arī pētījuma apkopojumā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 23.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, risinot situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos slēgt darba ņēmēja darba periodu pie konkrētā darba devēja. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Likumprojekts arī paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru par iepriekšējo periodu varēs precizēt tāpat kā citus nodokļus – triju gadu laikā. Lai novērstu riskus sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanai,...

Pašvaldībām vai mācību iestādēm desmit darba dienu laikā jāsniedz ziņas informācijas sistēmā, lai varētu nodrošināt finansējumu, kas nepieciešams asistenta pakalpojuma apmaksai. To paredz Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kas stājās spēkā 2012.gada 18.oktobrī. Asistenta pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti skolās ir pieejams kopš 2012.gada 1.septembra. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vai mācību iestādei ir līdz 1.novembrim jāsniedz dati informācijas sistēmā vai Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešams asistenta pakalpojums izglītības iestādēs šajā mācību semestrī. Finansējumu par sniegtajiem pakalpojumiem plānots izmaksāt līdz 2012.gada 15.decembrim. Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka kopš 1.septembra 5-18 gadus veciem bērniem, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu, kuriem sniegts atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību, ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu. Šis pakalpojums paredzēts...

Bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt, nostrādājot tikai vienu dienu, norāda Labklājības ministrija (LM), noraidot pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus. Lai minēto pabalstu saņemtu, cilvēka kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs nedrīkst būt mazāks par vienu gadu, un deviņus mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt veiktām apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam. Tāpat, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam, kurš zaudējis darbu, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir jāiegūst bezdarbnieka statuss. Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir 4 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) - 6 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - 9 mēneši. 2012.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09%. No tās 1,5% ir novirzīts bezdarba apdrošināšanai. Attiecīgi 3,4% no kopējiem sociālā budžeta izdevumiem paredzēti bezdarbnieku pabalstiem. Vienlaikus LM atgādina, ka no 2013.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums atkal būs deviņi mēneši. Tādējādi bezdarbniekiem palielināsies...

Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no cilvēka vidējās iemaksu algas. Pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Tā ir gan paša cilvēka visā darba mūžā veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma, gan pensijas kapitāla indeksācijai piemērojamo ikgadējo indeksu attīstības tendence, gan paredzamā mūža ilguma rādītājs, aizejot pensijā. Tādējādi, jo lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu summa visā darba...

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 18. oktobrī, paredzēts pieteikt Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”, kuros paredzēts saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Šādas izmaiņas plānotas, jo līdz šim veidojās situācija, ka 45 dienu ilgā laika periodā ārstējošais ārsts vienpersoniski pieņem lēmumu pagarināt darbnespējas lapu, nekonsultējoties ar citu ārstu, piemēram, speciālistu, kurš ir kompetents konkrētās slimības ārstēšanā. Tādējādi varēja rasties situācija, ka cits ārsts jeb speciālists tiek iesaistīts ārstēšanas procesā tikai pēc 45 dienām no darbnespējas sākuma, kas var kopumā paildzināt ārstēšanas procesu un līdz ar to – personas darbnespējas periodu. Lai izvairītos no iespējamajām kļūdām slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī novērstu slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, noteikumu projekts paredz saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Ņemot vērā to, ka...

Līdz ar valsts budžeta iesniegšanu Saeimā pēdējās nedēļās ir aktualizējusies arī diskusija par pensijām, to ieguldījumiem un pārvaldītāju devumu nākotnes pensionāru labklājībā. Lai rastu risinājumus, kā Latvijas pensiju sistēmai sniegt vislielāko labumu gan Latvijas tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, šī gada 26.oktobrī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rīko ekspertu diskusiju "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?". Kopš iedzīvotājiem ir iespēja pašiem ērti pārbaudīt savus pensiju uzkrājumus internetā, arvien pieaugušas bažas, ka pašlaik strādājošajiem pensijas nebūs iespējams saņemt viņu cerētajā apjomā. Ekspertu diskusijas pirmajā daļā ar Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un izvērtējumu iepazīstinās labklājības ministre Ilze Viņķele, bet Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pastāstīs par Eiropas Savienības nostāju pensiju pietiekamības un ilgtspējas kontekstā, kā arī par tā saukto pensiju Balto grāmatu. Jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš....

Pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim. Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums. Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem...