SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums par nodrošinātām vecumdienām ir gana skeptisks, atklājot vairākus nākotnes izaicinājumus pensiju sistēmas uzlabošanai. Lai arī tiek apšaubīta valsts spēja rūpēties par iedzīvotāju labklājību, tomēr pētījuma respondenti situācijai saskata arī risinājumus, norādot, ka nepieciešams palielināt ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai, bet arī iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa respondentu netic tam, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās viņus vecumdienās. Tostarp nedaudz vairāk nekā puse (51%) respondentu norādīja, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem. 37% respondentu atzina, ka nav pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas - tā būtu jāuzlabo, lai kļūtu produktīvāka un veidotu nākotnes pensionāriem lielāku uzkrājumu. Tikai 3% respondentu norādīja, ka ir pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma...

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Pirmajā prezentācijā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kas atklāj Latvijas iedzīvotāju cerības un bažas saistībā ar Latvijas pensiju sistēmas nākotni. Kopējie secinājumi - skumji, tie atklāj vairuma iedzīvotāju neuzticēšanos pensiju sistēmai. Video fragmentā apkopotas dažas no zīmīgākajām aptaujas ainām, kā arī A.Kaktiņa nobeiguma secinājumi: Video: plz.lv Vairāk par pētījumu rezultātiem lasiet arī pētījuma apkopojumā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 23.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, risinot situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos slēgt darba ņēmēja darba periodu pie konkrētā darba devēja. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Likumprojekts arī paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru par iepriekšējo periodu varēs precizēt tāpat kā citus nodokļus – triju gadu laikā. Lai novērstu riskus sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanai,...

Pašvaldībām vai mācību iestādēm desmit darba dienu laikā jāsniedz ziņas informācijas sistēmā, lai varētu nodrošināt finansējumu, kas nepieciešams asistenta pakalpojuma apmaksai. To paredz Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kas stājās spēkā 2012.gada 18.oktobrī. Asistenta pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti skolās ir pieejams kopš 2012.gada 1.septembra. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vai mācību iestādei ir līdz 1.novembrim jāsniedz dati informācijas sistēmā vai Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešams asistenta pakalpojums izglītības iestādēs šajā mācību semestrī. Finansējumu par sniegtajiem pakalpojumiem plānots izmaksāt līdz 2012.gada 15.decembrim. Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka kopš 1.septembra 5-18 gadus veciem bērniem, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu, kuriem sniegts atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību, ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu. Šis pakalpojums paredzēts...

Bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt, nostrādājot tikai vienu dienu, norāda Labklājības ministrija (LM), noraidot pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus. Lai minēto pabalstu saņemtu, cilvēka kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs nedrīkst būt mazāks par vienu gadu, un deviņus mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt veiktām apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam. Tāpat, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam, kurš zaudējis darbu, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir jāiegūst bezdarbnieka statuss. Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir 4 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) - 6 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - 9 mēneši. 2012.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09%. No tās 1,5% ir novirzīts bezdarba apdrošināšanai. Attiecīgi 3,4% no kopējiem sociālā budžeta izdevumiem paredzēti bezdarbnieku pabalstiem. Vienlaikus LM atgādina, ka no 2013.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums atkal būs deviņi mēneši. Tādējādi bezdarbniekiem palielināsies...

Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no cilvēka vidējās iemaksu algas. Pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Tā ir gan paša cilvēka visā darba mūžā veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma, gan pensijas kapitāla indeksācijai piemērojamo ikgadējo indeksu attīstības tendence, gan paredzamā mūža ilguma rādītājs, aizejot pensijā. Tādējādi, jo lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu summa visā darba...

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 18. oktobrī, paredzēts pieteikt Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”, kuros paredzēts saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Šādas izmaiņas plānotas, jo līdz šim veidojās situācija, ka 45 dienu ilgā laika periodā ārstējošais ārsts vienpersoniski pieņem lēmumu pagarināt darbnespējas lapu, nekonsultējoties ar citu ārstu, piemēram, speciālistu, kurš ir kompetents konkrētās slimības ārstēšanā. Tādējādi varēja rasties situācija, ka cits ārsts jeb speciālists tiek iesaistīts ārstēšanas procesā tikai pēc 45 dienām no darbnespējas sākuma, kas var kopumā paildzināt ārstēšanas procesu un līdz ar to – personas darbnespējas periodu. Lai izvairītos no iespējamajām kļūdām slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī novērstu slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, noteikumu projekts paredz saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Ņemot vērā to, ka...

Līdz ar valsts budžeta iesniegšanu Saeimā pēdējās nedēļās ir aktualizējusies arī diskusija par pensijām, to ieguldījumiem un pārvaldītāju devumu nākotnes pensionāru labklājībā. Lai rastu risinājumus, kā Latvijas pensiju sistēmai sniegt vislielāko labumu gan Latvijas tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, šī gada 26.oktobrī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rīko ekspertu diskusiju "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?". Kopš iedzīvotājiem ir iespēja pašiem ērti pārbaudīt savus pensiju uzkrājumus internetā, arvien pieaugušas bažas, ka pašlaik strādājošajiem pensijas nebūs iespējams saņemt viņu cerētajā apjomā. Ekspertu diskusijas pirmajā daļā ar Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un izvērtējumu iepazīstinās labklājības ministre Ilze Viņķele, bet Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pastāstīs par Eiropas Savienības nostāju pensiju pietiekamības un ilgtspējas kontekstā, kā arī par tā saukto pensiju Balto grāmatu. Jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš....

Pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim. Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums. Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi jau vairāk nekā 1800 bezmaksas konsultāciju darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, darba devēju interese par iespējām risināt neskaidros jautājumus ar kvalificētu speciālistu palīdzību, izmantojot bezmaksas konsultāciju iespējas, augusi par aptuveni 30%. Visvairāk bezmaksas konsultāciju sniegts Rīgas un Rīgas reģiona konsultāciju centrā – teju 550 konsultāciju, savukārt Vidzemes reģiona konsultāciju centra darbinieki snieguši aptuveni 380 konsultāciju. Arī pārējo Latvijas reģionālo konsultāciju centru aktivitāte neatpaliek, un LDDK eksperti atzīst, ka darba devēji visā Latvijā arvien biežāk izvēlas strīdīgos jautājumos vērsties pie kvalificētiem ekspertiem un risināt dažādas problēmsituācijas juridiski korektā, likumdošanai atbilstošā un iespējami efektīvākā veidā. Vairāk nekā puse no LDDK sniegtajām bezmaksas konsultācijām šā gada deviņos mēnešos bijušas par darba aizsardzības jautājumiem. Izteiktāka darba devēju interese par darba aizsardzības prasībām dažādās nozarēs, obligātajām veselības pārbaudēm un citiem jautājumiem bijusi Rīgas, Kurzemes un Latgales reģionu konsultāciju centros,...

Jau iepriekš portālā informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra sociālo nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un nāca klajā ar datiem, kas apliecina - lai gan Latvijā resursu ir samērā pietiekami (darba ražīgums - 54,6% no ES vidējā līmeņa, IKP - 52% no ES vidējā līmeņa, cenas - pat 72%), darba izmaksas ir ārkārtīgi zemas - tikai 28 % no ES vidējā līmeņa. Kā risinājumus E. Baldzēns piedāvā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, darba algu paaugstināšanu, kā arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Video: plz.lv

Vakar, 11.oktobrī, Saeimas plenārsēdē ar nelielu balsu pārsvaru (par:37, pret:38, atturas:6) tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu sagatavotā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošana Sociālo un darba lietu komisijai. ZZS paudusi nožēlu par Saeimas kolēģu attieksmi, un informē par deputātiem, kuriem neizdevās pārkāpt pāri frakciju un koalīciju novilktajām līnijām, un kuri balsoja PRET pensiju indeksācijas atsākšanu, jau sākot ar 2013.gadu: VIENOTĪBAS deputāti: Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa, Ainars Latkovskis, Jānis Lāčplēsis, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis. VL - TB/LNNK deputāti: Jānis Dombrava, Dzintars Kudums, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dāvis Stalts. REFORMU PARTIJAS deputāti: Inita Bišofa, Inga Bite, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums, Valdis Zatlers. Pie frakcijām nepiederošo DEPUTĀTU GRUPA: Klāvs Olšteins, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis...

Izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009.gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Tikai, pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no minētā budžeta iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Tā, raksturojot situāciju sociālajā budžetā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. "Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visi tajā esošie budžeta līdzekļi "pieder" tikai sistēmas dalībniekiem, un tos izlieto dalībnieku vajadzībām. Līdz ar to minēto budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām. Tas nozīmē - jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas," uzsver LM valsts sekretāre. Neraugoties uz iepriekšminēto, 35,4% no darbiniekiem iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā. Turklāt kopš 2009.gada tā ir diezgan...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Vakar, 9. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013.gadā”, kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2013. gadā paliek esošajā līmenī, proti, Ls 0.25 mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Noteikumu projekts nosaka, ka 2013.gadā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 85 % no URVN ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Darbinieku prasījumu garantijas fonds”. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl arvien aktīvi ir 2353 maksātnespējas procesi, par kuriem 2013.gadā būs nepieciešams segt maksātnespējas procesa izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, atlikušie 15 % tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Maksātnespējas procesa izmaksas”. Tāpat noteikumu projekts paredz, ja 2013.gadā URVN tiks iekasēta vairāk par plānoto, tā tiks ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda stabilizēšanu un atlikuma uzkrājuma...