SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt, nostrādājot tikai vienu dienu, norāda Labklājības ministrija (LM), noraidot pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus. Lai minēto pabalstu saņemtu, cilvēka kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs nedrīkst būt mazāks par vienu gadu, un deviņus mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt veiktām apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam. Tāpat, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam, kurš zaudējis darbu, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir jāiegūst bezdarbnieka statuss. Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir 4 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) - 6 mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - 9 mēneši. 2012.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09%. No tās 1,5% ir novirzīts bezdarba apdrošināšanai. Attiecīgi 3,4% no kopējiem sociālā budžeta izdevumiem paredzēti bezdarbnieku pabalstiem. Vienlaikus LM atgādina, ka no 2013.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums atkal būs deviņi mēneši. Tādējādi bezdarbniekiem palielināsies...

Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no cilvēka vidējās iemaksu algas. Pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Tā ir gan paša cilvēka visā darba mūžā veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma, gan pensijas kapitāla indeksācijai piemērojamo ikgadējo indeksu attīstības tendence, gan paredzamā mūža ilguma rādītājs, aizejot pensijā. Tādējādi, jo lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu summa visā darba...

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 18. oktobrī, paredzēts pieteikt Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”, kuros paredzēts saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Šādas izmaiņas plānotas, jo līdz šim veidojās situācija, ka 45 dienu ilgā laika periodā ārstējošais ārsts vienpersoniski pieņem lēmumu pagarināt darbnespējas lapu, nekonsultējoties ar citu ārstu, piemēram, speciālistu, kurš ir kompetents konkrētās slimības ārstēšanā. Tādējādi varēja rasties situācija, ka cits ārsts jeb speciālists tiek iesaistīts ārstēšanas procesā tikai pēc 45 dienām no darbnespējas sākuma, kas var kopumā paildzināt ārstēšanas procesu un līdz ar to – personas darbnespējas periodu. Lai izvairītos no iespējamajām kļūdām slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī novērstu slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, noteikumu projekts paredz saīsināt darbnespējas laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu, no 45 dienām uz 30 dienām. Ņemot vērā to, ka...

Līdz ar valsts budžeta iesniegšanu Saeimā pēdējās nedēļās ir aktualizējusies arī diskusija par pensijām, to ieguldījumiem un pārvaldītāju devumu nākotnes pensionāru labklājībā. Lai rastu risinājumus, kā Latvijas pensiju sistēmai sniegt vislielāko labumu gan Latvijas tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, šī gada 26.oktobrī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rīko ekspertu diskusiju "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?". Kopš iedzīvotājiem ir iespēja pašiem ērti pārbaudīt savus pensiju uzkrājumus internetā, arvien pieaugušas bažas, ka pašlaik strādājošajiem pensijas nebūs iespējams saņemt viņu cerētajā apjomā. Ekspertu diskusijas pirmajā daļā ar Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un izvērtējumu iepazīstinās labklājības ministre Ilze Viņķele, bet Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pastāstīs par Eiropas Savienības nostāju pensiju pietiekamības un ilgtspējas kontekstā, kā arī par tā saukto pensiju Balto grāmatu. Jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš....

Pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim. Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums. Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi jau vairāk nekā 1800 bezmaksas konsultāciju darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, darba devēju interese par iespējām risināt neskaidros jautājumus ar kvalificētu speciālistu palīdzību, izmantojot bezmaksas konsultāciju iespējas, augusi par aptuveni 30%. Visvairāk bezmaksas konsultāciju sniegts Rīgas un Rīgas reģiona konsultāciju centrā – teju 550 konsultāciju, savukārt Vidzemes reģiona konsultāciju centra darbinieki snieguši aptuveni 380 konsultāciju. Arī pārējo Latvijas reģionālo konsultāciju centru aktivitāte neatpaliek, un LDDK eksperti atzīst, ka darba devēji visā Latvijā arvien biežāk izvēlas strīdīgos jautājumos vērsties pie kvalificētiem ekspertiem un risināt dažādas problēmsituācijas juridiski korektā, likumdošanai atbilstošā un iespējami efektīvākā veidā. Vairāk nekā puse no LDDK sniegtajām bezmaksas konsultācijām šā gada deviņos mēnešos bijušas par darba aizsardzības jautājumiem. Izteiktāka darba devēju interese par darba aizsardzības prasībām dažādās nozarēs, obligātajām veselības pārbaudēm un citiem jautājumiem bijusi Rīgas, Kurzemes un Latgales reģionu konsultāciju centros,...

Jau iepriekš portālā informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra sociālo nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un nāca klajā ar datiem, kas apliecina - lai gan Latvijā resursu ir samērā pietiekami (darba ražīgums - 54,6% no ES vidējā līmeņa, IKP - 52% no ES vidējā līmeņa, cenas - pat 72%), darba izmaksas ir ārkārtīgi zemas - tikai 28 % no ES vidējā līmeņa. Kā risinājumus E. Baldzēns piedāvā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, darba algu paaugstināšanu, kā arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Video: plz.lv

Vakar, 11.oktobrī, Saeimas plenārsēdē ar nelielu balsu pārsvaru (par:37, pret:38, atturas:6) tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu sagatavotā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošana Sociālo un darba lietu komisijai. ZZS paudusi nožēlu par Saeimas kolēģu attieksmi, un informē par deputātiem, kuriem neizdevās pārkāpt pāri frakciju un koalīciju novilktajām līnijām, un kuri balsoja PRET pensiju indeksācijas atsākšanu, jau sākot ar 2013.gadu: VIENOTĪBAS deputāti: Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa, Ainars Latkovskis, Jānis Lāčplēsis, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis. VL - TB/LNNK deputāti: Jānis Dombrava, Dzintars Kudums, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dāvis Stalts. REFORMU PARTIJAS deputāti: Inita Bišofa, Inga Bite, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums, Valdis Zatlers. Pie frakcijām nepiederošo DEPUTĀTU GRUPA: Klāvs Olšteins, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis...

Izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009.gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Tikai, pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no minētā budžeta iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Tā, raksturojot situāciju sociālajā budžetā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. "Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visi tajā esošie budžeta līdzekļi "pieder" tikai sistēmas dalībniekiem, un tos izlieto dalībnieku vajadzībām. Līdz ar to minēto budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām. Tas nozīmē - jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas," uzsver LM valsts sekretāre. Neraugoties uz iepriekšminēto, 35,4% no darbiniekiem iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā. Turklāt kopš 2009.gada tā ir diezgan...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Vakar, 9. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013.gadā”, kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2013. gadā paliek esošajā līmenī, proti, Ls 0.25 mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Noteikumu projekts nosaka, ka 2013.gadā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 85 % no URVN ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Darbinieku prasījumu garantijas fonds”. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl arvien aktīvi ir 2353 maksātnespējas procesi, par kuriem 2013.gadā būs nepieciešams segt maksātnespējas procesa izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, atlikušie 15 % tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Maksātnespējas procesa izmaksas”. Tāpat noteikumu projekts paredz, ja 2013.gadā URVN tiks iekasēta vairāk par plānoto, tā tiks ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda stabilizēšanu un atlikuma uzkrājuma...

Labklājības ministrija (LM), atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, precizējusi minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā palielinās no Ls 1,189 līdz Ls 1,203. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālo stundas tarifa likmi 2013.gadā paaugstinās no 1,360 līdz 1,375 latiem, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 9.oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2013.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram...

Grozījumos likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” rosināts piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības reģistrēt personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo pastāv gadījumi, kad darba devējs nesniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Ir gadījumi, kad darba devējs ilgstoši nesniedz VID arī ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darbinieku ienākumiem. Šādos gadījumos darbu zaudējušajai personai ir liegta iespēja saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu), jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav saņēmusi no VID informāciju, ka konkrētā persona darbu ir zaudējusi. Jaunie grozījumi ļaus šo situāciju novērst. Likuma grozījumi paredz arī noteikt darba devējam iespēju precizēt darba ienākumus un obligātās iemaksas. Tas nepieciešams gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis iesniegšanas termiņu VID ziņojumam par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī, līdz ar to personai apdrošināšanas stāžā šie mēneši netiek ieskaitīti. Vienlaikus, lai izvairītos no situācijām, kad darba devējs mēģinātu krāpties,...

Otrdien, 9. oktobrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune. “Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem, taču, vērtējot valdības apstiprināto 2013.gada valsts budžeta projektu, izskatās, ka šis solījums ir aizmirsts.” “Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā gan darbiniekam, gan darba devējam ir augstas. Protams, tās nešķistu augstas pie lielākām algām, bet tā kā mūsu valstī darbinieki pārsvarā saņem...

Ceturtdien, 4. oktobrī, Saeimas Prezidijam iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tas paredz atsākt līdz 2013.gada 31.decembrim iesaldēto valsts pensiju indeksāciju. Tāpat šie grozījumi paredz vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi, līdz likumā noteiktā vecuma sasniegšanai izmaksāt proporcionāli apdrošināšanas stāžam šādā apmērā: 1) ar apdrošināšanas stāžu no 30 gadiem līdz 35 gadiem - 50 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 2) ar apdrošināšanas stāžu no 35 gadiem līdz 40 gadiem - 60 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 3) ar apdrošināšanas stāžu no 40 gadiem līdz 45 gadiem - 70 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; 4) ar apdrošināšanas stāžu virs 45 gadiem - 80 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Likumprojektu iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti.