PERSONĀLS

Informējam, ka no 8. aprīļa stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība". Grozījumi, kurus sagatavojusi Kultūras ministrija, paplašina pašnodarbināto personu loku (iekļaujot arī individuālos komersantus), kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un noteic atsevišķus izņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības. Drīkst saņemt autoratlīdzības par darbu, kas veikts pirms dīkstāves Iepriekšējais noteikumu regulējums papildināts, nosakot, ka krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID): kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants, un kura dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas...

Dīkstāves pabalstam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, iespējams pieteikties arī pašnodarbinātām personām. Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis detalizētu pamācību, kā pašnodarbinātajiem pieteikties dīkstāves pabalstam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. !Svarīgi! Atcerieties, ka šo dokumentu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas ieteicams pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. Ejiet uz EDS autentificēšanās lapu (https://eds.vid.gov.lv/login/) un ievadiet savu lietotājvārdu un paroli, vai izmantojiet kādu no citiem piedāvātajiem autentificēšanās veidiemEDS sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tāpat dokuments ir atrodams dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi” Ja aizpildāt iesniegumu kā fiziska persona izvēlaties savu nodokļa maksātāja statusu “Pašnodarbinātais”, kas nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Statuss “Pašnodarbinātais” nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Aizpildiet un rūpīgi pārbaudiet vai ir savadīta visa informācija un vai tā ir ievadīta...

Saeima piektdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Ar likumu noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē. Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam. Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā,...

Uzņēmumiem, kuri piesakās dīkstāves pabalstam, rūpīgi jāizvērtē sava situācija un jāsniedz korekts, precīzs pamatojums (Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrodamajā pieteikuma formā, atbilstošajā ailē), masu medijos aicinājusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Dīkstāves pieteikuma pamatojuma sadaļā jāapraksta uzņēmējdarbībā radusies situācija, kuras dēļ uzņēmuma darbiniekiem vairs nav darba un uzņēmuma ienākumi samazinās. I. Jaunzeme to ilustrējusi ar piemēriem par dārzeņu audzēšanu un piegādi restorāniem (ja restorāni krīzes dēļ darbību apturējuši, tātad dārzeņu piegādes vairs nevar veikt, līdz ar to darbinieki atrodas dīkstāvē) vai viesnīcām, kurām kopš krīzes sākuma vairs nav klientu. Protams, ir arī sarežģītākas situācijas, kad daļēja uzņēmuma darbība turpinās. Tādā gadījumā pieteikuma pamatojumā jāapraksta konkrētāk, kuri no darbiniekiem atrodas dīkstāvē un kāpēc. Pats svarīgākais ir norādīt, kāda ir cēloņsakarība starp darbinieku dīkstāvi un krīzi, uzsvērusi VID ģenerāldirektore. Viņa arī brīdina, ka VID izlases kārtībā veiks pārbaudes uzņēmumiem, kam piešķirts dīkstāves atbalsts, lai pārliecinātos, ka to sniegtā informācija atbilst reālajai situācijai....

Valdība 2. aprīlī pieņēma noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas ļauj arī nesenāk dibinātiem uzņēmumiem pieteikties dīkstāves atbalstam, kā arī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam līdz 3 gadiem. Grozījumi paredz iespēju dīkstāves atbalstu saņemt arī tiem uzņēmumiem, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta (līdz šim tas nebija iespējams, jo nebija apgrozījuma datu, ar ko salīdzināt, vai tie bija neobjektīvi salīdzināmi). Paredzēts, ka krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, salīdzinot ieņēmumus šāgada martā vai aprīlī ar pagājušajā gadā mēnesī vidēji gūtajiem ieņēmumiem. Tāpat noteikumos paredzēta dīkstāves pabalsta aprēķināšanas kārtība tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumu darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Noteikts, ka viņiem pabalsta apmēru (pēc VID datiem)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 3. aprīlī informē, ka saskaņā ar 31. martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 „ Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kas jau stājušies spēkā 3. aprīlī, dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 2020.gada 14.marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” pašnodarbinātām personām . Pašnodarbināto personu sarakstu, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”. Dīkstāves pabalsta apmēru aprēķina VID pēc pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem. VID dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam uz...

Līdzīgi kā uzņēmumiem-juridiskām personām, arī pašnodarbinātajiem, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, piesakoties dīkstāves pabalstam, īpaša uzmanība jāpievērš, vai tie neierindojas zem kādas no kopumā 17 neatbilstībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība". Noteikumi stājušies spēkā 3. aprīlī un Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis, ka var jau pieteiktos dīkstāves pabalstam: pašnodarbinātajai personai jāiesniedz noteiktas formas pamatots iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25.aprīlim; turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam. Noteikumi uzskaita situācijas, kurās pašnodarbinātajiem VID dīkstāves pabalstu var atteikt: ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas; ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1 000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu...

Rīgas domes pagaidu administrācija 3. aprīlī pirmajā attālinātajā sēdē pieņēma lēmumu piešķirt mazumtirdzniecības veikala norēķinu kartes pārtikas produktu iegādei trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Pārtikas produktu iegādei domātās kartes tiks piešķirtas to izglītojamo ģimenēm, kas saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, kā arī tām ģimenēm, kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā. Kartes nominālvērtība tiks aprēķināta 1,42 eiro apmērā par katru darbdienu ārkārtējās situācijas periodā, sākot no 13. marta. Ar karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet būs liegts pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās kartes izgatavošanu. Savukārt kartes izsniegšanu mērķgrupai nodrošinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar tā padotībā esošajām izglītības iestādēm un Rīgas Sociālo dienestu, ievērojot drošības pasākumus, kas...

Ministru kabinets 31. martā lēmis, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze. To paredz Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība", kas stāties spēkā no 3. aprīļa. Kas kvalificējas pabalstam, kas - ne? Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk...

Darbinieki darba tiesiskajās attiecībās vienmēr ir tikuši atzīti par vājāko pusi, tāpēc arī pašreizējās COVID-19 krīzes apstākļos šīs attiecības jāvērtē no darbinieka aizsardzības perspektīvas. Protams, tas nekādā veidā neierobežo vai neaizliedz darba devējam veikt objektīvus pasākumus, ja notikusi krīze un tiešām objektīvi kaut kādas saimnieciskās funkcijas vairs nevar pildīt un ir jāveic izmaiņas. Kas jāatceras darba devējiem, kuri ir atbildīgi par to, kādā situācijā ir nonākuši darba ņēmēji, ja darbs objektīvu apstākļu dēļ ir apstājies, skaidroja* Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Sniedzam nelielu ieskatu aktuālajos norādījumos. Ja uzņēmuma darbība ir ierobežota Attiecībā uz to, ja ir faktiska dīkstāve un darba devējs nevar nodrošināt darbinieka darbu, tad, pirmkārt, jau Darba likumā ir noteikts, ka dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības darbinieku norīkot līgumā neparedzētu darbu veikšanai, kas ir ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā un pa šo laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam...

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā...

Sakarā ar COVID-19 saslimšanas ierobežošanu gan darbiniekiem, gan darba devējiem rodas arvien jauni jautājumi arī darba tiesisko attiecību sakarā. Atbildes uz vairākiem šādiem jautājumiem sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI). Piemēram, darbavieta nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu (neatbilst kādam no ierobežojumiem, piemēram, ir nodokļu parāds), slēdzās uz nenoteiktu laiku un atsakāt izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā. Vai uzņēmējs ir tiesīgs šādi rīkoties? VDI norāda, ka arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba devējs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu, VDI iesaka ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet...

Saistībā ar valdības lemto par dīkstāves pabalsta piešķiršanu to uzņēmumu darbiniekiem, kuriem valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ radusies dīkstāve, esam saņēmuši portāla lasītāju jautājumus saistībā ar tiesībām pieteikt darbiniekus valsts maksātajam pabalstam. Tā kā dīkstāves pabalsta aprēķināšana un piešķiršana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzam sniegt īsu skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdības lēmumi katru dienu mainās, tāpēc atbildes ir tapušas, balstoties uz 26. martā spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid – 19 izplatība” un tajos noteikto. Jāpiemetina, ka dīkstāves pabalstu izmaksā par konkrētiem darbiniekiem, tātad tas nenozīmē, ka visam uzņēmumam jāpasludina dīkstāvi. Ir amati, kuros darbiniekiem ir iespējams veikt savus pienākumus tāpat kā līdz šim, kaut arī tas notiek atšķirīgā formā, piemēram, attālināti no mājām. Attiecīgi darba devējiem šiem šiem darbiniekiem jāturpina izmaksāt atalgojums. Savukārt tiem, kuri pieteikti dīkstāves pabalstam, nav jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāpārtrauc darba attiecības. Ja uzņēmumam rodas sarežģījumi...

Valdība 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi: kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem; kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā...

Ministru kabinets 26.martā pieņēma nolēma atbalstīt īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Šāds atvieglojums attieksies uz autovadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un darbosies Latvijas Republikas teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktais regulējums ļauj steidzamos gadījumos dalībvalstīm piešķirt pagaidu izņēmumu no transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai. Ņemot vērā, ka ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru no lēmuma pieņemšanas brīža ir izsludināta visā valsts teritorijā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, nepieciešams īstenot īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Minētie atvieglojumi paredz, ka no 2020.gada 26.marta līdz 2020.gada 25.aprīlim: ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā); iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);...