PERSONĀLS

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte. Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus. Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru...

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 000 iesniegumu. Atgādinām, ka no 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot. Ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), no šī gada var izvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībnieki var noteikt, kā VSAA rīkoties ar uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu viņu nāves gadījumā: nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā; pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam; ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. VSAA informē, ka būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši...

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē - pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti,...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 15.01.2020. “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” 16.01.2020. “Gada pārskata sagatavošanas praktikums mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem” 22.01.2020. “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI 22.01.2020. “Grāmatvedības pamati” 23.01.2020. “Dokumentu darba organizēšana” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTA abonentiem dāvanā ir dalība 12.02.2020. e-seminārā Jaunāko likumu normu piemērošana 2020.gadā un šī semināra videoieraksts! Līdz 1. februārim ir iespēja iesaistīties arī BILANCES ZELTA KOMPLEKTA 2020. gada abonentu loterijā par iespēju Lieldienās atpūsties Tulūzā (Francijā)....

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 15. janvārim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējiem saņemt dotāciju, lai sagatavotu vajadzīgos speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētos bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību ir iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktiskās apmācības īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Savukārt pēc apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Lai pieteiktos, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā, un jāpievieno prasītā...

2020. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz izmaiņas pacientu līdzmaksājumu apjomā, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visiem iedzīvotājiem līdzmaksājumu summas būs samazinātas, izņemot līdzmaksājumu par ģimenes ārsta apmeklējumu personām līdz 65 gadu vecumam, informē Nacionālais veselības dienests. Pacientu līdzmaksājums pie ģimenes ārsta personām no 65 gadu vecuma līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro. Savukārt personām līdz 65 gadu vecumam, apmeklējot ģimenes ārstu būs jāmaksā 2 eiro par vizīti. Pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta mājas vizīti paliks nemainīgs – 2,85 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Ja iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, tad no 2020. gada – 4 eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz 7 eiro. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu ārstniecības iestādēs līdzmaksājums paliek...

No 2020. gada 1. janvāra: Vecuma pensijas Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21...

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju...

Ministru kabinets 10. decembrī atbalstīja vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru galvenais mērķis ir atvieglot birokrātiskos šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai: "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"". Vienlaikus šie grozījumi saskaņo tiesību aktus ar likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, lai izpildītu “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna 2019.-2022.gadam” noteiktos uzdevumus, kā arī, lai piedāvātu noteiktas priekšrocības Valsts ieņēmumu dienesta administrētās Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Citās Eiropas Savienības valstīs birokrātiskie šķēršļi ārzemnieku nodarbināšanai ir mazāki - līdz ar to nereti ārzemnieki strādā Latvijā, bet darbā tiek pieņemti un nodokļus maksā citā ES dalībvalstī. Grozījumi paredz, ka līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā) saīsināts brīvas darba vietas pieteikšanas minimālais termiņš, ja darba devējs vēlas ārzemnieku no trešās valsts uzaicināt saistībā ar nodarbinātību, līdz ar to spēkā tāpat paliek nosacījumi,...

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Saeima 21.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Turpmāk, aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas...