PERSONĀLS

No 2020. gada paredzēts paaugstināt minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, (nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam), palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) un cilvēkiem ar III grupas invaliditāti no 64 līdz 99 eiro, bet cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu – paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro. Par to lēma Ministru kabinets, kas pēc neliela pārtraukuma atkal sanāca uz sēdi 13. augustā un konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”. Plāns paredz sniegt ienākumu atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti. Jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas izteikta ienākumu nevienlīdzība un relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai mazinātu nabadzību valstī. Nabadzības un...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53,00 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) 26. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 rīkos starptautisku tiešsaistes darba dienu „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas darba dienu platformā www.europeanjobdays.eu, piedāvājot Latvijas darba devējiem iespēju atrast kvalificētus un motivētus darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu Latvijā. Dalība pasākumā ir bez maksas! Piedalīties tiešsaistes darba dienā aicināti darba meklētāji, kuri dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs, un Latvijas darba devēji. Tiešsaistes pasākums „Darbs un karjera Latvijā” būs arī sava veida tilts, kas savienos mūsu valsts darba devējus un Latvijas valstspiederīgos, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū. NVA aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, un darba meklētājus, kuri meklē darbu, jau tagad reģistrēt savu profilu Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu) un pieteikties dalībai starptautiskajā tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://www.europeanjobdays.eu/en/events/job-and-career-latvia-2019). Reģistrējoties, darba devēji var publicēt vakances piemērotu darbinieku atrašanai un ievietot prezentācijas sava uzņēmuma starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, savukārt...

Tiesībsargs līdz šī gada 1.oktobrim devis laiku valdībai novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā. Tiresībsargs norāda, ka spēkā esošie tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem: SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams; noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu. Tāpat jau pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams. Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, t.i.,...

Tiesai nodota krimināllieta par darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kā rezultātā iestājās nepilngadīgas personas nāve, informē LR Prokuratūra. Kā norādīts lēmumā, divu Dobeles novada zemnieku saimniecību īpašnieki noslēdza darba līgumus ar diviem strādniekiem, no kuriem viens bija nepilngadīgs. Taču zemnieku saimniecību īpašnieki savus darbiniekus nebija pietiekami instruējuši un informējuši par drošu darbu veikšanu. 2018. gada 10. jūlijā pēc kaltes sakopšanas darbiem viens no darbiniekiem pieaicināja nepilngadīgo palīgstrādnieku palīdzēt NaOH (kaustiskā soda) šķīduma pagatavošanā, kaut gan viņš bija pusaudzis. Pieaugušais darbinieks paņēma tukšu mucu un nesa uz ķīmisko vielu noliktavas pusi, kur lika nepilngadīgajam nest ūdeni. Kad mucā bija salieti pieci spaiņi karstā ūdens, abi no ķīmisko vielu noliktavas iznesa 25 kg smagu NaOH granulu maisu. Brīdī, kad viņi bēra ķīmiskās vielas mucā pēkšņi notika izvirdums, kā rezultātā viss NaOH un ūdens maisījums izšļācās uz abu drēbēm un ķermeņiem. Nekādus individuālās aizsardzības līdzekļus viņi nelietoja. Nepilngadīgais mira slimnīcā pēc septiņām dienām,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis, ka bieži vien iedzīvotājiem rodas problēmas saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksas, pabalstus, pensiju un citus pakalpojumus darba devēju negodprātīgas rīcības dēļ. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad personas var tikt sodītas par “fiktīvo” uzņēmumu radītajām saistībām, jo personas dati izmantoti bez viņu piekrišanas. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks konstatē, ka darba devējs viņu nav uzrādījis kā darba ņēmēju, nav iesniedzis VID datus par darba attiecību pārtraukšanu, uzrādījis nepareizus datus par algas apmēru, vai pašai personai nezinot tā ir kļuvusi par darba ņēmēju (amatpersonu) kādā “fiktīvā” uzņēmumā, kur faktiski nestrādā. Tādēļ VID aicina iedzīvotājus izmantot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamos datus un regulāri pārbaudīt darba devēja deklarētos ienākumus, ieturētos nodokļus un darba periodus, lai savlaicīgi konstatētu šādus gadījumus un informētu par tiem VID. EDS sadaļā “Pārskati” ikvienam iedzīvotājam pieejama šāda informācija: ● apakšsadaļā “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas”, izvēloties attiecīgā pārskata veidu var iegūt informāciju par: darba devēja...

Vismaz 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vienu reizi elektroniski pieteikuši kādu no pieprasītākajiem valsts pārvaldes piedāvātajiem pakalpojumiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Aptauju pēc VARAM pasūtījuma veica pētījumu kompānija SIA “Jaunrades laboratorija” un pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar TNS” 2019. gada februārī un martā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit. Sniedzot atbildes, kādus e-pakalpojumus respondenti izmantojuši, visbiežāk minēta gada ienākumu deklarācijas iesniegšana – to atbildēs atzīmējuši 57% aptaujāto. Tāpat aptaujas dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju elektroniski iesniegt pieteikumu pārmaksāto nodokļu atmaksai – 56% aptaujāto, pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanai – 27%, personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai – 26% un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu – 24%. Savukārt, 23% respondentu pēdējo triju gadu laikā vismaz vienu reizi elektroniski iesnieguši pieteikumu slimības pabalstam, 17% pieteikušies Eiropas veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), tikpat – 17%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", kas sniedz palīdzību nodokļu piemērošanā un pārskatu iesniegšanā juridiskām personām – personāla nomniekiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto iznomāto personālu. Atgādinām, ka personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Savukārt iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs. Metodiskajā materiālā skaidrotas personāla nomas pazīmes: personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;ņemot vērā personāla nomnieka kopējo maksājumu personāla iznomātājam, ja personāla iznomātājs nesniedz informāciju, kas ļauj identificēt katra darbinieka ienākumu. Šādā gadījumā uzskata, ka katrs nodarbinātais ir saņēmis ienākumu vienādās daļās no kopējās personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto...

Līdz 30. augustam 22 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā turpinās Jauniešu garantijas noslēdzošā uzņemšana jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un ir bez darba. Mācības bez maksas pieejamas 40 darba tirgū pieprasītās profesijās, kuras var apgūt 1,5 gada laikā. Jauniešu garantijas noslēdzošajā uzņemšanā piedāvājumā ir 40 ar darba devējiem un nozares ekspertiem saskaņotas profesijas. To klāstā ir tādas līdz šim pašu jauniešu pieprasītas profesijas kā pavārs, konditors, grāmatvedis, SPA speciālists, automehāniķis, loģistikas darbinieks, auklis, klientu apkalpošanas speciālists, finanšu darbinieks, programmēšanas tehniķis un citas. Jaunajā mācību gadā jauniešiem ir iespēja apgūt arī jaunas vai atbilstoši jauniem standartiem izstrādātas profesijas, piemēram, restorāna pavārs, ainavu būvtehniķis, interjera dizainera asistents, telekomunikācijas tehniķis, tūrisma pakalpojumu konsultants un citas. Stipendija 70 – 115 eiro mēnesī Lai pieteiktos mācībām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem un nestrādājošam. Nepieciešama vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība, taču var būt iegūta arī augstākā izglītība. Ja...

Valdība 16. jūlijā ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" , kurā minēts, ka tiks vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2018. gadā kredītu bija paņēmuši tikai 10% no visiem, kas studē par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa...

Šī gada 6. jūnijā tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājas spēkā 1. jūlijā un pieļauj iespēju ārzemniekus nodarbināt uz ilgtermiņa vīzas pamata. Ievērojot to, ka ilgtermiņa vīzas saņemšanas process ir ātrāks, vienkāršāks un lētāks nekā uzturēšanās atļaujas saņemšanas process, tas būtiski uzlabo ārzemnieku uzaicināšanas procedūru. Tomēr, neraugoties uz šiem atvieglojumiem, Latvijā joprojām tiek konstatēti pārkāpumi darba tiesisko attiecību noformēšanā, izmantojot viesstrādnieku darbu. Lasiet arī: Darba devējiem iespēja nodarbināt trešo valstu pilsoņus, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu Labklājības ministre Ramona Petraviča ir uzsākusi sadarbību ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, lai atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Šī gada maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti starpministriju saskaņošanai grozījumi četros Ministru Kabineta noteikumos, kuros paredzēti vairāki atvieglojumi, tai skaitā brīvās darba vietas reģistrēšanas termiņa saīsināšana Nodarbinātības valsts aģentūrā no 30 uz 10 darbdienām. LM ir atbalstījusi visos šajos dokumentos ietvertos atvieglojumus un cer, ka tuvākajā laikā tie tiks apstiprināti. Brīvās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir...

Darba koplīgumā vai darba līgumā darba devējs var noteikt dažādus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Tomēr strikti papildatvaļinājums piešķirams trijos gadījumos (Darba likuma 151. pants): 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas;3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO vērš uzmanību tam, ka papildatvaļinājums, kas saistīts ar bērnu esamību ģimenē, piešķirams abiem vecākiem vai personām, kuru aprūpē atrodas minētie bērni. Turklāt atvaļinājuma periods mērojams darba dienās, nevis kalendāra kā ikgadējais atvaļinājums. Kas attiecas uz bērnu vecumu papildatvaļinājuma piešķiršanas brīdī (14, 16, 18), tad no juridiskajiem skaidrojumiem izriet, ka šāds atvaļinājums pienākas arī gadījumā, ja bērnam ir 14 gadu un 11 mēnešu vai 16 gadu un 11 mēnešu utt....

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 2. jūlijā ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā", kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Savukārt izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēl nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā. Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nav noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība. Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas...