PERSONĀLS

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (Fonda likums) pārejas noteikumiem no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103, 20 euro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 euro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 euro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada - 129,00 euro. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (Fonda administrācija) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu (piemēram, kriminālatbildības piemērošana par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums utt.). Minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21 %...

No 2020.gada 1.janvāra garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) plānots paaugstināt no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. To paredz otrdien, 1. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais grozījums Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni”. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsta apmēru trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Vienošanās par GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās šī gada maijā. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā GMI pabalstu varētu saņemt aptuveni 24 tūkstoši cilvēku. 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas jeb 1,1% no iedzīvotāju skaita.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi tematisko informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darba vietās. Kampaņas laikā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, jo īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem. Mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb kā speciālisti to dēvē – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Tie ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība, u.c. Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psihoemocionālajiem riskiem darba vietās. Biežākie psihoemocionālie riski darba vietās ir saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses. Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un darba devēji – 313 būvkomersanti – ir noslēguši ģenerālvienošanos būvniecības nozarē. Vienošanās stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu. Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Ģenerālvienošanās attiecas uz darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām; veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu; veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir...

Finanšu ministrija (FM) ir piekritusi Labklājības ministrijas (LM) rosinājumam strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem palielināt izmaksājamo vecāku pabalsta apmēru, lasāms informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam”. Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo nodrošinājumu vecākiem, kuri bērna kopšanu apvieno ar nodarbinātību. Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā personai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ zaudējis ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurš saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu šobrīd izmaksā 30% no piešķirtā vecāku pabalsta. Lai risinātu darbaspēka problēmu, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, priekšlikums paredz noteikt vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem 75% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Vienlaikus, lai saglabātu vecāku pabalstu mērķētāku, priekšlikums paredz vecāku pabalstu strādājošam vecākam 75% piešķirt un izmaksāt tikai tajā gadījumā, ja otrs bērna vecāks nav bērna kopšanas...

Ministru kabineta 13.septembra ārkārtas sēdē lemts uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē. Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtību. Šobrīd atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 100% 75% 75% 75% 50% 50% 50% Atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 75% 75% 50% 50% 45% 45% 0% Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu samazinātt bezdarbnieka pabalsta izmaksas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18.septembrī, atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam...

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Ministru kabinets 27. augustā apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto. Jaunā parauga personas apliecībās ir iestrādāts caurskates logs ar personalizētu kartes turētāja sejas attēlu. Plānots, ka e-paraksts un elektroniskā identifikācija nākotnē darbosies bezkontakta vidē, paverot plašākas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Turpmāk personas apliecības tiks papildinātas ar personvārda citas valodas oriģinālformas ierakstu, kā arī citām niansēm, tādējādi nedaudz izmainot personu apliecību vizuālo izkārtojumu. Vienlaikus mainītas ir vairākas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, četras no tām samazinātas, savukārt divas – palielinātas. Latvijā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un personām ar invaliditāti valsts nodeva samazināta no 7,11 eiro uz 5,00 eiro. Palielināta valsts nodeva par personu apliecību izsniegšanu personām...

Ja AS „PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksā AS „Citadele banka”, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā (ikdienas norēķinu vai debeta konts, bet neder depozīta konts, krājkonts, kredīkartes konts), PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Ja klienti izvēlēsies Citadeles bankas kontā turpmāk saņemt pensijuvai pabalstu, par to iespējami ātri jāinformē VSAA. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta turpmāko mēnesi var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti, kur noformējot nepieciešamos dokumentus, bankas noteiktajā kārtībā varēs saņemt arī nesaņemto pensiju vai pabalstu. Ja vēlēsies, varēs bankā uzrakstīt arī VSAA adresētu iesniegumu, kur turpmāk pārskaitīt VSAA maksāto pensiju vai pabalstu. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Jāatver jauns konts un...

Darba tiesību strīdos tiesai jāvērtē, vai darba devēja attiecībā pret darbinieku pieņemtie lēmumi pasliktinājuši viņa privāto dzīvi, norādījis Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu un darba tiesību strīdu par vienlīdzības principa pārkāpumu nododot jaunai izskatīšanai. Senāts ar spriedumu vērš uzmanību uz jaunākajām atziņām Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē, ka arī ar nodarbinātību saistītie strīdi nav paši par sevi izslēgti no „privātās dzīves” tvēruma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta izpratnē. Senāts spriedumā norāda uz Latvijas tiesu praksē jau nostiprinātu atziņu, ka Darba likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums (Darba likuma 29.pants) ir vērsts uz Darba likuma 7.panta pirmajā daļā ietverto mērķi ikvienam nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Atbilstoši minētajai tiesu praksei rīcība, kas izpaužas kā mobings vai bosings, var tikt atzīta par tādu, kura veido „vienlīdzīgu tiesību uz darbu”, tiesību uz „taisnīgu darba apstākļu”...

Kas jādara, lai saņemtu no PNB konta neizņemtu VSAA maksājumu Ja AS “PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksās AS „Citadele banka”. Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā, PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Šajā Citadeles bankas kontā tiks ieskaitīta arī pensija vai pabalsts par turpmāko periodu. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti. Tur tiks atvērts konts Citadeles bankā, kurā automātiski tiks ieskaitīta PNB bankas kontā palikusi nesaņemtā pensija vai pabalsts. Citadeles bankas internetbanka būs pieejama uzreiz pēc konta atvēršanas. Norēķinu karte tiks nosūtīta pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk to varēs izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Tiem...

No 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, skaidro Labklājības ministrija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Indeksētas tiks viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un...