PERSONĀLS

Esošajā situācijā normatīvo aktu, īpaši Darba likuma piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ Labklājības ministrija aicina darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot. Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem. Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš...

Lai efektīvāk ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība ar Ministru kabineta rīkojumu nolēmusi paplašināt piesardzības un drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumi, tai skaitā naktsklubos un diskotēkās. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties. Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00. Sākot ar 17. martu, tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tāpat no 17. marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem. Minētie ierobežojumi pārvietoties caur lidostu, ostu,...

Vēršam uzmanību, ka no 14. marta stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 10. marta noteikumi Nr. 133 "Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Tāpat jāņem vērā, ka saistībā ar COVID-19 12. martā pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā (vairāk lasiet šeit). Veselības ministrijas rosinātie priekšlikumi grozāmajos noteikumos paredz izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā. Noteikumi papildināti ar jaunu 26.9 punktu, nosakot, ka ārsts vai ārsta palīgs bez apskates un izmeklēšanas izsniedz darbnespējas lapu līdz 14 dienām noteiktām personu grupām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un viņu tiešajām kontaktpersonām. Ar šiem noteikumu grozījumiem tiek saglabāta esošā darbnespējas lapu ( A lapa pieaugušajiem un B lapa slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11. dienas) izdošanas kārtība. Jaunais regulējums attiecas uz personām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un izglītības iestādē, kuru apmeklē bērni, ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā ir nodarbinātas...

Ņemot vērā COVID-19 straujo pieaugumu, Labklājības ministrija meklē veidus, kā samazināt darba devēja izmaksas saistībā ar darbinieku darbnespējas perioda apmaksu sakarā ar saslimšanu ar COVID - 19 (vai atrašanos karantīnā). Līdz 16. martam tiks veikti aprēķini un izstrādāts piedāvājums, cik lielā apmērā darba devēju slogs var tikt pārlikts uz valsts budžeta izmaksām. Labklājības ministrija piedāvās līdzsvarotā veidā sniegt atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, vienlaikus samazinot darbnespējas perioda atlīdzību personām, kas apzināti riskējušas un pretēji valsts pārvaldes iestāžu sniegtajām rekomendācijām un aizliegumiem devušās uz COVID–19 skartajām valstīm, tā apdraudot pārējo sabiedrību. Patlaban, atbilstoši likumam “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk...

Labklājības ministrija plāno veikt izmaiņas Profesiju klasifikatorā, lai to salāgotu ar ESCO* klasifikatoru (prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju Eiropā). Latvijas Profesiju klasifikatorā ir 3886 profesijas, bet ESCO – tikai 2942. Tādējādi Latvija izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju noteikto. Attiecīgi Labklājības ministrija, ņemot vērā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sniegtu informāciju par reģistrētajām profesijām, ir sagatavojusi sarakstu ar vairāk kā 300 profesijām, kuras piedāvā no Profesiju klasifikatora svītrot: Profesijas, kuras darba devēji nav vispār reģistrējuši VID (bet kuras ir iekļautas PK) (saraksts pieejams LM vēstules 1.pielikumā). Profesijas, kuras darba devēji reģistrējuši VID, bet kuras kopumā nepārsniedz skaitu – 5 (saraksts pieejams LM vēstules 2.pielikumā). Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina darba devējus izskatīt rosinātās izmaiņas Profesiju klasifikatorā un iebildumu gadījumā informēt Labklājības ministrijas vecāko eksperti Ainu Liepiņu līdz 20.aprīlim, sniedzot atbilstošu pamatojumu ([email protected])....

Lai samazinātu iespējamību saslimt ar COVID-19 riska grupām, piemēram, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un gados vecākiem cilvēkiem, valdība 10. martā pieņēma lēmumu uz laiku papildināt esošo darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību. To paredz grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Personām, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, ģimenes ārsts varēs izrakstīt darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu. Ja mediķi, skolotāji un sociālajās aprūpes iestādēs strādājošie būs atgriezušies no COVID-19 skartajām teritorijām, uz kurām šobrīd ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi (Itālija, Ķīna, Irāna, Dienvidkoreja, Japāna un Singapūra), un nebūs iespējams vienoties ar darba devēju par attālinātā darba iespējām, personai būs jāsazinās telefoniski ar savu ģimenes ārstu. Pēc situācijas izklāsta, tiks izsniegta darbnespējas lapa uz 14 dienām, skaitot no dienas, kad persona izbraukusi no...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka tās filiāles visā Latvijā no 10.marta līdz 3.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Darba devējiem, kuri piedalīsies pasākumā, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai, kā arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA aicina darba devējus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai pieteikties tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņi plāno izveidot darba vietas skolēniem. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnē.Pieteikumu, pretendenta piedāvāto darba vietu sarakstuundarba pienākumu aprakstu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz NVA filiāles e-pastu,...

Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu. No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis rekomendācijas darba devējiem saistībā ar COVID-19 infekciju. SPKC aicina darba devējus iepazīties ar sagatavoto informāciju un informēt savus darbiniekus par rīcību atgriežoties no COVID-19 infekcijas skartām teritorijām uz kurām attiecināmi īpaši pasākumi, kā arī sniegt rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Līdz šā gada 1. martam Latvijā nebija apstiprinājies neviens saslimšanas gadījums ar COVID-19. Darbinieks, kurš ieradies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuram nav akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), var turpināt savas ikdienas gaitas un veikt savus darba pienākumus. Personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas, tai skaitā, veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā. Ja darba devējam pastāv bažas, ka darbinieks var radīt risku citu darbinieku un klientu veselībai, kā papildus pasākums tiek apsvērts nodrošināt attālināto darbu jeb darbu no...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO Law ir izdevusi grāmatu "Darba likums ar komentāriem". Izdevuma tapšanu atbalstīja Fridriha Eberta fonds. Grāmata ikvienam pieejama arī tiešsaistē šeit. "Darba likums ir viens no visu laiku skatītākajiem likumiem," norāda Kaspar Rācenājs, LBAS konsultants darba tiesību jautājumos un viens no komentāru līdzautoriem. Tāpēc tikai loģiski, ka tapusi 430 lappušu biezā grāmata, kurā iekļauti komentāri arī par visiem Darba likuma 2019. gada grozījumiem. "Zinātniski praktiskie komentāri ir zināšanu krātuve gan kolektīvām darba tiesībām par koplīgumiem, – piemēram, Darba likuma 17. un 18.pants, gan individuālām darba tiesībām par darba līguma slēgšanu, izpildi, grozīšanu un izbeigšanu, – piemēram, Darba likuma 28. 98. un 101.pants. Komentāru sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, ietverot jaunākās atziņas no Eiropas un pasaules darba tiesību labākajiem regulējumiem gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valstij un sabiedrībai kopumā, – piemēram, labākie koplīgumi un industriālo attiecību modeļi Eiropā, Starptautiskās Darba organizācijas...

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati. Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās. Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 14 līdz 2080 naudas soda vienībām. Noteikta arī administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt...

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana būvniecībā tiek īstenota divos posmos. Pirmajā posmā no 2017. gada 1. oktobra EDLUS tiek lietots būvlaukumos, savukārt otrajā posmā no 2020. gada 1. februāra tiek sākta EDLUS uzkrāto datu nodošana glabāšanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sastāvdaļa. Pirmo reizi EDLUS uzkrātie dati glabāšanai VEDLUDB jānodod ir līdz šā gada 15. februārim. Šā gada 1. februārī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā...

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...