PERSONĀLS

Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu. No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis rekomendācijas darba devējiem saistībā ar COVID-19 infekciju. SPKC aicina darba devējus iepazīties ar sagatavoto informāciju un informēt savus darbiniekus par rīcību atgriežoties no COVID-19 infekcijas skartām teritorijām uz kurām attiecināmi īpaši pasākumi, kā arī sniegt rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Līdz šā gada 1. martam Latvijā nebija apstiprinājies neviens saslimšanas gadījums ar COVID-19. Darbinieks, kurš ieradies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuram nav akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), var turpināt savas ikdienas gaitas un veikt savus darba pienākumus. Personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas, tai skaitā, veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā. Ja darba devējam pastāv bažas, ka darbinieks var radīt risku citu darbinieku un klientu veselībai, kā papildus pasākums tiek apsvērts nodrošināt attālināto darbu jeb darbu no...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO Law ir izdevusi grāmatu "Darba likums ar komentāriem". Izdevuma tapšanu atbalstīja Fridriha Eberta fonds. Grāmata ikvienam pieejama arī tiešsaistē šeit. "Darba likums ir viens no visu laiku skatītākajiem likumiem," norāda Kaspar Rācenājs, LBAS konsultants darba tiesību jautājumos un viens no komentāru līdzautoriem. Tāpēc tikai loģiski, ka tapusi 430 lappušu biezā grāmata, kurā iekļauti komentāri arī par visiem Darba likuma 2019. gada grozījumiem. "Zinātniski praktiskie komentāri ir zināšanu krātuve gan kolektīvām darba tiesībām par koplīgumiem, – piemēram, Darba likuma 17. un 18.pants, gan individuālām darba tiesībām par darba līguma slēgšanu, izpildi, grozīšanu un izbeigšanu, – piemēram, Darba likuma 28. 98. un 101.pants. Komentāru sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, ietverot jaunākās atziņas no Eiropas un pasaules darba tiesību labākajiem regulējumiem gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valstij un sabiedrībai kopumā, – piemēram, labākie koplīgumi un industriālo attiecību modeļi Eiropā, Starptautiskās Darba organizācijas...

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati. Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās. Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 14 līdz 2080 naudas soda vienībām. Noteikta arī administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt...

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana būvniecībā tiek īstenota divos posmos. Pirmajā posmā no 2017. gada 1. oktobra EDLUS tiek lietots būvlaukumos, savukārt otrajā posmā no 2020. gada 1. februāra tiek sākta EDLUS uzkrāto datu nodošana glabāšanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sastāvdaļa. Pirmo reizi EDLUS uzkrātie dati glabāšanai VEDLUDB jānodod ir līdz šā gada 15. februārim. Šā gada 1. februārī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā...

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte. Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus. Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru...

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 000 iesniegumu. Atgādinām, ka no 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot. Ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), no šī gada var izvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībnieki var noteikt, kā VSAA rīkoties ar uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu viņu nāves gadījumā: nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā; pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam; ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. VSAA informē, ka būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši...

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē - pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti,...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 15.01.2020. “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” 16.01.2020. “Gada pārskata sagatavošanas praktikums mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem” 22.01.2020. “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI 22.01.2020. “Grāmatvedības pamati” 23.01.2020. “Dokumentu darba organizēšana” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTA abonentiem dāvanā ir dalība 12.02.2020. e-seminārā Jaunāko likumu normu piemērošana 2020.gadā un šī semināra videoieraksts! Līdz 1. februārim ir iespēja iesaistīties arī BILANCES ZELTA KOMPLEKTA 2020. gada abonentu loterijā par iespēju Lieldienās atpūsties Tulūzā (Francijā)....

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 15. janvārim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējiem saņemt dotāciju, lai sagatavotu vajadzīgos speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētos bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību ir iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktiskās apmācības īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Savukārt pēc apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Lai pieteiktos, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā, un jāpievieno prasītā...

2020. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz izmaiņas pacientu līdzmaksājumu apjomā, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visiem iedzīvotājiem līdzmaksājumu summas būs samazinātas, izņemot līdzmaksājumu par ģimenes ārsta apmeklējumu personām līdz 65 gadu vecumam, informē Nacionālais veselības dienests. Pacientu līdzmaksājums pie ģimenes ārsta personām no 65 gadu vecuma līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro. Savukārt personām līdz 65 gadu vecumam, apmeklējot ģimenes ārstu būs jāmaksā 2 eiro par vizīti. Pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta mājas vizīti paliks nemainīgs – 2,85 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Ja iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, tad no 2020. gada – 4 eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz 7 eiro. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu ārstniecības iestādēs līdzmaksājums paliek...