PERSONĀLS

Ministru kabineta 13.septembra ārkārtas sēdē lemts uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē. Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtību. Šobrīd atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 100% 75% 75% 75% 50% 50% 50% Atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 75% 75% 50% 50% 45% 45% 0% Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu samazinātt bezdarbnieka pabalsta izmaksas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18.septembrī, atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam...

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Ministru kabinets 27. augustā apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto. Jaunā parauga personas apliecībās ir iestrādāts caurskates logs ar personalizētu kartes turētāja sejas attēlu. Plānots, ka e-paraksts un elektroniskā identifikācija nākotnē darbosies bezkontakta vidē, paverot plašākas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Turpmāk personas apliecības tiks papildinātas ar personvārda citas valodas oriģinālformas ierakstu, kā arī citām niansēm, tādējādi nedaudz izmainot personu apliecību vizuālo izkārtojumu. Vienlaikus mainītas ir vairākas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, četras no tām samazinātas, savukārt divas – palielinātas. Latvijā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un personām ar invaliditāti valsts nodeva samazināta no 7,11 eiro uz 5,00 eiro. Palielināta valsts nodeva par personu apliecību izsniegšanu personām...

Ja AS „PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksā AS „Citadele banka”, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā (ikdienas norēķinu vai debeta konts, bet neder depozīta konts, krājkonts, kredīkartes konts), PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Ja klienti izvēlēsies Citadeles bankas kontā turpmāk saņemt pensijuvai pabalstu, par to iespējami ātri jāinformē VSAA. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta turpmāko mēnesi var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti, kur noformējot nepieciešamos dokumentus, bankas noteiktajā kārtībā varēs saņemt arī nesaņemto pensiju vai pabalstu. Ja vēlēsies, varēs bankā uzrakstīt arī VSAA adresētu iesniegumu, kur turpmāk pārskaitīt VSAA maksāto pensiju vai pabalstu. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Jāatver jauns konts un...

Darba tiesību strīdos tiesai jāvērtē, vai darba devēja attiecībā pret darbinieku pieņemtie lēmumi pasliktinājuši viņa privāto dzīvi, norādījis Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu un darba tiesību strīdu par vienlīdzības principa pārkāpumu nododot jaunai izskatīšanai. Senāts ar spriedumu vērš uzmanību uz jaunākajām atziņām Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē, ka arī ar nodarbinātību saistītie strīdi nav paši par sevi izslēgti no „privātās dzīves” tvēruma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta izpratnē. Senāts spriedumā norāda uz Latvijas tiesu praksē jau nostiprinātu atziņu, ka Darba likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums (Darba likuma 29.pants) ir vērsts uz Darba likuma 7.panta pirmajā daļā ietverto mērķi ikvienam nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Atbilstoši minētajai tiesu praksei rīcība, kas izpaužas kā mobings vai bosings, var tikt atzīta par tādu, kura veido „vienlīdzīgu tiesību uz darbu”, tiesību uz „taisnīgu darba apstākļu”...

Kas jādara, lai saņemtu no PNB konta neizņemtu VSAA maksājumu Ja AS “PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksās AS „Citadele banka”. Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā, PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Šajā Citadeles bankas kontā tiks ieskaitīta arī pensija vai pabalsts par turpmāko periodu. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti. Tur tiks atvērts konts Citadeles bankā, kurā automātiski tiks ieskaitīta PNB bankas kontā palikusi nesaņemtā pensija vai pabalsts. Citadeles bankas internetbanka būs pieejama uzreiz pēc konta atvēršanas. Norēķinu karte tiks nosūtīta pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk to varēs izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Tiem...

No 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, skaidro Labklājības ministrija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Indeksētas tiks viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un...

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktajā aptaujā atklājies, ka 39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā no 25 līdz 60 gadiem uzskata, ka nevar atļauties slimot, jo tā var pazaudēt darbu. Savukārt tikai 16% uzskata, ka var atļauties slimot, jo slimības lapas labi kompensē. Šādam apgalvojumam piekrīt 17% vīriešu un 14% sieviešu, visvairāk Rīgā un Kurzemē dzīvojošo – attiecīgi 18% un 17%. Aptaujas dati liecina, ka īpaši izteikti bailes zaudēt darbu veselības problēmu dēļ vērojams Latgalē, kur 51% aptaujāto izjūt šādas bailes, Vidzemē 42%, bet Pierīgā – 40%. Šādu atbildi galvenokārt (46% aptaujāto) sniedz iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem – līdz 550 eiro. Taču arī respondentu grupā ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro 39% atzinuši, ka bailes pazaudēt darbu ir iemesls, kāpēc mūsu valstī strādājošais nevar atļauties slimot. Pēc aptaujāto domām, savukārt galvenais iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. 48% respondentu uzsver, ka nevar atļauties...

No 2020. gada paredzēts paaugstināt minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, (nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam), palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) un cilvēkiem ar III grupas invaliditāti no 64 līdz 99 eiro, bet cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu – paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro. Par to lēma Ministru kabinets, kas pēc neliela pārtraukuma atkal sanāca uz sēdi 13. augustā un konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”. Plāns paredz sniegt ienākumu atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti. Jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas izteikta ienākumu nevienlīdzība un relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai mazinātu nabadzību valstī. Nabadzības un...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53,00 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) 26. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 rīkos starptautisku tiešsaistes darba dienu „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas darba dienu platformā www.europeanjobdays.eu, piedāvājot Latvijas darba devējiem iespēju atrast kvalificētus un motivētus darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu Latvijā. Dalība pasākumā ir bez maksas! Piedalīties tiešsaistes darba dienā aicināti darba meklētāji, kuri dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs, un Latvijas darba devēji. Tiešsaistes pasākums „Darbs un karjera Latvijā” būs arī sava veida tilts, kas savienos mūsu valsts darba devējus un Latvijas valstspiederīgos, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū. NVA aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, un darba meklētājus, kuri meklē darbu, jau tagad reģistrēt savu profilu Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu) un pieteikties dalībai starptautiskajā tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://www.europeanjobdays.eu/en/events/job-and-career-latvia-2019). Reģistrējoties, darba devēji var publicēt vakances piemērotu darbinieku atrašanai un ievietot prezentācijas sava uzņēmuma starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, savukārt...

Tiesībsargs līdz šī gada 1.oktobrim devis laiku valdībai novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā. Tiresībsargs norāda, ka spēkā esošie tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem: SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams; noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu. Tāpat jau pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams. Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, t.i.,...