PERSONĀLS

Ministru kabineta sēdē 23.aprīlī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijass izstrādātie Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kas paredz šā gada vasarā organizēt jaunu atlases kārtu atbalsta saņemšanai nodarbināto apmācībām. Atbalstam varēs pieteikties sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti. Plānots, ka veiktie grozījumi ļaus sniegt atbalstu vismaz 150 komersantiem, apmācot vairāk kā 2700 darbiniekus. Atbalsts plānots: apstrādes rūpniecības nozares biedrībām, kas ir apmācību 1. kārtas finansējuma saņēmējas un kas ERAF investīcijas apmācību projektā ieguldījušas vismaz 80 % apmērā; starptautisko biznesa pakalpojumu centru biedrībai vai līdzvērtīgai biedrībai un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares biedrības partnerībā vai individuāli īstenotam projektam tādās jomās kā datorprogrammēšana, telekomunikācijas, informācijas pakalpojumi (ja IKT nozares biedrība ir piedalījusies apmācību 1. kārtā un tā ir investējusi 1. kārtas projektā vismaz 80 %...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

Ministru kabineta komiteja 8. aprīlī lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas", kas paredz šo piemaksas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Pērn rudenī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuros ietvertie pārejas noteikumi paredzēja jaunu kārtību piemaksas apmēra noteikšanai. Līdz 2019.gada 30.septembrim piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu no 2014.gada 1.janvāra ir viens eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju, piemaksas apmērs periodā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.septembrim ir 1,50 eiro. Tā kā piemaksas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 25.aprīlim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA...

Tiesībsargs Juris Jansons 5. aprīlī ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Vienlaikus tiesībsargs informē, ka jaunnedēļ valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 euro apmērā. Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu. Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 euro. Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā. Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām....

Ceturtdien, 4. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā un Darba likumā, lai darba devējs varētu izmaksāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Grozījumi Militārā dienesta likuma 66. pantā nosaka, ka darba devējs norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot virsnieku, instruktoru un kareivju sastāva karavīriem norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Savukārt grozījumi Darba likuma 74. pantā nosaka, ka darba devējs var izmaksāt noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam - rezerves karavīram - atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju...

Piektdien, 5. aprīlī labklājības ministre Ramona Petraviča parakstīja ģenerālvienošanos starp ministriju un trijām arodbiedrībām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību. Ģenerālvienošanās noslēgta balstoties uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgu mērķi - ar sociālā dialoga palīdzību uzlabot personāla un finanšu resursu vadību, darba attiecības un pārvaldes, saziņas un līdzdalības formas, ievērojot ar normatīvajiem aktiem noteikto darba devēja rīcības brīvību un nepieciešamību pārskatīt darbiniekiem noteikto atlīdzību. Tā attiecas uz tiem LM padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), kuros ir izveidotas šo triju arodbiedrību arodorganizācijas. Parakstītā ģenerālvienošanās īpaši regulē darbinieku darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, sociālās garantijas darbiniekiem, arodorganizāciju darba nodrošināšanu, kā arī arodbiedrību un LM savstarpējo konsultēšanos. Salīdzinājumā ar 2017. gadā noslēgto ģenerālvienošanos starp LM un arodbiedrībām, darbinieku zemākā mēnešalgas likme ir būtiski paaugstināta. Šogad, piemēram, ārstam ar 3. kategoriju mēnešalga no...

Eiropas Parlamenta deputāti 4. maijā galīgajā balsojumā apstiprināja jaunus paternitātes atvaļinājuma un otram no vecākiem nenododama bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumus. Likums, par kuru jau panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, nosaka visās ES dalībvalstīs īstenojamas minimālās prasības. To mērķis ir uzlabot sieviešu situāciju darba tirgū, kā arī stiprināt tēva vai otra no vecākiem lomu ģimenē. Šo pasākumu īstenošana sniegtu labumu bērniem un uzlabotu ģimenes dzīvi, kā arī veicinātu dzimumu vienlīdzību. Paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumi Tiesības uz vismaz desmit darbdienu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu ap dzimšanas laiku tēvam vai otram no vecākiem, kurš atbilstoši valsts tiesību normām ir viņam pielīdzināms. Apmaksai jābūt vismaz tādai paši, kāda tiek piešķirta slimības atvaļinājuma gadījumā. EP deputāti arī panākuši otram no vecākiem nenododama divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu noteikumos. Uz šādu atvaļinājumu būtu jāpastāv individuālām tiesībām, un tam būtu jāstiprina līdzsvarotāks pienākumu sadalījums ģimenes aprūpē. ES dalībvalstīm jānosaka pietiekama līmeņa atvaļinājuma nauda vai pabalsts attiecībā...

No šī gada 1.jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pabalsts no šī gada 1.jūlija būs 313,43 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213,43 eiro vietā. Ņemot vērā nepieciešamību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) veikt izmaiņas informācijas sistēmās, pabalsti par periodu no 1.jūlija tiks pārrēķināti un starpība tiks izmaksāta līdz šī gada 1.septembrim. VSAA dati liecina, ka invalīda kopšanas pabalstu par bērniem 2018.gadā mēnesī vidēji saņēma ap 2070 personām, savukārt pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana un kuram noteikta I invaliditātes grupa saistībā ar slimību kopš bērnības, saņēma 2316 personas. Iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes...

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”. „Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis. Viņš uzsvēra,...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...