PERSONĀLS

Jautājums: Meita mācās augstskolā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Vienlaikus viņa piestrādā, saņemot 300 eiro algu, kurai darbavietā piemēro VID noteikto prognozējamo neapliekamo minimumu (230 eiro). Šā gada martā meita sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju 100 eiro apmērā un darbavietā viņu brīdināja, ka algai minimums vairs netiks piemērots. Vai tas ir pareizi? Atbild MAIJA GREBENKO , žurnāla BILANCE redaktore. Atbilde sagatavota, konsultējoties ar Labklājības ministriju. Tā kā meitas ieņēmumi ir mazāki par 440 eiro, viņai ir noteikts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs. Tiklīdz personai ir piešķirta pensija (arī apgādnieka zaudējuma pensija), zūd tiesības uz “parasto” minimumu, bet rodas tiesības uz citu neapliekamo minimumu – uz to, kas noteikts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 6. daļā: Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (3960, kas ir 330 eiro mēnesī, bet šī norma stāsies spēkā 2021. gadā)....

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs līdz šī gada 9.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējam saņemt dotāciju, lai sagatavotu sev vajadzīgo speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētus bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktisko apmācību īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis Jāaizpilda pieteikuma formu, kas atrodama NVA...

Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” mācībām vēl var pieteikties ikviens strādājošais un pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, līdz 28. jūnijam aizpildot pieteikumu tiešsaistē www.macibaspieaugusajiem.lv. Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam un veicinātu gan strādājošo konkurētspēju, gan darba produktivitātes pieaugumu. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot tajā vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šajā pieteikšanās kārtā mācības ir pieejamas vairāk nekā 800 izglītības programmās 12 tautsaimniecības nozarēs un 8 mūžizglītības kompetencēs. Mācību klāstā ir dažāda satura un garuma mācību programmas, kas pieejamas 82 izglītības iestādes visā Latvijā. Strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un jaunajiem vecākiem Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, tostarp jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, vai strādājoši pensionāri. Ikviens mācīties šī projekta laikā var vienu reizi. 90% no mācību maksas sedz ES fondi un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši 9. klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz 30.septembrim un netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kas vecāks par 15 gadiem, piešķir un izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Pabalstu izmaksā par periodu, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai vai laulības noslēgšanai. Vispārējās izglītības iestādes audzēkņiem līdz 11. klasei, ieskaitot, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauc no 1.oktobra. Ja nākamajā mācību gadā bērns turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, VSAA, pamatojoties uz elektroniski saņemto informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), turpina izmaksāt pabalstu. Izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Piemēram: Anna šogad pabeidza 9. klasi un turpinās mācīties vidusskolā. VSAA pabalstu izmaksās līdz 30.septembrim un jaunā mācību gada sākumā, saņemot informāciju no IZM, ka Anna turpina mācīties...

Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka normatīvo aktu grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses. ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””. Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu,...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Jautājums: Valdes loceklim potenciālais sadarbības partneris ir Igaunijā un tikšanās iespējamas ar viņu tikai sestdienās. Vai brīvdienas var uzskatīt par komandējuma dienām un vai izdevumus (viesnīca, degviela, pusdienas/vakariņas) var norakstīt uz komandējuma izdevumiem? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Ja komandējuma uzdevuma izpilde prasa ilgāku laiku vai kādu iemeslu dēļ komandējumā ir jāaizkavējas, komandējums var ietvert arī brīvdienas (vai tikt pagarināts). Šādu situāciju lielākā problēma ir darba laika uzskaite, jo var rasties virsstundas, īpaši gadījumos, kad komandējumā dodas darbinieks (nevis firmas vadība). Mazliet citāda attieksme var būt, ja komandējumā dodas valdes loceklis, jo ar šādām personām būtu loģiskāk slēgt darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 148. pantu “Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi”. Dažādas darba likuma normas (..) var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2019.gada 1.jūlija par 100 eiro tiks palielināts: bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts; pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Turpmāk pabalsta apmērs būs 313,34 eiro mēnesī. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu VSAA pārrēķinās jaunajā apmērā un sāks izmaksāt no 2019.gada 1.jūlija. Personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kura invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, no 2019.gada 1.jūlija aprēķināto pabalsta starpību izmaksās līdz 2019.gada 1.septembrim. Tātad par jūliju, augustu un septembri, proti, par visiem trim mēnešiem pabalstu izmaksās līdz 1.oktobrim, kam turpmāk sekos regulāra pabalsta ikmēneša izmaksa. Pabalstus jaunajā apmērā VSAA pārrēķinās bez personu iesnieguma. Pabalstu apmērs noteikts Ministru Kabineta noteikumos „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607 „Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 „Noteikumi...

Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām...

No 1. jūnija ir sācies skolēnu darbs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā 2018.gada vasarā, jo ir palielināts pasākuma finansējums, un NVA filiālēs šobrīd ir apstiprinātas 7177 darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem. Salīdzinājumam: 2018.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija izveidotas 5080 darba vietas. Darba devēji skolēniem šovasar ir piedāvājuši izmēģināt savas spējas tādās profesijās kā, piemēram, animators, apstādījumu kopējs, arhivārs, datu ievades operators, ekspozīciju uzraugs, ēkas dežurants, gadījuma darbu strādnieks, iesaiņotājs, istabenis, klientu apkalpošanas speciālists, kultūras pasākumu organizatora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, laukstrādnieks, skolotāja palīgs, palīgstrādnieks, pasta operators, pastnieks, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs, pārdevējs, sētnieks, trauku mazgātājs, viesmīlis, virtuves darbinieks u.c. Skolēniem piedāvāto darba vietu vidū ir arī tādi arodi kā arhivārs, bibliotekārs, ekskursiju vadītājs (gids), lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, lietvedis, jaunākais...

Jau 72% profesionāļu pieprasa elastīga darba iespējas, norāda profesionālā biznesa kontaktu sociālā tīkla “LinkedIn” eksperti 2019. gada pārskatā “Global Talent Trends Report” un par to atgādināja gadskārtējās “Strādā jebkur!” dienas laikā akcijas organizatori. Akcija noritēja maija pēdējā dienā Cēsīs, kad uzņēmēji, valsts pārvaldes darbinieki, pedagogi dalījās pieredzē un prasmēs, kas nepieciešamas efektīvai elastīga darba politikai organizācijā. Akcija šogad notika jau astoto reizi, pirmo reizi – ārpus Rīgas. Uzņēmumiem, kuri piedāvā elastīgu darba režīmu, ir vērā ņemama konkurētspējas priekšrocība, un tas atspoguļojas arī darba sludinājumos – par pieaug sludinājumu skaits, kas piedāvā elastīgu darba stilu. Šāda darba tendences virza kvalitatīva interneta un tehnoloģiju pieejamība, kā arī darba ņēmēju pieprasījums, konstatēts arī pētījumu organizācijas Regus apskatā par nozīmīgākajām darba tirgus tendencēm. “Joprojām daudziem – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, trūkst zināšanu un pieredzes, kā visefektīvāk organizēt elastīgu darbu, tāpēc tādi notikumi kā “Strādā jebkur!” ir vērtīgi zināšanu, pieredzes, ideju apmaiņai. Līdz ar mobilitātes...

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi informāciju, kas vēsta, ka 2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies. 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1 036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7 %, bet pārējos ceturkšņos - no 8,1 līdz 8,4 %. 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais - 430 eiro. Lietuvā šogad minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % - no 400 līdz 555 eiro, Igaunijā izmaiņas bija mazākas - pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % - no 500 līdz 540 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 768...

Ministru kabinets 21. maijā akceptēja grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz citi tiesību akti (likums „Par valsts pensijām”, likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”). Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaicīgi ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Likumprojekts paredz: mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (likumprojekta 1.pants); kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai noteiktajam (likumprojekta 1.pants); personai izdevīgākā viena pakalpojuma piešķiršana (likumprojekta 2.un 5.pants); slimības...

No 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu. Tiesības saņemt šo pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē, proti, aprūpes institūcijā, aizbildnībā, audžuģimenē, un kura adoptētie bērni uz 2019.gada 1.jūliju nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Pabalstu nepiešķirs, ja adoptēts otra laulātā bērns, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvošanai Latvijā ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Pabalsta apmērs mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam: no bērna piedzimšanas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī (25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī (30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). Pabalsta piešķiršana un izmaksa Ja tiesas spriedums...