PERSONĀLS

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 2. jūlijā ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā", kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Savukārt izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēl nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā. Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nav noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība. Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šī gada 23.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējiem saņemt dotāciju, lai sagatavotu vajadzīgos speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētos bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību ir iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktiskās apmācības īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Savukārt pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā, un jāpievieno prasītā informācija....

2020. gadā 22. jūnija darba diena, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir pārcelta uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to Jāņos valstī būs piecas brīvdienas. To paredz 9. jūlijā valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek...

Biedrības un nodibinājumi līdz šī gada 12.jūlijam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valmierā var pieteikties pasākuma ”Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā” īstenošanai un iesaistīt jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem darbā sabiedrības labā, ja pasākuma īstenošanas vieta tiek izveidota kādā no minēto filiāļu apkalpošanas teritorijām. Biedrībām un nodibinājumiem tā ir iespēja piesaistīt savam darbam jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, savukārt jauniešiem - iespēja iegūt darba pieredzi un attīstīt darba iemaņas, darbojoties IT jomā un projektu vadīšanā, palīdzot administratīvajā darbā, rīkojot kultūras un sporta pasākumus, vadot pulciņus, nodarbojoties ar jaunatnes lietām un veicot citus darba pienākumus. Turklāt NVA filiāļu darbinieki palīdzēs izvēlēties konkrētās biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Pieteikties dalībai šajā NVA pasākumā var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, izņemot politiskās...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vērš uzmanību, ka no 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju darba devējiem nodarbināt trešo valstu pilsoņus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Lai uzaicinātu darbā trešās valsts pilsoni, darba devējam jāreģistrē brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā un jebkurā PMLP klientu apkalpošanas centrā jānoformē ielūgums. Ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus var arī iesniegt, apstiprinātus ar drošu elektronisko parakstu. Pēc ielūguma apstiprināšanas trešās valsts pilsonis Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ilgtermiņa vīzas pieteikumu. Vīza tiks izsniegta uz paredzamo nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Vīzas noformēšanas process ir vienkāršāks, lētāks un ātrāks, nekā uzturēšanās atļaujas noformēšana, tādējādi ļaujot darba devējiem elastīgāk piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. “Jāuzsver, ka jaunais risinājums nerada trešo valstu pilsoņiem priekšrocības Latvijas darba tirgū, jo Latvijas pilsoņu nodarbināšana darba devējam joprojām ir saistīta ar zemākām izmaksām un vienkāršāku darbā pieņemšanas procedūru,” skaidro iekšlietu ministrs Sandis...

Jautājums: Meita mācās augstskolā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Vienlaikus viņa piestrādā, saņemot 300 eiro algu, kurai darbavietā piemēro VID noteikto prognozējamo neapliekamo minimumu (230 eiro). Šā gada martā meita sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju 100 eiro apmērā un darbavietā viņu brīdināja, ka algai minimums vairs netiks piemērots. Vai tas ir pareizi? Atbild MAIJA GREBENKO , žurnāla BILANCE redaktore. Atbilde sagatavota, konsultējoties ar Labklājības ministriju. Tā kā meitas ieņēmumi ir mazāki par 440 eiro, viņai ir noteikts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs. Tiklīdz personai ir piešķirta pensija (arī apgādnieka zaudējuma pensija), zūd tiesības uz “parasto” minimumu, bet rodas tiesības uz citu neapliekamo minimumu – uz to, kas noteikts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 6. daļā: Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (3960, kas ir 330 eiro mēnesī, bet šī norma stāsies spēkā 2021. gadā)....

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs līdz šī gada 9.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējam saņemt dotāciju, lai sagatavotu sev vajadzīgo speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētus bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktisko apmācību īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis Jāaizpilda pieteikuma formu, kas atrodama NVA...

Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” mācībām vēl var pieteikties ikviens strādājošais un pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, līdz 28. jūnijam aizpildot pieteikumu tiešsaistē www.macibaspieaugusajiem.lv. Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam un veicinātu gan strādājošo konkurētspēju, gan darba produktivitātes pieaugumu. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot tajā vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šajā pieteikšanās kārtā mācības ir pieejamas vairāk nekā 800 izglītības programmās 12 tautsaimniecības nozarēs un 8 mūžizglītības kompetencēs. Mācību klāstā ir dažāda satura un garuma mācību programmas, kas pieejamas 82 izglītības iestādes visā Latvijā. Strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un jaunajiem vecākiem Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, tostarp jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, vai strādājoši pensionāri. Ikviens mācīties šī projekta laikā var vienu reizi. 90% no mācību maksas sedz ES fondi un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši 9. klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz 30.septembrim un netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kas vecāks par 15 gadiem, piešķir un izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Pabalstu izmaksā par periodu, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai vai laulības noslēgšanai. Vispārējās izglītības iestādes audzēkņiem līdz 11. klasei, ieskaitot, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauc no 1.oktobra. Ja nākamajā mācību gadā bērns turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, VSAA, pamatojoties uz elektroniski saņemto informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), turpina izmaksāt pabalstu. Izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Piemēram: Anna šogad pabeidza 9. klasi un turpinās mācīties vidusskolā. VSAA pabalstu izmaksās līdz 30.septembrim un jaunā mācību gada sākumā, saņemot informāciju no IZM, ka Anna turpina mācīties...

Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka normatīvo aktu grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses. ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””. Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu,...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Jautājums: Valdes loceklim potenciālais sadarbības partneris ir Igaunijā un tikšanās iespējamas ar viņu tikai sestdienās. Vai brīvdienas var uzskatīt par komandējuma dienām un vai izdevumus (viesnīca, degviela, pusdienas/vakariņas) var norakstīt uz komandējuma izdevumiem? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Ja komandējuma uzdevuma izpilde prasa ilgāku laiku vai kādu iemeslu dēļ komandējumā ir jāaizkavējas, komandējums var ietvert arī brīvdienas (vai tikt pagarināts). Šādu situāciju lielākā problēma ir darba laika uzskaite, jo var rasties virsstundas, īpaši gadījumos, kad komandējumā dodas darbinieks (nevis firmas vadība). Mazliet citāda attieksme var būt, ja komandējumā dodas valdes loceklis, jo ar šādām personām būtu loģiskāk slēgt darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 148. pantu “Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi”. Dažādas darba likuma normas (..) var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...