PERSONĀLS

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 9. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Lai pieteiktos šim pasākumam, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama...

Ministru kabinets 26. marta sēdē vērtēja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurā cita starpā paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu, kurā bezdarbnieki var stāties īslaicīgās darba attiecībās, ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu. Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Tāpat rosinātie likuma grozījumi paredz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt darba devējam iesniegt papildu informāciju vai skaidrojumu par pieteikto vakanci un tās saturu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, lai saņemtu atļauju nodarbināt Latvijā ārzemnieku trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums...

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam. VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles no šī gada 18.marta līdz 3.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikties darba devējs var, iesniedzot pieteikumu un piedāvāto darba vietu sarakstu tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno nodarbināt skolēnu. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats, jo skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējam jānodrošina nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz ir caurlūkojuši grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Komisijas deputāti, noslēdzot darbu pie likuma grozījumu otrreizējas caurlūkošanas, lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu. Savukārt pārejas noteikumus plānots papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli. 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā otrreiz caurlūkot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 13. martā turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos. Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību, vērtē Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte. Veiksmīgs koplīgumu dialogs nodrošina sociālo mieru sabiedrībā, koplīgumi uzlabo darba vietu kvalitāti, pilnveido atlīdzības sistēmu, veicina darba drošību un paaugstina darbinieku ieguldījumu uzņēmumā. Tie stiprina tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju, būtiski mazina ēnu ekonomiku, palielina valsts, sociālā un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Nozares koplīgums var regulēt nozarē darba...

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (turpmāk – atlīdzība) aizbildnim izmaksā arī tad, ja aizbildnis un bērns pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šādu izmaksas kārtību no 2019.gada 7.marta paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Līdz šim atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksu pārtrauca, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāta atlīdzība, izbrauca no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Attiecībā uz citiem valsts sociālajiem pabalstiem, kurus aizbildnis saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par aizbildnībā esošo bērnu, spēkā paliek iepriekšējā kārtība. Proti, visu pārējo valsts sociālo pabalstu izmaksu (piemēram, pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, ģimenes valsts pabalstu un citus ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītus pabalstus) pārtrauc, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Aizbildņi, kuriem atlīdzības izmaksa ir pārtraukta sakarā ar izbraukšanu uz ārvalsti, atlīdzību var atkal pieprasīt, iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA: pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai. elektroniski – nosūtot ar...

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas 7. martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāskata valdības sēdē un jāpieņem Saeimā. Negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko...

Valdībā 26.februārī apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no šī gada 1.jūlija paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. Tāpat no 1.jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim...

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem. Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares. Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību...

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...