PERSONĀLS

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs - valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai. Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi. Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma...

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu “grozu” sistēmas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Tas akceptēts valdības sēdē izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Divu grozu veselības aprūpes sistēmu paredzēts aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus a atzīts, ka būtu saglabājama obligātā veselības apdrošināšana, taču paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Veicamās izmaiņas likumdošanā skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc valdības sēdē tika pieņemts lēmums izmaiņas ieviest vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā. Līdz ar to bija nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka personai līdz 2021.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā personai viņas saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantu veiktos maksājumus. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka visi minētie maksājumi tiek atmaksāti, Veselības ministrija plāno...

Valsts Sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludināts plāna projekts par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu 2020.-2021.gadam. Šis plāns paredz 2020. un 2021. gadā palielināt valsts atbalstu trūcīgākajām personām, kā arī paaugstināt nabadzības oficiāli noteiktos indikatīvos rādītājus. Plāns izsludināts laikā, kad Tiesībsargs nosūtījis vairākus brīdinājumus par vēršanos Satversmes tiesā gan par neatbilstoši zemo garantētā minimālā ienākuma apmēru, gan trūcīgas personas ienākumu slieksni. Garantēto minimālo ienākumu plāna projektā paredzēts no 2021. gada pirmā pusgada noteikt 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). Savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 2021. gada pirmajam pusgadam plānots noteikt līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas - 198 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem,...

Nākamnedēļ Saeima sāks izskatīt Ministru kabineta piedāvājumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot ieviest sodus būvdarbu veicējiem par elektroniskās darba laika uzskaites kārtības neievērošanu, informē Ekonomikas ministrija. Minētie grozījumi izstrādāti, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē, lai motivētu būvdarbu veicējus ieviest būvlaukumos normatīvo aktu prasībām atbilstošu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), veikt tajā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā faktiski nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu, kā arī datu nodošanu kontrolējošām institūcijām. Ēnu ekonomikas izpausmes un nenorēķināšanas starp būvniecības procesa dalībniekiem būvniecībā atstāj negatīvu iespaidu uz godīgu konkurenci nozarē, būvniecības kvalitāti, kā arī uz nozarē nodarbināto sociālajām garantijām. Lai arī ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā. Likumprojekts paredz ieviest administratīvo atbildību galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam gadījumā, ja tie nebūs nodrošinājuši, lai visi darba ņēmēji, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu reģistrējuši savu darba laiku EDLUS....

Valsts sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludinātais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”, paredz, ka 2020. gadā 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, varētu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada...

Ministru kabineta sēdē 30. aprīlī izskatīts noteikumu projekts „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” , kas izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un katra gada 1.oktobrī nosaka piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža (pilnos gados), kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un par kuru Latvijā ir aprēķināta vecuma vai invaliditātes pensija. Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, piemaksas apmēra par vienu apdrošināšanas stāža gadu aprēķināšanai piemērojamo indeksu aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, izmantojot 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.398 „Noteikumi par...

Saeimas deputāti, ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka, sākot ar 2019.gada 1.septembri, ārzemniekiem, kam piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būs tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Pašlaik noteikts, ka ārzemju studenti var strādāt līdz 20 stundām nedēļā. Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas nepieciešamas, lai sakārtotu ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumus, jo faktiski viņi jau pašlaik strādā vairāk, nekā paredz likums. Iecerētās izmaiņas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, kā arī novērst pārkāpumus nodarbinātības jomā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēka, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, 23. aprīlī, pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”. Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 % apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 % apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas - 129 eiro mēnesī. Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz mazināt administratīvo slogu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbības partneriem, kā arī ieviest vairākas citas izmaiņas. Likuma grozījumi vērsti uz NVA pamatdarbības procesu digitalizāciju, lai mazinātu papīra dokumentu apriti. Paredzēts, ka darba devēji, apmācību pakalpojumu sniedzēji un citi sadarbības partneri līgumu izpildi pamatojošos dokumentus varēs iesniegt elektroniski tīmekļa portālā, tā ietaupot laiku un resursus. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Latvijā sniedz personāla atlases pakalpojumus, paredzēts atteikties no šādu uzņēmumu licencēšanas. Pēdējo 10 gadu laikā nav reģistrēta neviena darba meklētāja sūdzība par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn bija reģistrēti 29 uzņēmumi, kuriem izsniegta licence tikai personāla atlases pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licencēšanas prasība tiks saglabāta uzņēmumiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs. Likumprojekts precizē laika periodu, kura ietvaros, saglabājot bezdarbnieka statusu, personai ir tiesības strādāt (iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā...

Šogad piešķirts papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajai skolēnu vasaras nodarbinātības programmai, kas ļaus iesaistīt par tūkstoš skolēnu vairāk nekā 2018. gadā. To paredz 23. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Kopumā skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums sasniedz 1,6 miljonus eiro, iesaistot kopumā 6300 skolēnu. Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, papildus motivēs tieši skolēnu ar invaliditāti iesaisti vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā 430 eiro. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs. Plānots, ka šogad vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti. Tāpat precizēti citi nosacījumi, piemēram, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra, ja tas vadīs darbu skolēnam ar...

Ministru kabineta sēdē 23.aprīlī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijass izstrādātie Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kas paredz šā gada vasarā organizēt jaunu atlases kārtu atbalsta saņemšanai nodarbināto apmācībām. Atbalstam varēs pieteikties sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti. Plānots, ka veiktie grozījumi ļaus sniegt atbalstu vismaz 150 komersantiem, apmācot vairāk kā 2700 darbiniekus. Atbalsts plānots: apstrādes rūpniecības nozares biedrībām, kas ir apmācību 1. kārtas finansējuma saņēmējas un kas ERAF investīcijas apmācību projektā ieguldījušas vismaz 80 % apmērā; starptautisko biznesa pakalpojumu centru biedrībai vai līdzvērtīgai biedrībai un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares biedrības partnerībā vai individuāli īstenotam projektam tādās jomās kā datorprogrammēšana, telekomunikācijas, informācijas pakalpojumi (ja IKT nozares biedrība ir piedalījusies apmācību 1. kārtā un tā ir investējusi 1. kārtas projektā vismaz 80 %...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...