PERSONĀLS

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Jūrmalas pilsētas domes sēdē 24. janvārī deputāti atbalstīja bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu jūrmalniekiem līdz 500 eiro par katru bērnu. Tas būs lielākais šāda veida pabalsts Latvijā. Patlaban pabalsts Jūrmalā deklarētajiem jaundzimušajiem ir 285 eiro. 2018. gadā jaundzimušā pabalsts 285 eiro apjomā piešķirts vairāk nekā 600 jūrmalniekiem. Pabalstu 500 eiro apmērā varēs piešķirt bērna, kurš piedzimis 2019. gadā, vecākam, aizbildnim vai adoptētājam, kam deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā ir vairāk nekā seši mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iecerēts, ka pabalstu 500 eiro apmērā saņems arī tie vecāki, aizbildņi vai adoptētāji, kas jau ir saņēmuši pabalstu par 2019. gadā dzimušu bērnu 285 eiro apmērā atbilstoši patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Šādos gadījumos pabalstu pārrēķinās un izmaksās starpību. Jaundzimušā pabalstu palielinās, veicot grozījumus Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos “Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei”. Grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīva atzinuma saņemšanas un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pabalsts jaundzimušo...

Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) ieviešana būvlaukumos pagaidām devusi tikai pavisam nelielu deklarētā darba laika palielinājumu un nedeklarēto ienākumu samazinājumu, turklāt negodprātīgiem uzņēmējiem ir vienkārši falsificēt datus, tā secināts 15. janvārī valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārbaudēs saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā konstatēto". Lai nostiprinātu EDLUS izmantošanas paradumu būvlaukumā nodarbināto personu vidū, kā arī noskaidrotu, cik veiksmīgi norit EDLUS ieviešana, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gadā un 2018. gada deviņos mēnešos 89 būvlaukumos veica 696 nodokļu kontroles pasākumus 517 nodokļu maksātājiem, t. sk. pārbaudot 48 galvenos būvdarbu veicējus un 469 apakšuzņēmumus, kā arī aptaujājot 2 716 būvdarbos nodarbinātos. Savukārt Valsts Darba inspekcijas (VDI) amatpersonas tematiskās pārbaudes ietvaros apsekoja 161 būvlaukumu, t. sk. EDLUS bija ieviesta 27 būvlaukumos, bet divos būvlaukumos, kas atbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem, tā nav ieviesta. VDI vairākkārt nācies saskarties ar situācijām, kad darbiniekiem izsniegtas identificēšanas ierīces...

Ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, nepieciešami attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, otrdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides...

Pēc Labklājības ministrijas veiktajām prognozēm, vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā. Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem. Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām, kas nākamajā gadā skars pensiju saņēmējus. 2019.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 6 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 6 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2019.gadā, apdrošināšanas iemaksu algas indekss – 1,1064. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23% No 2019. gada 1. janvāra: Ja pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra, tad pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. Pārdzīvojušajam laulātājam jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu. Tiesības uz pabalsta izmaksu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas,...

Saeima 20. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka medicīnas darbiniekiem virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā jeb 64 stundas mēnesī, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu un šāds regulējums pieļaujams uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim. Ar likuma grozījumiem tiek atcelts normālais pagarinātais darba laiks. Lai palielinātu mediķu darba samaksu, 13. decembrī pieņemti arī grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājaās spēkā 20. decembrī un nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%. Valdība, sagatavojot 2019. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, jāparedz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro. Savukārt 18. decembrī valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, galvenokārt izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā arī tie darbi, kas tiek veikti attālināti. Par attālināto darbu tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. To nosaka otrdien, 27. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Likumprojekts vēl jāapspriež un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likumprojektā teikts, ka par attālināto darbu tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus darba rakstura dēļ ir...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. novembrī veikusi paziņojumu par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2018.gadam. Lai nodrošinātu apdrošināto personu kontos reģistrētā pensijas kapitāla aktualizāciju atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta pirmajai un ceturtajai daļai un Ministru kabineta noteikumu Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" 2.–5.punktam, apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2018.gadā, kas tiks piemērots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2019.gada 1.janvāra, ir 1,1064. VSAA katru gadu aprēķina kapitāla indeksu, kā arī veic apdrošinātās personas kontā uzkrātā vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu noteiktā periodā. Apdrošināšanas iemaksu algas (ieņēmumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) indekss veidojas kā divu pēdējo gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecība. Indeksu izmantoto, lai piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju, katra cilvēka pensijas kapitāls atbilstu apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. 2017.gadā apdrošināšanas iemaksu algas indekss bija 1,0786, ko piemēroja laika posmā...

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē. Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada pirmajā pusē. Kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, visstraujāk jaunas darba vietas pēdējā gada laikā veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, būvniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa sākumā bijis attiecīgi par 8,2%, 6,2% un 4,3% lielāks nekā pirms gada. Savukārt neliels darba...

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem." Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; patstāvīgi glabājamie dokumenti – dokumenti, kuriem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme. Privātpersonas – darba devēji bieži glabā visus darba attiecību dokumentus ilgāk nekā nepieciešams vai arī pretēji, mazāk nekā nepieciešams. Bijušo darba ņēmēju sociālās tiesības uz valsts un izdienas pensijām un citiem sociālajiem maksājumiem...

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī - darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī, uzskata Latvijas Zemnieku federācija. „2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabeigusi pensiju pārskatīšanu personām, kas pensijā devās krīzes gados. No 2016. līdz 2018.gadam VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirto vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2010. līdz 2015.gadam. Pensiju pārskatīšana tika veikta, lai personas, kuras pensionējās krīzes laikā, nesaņemtu mazāku pensiju, nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību novēršanai pensijas aprēķināšanai piemērotie kapitāla indeksi, kas bija noteikti no 2009. līdz 2015.gadam, tika aizstāti ar skaitli „1”. Pārskatīto vecuma pensiju apmērs palielinājās vidēji par 33,87 eiro. Pensiju apmēri pieauga no dažiem centiem līdz pat 900 eiro. 20 procentiem personu vecuma pensiju apmērs pēc pārskatīšanas nemainījās. Pensiju apmēri nemainījās gadījumos, kad pensijas aprēķinātas no mazām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai vecuma pensija piešķirta citas pensijas vietā piemēram, invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru. Lielāks pieaugums...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...