PERSONĀLS

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 26.septembrī galīgajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos,...

Saeima 20.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā. Grozījumi likumā saistīti ar izmaiņām Valsts drošības iestāžu likumā, nosakot vienotu dienesta gaitas regulējumu Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas amatpersonām. Valsts drošības dienestā esošajām amatpersonām tiks nodrošinātas vienotas, dienesta specifikai un ar to saistītajiem ierobežojumiem un riska faktoriem atbilstošas sociālās garantijas. Tās tiks pielīdzinātas tām garantijām, kādas iepriekš paredzētas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Tāpat ar grozījumiem noteikti ģimenes atbalsta pasākumi Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri kopā ar ģimeni atrodas ilgstošā mācību komandējumā. Atbalstu karavīru ģimenes varēs saņemt, ja karavīrs nosūtīts mācību komandējumā uz vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus. Karavīram izmaksās pabalstu par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī, kā arī kompensēs viņa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kas paredz iespēju plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Deputāti likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē nolēma virzīt kā steidzamu. Vienlaikus Saeima skatīs arī rosināto grozījumu Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. Plānots, ka atbalsta stipendijām varēs pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru radītie darbi ir publiskoti laikā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Patlaban noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds priekšlikums rosināts, jo patlaban daudzi radošās nozares pārstāvji, kas sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus nav publicējuši saskaņā ar Autortiesību likumu. Ņemot vērā situāciju, kad liela daļa radošo cilvēku pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, rosinātie grozījumi paredz iespēju...

2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” atklājis, ka Latvijā darba vides riska grupā lielākoties ir uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 100 darbiniekiem. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka darba vides risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Tas pieejams tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/. Eiropas Savienības (ES) direktīva un Darba aizsardzības likums noteic, ka darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, norāda Renārs Lūsis, VDI direktors. Viņaprāt, daļai darba devēju šķiet, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga un uz tiem nemaz neattiecas. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā atbalstīt mazos...

Šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visās jomās pieaugušas vienas stundas darbaspēka izmaksas. Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP). Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %. Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu. Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %,...

Darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Taču uzņēmēju attieksme nav viennozīmīga - daļai šī prasība joprojām šķiet birokrātiski smagnēja, dārga un sarežģīta. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk, bez priekšzināšanām un papildu resursiem, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzsver, ka OiRA rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei. Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešus pēc oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī". Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā. Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: "Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā,...

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina sekot līdzi savām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārliecināties, vai darba devējs ir veicis visas iemaksas un vienlaikus izvērtēt, vai tās ir pietiekamas, lai saņemtu vēlamo valsts atbalstu dzīves situācijās, kad nebūs ienākumu. VSAA sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), ir izsūtījusi personificētas vēstules sociāli apdrošinātiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 42 gadiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss un iemaksas bijušas lielākas par 0,00 eiro. Kopumā vēstules nosūtītas 413 800 cilvēkiem, izņemot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus. Vēstulēm izvēlētā mērķa grupa ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vēstulēs iekļauta informācija par katra cilvēka darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, kā arī informācija par apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. VSAA aicina ne tikai vēstuļu saņēmējus, bet...

Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā. Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda...

Darba devējiem, grāmatvežiem, personālvadības darbiniekiem vērts atgādināt darba ņēmējiem, ka rīdzinieki var pieteikties pabalstam izglītības ieguves atbalstam, vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā līdz 31.oktobrim. Vienreizējo pabalstu 35,57 EUR apmērā ir iespēja saņemt personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192,09 EUR katram ģimenes loceklim mēnesī. Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu. Pabalsts tiek piešķirts par katru skolēnu. Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākam vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 2018.gada 31.oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā: jāuzrāda personu apliecinošs dokuments; jāiesniedz rakstisks iesniegums; jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Labklājības departaments informē, ka no 2019.gada 1.jūnija tiks palielināts pabalsta apmērs no 35,57 EUR līdz 50 EUR katram bērnam, kā arī tiks paplašināts pabalsta izglītības ieguves atbalstam saņēmēju loks, nodrošinot pabalsta piešķiršanu arī izglītojamam no piecu...

Ministru kabinets 4. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos jaunos Ministru kabineta noteikumus "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā. Tieslietu ministrija, pārskatot līdz šim spēkā esošo tiesisko regulējumu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, secināja, ka tas ir pārāk detalizēts un sīkumains, jo paredz virkni prasību, kas nerada tiesiskās sekas, ja attiecīgās prasības netiek pildītas. Piemēram, turpmāk nevajadzēs kopēt visu dokumentu, bet gan tikai dokumenta oriģināla daļu, kas satur nepieciešamo informāciju. Šāds regulējums atvieglos, piemēram, personu apliecinoša dokumenta - pases kopēšanu, jo nebūs jākopē visa pase, bet gan tikai pases datu lapu. Papildus ir pārskatīts regulējums dokumenta rekvizītu noformēšanai. Piemēram, svītrota prasība, ka dokumentā var būt tikai viens apstiprinājuma uzraksts. Būtiskas izmaiņas paredzētas pārvaldes dokumentiem, jo ir svītrots regulējums, kas nerada tiesiskās sekas. Tāpat, ja dokumenta adresāti ir vispārzināmi un nepārprotami identificējami, tos var atsevišķi neuzskaitīt. Ja adresāti ir vairāki un tos var apvienot vienā...

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) 30. augustā norisinājās preses konference, kurā veselības ministre Anda Čakša un NVD direktore Inga Milaševiča informēja par valsts veselības apdrošināšanas aktualitātēm un apdrošināšanas iemaksu veikšanas iespējām jau no šī gada 1. septembra. "Mēs jau šobrīd baudām ieguvumus, ko sniedz veselības apdrošināšanas ieviešana, nosakot 1 % no sociālajām apdrošināšanas iemaksām novirzīt veselības aprūpei. Pateicoties finansējumam, ko ienes apdrošināšana, tiek veicināta valsts apmaksāta veselības aprūpes brīvāka pieejamība ikvienam iedzīvotājam. Piemēram, 2018. gadā tie ir 85 miljoni eiro, kuri devuši iespēju pacelt mediķiem algas vidēji par 30 %,” preses konferencē pauda veselības ministre Anda Čakša. I. Milaševiča norādīja, ka 2018. gads ir pārejas periods, kura laikā valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus var saņemt tāpat kā līdz šim. Savukārt no 2019. gada pilno medicīnas pakalpojumu “grozu” saņems apdrošinātie iedzīvotāji - tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, atbilst kādai no valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām vai brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Lai...

Skolēni 3. septembrī uzsāks savas skolas gaitas, kas ir ļoti svarīga diena ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Mācību gada pirmajā dienā daudzi vecāki vēlas doties uz skolu ar saviem bērniem, jo īpaši ar pirmklasniekiem. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) audzēkņu vecākiem pirmajā skolas dienā neparedz, toties vecāki šajā dienā var izmantot vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs pirmajā skolas dienā vai citā dienā. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. Var arī atsevišķi vienoties darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai...

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro. Līdzīgs darba samaksas pieaugums gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi - attiecīgi par 8,4 un 8,5 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā - 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2 %. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 743 eiro 2018. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba...