PERSONĀLS

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

Ministru kabineta komiteja 8. aprīlī lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas", kas paredz šo piemaksas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Pērn rudenī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuros ietvertie pārejas noteikumi paredzēja jaunu kārtību piemaksas apmēra noteikšanai. Līdz 2019.gada 30.septembrim piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu no 2014.gada 1.janvāra ir viens eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju, piemaksas apmērs periodā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.septembrim ir 1,50 eiro. Tā kā piemaksas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 25.aprīlim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA...

Tiesībsargs Juris Jansons 5. aprīlī ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Vienlaikus tiesībsargs informē, ka jaunnedēļ valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 euro apmērā. Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu. Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 euro. Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā. Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām....

Ceturtdien, 4. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā un Darba likumā, lai darba devējs varētu izmaksāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Grozījumi Militārā dienesta likuma 66. pantā nosaka, ka darba devējs norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot virsnieku, instruktoru un kareivju sastāva karavīriem norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Savukārt grozījumi Darba likuma 74. pantā nosaka, ka darba devējs var izmaksāt noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam - rezerves karavīram - atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju...

Piektdien, 5. aprīlī labklājības ministre Ramona Petraviča parakstīja ģenerālvienošanos starp ministriju un trijām arodbiedrībām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību. Ģenerālvienošanās noslēgta balstoties uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgu mērķi - ar sociālā dialoga palīdzību uzlabot personāla un finanšu resursu vadību, darba attiecības un pārvaldes, saziņas un līdzdalības formas, ievērojot ar normatīvajiem aktiem noteikto darba devēja rīcības brīvību un nepieciešamību pārskatīt darbiniekiem noteikto atlīdzību. Tā attiecas uz tiem LM padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), kuros ir izveidotas šo triju arodbiedrību arodorganizācijas. Parakstītā ģenerālvienošanās īpaši regulē darbinieku darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, sociālās garantijas darbiniekiem, arodorganizāciju darba nodrošināšanu, kā arī arodbiedrību un LM savstarpējo konsultēšanos. Salīdzinājumā ar 2017. gadā noslēgto ģenerālvienošanos starp LM un arodbiedrībām, darbinieku zemākā mēnešalgas likme ir būtiski paaugstināta. Šogad, piemēram, ārstam ar 3. kategoriju mēnešalga no...

Eiropas Parlamenta deputāti 4. maijā galīgajā balsojumā apstiprināja jaunus paternitātes atvaļinājuma un otram no vecākiem nenododama bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumus. Likums, par kuru jau panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, nosaka visās ES dalībvalstīs īstenojamas minimālās prasības. To mērķis ir uzlabot sieviešu situāciju darba tirgū, kā arī stiprināt tēva vai otra no vecākiem lomu ģimenē. Šo pasākumu īstenošana sniegtu labumu bērniem un uzlabotu ģimenes dzīvi, kā arī veicinātu dzimumu vienlīdzību. Paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumi Tiesības uz vismaz desmit darbdienu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu ap dzimšanas laiku tēvam vai otram no vecākiem, kurš atbilstoši valsts tiesību normām ir viņam pielīdzināms. Apmaksai jābūt vismaz tādai paši, kāda tiek piešķirta slimības atvaļinājuma gadījumā. EP deputāti arī panākuši otram no vecākiem nenododama divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu noteikumos. Uz šādu atvaļinājumu būtu jāpastāv individuālām tiesībām, un tam būtu jāstiprina līdzsvarotāks pienākumu sadalījums ģimenes aprūpē. ES dalībvalstīm jānosaka pietiekama līmeņa atvaļinājuma nauda vai pabalsts attiecībā...

No šī gada 1.jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pabalsts no šī gada 1.jūlija būs 313,43 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213,43 eiro vietā. Ņemot vērā nepieciešamību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) veikt izmaiņas informācijas sistēmās, pabalsti par periodu no 1.jūlija tiks pārrēķināti un starpība tiks izmaksāta līdz šī gada 1.septembrim. VSAA dati liecina, ka invalīda kopšanas pabalstu par bērniem 2018.gadā mēnesī vidēji saņēma ap 2070 personām, savukārt pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana un kuram noteikta I invaliditātes grupa saistībā ar slimību kopš bērnības, saņēma 2316 personas. Iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes...

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”. „Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis. Viņš uzsvēra,...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 9. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Lai pieteiktos šim pasākumam, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama...

Ministru kabinets 26. marta sēdē vērtēja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurā cita starpā paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu, kurā bezdarbnieki var stāties īslaicīgās darba attiecībās, ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu. Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Tāpat rosinātie likuma grozījumi paredz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt darba devējam iesniegt papildu informāciju vai skaidrojumu par pieteikto vakanci un tās saturu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, lai saņemtu atļauju nodarbināt Latvijā ārzemnieku trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums...

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam. VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...