PERSONĀLS

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**. Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sākotnēji nepiemēros sodus par nepilnībām elektroniskā darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos, ļaujot būvniecības uzņēmumiem iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā. Par to otrdien, 26. septembrī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) biedri pārliecinājušies tikšanās laikā ar VID vadību un Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Abas puses vienojās arī par brīvprātīgu pilotpārbaužu organizēšanu Partnerībā ietilpstošo uzņēmumu būvlaukumos, kas ļaus gan būvlaukumā strādājošajiem, gan VID inspektoriem veiksmīgāk adaptēties jaunajai kārtībai. "Būvniecības uzņēmumiem ir izveidojies garš neskaidrību un jautājumu saraksts, tāpēc priecājamies par šādas tikšanās organizēšanu. Būtiski ir salāgot viedokļus tur, kur likums precīzi nepasaka, kā rīkoties, lai izpratne par sodu piemērošanu būtu viennozīmīga un tiktu izslēgtas jebkādas interpretācijas iespējas," sarunas laikā uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Savukārt VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norādīja: "Valsts ieņēmumu dienesta mērķis nav sodīt, bet gan panākt abpusēju izpratni par likumu normu piemērošanu. VID virsuzdevums ir organizēt darbu tā, lai ievērotu principu "konsultē vispirms" un kopā...

Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga 2018. gadā tiks paaugstināta līdz 430 eiro, no 2018. gada 1. janvāra un turpmākajos trīs gados pakāpeniski pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijas Republikā. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs 2017. gadā bērniem līdz 7 gadu vecumam ik mēnesi ir 95 eiro, bērniem pēc 7 gadu vecuma – 114 eiro, taču no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam paredzēts pakāpenisks valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums: 2018. gadā paredzēts, ka bērnam līdz 7 gadu vecumam tie būs 98,90 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 118,25 eiro ik mēnesi. 2019. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam – 103,20 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 122,55 eiro ik mēnesi. 2020. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam...

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS "Latvijas Pasts”, kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs. Sākot no nākamā gada janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS "Latvijas Pasts”. Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86 400, ir vecuma pensijas saņēmēji. VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Komersanti, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir paredzēts saņemt samaksu no darba devēja, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem. Tas pats attiecas uz personāla atlases pakalpojumu sniedzējiem, jo personāla atlase ir saistīta ar maksas pakalpojumu sniegšanu darba devējiem, tāpēc saņemt no darba meklētājiem maksu par darbiekārtošanas pakalpojumiem ir pretrunā ar pakalpojuma būtību. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumos „Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība", kas ceturtdien, 14. septembrī, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Projektā arī paredzēts mazināt administratīvo slogu komersantiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus Latvijas darba devējiem. Turpmāk atsevišķie licences saņēmēja pienākumi netiks attiecināti uz komersantiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus Latvijas darba devējiem. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka personām, kas saņem darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs, ir jānodrošina tādi darba samaksas nosacījumi, kas...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni. Savukārt, lai vienkāršotu...

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinets izdeva noteikumus par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Izvērtējot līdzšinējos valsts nodevu apmērus, secināts, ka ārzemnieku imigrācijas kontroles un uzraudzības sekmīgai nodrošināšanai, nodevu apmērus ir nepieciešams pārskatīt. Vienlaikus, lai nodrošinātu ērtāku valsts nodevu apmaksu, īpaši Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, un padarītu valsts nodevu likmes saprotamākas klientiem, valsts nodevu summas nosakāmas apaļos skaitļos bez centiem un summās, par kurām ir iespējams norēķināties ar eiro banknotēm. Noteikumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī un pakalpojumu cenas būs publicētas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā. Salīdzinot ar līdzšinējām valsts nodevu summām, noteikumos papildus paredzēts noteikt valsts nodevu par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu analogu tai, kāda noteikta par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu, kā arī paredzēt valsts nodevu par paātrinātu ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu. Valsts nodeva noteikta arī par pieprasījumu ielūguma apstiprināšanai...

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā. Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. "Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju," komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča. Atalgojuma tendences Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos astoņos gados. "Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno...

Lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd. LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai. Savukārt VSAA slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Vienlaicīgi ministrija piedāvā, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2017.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 349 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 349 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 8,78 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 349 eiro, ar indeksu 1,0439 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 349 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 15,32 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0439 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Piemēram, ja pensija ir 200 eiro, bet klāt tai ir piemaksa 15 eiro, tad indeksēs...

Jauniešu garantijas vasaras uzņemšanā būtiski paplašinātas mācību iespējas - tagad profesionālās izglītības iestādes piedāvā arī 1,5 gada laikā apgūstamās profesijas un programmā var pieteikties arī nodarbinātie jaunieši vecumā no 17 līdz 24 gadiem. Par izmaiņām Jauniešu garantijā pagājušajā nedēļā lēmusi valdība, vienlaikus pagarinot vasaras uzņemšanu līdz septembra beigām un paredzot arī ziemas uzņemšanu. Pusotra gada laikā profesionālās izglītības iestādes piedāvā apgūt tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā autodiagnostiķis, programmēšanas tehniķis, finanšu darbinieks, meža mašīnu operators, jumiķis, restorānu pakalpojumu speciālists, kā arī augkopības tehniķis, bārmenis, grāmatvedis, auklis un citas profesijas. Turpinās uzņemšana arī gadu ilgajās Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, un, līdz ar 1,5 gada programmām, šobrīd uzņemšana notiek kopumā 83 profesijās. Tāpat kā līdz šim, Jauniešu garantijas programmā var iesaistīties arī nenodarbinātie jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Lai pieteiktos Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt ar pamatskolas, vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju...

Ministru kabineta sēdē 22.augustā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr.134 „Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” un grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība"", kā arī grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi"". Grozījumi paredz, ka ārstniecības personas un farmaceiti obligātu datu ievadi veselības informācijas sistēmā (E-veselībā) uzsāk ar 2018.gada 1.janvāri, nevis kā līdz šim bija noteikts - ar 2017.gada 1.septembri, tādā veidā par četriem mēnešiem pagarinot pāreju uz obligātu datu ievadi E-veselībā, bet neizslēdzot iespēju to darīt brīvprātīgi pirms obligātā lietošanas termiņa. Veicot grozījumus, tiek samazināti darbnespējas lapā norādītie pārejošas darbnespējas cēloņi, kas ievadāmi E-veselības sistēmā, izslēdzot tādus pārejošas darbnespējas cēloņus kā rehabilitācija, protezēšana un ortozēšana, kā arī karantīna, un saglabājot tikai tos darbnespējas cēloņus, kas rada tiesības personai saņemt kādu sociālo pabalstu vai saistīti ar citu...

Darba devēju izaicinājumi pēdējā desmitgadē ir mainījušies, un lielai daļai situāciju, ar ko jāsaskaras darba tirgū, jārod unikāli risinājumi, jo nav precedentu, no kā mācīties, uzskata Sigita Ozola, "The Carlsberg Group" Baltijā personāla direktore, AS "Aldaris" valdes locekle. Pirmkārt, straujais darba tirgus mainīgums tehnoloģiju, ekonomiskās migrācijas, nodokļu politikas izmaiņu un citu faktoru ietekmē pieprasa zibenīgu reakciju, nepopulāru lēmumu pieņemšanu un spēju pielāgoties apstākļiem. Otrkārt, darba ņēmēju prasības, lai vispār apsvērtu sadarbību ar potenciālo darba devēju, aug līdzi izmaiņām un atkarībā no pārstāvētās paaudzes. Treškārt, situāciju ietekmē arī tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, politiskās situācijas svārstības un citi jautājumi, kas turpmāk arvien biežāk nonāks uzņēmēju darba kārtībā. Ar izaicinājumiem, protams, saskaras abas puses, un tie īpaši izpaužas laikā, kad tiek īstenotas lielākas vai mazākas pārmaiņas biznesā, piemēram, tiek veikta tā restrukturizācija. "Aldaris" nesenā pagātnē ir gājis cauri šim procesam, un esam guvuši vairākas vērtīgas atziņas par jautājumiem, kas gan darba devējiem, gan ņēmējiem...

Labklājības ministrs Jānis Reirs 11. augustā preses konferencē par jauniešu nodarbinātību un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenoto Eiropas Savienības fonda projektu “Jauniešu garantijas”, tā rezultātiem un turpmāk plānoto. "Jaunieši, kuri iepriekš nestrādāja un nemācījās, ir auditorija, kur paliekošu rezultātu var sasniegt tikai ar rūpīgu darbu un individuālu pieeju ikvienam dalībniekam,” akcentēja labklājības ministrs Jānis Reirs, norādot, ka nodarbinātības veicināšana un praktiskais atbalsts cilvēkam ir jāveido atbilstoši mūsdienu prasībām, kad centrā ir cilvēks, bet apkārt viegli sasniedzami un izprotami pakalpojumi un atbalsts. Kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Latvijas jauniešu bezdarba līmenis ir nokrities zem Eiropas Savienības vidējā rādītājā, tāpēc Latvijai starptautiskais finansējums pēc 2018. gada vairs nepienāktos. Labklājības ministrs uzsvēra, ka sarunās ar Eiropas Komisiju rasta iespēja turpināt programmu līdz pilnīgai finansējuma apguvei. Savukārt tālāk atbalstu jauniešu nodarbinātības veicināšanai plānots integrēt kopējās bezdarbnieku atbalsta programmās. Pateicoties "Jauniešu garantijas” projektam, kopš tā īstenošanas: 31 736 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem ir iekārtojušies patstāvīgā darbā; 406...

Valsts darba inspekcija (VDI) apkopojusi datus par nelaimes gadījumiem darbā. PēcVDI rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 14.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 100 cilvēki šogad ir guvuši smagus miesas bojājumus (pagājušajā gadā 106). Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas VID ir saņēmusi informāciju par daudziem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem. Minēsim atsevišķus piemērus, kas liek aizdomāties par attieksmi pret darba drošību. Piemēram, vīrietis, 53, pašizgāzēja vadītājs, veda izrakto grunti pa karjerā uzbērto pagaidu ceļu. Braucot atpakaļgaitā ar iekrauto kravu, transportlīdzeklis noslīdēja no ceļa un iegāzās ūdens tilpnē. Darbinieks gāja bojā. Vīrietis, 55, automobiļa vadītājs, gāja bojā, veicot automašīnas detaļas demontāžu. Darbinieks tika piespiests ar kravas automašīnas kabīni. vīrietis, 35, mehāniķis, veica treilera – puspiekabes atbrīvošanu no koka bluķiem (balstiem) ar traktora kausu. Negadījuma brīdī darbinieks pārvietojās gar...