PERSONĀLS

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi Finanšu ministriju paredzēt, ka pie diasporas pensionāru atgriešanās Latvijā tiek aizsargāts Eiropas valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Saskaņā ar ELA aplēsēm tas valstij IIN ieņēmumos papildus ienestu ap 0,1% no IKP, bet pirktspēja pieaugtu par 0,3-0,6% no IKP. Valsts šādas tiesības jau paredzējusi remigrējošajiem pensionāriem no ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas. "Lai stiprinātu valsts izaugsmi, nepieciešama diasporas mērķtiecīga iesaiste tautsaimniecībā un gudrs nodokļu instrumentu pielietojums remigrācijas veicināšanai. ELA priekšlikums Latvijā aizsargāt Eiropas pensiju neapliekamo minimumu ir ar pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu, bet arī ar cilvēcisku seju - mudinot Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mūsu mīļajā zemē," uzsver ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Saskaņā ar LU pētījumu datiem, pirmspensijas un pensijas vecumā pašlaik ir 8-10% no ap 370000 Latvijas piederīgajiem ārvalstīs (ap 240000 Eiropā), un šī proporcija aug. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no bijušās mītnes valsts remigrants uz Latviju atvestu vidēji 10 000 eiro gadā. Šāds ir...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā "Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam: pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. Darba devējam, īstenojot praktisko apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA dotāciju tās apmērs būtu ne mazāks par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, darba devējam jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem...

Šā gada 27.jūlijā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Darba likuma 18.pantā, kas būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē. Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. "Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar minētajiem grozījumiem tiks noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka 2017. gada 4. septembrī uzsāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā. Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā. Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja. Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrēti nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja. Augkopības un lopkopības nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram,...

Valsts kanceleja sagatavojusi valsts pārvaldes reformu plānu, ko 27.jūlijā plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tādējādi plāns tiek nodots iestāžu un iedzīvotāju vērtēšanai, analizēšanai un apspriešanai. Valsts kanceleja turpinās sarunas ar ministrijām un to iestādēm, kā arī uzklausīs sociālo partneru un iedzīvotāju vērtējumu par plānā iekļautajām idejām. Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6 % trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Kā reformu plāna praktiskas izpildes piemērs jau minams Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas un Pārresoru koordinācijas centra kopīgais pilotprojekts - no nākamā gada 1. janvāra visa grāmatvedība tiek nodota Valsts kasei, kas ļaus strādāt efektīvāk, kā arī samazināt nodarbināto skaitu. "Efektivitāte valsts pārvaldē ir tā joma, kuru nepieciešams būtiski pilnveidot. Tā strādāt vairs nevaram. Valsts pārvaldes iestādēm arī jāmaina savs domāšanas veids, jāmeklē risinājumi, kā strādāt labāk, efektīvāk, lietderīgāk....

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 4. augustam pieņem darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr.9.1.1.1/15/I/001 ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, saņemt ESF finansiālu atbalstu, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidētās darba vietas NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba devēji saņem dotāciju nodarbināto bezdarbnieku un darba vadītāju atalgojumam, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no bezdarbnieka darba algas dotācijas daļas. Ja subsidētās darba vietas izveidotas bezdarbniekiem ar invaliditāti, darba devēji saņem vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas un iegādes izmaksām, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. ESF projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem" ietvaros tiek nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, to vidū arī bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem un bezdarbnieki ar apgādājamiem, bezdarbnieki ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās...

Līdz šī gada 10.augustam darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai uz 6 mēnešiem un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas" pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz...

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi. Rezultātā ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas sakārto un precizē prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazinot darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem. Grozījumi arī palielina izglītības iestāžu autonomiju un nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu. Valdība 25. jūlijā apstiprināja IZM sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, “Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" un “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”. Būtiskākās izmaiņas •Tiks nodrošināts papildus finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēm kas,...

Ministru kabinets 25.jūlijā apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kurā analizēta esošā situācija veselības aprūpē un nepieciešamās reformas nozarē. Sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm, piemēram, onkoloģisko pacientu skaits ir 1,3 reizes lielāks nekā vidēji ES, bet pirmo reizi par invalīdiem atzīto pacientu skaits 2 reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemos veselības rādītājus, augstos mirstības rādītājus vecumgrupā līdz 65 gadiem (mirstības rādītāji šajā vecumgrupā ir otrie augstākie Eiropā) un nozarei atvēlēto zemo publisko finansējumu (Latvijā veselības aprūpei atvēlētais valsts finansējums % no IKP ir divas reizes mazāks par OECD valstu vidējo atvēlēto finansējumu), ir jāveic sistēmiskas veselības nozares reformas un nozares finansējuma palielinājums. Reformas sistēmā ir paredzētas vairākos virzienos: ārstniecības iestāžu infrastruktūrā un kartējumā, iedalot ārstniecības iestādes līmeņos un nosakot to sadarbības teritorijas; nodefinējot pašvaldību lomu veselības aprūpes procesā; risinot cilvēkresursu problēmas nozarē; īstenojot stratēģisko iepirkumu; ieviešot E-veselības sistēmu;...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Veselības ministrijas centienus nodrošināt pēc iespējas plašāku un ātrāku e-veselības ieviešanu, jo uzskata, ka tikai tas palīdzēs izsekot budžeta tēriņiem medicīnas jomā, pakalpojumu pieprasījumam un patiesajām izmaksām. Uzņēmēju biedrība aicina arī ārstus būt atbildīgiem pret valsts finansējumu, sākot lietot izstrādāto sistēmu. LTRK uzskata, ka primāri un nekavējoties ir jākoncentrējas uz e-veselības sistēmas ieviešanu darbībā, tā nodrošinot pēc iespējas plašāku un ātrāku sistēmas ieviešanu nozares lietotājiem, ģimenes ārstiem, farmācijas uzņēmumiem, pacientiem un veselības aprūpes iestādēm. "Mēs uzskatām, ka e-veselības sistēmas ieviešana uzlabos kopējo darbaspēka veselības stāvokli, veicinot iedzīvotāja kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem veselības datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīves veidu," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Uzņēmēju organizācija ir pārliecināta, ka tiks paaugstināta veselības aprūpe un veselības aprūpes iestāžu darba efektivitāte, nodrošinot ārstiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā www.latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem. 2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski. VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums. Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Ja ārsta izsniegtā darbnespējas lapa B nav reģistrēta E-veselības sistēmā, tad vēl arvien ir spēkā iepriekšējā darbnespējas...

Tiesībsargs prasa Saeimai līdz šī gada 1.septembrim novērst Ārstniecības likuma pārejas noteikumu neatbilstību Satversmei. No Satversmes 107. panta izriet, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, tostarp ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu. Jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo darba laiku, t.i., 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu, un atbilstoši ir atlīdzināms, piešķirot piemaksu 100% apmērā no noteiktās algas likmes vai papildu apmaksātu atpūtas laiku. Tiesībsargs: “Vai maz pastāv loģisks un reizē tiesisks pamatojums, kādēļ mediķiem piemaksa par virsstundu darbu ir vien 10%, nevis 100%? Varu jums atbildēt – nepastāv!” Nesen kā pieņemtais regulējums joprojām ierobežo ārstniecības personu un neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu darbinieku tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu. Tiesībsargs uzskata, ka parlaments imitē darbību un nerod tiesisku risinājumu. Tiesībsargs: “Ņemot vērā esošo situāciju, aicinu Saeimu vēlreiz pārskatīt mediķu darba samaksas jautājumus un viest tiesiskas korekcijas. Neatbilstību novēršanai Saeimai šoreiz ir dots...

Labklājības ministrija rosina atcelt normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. To paredz likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas ceturtdien, 20.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem Saeimā. Līdz ar to no 2018. gada 1. janvāra nemainīsies paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtība. Iepriekš ar grozījumiem bija paredzēts, ka no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto perioda daļu nosakot no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra (vecāku un slimības pabalstam) vai 70% apmēra (maternitātes un paternitātes pabalstam) (likuma pārejas noteikumu 31., 34.punkts). Minēto...

No 2018. gada 1.janvāra pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jānosaka katram klientam, kas saņem, vai pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu, aprūpes līmenis un atbilstoši šim līmenim jāpiemeklē un jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums. To nosaka Ministru kabineta "Sociālās aprūpes pakalpojumu noteikumi”, kas ceturtdien, 20.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā personas saņem sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā un institūcijā, kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai, no valsts budžeta finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju, kā arī klienta aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu finansēšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz pakāpeniski palielināt nepieciešamo speciālistu skaitu valsts sociālās aprūpes centros, lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu un uzlabotu personu ar smagiem garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti. Aprūpes līmeņu ieviešanas nepieciešamība izriet no virzības uz sabiedrībā balstītiem, pēctecīgiem un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošiem sociāliem pakalpojumiem, kā arī,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 1.augustam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros. Pasākums „Apmācība pie darba devēja” ir NVA reģistrētā bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus un ietver tādas profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Vajadzīgo darbinieku praktiskajai apmācībai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. NVA darba devējam nodrošina dotāciju bezdarbnieka ikmēneša darba algai: pirmo divu mēnešu laikā dotācijas apmērs ir 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem...