PERSONĀLS

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību uz drošu bērnu un pusaudžu nodarbināšanu vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas. No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās? Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/. Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta? Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To...

Analizējot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secināms, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (HORECA) nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, tāpēc nozarē strādājošie aicināti pastiprinātu uzmanību pievērst gan darba līgumu esamībai, gan darba aizsardzības prasību ievērošanai uzņēmumā u.c. Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls vasaras mēnešos, jo nozarei raksturīgs sezonāls darbinieku skaita pieaugums. 2016. gadā 36% no VDI veiktajiem nereģistrētās nodarbinātības apsekojumiem HORECA nozarē tika konstatētas nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir otrais augstākais rādītājs uzreiz pēc lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Arī pēc konstatētā nereģistrēti nodarbināto personu skaita uz 1000 konkrētajā nozarē nodarbinātajiem HORECA kopā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību un citiem pakalpojumiem pieder pie augsta riska nozarēm attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību. VDI aicina iedzīvotājus pirms darba attiecību uzsākšanas rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus šajā nozarē – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais...

Labklājības ministrijas rīkotajā diskusija "Sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumi", kuru 24.maijā atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs, bija veltītas Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumu izzināšanai, pievēršoties arī tādiem jautājumiem kā jaunas darba formas, mikrouzņēmumi, demogrāfiskā attīstība, kā arī sabiedrības gaidām saistībā sociālās apdrošināšanas sistēmu un gatavībai par to maksāt. Kopumā no sistēmiskā viedokļa Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta kā ilgtspējīga, kas tika atzīts arī diskusijā. Tomēr būtisks izaicinājums ir pensiju adekvātums, jo 30 procenti sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji tās maksā no minimālās vai pat zemākas algas, savukārt 13,6 procenti atvieglotā režīmā. Papildus ietekmi uz sociālo apdrošināšanu atstāj arī ēnu ekonomika. Tāpat parādās jaunas darba formas, kas nākotnē arvien vairāk ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, jo vairs tik skaidri nebūs nodalāmas darba devēja un darbinieka attiecības. Runātāji arī konstatēja, ka mikrouzņēmumu nodokļu režīms noteiktā apmērā ir veicinājis jaunu darba vietu rašanos, īpaši šī režīma ieviešamas sākumperiodā, kā arī stimulējis uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas. Taču...

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata, saglabājot līdzšinējo kārtību. To 23.maijā pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. "Patlaban ir izveidojusies ģimenēm ar bērniem nelabvēlīga situācija, kas prasa nekavējošu risinājumu. Pagājušā gada nogalē, lai izskaustu krāpšanās gadījumus dažādu pabalstu piešķiršanā, tika veiktas attiecīgas izmaiņas maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā. Grozījumi cita starpā no nākamā gada paredz mainīt arī vecāku pabalsta piešķiršanas kārtību, kas salīdzinājumā ar esošo situāciju varētu samazināt vecāku pabalsta apmēru," apakškomisijas sēdē izskatāmo jautājumu raksturoja I.Parādnieks. Apakškomisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka "trauksmi par plānotajām izmaiņām, tostarp sociālajos tīklos, cēlušas māmiņas, un esam apņēmības pilni meklēt risinājumu, lai arī nākamgad varētu saglabāt pašreizējo pabalsta aprēķināšanas kārtību". Vērtējot situāciju, deputātiem Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa apliecināja, ka ministrija jau drīzākajā laikā uzsāks diskusiju par šo jautājumu, lai līdz Līgo svētkiem varētu piedāvāt konkrētus priekšlikumus grozījumiem likumā. No nākamā...

Daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, norāda Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA). Darba likuma 31. pants nosaka noilguma termiņu, kad darbiniekam ir tiesības prasīt no darba devēja nesamaksāto algu, prēmijas, piemaksas, kompensācijas, pabalstus, cita veida maksājumus: “(1) Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. (2) Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz”. Šis Darba likuma pants attiecas arī uz valsts amatpersonām, kas atrodas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs. Pirms vērsties tiesā ar prasību pret darba devēju par neizmaksāto naudas summu, nepieciešams noskaidrot, vai nav iestājies noilguma termiņš. Ieteicams arī izmantot arodbiedrības konsultācijas, lai savlaicīgi pieprasītu...

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos. Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un šā gada 18. maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Ekonomikas ministrija profesiju sarakstu veidoja: izmantojot esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu; prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums. Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi atvieglojumi: ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt...

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs. Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa - sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā "virtuāla" kapitāla veidā. Uz Pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu "reālas" naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu. Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas...

Veicot revīziju Labklājības ministrijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks joprojām tiek paplašināts, būtiski pieaugot arī to izmaksai nepieciešamajam finansējumam. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 milj. eiro, bet 2021. gadā būs nepieciešami jau 75 milj. eiro. Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet to nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji ir 592 eiro....

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un atkārtoti iesniedz iebildumus Labklājības ministrijai par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". LBAS norāda, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norāda, ka Latvijas Darba likums ir viens no labākajiem Eiropā: "Tas ir kvalitatīvs, pārdomāts un pietiekami sabalansēts, un nav pieļaujama tā nemitīga grozīšana. Tiesiskā stabilitāte nevar pasliktināt konkurētspēju. Arodbiedrības ir ieinteresētas darba vides tiesiskuma uzlabošanā ar koplīgumu un ģenerālvienošanās palīdzību, tāpēc nav pieļaujama tiesiskās bāzes pazemināšana Darba likumā." Š.g. 10.martā LBAS sniegtajā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" sniegti ierosinājumi, kā arī iebildumi un nopietna argumentācija par citiem iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. LBAS kategoriski iebilst iecerei grozījumiem Darba likuma 68.pantā - samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus līdz šī gada 22.maijam pieteikties Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai. Piedaloties šajā NVA pasākumā, darba devējs saņems ESF finansiālu atbalstu, nodarbinot jaunieti bezdarbnieku ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta „Jauniešu garantijas”...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš darba devēju uzmanību darbinieku apmācības un instruēšanas nozīmei. Darbā notikušo nelaimes gadījumu statistika liecina, ka katru gadu 40,4 % nelaimes gadījumu cēloņu ir saistīti ar nepilnībām nodarbināto apmācībā, kā arī trūkumiem darba aizsardzības prasību ievērošanā. Lai padziļināti analizētu darba vietās notikušos smagos un letālos nelaimes gadījumus, kā arī noskaidrotu to cēloņus, VDI veic izmeklēšanu. Nereti darba devēji nepiekrīt VDI izmeklēšanā konstatētajiem nelaimes gadījumu darbā cēloņiem un vēršas tiesu instancēs. Tomēr absolūti lielākajā vairumā gadījumu tiesas spriedumi attiecībā uz darba devēju sūdzībām šajos jautājumos ir noraidoši. VDI vēlas vērst uzmanību sekojošiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kuros cietušie guva smagas un letālas traumas: SIA “ĢL KONSULTANTS” vērsās tiesā, apstrīdot VDI izmeklēšanā konstatēto darba devēja atbildību, uzskatot, ka nelaimes gadījuma vienīgais cēlonis bijis darba drošības noteikumu pārkāpums no darbinieka puses. Darbinieks strādāja tranšejā bez sienu stiprinājumiem un gāja bojā grunts nogruvumā. Administratīvā Apgabaltiesa VDI sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā maijā sāksies skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajos "Nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs". Skolēnu reģistrācija šogad tiks uzsākta pakāpeniski - katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums: • 8. maijā dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties tie skolēni, kas vēlēsies vasaras brīvlaikā strādāt Latgalē. • 9. maijā dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties tie skolēni, kas vēlēsies vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē. • 10. maijā dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties tie skolēni, kas vēlēsies vasaras brīvlaikā strādāt Kurzemē. • 11. maijā dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties tie skolēni, kas vēlēsies vasaras brīvlaikā strādāt Vidzemē. • 12. maijā dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties tie skolēni, kas vēlēsies vasaras brīvlaikā strādāt Rīgas reģionā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš vēlas strādāt. Lai noskaidrotu, kurā reģionā un filiālē...

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums. 2016. gadā pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro. Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 48% fokusējās...

Eiropas Komisija prezentējusi priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Minētais pīlārs nosaka 20 būtiskus principus un tiesības, kas nepieciešami taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Pīlārs pamatā ir izstrādāts eirozonai, taču tas ir piemērojams visām ES dalībvalstīm, kuras vēlas to īstenot. Pīlārs atkārtoti nostiprina tiesības, kas jau ir iekļautas ES un starptautiskajos tiesību aktos, un tās papildina, ņemot vērā aktuālo situāciju. Pīlārā iekļautie principi un tiesības ietilpst trīs kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Priekšlikums par darba un privātās dzīves līdzsvaru nosaka vairākus jaunus vai augstākus minimālos standartus attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes vai aprūpētāja atvaļinājumu. Tas ietver jaunas tiesības tēviem izmantot vismaz 10 darba dienu atvaļinājumu ap bērna piedzimšanas laiku. Priekšlikumā arī paredzēts, ka pašreizējās tiesības uz četru mēnešu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam (līdz šim bijusi nesaistoša norāde par 8...

Valdība otrdien, 25. aprīlī, pieņēma izmaiņas ārzemnieku nodarbināšanas kārtībā, izskatot grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Jaunis regulējums paredz, ka darba devējam jāiesniedz ielūguma vai izsaukuma pieprasījums ārzemniekam, paredzot dokumentu iesniegšanu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieteiktā vakance kļuvusi neaktuāla. Šāds termiņš nepieciešams, lai darba devējs un ārzemnieks varētu sagatavot dokumentus (piemēram, legalizēt vai atzīt profesionālās kvalifikācijas dokumentus) iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šobrīd noteikumi neparedz starpposmu starp vakances deaktivēšanu un dokumentu iesniegšanu, līdz ar to ir gadījumi, kad darba devējs nepaspēj sagatavot visus dokumentus, un brīvā darba vieta jāreģistrē atkārtoti, informē noteikumu grozījumu autori. Tāpat grozījumi precizē gadījumus, kad nav nepieciešams saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību. To varēs nedarīt, ja ārzemnieks uzņēmumā aizstās citu darbinieku, pildot viņa pienākumus citā specialitātē vai profesijā, līdz diviem mēnešiem kalendārā gada laikā. Šāds risinājums esot piedāvāts saskaņā ar darba devēju pausto viedokli par...