PERSONĀLS

Darba ņēmēji, izvēloties jaunu darbavietu, kā būtiskāko atzīst motivējošu darba algu un veselības apdrošināšanu, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā. Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk darba ņēmēji kā būtiskākos aspektus, izvēloties jaunu darbavietu, atzīst motivējošu atalgojumu (26%), darba apstākļus un vidi (16%) un darba grafiku (15%). Salīdzinoši mazāk minēts karjeras izaugsmes iespējas (13%), kolektīva attiecības un mikroklimats (12%), uzņēmuma atpazīstamība un tā reputācija (9%), papildu labumi darba algai (8%) un citi aspekti. "Darbaspēka trūkums un atalgojuma pieaugums valstī liek darba devējiem regulāri pārskatīt piedāvātos darba nosacījumus, lai darba vieta būtu pievilcīga gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Piedāvāto papildus labumu grozs palielinās, un aizvien vairāk darba devēju sāk domāt par individuālām programmām, lai motivētu dažādu paaudžu darbiniekus ar dažādām interesēm. Tādi labumi kā veselības apdrošināšana, apmācības, neformāli darba pasākumi jau ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu lielai daļai uzņēmumu, ko darbinieki jau uztver kā pašsaprotamu lietu," stāsta CV-Online Latvia uzņēmuma...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9. klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un VSAA to neizmaksā par jūliju un augustu. Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālāsizglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts. Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās...

Ņemot vērā to, ka š.g. 3.jūlijā ģimenes ārsti ir uzsākuši streiku, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi sekojošu skaidrojumu: Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats. Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina apmācīt darba devējiem vajadzīgos speciālistus un darbiniekus pasākumos "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" un "Apmācība pie darba devēja" (Praktiskā apmācība), kas tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda(ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" ietvaros. "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" "Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma" organizē un finansē NVA, tā ir iespēja darba devējam apmācīt savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta apmācības īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās apmācību programmas īstenošanai, savukārt ja darba devējam nepieciešami darbinieki, kuru apmācībai jāizstrādā jauna izglītības programma, izglītības iestāde sadarbībā ar darba devēju var izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jānorāda fiziskās vai juridiskās personas nosaukums, kontaktinformācija, izglītības programma vai iegūstamā kvalifikācija, apmācāmo bezdarbnieku skaits, prasības kandidātiem, darba alga,...

Šā gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un 10. jūlijā - grozījumi Būvniecības likumā, kas būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē. Līdz ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" no šā gada 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite 3. grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz 1 milj. EUR. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Tā izstrādē aktīvi sadarbojās Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti. Tāpat likumā noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos...

Valdības sēdē 27. jūnijā izskatīti apjomīgi grozījumi Darba likumā. Iepriekš ziņojām par plānotajām izmaiņām papildatvaļinājumu piešķiršanas, virsstundu darba atlīdzināšanas kārtībā un citiem jautājumiem, bet vairākas jaunas normas likumprojektā iecerētas arī par atstādināšanu no darba, atlaišanu, konkurences ierobežojumiem un ģenerālvienošanos. Jāatgādina, ka šobrīd likumprojekts pieņemts tikai Ministru kabinetā, bet tas stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos. Kā atlaist atstādinātu darbinieku Darba likuma 58.pants reglamentē atstādināšanas no darba noteikumus. Pamatā šīs normas mērķis ir aizsargāt darba devēja likumīgās intereses, kā arī līdzsvarot darba devēja un darbinieka tiesības atstādināšanas kontekstā. Grozījumi precīzāk reglamentē darba devēja tiesības atstādināšanas laikā. Praksē zināmas neskaidrības radās saistībā ar darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu darbinieka atstādināšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz Darba likuma 74. un 101.panta piemērošanu, tas ir, vai darba devējam ir jāpārtrauc atstādināšana, lai izsniegtu darbiniekam uzteikumu, un tad atkal ir jāatjauno atstādināšana, vai arī ir pieļaujams atstādinātam darbiniekam izsniegt uzteikumu, nepārtraucot atstādināšanu. Lai risinātu...

Eiropas Komisija plāno izveidot jaunu pensiju produktu kategoriju un Eiropas patērētāji drīz varēs izmantot priekšrocības, ko dod lielāka izvēle pensijas uzkrājumu veidošanā. Paredzēts sniegt pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis ir sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus. PEPP būs vienas un tās pašas standarta pazīmes neatkarīgi no tā, kur ES tie tiks pārdoti, un tos varēs piedāvāt plašs pakalpojuma sniedzēju klāsts, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, bankas, arodpensiju fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un aktīvu pārvaldītāji. Tie papildinās esošās valsts nodrošinātās, aroda un valsts privātās pensijas, bet neaizstās un nesaskaņos valstu privāto pensiju režīmus. Komisija šodien arī iesaka dalībvalstīm piemērot šim produktam tādu pašu nodokļu režīmu kā līdzīgiem jau pastāvošiem valsts produktiem, šādi nodrošinot PEPP labas starta pozīcijas. Jaunie produkti arī nostiprinās Komisijas plānu par kapitāla tirgu savienību...

Valdības sēdē 27. jūnijā izskatīti apjomīgi grozījumi Darba likumā, kas paredz izmaiņas gan papildatvaļinājumu piešķiršanas, gan virsstundu darba atlīdzināšanas kārtībā, definē stundas algas likmes aprēķinu un rosina daudzus citus jauninājumus. Šeit apkopots būtiskākais, kas plānotajos grozījumos skartu grāmatvežu darbu. Jāatgādina, ka šobrīd likumprojekts pieņemts tikai Ministru kabinetā, bet tas stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos. Papildatvaļinājumu piešķiršana un apmaksa Ņemot vērā to, ka praksē arvien biežāk rodas jautājumi attiecībā uz ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanu un kompensēšanu, tiek papildināts Darba likuma 151.pants. Likumprojektā ir paredzēts, ka ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums par kārtējo gadu piešķirams un izmantojams laikposmā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Līdzīgs regulējums ir ietverts arī Atlīdzības likumā, un tādējādi tiek noteikta vienveidīga ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas prakse gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tāpat šis pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic līdzīgu principu, kāds ir noteikts attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – šāda atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot...

Tautsaimniecības padome š.g. 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās. Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos. Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums. Vienlaikus saraksts veidots tā, lai...

Lai veicinātu iekļaujošu nodarbinātību un sociāli atbildīgu darba vidi, laikā no 2014. līdz 2020. gadam Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā tiek īstenoti septiņi dažādi Eiropas Sociālā fonda projekti, kuros aktīvas līdzdalības iespējas paredzētas Latvijas uzņēmējiem. Projektos paredzēts gan finansiāls, gan praktisks un informatīvs atbalsts, lai darba devējiem būtu izdevīgāk pieņemt darbā tās cilvēku grupas, kurām pašu spēkiem var būt grūti atrast darbu. Īpašs atbalsts paredzēts, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, cilvēku ar invaliditāti, gados vecāku cilvēku, vientuļo vecāku vai jauniešu bez pietiekamas pieredzes un darba tirgū pieprasītas izglītības nodarbināšanai. Mikro, mazajiem un vidējiem bīstamo nozaru uzņēmumiem paredzēts palīdzēt uzlabot darba drošību. Tāpat paredzēts stiprināt sociālo uzņēmumu nozari Latvijā, atbalstot cilvēku izvēli veidot tādus uzņēmumus, kas ļauj ne vien pelnīt, bet arī risināt sabiedrībai svarīgus sociālus jautājumus, piemēram, dodot darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Projektos pieejamais atbalsts, dalības nosacījumi un arī norises laiks ir atšķirīgi, tāpēc darba devēji – gan komercsabiedrības, gan nevalstiskas organizācijas – ir aicināti...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šī gada 4.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros. Pasākums "Apmācība pie darba devēja" ir NVA reģistrētā bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju, kuras apmērs ir līdz 50% no izmaksām, kas nepieciešamas jauna darbinieka apmācībai. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pieteikumu vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam jāiesniedz tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno veikt apmācību. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja" īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. NVA darba devējam nodrošina dotāciju bezdarbnieka ikmēneša darba algai: pirmo divu mēnešu laikā dotācijas apmērs ir 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos...

2017. gada 1. ceturkšņa beigās valstī bija 15,7 tūkst. brīvo darbvietu, un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 1,9 tūkst. jeb 13,6 %. Salīdzinot ar 2016. gada beigām, pieaugums bija 1,3 tūkst. (8,7 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati. Brīvo darbvietu skaits un to īpatsvars kopējā darbvietu (aizņemto un brīvo) skaitā kopš 2010. gada ir pakāpeniski audzis. 2017. gada 1. ceturksnī brīvo darbvietu īpatsvars sasniedza 1,8 %, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (1,9 %). Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija 1,6 %, bet Igaunijā – 2,0 %. Sabiedriskajā sektorā šī gada 1. ceturksnī bija 5,8 tūkst. brīvo darbvietu jeb 2,0 % no visām sabiedriskā sektora darbvietām, privātajā sektorā – 9,9 tūkst. jeb 1,6 %. Aizņemto darbvietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 4,6 tūkst. jeb 0,5% - no 875,6 tūkst. 2016. gada 1. ceturkšņa beigās, līdz...

Ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pagājušajā gadā auguši lēnāk nekā sociālās apdrošināšanas izdevumi, tomēr kopējais ieņēmumu apjoms vēl pārsniedzis kopējos izdevumus, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrējamo valsts budžeta programmu izpildi 2016.gadā". Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016. gadā bija 2 338,6 milj. eiro, izdevumi – 2 290,8 milj. eiro. Sociālās apdrošināšanas kopbudžeta naudas līdzekļu atlikums palielinājies no 459,0 milj. eiro gada sākumā līdz 506,8 milj. eiro pārskata perioda beigās. Šādu rezultātu ietekmēja ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 47,8 milj. eiro apmērā. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 44,4 milj. eiro (+1,9%). Ieņēmumu proporcijas 2016.gadā ir saglabājušās iepriekšējā gada apmērā - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos no ~90% un citu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa kopējos ieņēmumos ~10%. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas izdevumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 87,7 milj. eiro (+4,0%). Galvenās izdevumu pozīcijas bijuši izdevumi pensiju...

Lai ārstniecības iestādes no 1.jūlija varētu veikt darba apmaksu saviem darbiniekiem atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajam, Veselības ministrija tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs rīkojuma projektu par papildu līdzekļu 2 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķiršanu veselības nozarei. Jau ziņots, ka, 8.jūnijā, Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šī gada 1.jūlija samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu ārstniecības personām. Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1. Tāpat Ministru kabinetam dots uzdevums izstrādāt pārejas noteikumus un iesniegt Ārstniecības likuma grozījumus, pakāpeniski mazinot pagarinātā normālā darba laika stundu skaitu nākamajos gados. Jau ziņots, ka normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm,...

Labklājības ministrija (LM) rosinās veikt grozījumu likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumos, atceļot normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. Proti, iecerēts atcelt normu, kas paredzēja no 2018.gada 1.janvāra personai, kurai iemaksu algas noteikšanas perioda daļā, iemaksu alga nebūs slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, aprēķinot pabalstu, iemaksu algu par šo perioda daļu noteikt no valstī noteiktās mēneša vidējās iemaksu algas 40 procentu apmēra (vecāku un slimības pabalstam) vai 70 procentu apmēra (maternitātes un paternitātes pabalstam). LM pie šāda lēmuma nonākusi, vairākkārt uzklausot vecāku organizāciju un māmiņu grupas pārstāvju viedokli. Kopīgās darba sarunās ar nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši tām, kas apvieno jaunās māmiņas, ir secināts, ka konsultācijas ir jāturpina arī pie pabalstu aprēķina metodikas izmaiņām, lai rastu labāko risinājumu. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, no 2020.gada...