PERSONĀLS

Eiropas Savienības (ES) Padome 14. oktobrī ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku, kuri strādā digitālajās darba platformās visā ES. Digitālo platformu darbs ir salīdzinoši jauns darba veids, kurā tiešsaistes platforma, piemēram, tīmekļa vietne vai lietotne, klienta pakalpojuma pieprasījumam sameklē atbilstošu atsevišķas personas veiktu apmaksātu darbu. Platformu darba direktīva padarīs algoritmu izmantošanu cilvēkresursu pārvaldībā pārredzamāku, nodrošinot, ka automatizētās sistēmas uzrauga kvalificēti darbinieki un ka darba ņēmējiem ir tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus. Tas arī palīdzēs pareizi noteikt to personu nodarbinātības statusu, kuras strādā platformās, dodot šādām personām iespēju izmantot visas darba tiesības, kas tām pienākas. Dalībvalstis savās tiesību sistēmās iedibinās nodarbinātības juridisko prezumpciju, ko piemēros, ja tiks konstatēti konkrēti fakti, kuri liecina par kontroli un vadību. Direktīvu parakstīs gan ES Padome, gan Eiropas Parlaments, un tā stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm būs divi gadi, lai iekļautu direktīvas noteikumus savos tiesību...

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%. Šādu priekšlikumu 24. oktobrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL). Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos. Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,”...

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos - 1397 EUR bruto. Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā patlaban ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto. “Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi...

Valdība 8. oktobrī apstiprināja vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un finanšu politikā, tostarp arī labklājības jomā. Likumprojekti, kuros paredzētas šīs izmaiņas, tiks iesniegti 15. oktobrī Saeimā kopā ar 2025. gada budžeta projektu. Pensijas un to indeksācija Paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Patlaban indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Līdz šim vecuma pensijas pilnā apmērā indeksēja aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Šāds risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainās,...

Valdība 1. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu no 2025. gada palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu grozījumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda"". Tajos noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam 2025. gadā būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro. Finansējumu uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai Tieslietu ministrija ir radusi tieslietu resora budžeta iekšējās pārdales rezultātā, šim mērķim netiks prasīti papildu līdzekļi 2025. gada budžetā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi nevar pilnībā aizstāt vecāku pienākumu rūpēties par saviem bērniem, jo tā ir katra vecāka pamatatbildība. Taču no vecāku bezatbildības nedrīkst ciest bērns, tādēļ šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, pie pieaugošās dzīves dārdzības esam atraduši papildu resursus un iespējas, lai palielinātu uzturlīdzekļu apmēru,...

Saeima 26. septembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistītu darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Rosinātās izmaiņas neskars cilvēkus, kas jau patlaban saņem pensiju. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pensionēšanās vecums ik gadu pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem un nākamajā gadā tas būs 65 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 2025. gadā tas paaugstināsies no 15 uz 20 gadiem. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd, akcentēts anotācijā. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam būs pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods,...

Lai pārtraukt jauniešu diskrimināciju darba tirgū, darba pienākumu veikšanai nepamatoti pieprasot krievu valodu, ar grozījumiem Darba likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Plānots, ka šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Likumprojektu rosinājusi Saeimas deputātu grupa un to akceptēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā. Ar likumagrozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Sociālo un darba lietu komisija...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iesniegusi priekšlikumus noteikumu projektam “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, iesniedzot atzinumu Tiesību aktu portālā. Tas ir pirmais vienošanās dokuments tālākai nodokļu reformas attīstībai un budžeta izstrādei. LBAS rosina minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Tā savstarpēji ir vienojušies sociālie partneri – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LBAS priekšlikumā teikts, ka 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par noteikto periodu, kas sastāda 740 eiro. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegts noteiktais apmērs. Vēl LBAS savā atzinumā Tiesību aktu portālam raksta, ka, sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo...

Lai kompensētu plānoto darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ir ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru, piektdien, 6. septembrī, izplatītajā paziņojumā norāda Finanšu ministrija (FM). Šādu izmaiņu dēļ iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainīšoties, sola ministrija. Pašlaik 14% tiek novirzīti pirmajam pensiju līmenim un 6% otrajam pensiju līmenim. Piedāvājums ir pirmajam līmenim novirzīt 15% un otrajam līmenim 5%. Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums, pirmajam līmenim ienesīgumu nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, bet otrajam līmenim – ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve. Pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus...

Ikviens darba devējs vēlas būt pasargāts no birokrātiskiem strīdiem, kļūdām dokumentācijā un problēmām ar valsts uzraugošajām iestādēm. Lai tā būtu, noder orientēties darba likumdošanā. Lūk, neliels ceļvedis svarīgākajos noteikumos un biežāk pieļautajās kļūdās, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Kas jāņem vērā, pieņemot darbā jaunu darbinieku? Domājams, nevienam nebūs noslēpums, ka darbinieku pieņem darbā, iepriekš noslēdzot darba līgumu. Rūpīgi izveidots līgums palīdzēs sakārtot arī vairākus saistītos procesus, piemēram, algu un nodokļu aprēķinus un citus darba attiecību noteikumus. Pirms ķeramies pie līgumā obligāti iekļaujamās informācijas izklāsta, svarīgi saprast, kad, kā un kuram īsti jāslēdz darba līgums. Ekspertes ieteikums Uzņēmumam vismaz vienreiz vajadzētu rūpīgi un pa punktam pārlasīt un pārbaudīt visu darba līguma pamata tekstu. Ja māk lasīt likumu, to var darīt pats. Ja nē, pieaiciniet palīgā juristu vai darba tiesību ekspertu! 1 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli,...

No 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Viena no iespējām ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Gandrīz 80% no savu izvēli VSAA paziņojušajiem, ir atzīmējuši tieši šo iespēju. Tiesības uz mantoto uzkrājumu pensiju 2. līmenī mantiniekiem jāpiesaka, vēršoties pie notāra, tāpēc mantojuma atstājējam vēlams tuviniekus par savu novēlējumu informēt. VSAA vērš uzmanību, ka mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoti mirušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku novēlētajiem uzkrājumiem – tie ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim mirušie. Visos šajos gadījumos mantojumā atstātais pensiju 2. līmeņa kapitāls pārsniedz 43,75 eiro –šī summa nav mantojama un tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā. Kā rīkoties iespējamajiem mantiniekiem? Ja mantinieki nav informēti par mirušā...

Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām, pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums. Šeit vēlos uzsvērt, ka piedāvātais risinājums liks mūsu iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā. Pieņemot lēmumu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 6 uz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā...

Šī gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%. Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1...

Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā. "Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti. Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās...

Tieslietu ministrija (TM) 2024. gada 6. augustā izsludināja grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” (Grozījumi). TM piedāvā noteikt, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 115 euro un septiņu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem – 140 euro mēnesī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pilnībā piekrīt, ka ir jāpaaugstina uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvātais pieaugums ir ārkārtīgi niecīgs un nepietiekams, lai nodrošinātu bērniem primārās vajadzības, nerunājot nemaz par bērnu dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka mājsaimniecībās lielākā daļa izdevumu ir pārtikai un mājoklim, uzturlīdzekļu pieaugumam ir jābūt atbilstošam šo patēriņa grupu inflācijai, bet jebkurā gadījumā ne mazākam kā vispārējam cenu pieaugumam. Kā liecina Centrālā statistikas biroja dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada jūlijā salīdzinot ar 2020. gada janvāri ir 33.8%, patēriņa grupai...