PERSONĀLS

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu, vērš uzmanību Valsts darba inspekcija (VDI). Ņemot vērā, ka 2025. gadā 4. maijs iekrīt svētdienā, 5. maijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2025. gada 5. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2025. gada 5. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2025. gada 5. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts...

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu valdības rīkojuma projektu, kas nodots starpministrju saskaņošanai. Rīkojuma projekts paredz 2026. gadā pārcelt divas darba dienas: darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Darba dienu pārcelšana var notikt, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Nosakot darba un atpūtas laiku, šo rīkojumu rekomendē ievērot arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām. Lasiet arī: Ja darbs iekrīt vai neiekrīt 5. maijā, kas šogad ir papildu brīvdiena Kas jāzina par atvaļinājumu tiesisko regulējumu? Apmaksājamās un neapmaksājamās brīvdienas

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla...

Pirmajos trīs 2025. gada mēnešos reģistrēti jau 364 nelaimes gadījumi darbā, t.sk. 20 smagi nelaimes gadījumi un 4 letāli nelaimes gadījumi darbā, informē Valsts darba inspekcija (VDI). Apkopota arī statistika par aizvadīto gadu: uz 2025. gada 1. aprīli VDI reģistrēti 2024. gadā notikušie 2103 nelaimes gadījumi darbā. Izmeklēti 225 smagi nelaimes gadījumi darbā un 20 letāli nelaimes gadījumi. Letālo nelaimes gadījumu, kas notikuši 2024. gadā, karte ar notikušā īsu aprakstu pieejama šeit. Tā, piemēram, Garkalnes pagastā 65 gadus vecs vilcējautomobiļa vadītājs vadīja kravas transportlīdzekli, nobrauca no ceļas braucamās daļas. Kravas transportlīdzeklis apgāzās. Darbinieks gāja bojā. Liepājā 59 gadus vecs automobiļa vadītājs pārvietoja metāla kasti ar autoiekrāvēju. Darbinieks pacēla autoiekrāvēja dakšas, kuras atradās zem garāžas vārtiem, uz augšu. Garāžas vārti izāķējās no enģēm un uzkrita darbiniekam virsū viņu traumējot. Daugavpilī 65 gadus veca sieviete veica uzkopšanu sabiedriskā transporta pieturā, pēkšņi, vieglā automašīna uzbrauca sabiedriskā transporta pieturvietai, notriecot darbinieci. Rīgā 62 gadus vecam elektroatslēdzniekam...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...

Sabiedrības integrācijas fonds(SIF) no 12. līdz 16. maijam Dažādības mēneša ietvaros jau otro reizi rīkos Dažādības vadības konsultāciju nedēļu. Latvijas darba devējiem būs pieejamas ekspertu konsultācijas, lai veicinātu dažādības vadības pieeju integrēšanu organizāciju darbībā. “Maijs ir Eiropas dažādības mēnesis un tā ietvaros mēs aicinām darba devējus izvērtēt – ko katrs no mums var darīt, lai mūsu darba vide būtu iekļaujošāka un ikviens justos uzklausīts, novērtēts un ar iespējām pilnībā īstenot savu profesionālo potenciālu. Ko vēl mēs varētu darīt, lai nejauši nepalaistu garām kādu ļoti talantīgu darbinieku tikai tādēļ, ka, kāds šķiet pārāk jauns vai pārāk vecs, vai šķietami netiks galā ar darba uzdevumu, jo ir redzamas veselības problēmas vai arī rūpējas par bērniem vai pieaugušu tuvinieku,” SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre. Pagājušā gada konsultāciju nedēļas rezultāti ļauj secināt, ka darba devēji, veidojot iekļaujošu darba vidi savā organizācijā, visvairāk interesējas par darbinieku iesaisti, par ko projekta ietvaros konsultāciju saņēma vairāk nekā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, pieteikties dalībai Vakanču gadatirgū, kas 8. maijā no plkst. 11 līdz 16 norisināsies konferenču un pasākumu centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā). Dalība NVA Vakanču gadatirgū gan darba devējiem, gan darba meklētājiem ir bez maksas! Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros. Vakanču gadatirgus Rīgā ir lieliska iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Piedaloties Vakanču gadatirgū, darba devēji varēs ne vien piedāvāt darba meklētājiem aktuālās vakances un veikt pirmās darba intervijas ar kandidātiem, bet arī popularizēt savus uzņēmumus, atsevišķā prezentācijām paredzētā telpā iepazīstinot apmeklētājus ar sava uzņēmuma darbības jomu, darba vidi, vērtībām un attīstības virzieniem. “Vakanču gadatirgus ir vairāk nekā vienkārša darba devēju tikšanās ar darba meklētājiem – tas ir lielisks veids, kā īsā laikā vienuviet uzrunāt potenciālos darbiniekus, veikt pirmās darba intervijas un paplašināt uzņēmuma atpazīstamību. Aicinu...

Uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņa paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā, informē Valsts ieņēmumu dienests. VID piešķir algas nodokļa grāmatiņu, pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Iesniegumā jānorāda pamatinformācija – personas (bērna) vārds, uzvārds, personas kods, kā arī darba devējs un darba attiecību uzsākšanas datums. Nepilngadīgam bērnam, kuram vēl nav algas nodokļa grāmatiņas, nav EDS pieslēguma, kā arī nav reģistrēta bankas konta, iesniegumu (no bērna vārda) var nosūtīt bērna vecāks (māte un tēvs ir nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi), izmantojot savu EDS profilu: sadaļā “Sagatavot dokumentu” izvēlas “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas”; sadaļā “Citi” izvēlas dokumenta veidu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”; norāda pamatinformāciju; pievieno iesniegumu; nospiež pogu “Pārbaudīt un saglabāt”; nospiež pogu “Iesniegt”. Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības tajā veicamas elektroniski. Pieslēgties EDS var, izvēloties vienu no šādām autentifikācijas iespējām: Smart ID, eID, eParaksts, izmantojot internetbanku vai VID...

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensijas pārrēķinās automātiski. Automātiskais pensijas pārrēķins attieksies uz vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un: kuriem kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši un šajā periodā vismaz vienā mēnesī ir papildinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Strādājošie pensiju saņēmēji drīkst izvēlēties citu pārrēķina mēnesi, laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedzot VSAA iesniegumu par automātiskā pensijas pārrēķina mēneša maiņu. Tādā gadījumā pēc 2026. gada 1. aprīļa un turpmākos gadus VSAA pensiju automātiski pārrēķinās no personas izvēlētā mēneša pirmā datuma. Šādu kārtību paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Kad varētu būt svarīgi mainīt automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi? Ja persona vēlas, lai pensiju pārrēķina pēc dzimšanas dienas, jo tas var ietekmēt pensijas apmēru pēc pārrēķina. To nosaka...

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 1. līdz 14. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikumi darba devējiem jāiesniedz digitāli, NVA CV un vakanču portālā aizpildot anketu ar informāciju par skolēniem piedāvātajām vakancēm. Darba devēju pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem iesniegšanas secībā izvērtē NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA darba devēju informē elektroniski, nosūtot ziņu uz uzņēmuma e-adresi, un pozitīva lēmuma gadījumā aicina slēgt līgumu par apstiprināto darba vietu izveidi. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pievērsusi uzmanību Latvijas teritorijā komandējumā norīkoto darbinieku dienas naudas apmēra pārskatīšanai, jo tā nav pārskatīta kopš 2020. gada un ir astoņi eiro dienā. Esošajā regulējumā noteiktā komandējuma nauda nespēj segt to izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Pirmā domnīca par komandējuma naudām bija sarīkota 21. februārī. Tajā LBAS uzsvēra, ka dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Astoņi eiro - dienas naudas apmērs - jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā. Latvijas arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka...

Senāts, skatot lietu Nr. SKA-7/2025 (A420146920), atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Latvijas Republikas Satversmes 108. panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai. Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...