PERSONĀLS

2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2 %. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. 2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4 %. 2025. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2 %, bet salīdzinot ar 2024. gadu - par 5,8 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 342 eiro Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) no 14. augusta piedāvā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem no 18 gadu vecuma iespēju pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets. Pieteikšanās notiek platformā stars.gov.lv individuālajā mācību kontā, kuru iespējams katram izveidot. Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā – no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei. Programmas pieejamas 11 nozarēs: enerģētikas, būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības; elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju; kokrūpniecības; metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību; drukas un mediju tehnoloģiju; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs; lauksaimniecības; pārtikas rūpniecības; transporta un loģistikas; uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas; veselības un sociālās aprūpes nozarē. Šajās nozarēs profesionālās tālākizglītības programmu ietvaros iespējams apgūt 32 dažādas profesijas, tostarp elektromontieris, elektrotehniķis, lokmetinātājs, aprūpētājs, automehāniķis un citas darba tirgū aktuālas profesijas. Ar pilnu izglītības programmu sarakstu, kas sniedz iespēju apgūt profesiju, var iepazīties stars.gov.lv izglītības programmu katalogā, pie filtra “Programmas...

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, informē Labklājības ministrija. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti...

Vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu jāturpina arī nākamos trīs gadus, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma "Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" projektā. Ziņojuma saskaņošanai starp iesaistītajām ministrijām jānotiek līdz 2. septembrim. Valdība pabalsta apmēru no 50% līdz 75% šobrīd ir palielinājusi tikai uz šo gadu, bet LM uzskata, ka 75% līmenī pabalsts būtu jāsaglabā arī no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" kā pagaidu regulējumu. Ministrija 2028. gadā veiktu atkārtotu izvērtējumu par vecāku pabalsta saņēmēju, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, dinamiku un nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā kā pastāvīgu regulējumu. Starp nodarbinātajiem vecākiem - pabalstu saņēmējiem - dominē bērnu...

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...

Latvijas pensiju sistēmā paredzētas būtiskas izmaiņas, kas no 2026. gada 1. aprīļa nodrošinās pensiju automātisku pārrēķinu. Šīs izmaiņas iestrādātas grozījumā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai", un to pamatā ir 2024. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Kas mainīsies? Līdz šim pensijas pārrēķinam bieži bija nepieciešams iesniegums, taču tagad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks šo procesu automātiski. Galvenais mērķis ir nodrošināt automātisku pensijas pārrēķinu gadījumos, kad pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķināšanas perioda ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pārrēķina biežums un datums Periodiskums: Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešiem pēc pensijas piešķiršanas. Standarta datums: VSAA automātisko pārrēķinu veiks katra gada 1....

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

Lai sniegtu informāciju par darbnespējas lapu (DNL) aktuālajiem datiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kā arī sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, Veselības ministrija uz 12. augusta valdības sēdi sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu". DNL izsniegšanuu regulē Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (noteikumi Nr. 409) un to uzrauga Veselības inspekcija (VI). Kā norādīts ziņojumā, 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis ne tikai VI izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms: VI kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumos, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību VI tika saņemti 361 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 117 jeb 32,4 % gadījumos, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumos. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87...

Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildu bonusu nodrošināšanai vienam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekam, ir 2046 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory jaunākā pētījuma dati. Pētījumā, kurā piedalījās 86 organizācijas, sniedzot datus par 13 252 IKT nozares darbiniekiem, analizēts arī darba devēju viņiem piedāvātais labumu grozs. Populārākie labumi, ko piedāvā organizācijas: veselības apdrošināšana - 99%, izklaides pasākumi - 97%, iespēju strādāt attālināti - 96%, elastīgu darba laiku - bet 94%, bezmaksas uzkodas un dzērienus darba vietā - 91%, apmaksātu autostāvvietu vai autostāvvietas maksas kompensēšanu - 90% apmaksātu papildu atvaļinājumu vai brīvas dienas - 86%. Savukārt vislielākais pieejamības pieaugums ir vērojams apmaksātai autostāvvietai darba vietā vai autostāvvietas maksas kompensēšanai, atpūtas un spēļu zonu izveidei un uzturēšanai. Algu pieaugums kļuvis mērenāks Mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā, liecina...

No 1. augusta stājušās spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties šīm izmaiņām, ko paredz šovasar Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro, norāda Bankas Citadele meitas uzņēmums IPAS CBL Asset Management. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem? Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti "griesti" (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% - virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai...

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti materiālai un sociālai nenodrošinātībai, katru gadu samazinājās, līdz 2024. gadā materiālā nenodrošinātība ir sasniegusi zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā – no visiem iedzīvotājiem kopā 5,3% bija dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti (2015. gadā – 15,4%), nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū attiecīgi 15,3% (2015. gadā – 38,3%), secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.- 2024. gadam izpildi". Ziņojums līdz 8. augustam nodots starpinstitūciju saskaņošanai un to vēl skatīs valdībā. Kopš minimālo ienākumu reformas ieviešanas sākuma 2021. gadā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem situācija ir uzlabojusies, gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai. Pašreizējā minimālo ienākumu atbalsta sistēma ir uzskatāma par taisnīgu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošina regulāru minimālo ienākumu pieaugumu līdztekus pārējās sabiedrības ienākumu palielinājumam, norāda ministrija. Minimālie ienākumi pieauguši par 66 eiro Minimālo ienākumu līmenis kopš 2021. gada ir katru gadu palielinājies,...

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas 22. jūlijā akceptēti valdības sēdē un par kuriem vēl būs jālemj Saeimā. Ar grozījumiem lānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma, savukārt pašnodarbinātajiem, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, – 2 mēneši. Savukārt bezdarbnieka statuss netiek pakļauts izmaiņām, tas joprojām ir svarīgs, lai saņemtu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilnu pakalpojumu grozu (pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas u.c.) un saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ja veiktas iemaksas un atbilst kritērijiem. Lasiet arī: Bezdarbniekiem ļaus vairākkārt iesaistīties pagaidu darbos Vai ir nozīme...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 1. augustā atsāks pretendentu pieteikumu pieņemšanu transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju izglītības programmu apguvei, lai veicinātu nodarbināto un pašnodarbināto personu konkurētspēju darba tirgū. Mācības ir bez maksas, tās tiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projektā "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" mūžizglītības pasākumos, izmantojot kuponu metodi. Ja mācību dalībnieks bez attaisnojoša iemesla pārtrauc mācības vai 90 dienu laikā pēc mācību pabeigšanas nenokārto eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, turpmākos 24 mēnešus vai līdz pārbaudījuma nokārtošanai NVA viņu neiesaista citos mācību pasākumos, kas paredzēti bezdarba riskam pakļautām personām. NVA mūžizglītības pasākumos tiek iesaistīti nodarbinātie un pašnodarbinātie, kuru izglītība un prasmes ir nepietiekamas konkurētspējai darba tirgū, vecums ir 50 gadi vai vairāk, noteikta vai prognozējama invaliditāte. Lai iesaistītos transportlīdzekļu vadītāju un traktortehnikas vadītāju izglītības programmu apguvē, pretendentam jāstrādā vienkāršo profesiju darbs atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai vai jābūt bez iegūtas profesionālās kvalifikācijas, vai apmācības nepieciešamība ir jāapstiprina pretendenta darba devējam. Pieteikties dalībai mūžizglītības pasākumos var...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskā paziņojumā pauž neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem par virsstundām Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”, kas izskanēja 22. jūlijā. Intervijā Bite komentēja gan grozījumus Darba likumā, gan darba koplīgumu lomu, kā arī arodbiedrību ietekmi darba tirgū. LBAS norāda, ka ir satraukta par, tāsprāt, likuma apiešanas attaisnošanu attiecībā uz virsstundu apmaksu. Organizācija uzsver, ka darba devēju publiska atturēšanās no likuma ievērošanas var tikt uztverta kā negatīvs signāls gan darba ņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Arodbiedrību ieskatā tas var radīt iespaidu par tiesiskā regulējuma noniecināšanu un neveicina uzticību darba attiecību sistēmai. LDDK atbildi LBAS paziņojumam vai papildus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi. LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns: “Pat pēc tam, kad ir panākti visām pusēm kopēji kompromisa risinājumi ar Labklājības ministriju par Darba likuma grozījumiem, arodbiedrību domstarpības ar darba devēju pusi sākas jautājumos, kuros darba devēji aizvien tiecas savu konkurētspēju...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina darba devēju pieteikumu pieņemšanu uzņēmumiem vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai darba vidē, aģentūru LETA informēja NVA. Aģentūrā norāda, ka darba devējiem tā ir iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot konkrētā uzņēmuma, zemnieku saimniecības, pašnodarbinātā, biedrības vai nodibinājuma vajadzībām nepieciešamos otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences darbiniekus. Praktiskajā apmācībā tiek iesaistīti bezdarbnieka statusā NVA reģistrētie klienti. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. Pasākums "Apmācība pie darba devēja" tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektā "Prasmju pilnveide pieaugušajiem". NVA darba devējam izmaksā dotāciju mācību dalībnieka darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto darbinieka veselības pārbaudi līdz 50 eiro apmērā, piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdz 100 eiro apmērā, kā arī nodrošina ergoterapeita pakalpojumu un vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai līdz 1000 eiro apmērā, ja tiek...