PERSONĀLS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā ir pienācis laiks pārskatīt normālā darba laika regulējumu, paredzot, ka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 38 stundas. LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē. Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu, un vērtēt tā samazināšanu uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu, - uz ko bija vērsti kolektīvie iesniegumi. Darba tiesisko attiecību nosacījumiem ir jāpielāgojas darba tirgum, tehnoloģiju attīstībai un nodarbināto prasībām,...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Nepilnību likumā tiesībsargs konstatēja, izskatot kāda iedzīvotāja iesniegumu. Tā ir jānovērš iespējami drīz, turklāt lemjot par tūlītēju risinājumu līdz grozījumu pieņemšanai. Tiesībsarga ieskatā likums papildināms – sociālā stipendija “Studētgods” nebūtu uzskatāma par tādiem ienākumiem, kurus pašvaldības sociālais dienests vērtē pirms lēmuma par trūcīgas...

Šī gada pirmajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē 5. februārī ministri, kā arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām turpināja jau pērn novembrī uzsākto diskusiju par potenciālajām izmaiņām Darba likumā, lai pilnveidotu regulējumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu dinamiskajām darba tirgus tendencēm, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL). Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par...

No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta (MI) regulā1 (I. un II. sadaļa), aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvērtībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp: MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izveidojusi sešu video ceļvežu ciklu, lai vienkāršā un viegli saprotamā veidā skaidrotu svarīgu informāciju par migrācijas jautājumiem. Ceļveži aptver tādas tēmas kā: Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, nomadu vīzas noformēšanas nosacījumi, ielūgumu noformēšanas process, ES zilās kartes saņemšana un vīzas saņemšana sezonas darbu veikšanai. Pirmais video ceļvedis no cikla ir izstrādāts, lai skaidrotu, kā jaunuzņēmuma dibinātājs var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šis ceļvedis būs noderīgs uzņēmējiem no citām valstīm, kuri plāno attīstīt savu inovatīvo biznesa ideju Latvijā, dibinot jaunuzņēmumu. "Ņemot vērā, ka migrācijas jomā pastāv stingri reglamentētas prasības un nosacījumi uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā, mums ir ļoti svarīgi soli pa solim skaidri un saprotami norādīt dokumentu iesniedzējiem, kādi dokumenti jāiesniedz, kāda ir valsts nodeva un kādi termiņi ir jāievēro, lai veiksmīgi noformētu uzturēšanās dokumentus. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un kļūdaini iesniegtiem dokumentiem," uzsver PMLP priekšniece Maira Roze....

Atbilstoši publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem Profesiju klasifikators ir papildināts ar jaunām profesijām. Minēto nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas otrdien, 28. janvārī, pieņemti valdības sēdē. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija bija izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi”, arī Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādiem jauniem amatiem kā ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vietnieka amats un ostas aizsardzības virsnieka vietnieka amats. Tāpat, ņemot vērā grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi”, tāpēc Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesijām “Atkarību psihiatrs”, “Sterilizācijas (tehniskais) speciālists (ārstniecības atbalsta persona)” un “Reitterapijas instruktors”. Savukārt profesijas “Kosmetologs” nosaukums tika aizstāts ar nosaukumu “Estētiskās medicīnas ārsts”. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome apstiprinājusi profesijas “Māsa/paplašinātās kompetences māsa” profesionālās kvalifikācijas...

Tuvojoties deklarāciju sagatavošanas un iesniegšanas laikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tās publiskošanas VID publiskojamo datu bāzē. Valsts amatpersonas deklarācija viena mēneša laikā jāprecizē obligāti, ja: administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums; kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums; konstatēts maznozīmīgs pārkāpums; kā arī citos gadījumos, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā. Pie katras deklarācijas VID publiskojamo datu bāzē ir atspoguļots deklarācijas publiskošanas datums. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) piedāvā divus valsts amatpersonas deklarācijas precizējuma iesniegšanas veidus: veidojot jaunu valsts amatpersonas deklarāciju; kopējot valsts amatpersonas deklarācijas pirmreizēji iesniegto dokumentu. Iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas precizējumu, jāievēro, ka precizētajai deklarācijai jāsatur gan visi pirmreizēji iesniegtajā deklarācijā norādītie patiesie dati, gan arī tā informācija, ar kuru nepieciešams deklarāciju precizēt vai papildināt. Tāpat nepieciešams pārliecināties, vai visi deklarācijas punkti ir aizpildīti un visiem deklarācijas punktiem ir...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā klientiem, kuri darbu ir atraduši attālāk no savas dzīvesvietas, iespēju darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā saņemt transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju - līdz 10 eiro dienā transportam vai līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īrei. Ieguvēji ir gan darba meklētāji, jo ar NVA atbalstu var uzsākt darba attiecības attālāk no savas dzīvesvietas, gan darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus viņi var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai vismaz uz sešiem mēnešiem, bet darba alga ir vismaz minimālās algas apmērā, taču nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, viņam jāpiesakās mobilitātes atbalsta saņemšanai. Nodarbinātā dzīvesvietai jābūt deklarētai vismaz sešus mēnešus vai sešu mēnešu laikā mainītai vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pirmo reizi deklarētai Latvijas Republikā. Ja tiek pieprasīta transporta izdevumu kompensācija, darba...

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: - no piektdienas, 2025. gada 2. maija, uz sestdienu, 2025. gada 10. maiju, un - no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs...

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu. To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA). No 2025. gada 1. janvāra darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ielūgumu...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensionāra neapliekamais minimums palielināsies no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro. Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji. Kādas ir iespējas strādājošiem pensionāriem gada laikā izmantot pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro)? Strādājošie pensionāri var izvēlēties divas iespējas. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savam darba devējam. Šajā gadījumā pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti – uz pusēm: darba devējs neieturēs nodokli no 500 eiro (no algas) un pensijas izmaksātājs neieturēs nodokli arī no 500 eiro (no pensijas). Algas nodokļa grāmatiņu darba devējam var neiesniegt vai, ja grāmatiņa jau ir iesniegta darba devējam, to izņemt. Šajā gadījumā...

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sagatavojusi iebildumus par Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojekts ir nodots publiskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. LBAS izsaka vairākus iebildumus, un būtiskākie no tiem saistās ar koplīguma termiņu, dīkstāvi un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram. LBAS atgādina, ka Darba likuma 19. panta normas mērķis ir nepieļaut vienpusēju atkāpšanos no koplīguma, aizsargāt darbinieku no koplīgumā paredzētās aizsardzības atcelšanas, atstājot viņu bez koplīgumā ietvertajām sociālajām garantijām, kā arī motivēt abus sociālos partnerus pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par jaunu vienošanos. Koplīgumu darbības tā saucamā ultraaktivitāte pastāv dažādu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā un Latvija šajā ziņā nav unikāla. LBAS vērš uzmanību, ka koplīgumu darbības ultraaktivitātes atcelšana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vienoties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. LBAS norāda, ka pašreizējā likuma redakcija...

Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, valdība 10. decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas safatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", Kā norādīts noteikumu anotācijā, pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu. Ar grozījumiem noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz...

Saeimā 4. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 11. decembrī, paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Lai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs nesamazinātos un nebūtu vajadzīgs ik gadu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Detalizētāka informācija par šo jauno iespēju ir iegūstama, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vai pensionāra neapliekamais minimums ir obligāti jādala? Nē, tā ir katra strādājošā pensionāra izvēle. Izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kā arī Aizsardzības...