PERSONĀLS

Ministru kabinets 10. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, daļa – 2026. gada 1. janvārī. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro. No 2026. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 50 eiro, un divu darba dienu laikā – 75 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 30 eiro, un divu darba dienu laikā – 45 eiro. Tiek saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu – bērniem...

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima 4. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības. Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (līdz šim EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu...

Sākot no 2025. gada 1. janvāra visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī. Strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro. Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem (kam pensijas apmērs nesasniedz neapliekamā minimuma apjomu 1000 eiro) dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu. Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots jau no nākamā gada sākuma (2025.gada janvāra pensijai un algai), cilvēkam līdz šī gada 15. decembrim (ieskaitot) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda sava galvenā ienākumu gūšanas vieta (tā darba vieta,...

Pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī valstī bija 1 703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%. 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 231 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes...

Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Lai darba vidē nostiprinātu latviešu valodas lietošanu un novērstu lingvistisko diskrimināciju, t. i., situāciju, kad personai pretlikumīgi tiek liegtas tiesības savā darba vietā sazināties latviešu valodā vai nepamatoti prasīta konkrētas svešvalodas prasme, Valsts Darba inspekcija (VDI) vadlīnijās apkopojusi normatīvo aktu prasības par valodu lietošanu privātajā sektorā, kā arī ietverti piemēri par svešvalodas prasību pamatotību. Nodarbināto valodas lietojums Ievērojot Valsts valodas likuma mērķi un tā 2. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, privāto tiesību jomā valsts valoda obligāti lietojama likumā noteiktajos gadījumos – ja tiek skartas likumīgas sabiedriskās intereses. Likumīgas sabiedriskās intereses: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darba vietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība. Šāda prasība attiecināma arī uz privātajā sfērā nodarbinātajiem. Pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, darbiniekiem valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses. Prasība lietot valsts valodu vistiešākajā...

Valdība 26. novembrī apstiprināja jaunus Iekšlietu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 731 "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem". Tie stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un paredz paaugstinātas valsts nodevu likmes saistībā ar ilgtermiņa vīzu, uzturēšanās atļauju un Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieteikumu izskatīšanu. Valsts nodevu maksā pirms attiecīgo dokumentu iesniegšanas, un to ieskaita valsts budžetā. Šīs izmaiņas aizstās līdzšinējās valsts nodevu likmes, kas bija spēkā kopš 2017. gada. Valsts nodevu likmes atšķiras atkarībā no pieprasīto pakalpojumu veida un apstrādes termiņa. Piemēram, dokumentu izskatīšana paātrinātā kārtībā būs dārgāka, savukārt elektronisko pieteikumu iesniegšanai noteiktas zemākas likmes. Tāpat ir precizētas personu kategorijas, kurām tiks piešķirti atbrīvojumi no valsts nodevas. Noteiktas jaunas valsts nodevu likmes dažāda veida pieteikumu izskatīšanai. Piemēram, valsts nodeva par ilgtermiņa vīzas pieprasījumu noteikta 90 eiro apmērā. Savukārt gadījumos, kad ilgtermiņa vīzas pieteikums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegts mazāk nekā trīs darbdienas pirms uzturēšanās...

Valdība noteikusi kritērijus minimālās algas lielumam, tādējādi nodrošinot lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu. Noteikumi paredz turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas ņemt vērā atsauces vērtību 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas otrdien, 19. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Noteikumos ir iestrādāts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un papildus rādītāji, kas jāņem vērā, ikgadēji pārskatot jautājumu par minimālās algas izmaiņām, proti, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējām algām, inflāciju, ienākumu līmeni un nabadzības rādītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbnieku skaitu u.c. informācija. Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasības, saskaņā ar kurām ir paredzēta atsauces vērtība, kā arī konsultēšanās mehānisms ar sociālajiem partneriem...

Ceturtdien, 14. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuri paredz kārtību, kādā valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi: grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumiem, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam. Tā kā valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana un netraucēta izmantošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Regulējums paredz, ka ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas, – valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet gan pilntiesīgi varēs baudīt atvaļinājumu, veltot rūpes un uzmanību...

Grozījumi Darba likumā, ko Saeima pieņēma 19. septembrī un kas stājās spēkā 22. oktobrī, veikti, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām svešvalodas zināšanu prasībām. Valsts darba inspekcija norāda, ka darba sludinājumā, ja ir izvirzītas svešvalodas prasības, jānorāda svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums (Darba likuma 32. panta trešā daļa). Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm (Darba likuma 32. panta 2.1 daļa un 40. panta devītā daļa). Savukārt darba intervijā ir aizliegts uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā (Darba...

Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt,vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie 30. oktora Saeimas sēdē izskatītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir iekļauts likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši ēdienam. Labklājības ministrija uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr jāatzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas – turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu...

Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo robežu varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pensiju likumā. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Patlaban indeksē pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50 procentu no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šogad indeksējamā robeža bija 683 eiro. Izmaiņas indeksācijā attieksies arī uz personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk saistībā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šīm personām turpmāk indeksēs visu pensijas apmēru bez ierobežojuma. Pensijas pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Plānotās izmaiņas attieksies uz indeksāciju 2025.gada oktobrī. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka pensiju indeksējamās robežas palielināšanai nākamgad būs nepieciešami 5,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 27,6 miljoni, 2027.gadā – 44,6 miljoni, bet 2028.gadā – 60,9 miljoni eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati...

Lai nākamgad strādājošiem vecākiem no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem varētu palielināt vecāku pabalstu, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Grozījumi rosināti, lai strādājošiem vecākiem bērna kopšanas laikā būtu iespēja arī strādāt un gūt legālus ienākumus ģimenei. Lai nezaudētu vecāku pabalsta pilno apmēru, vecāki šobrīd nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā, nevis legāli, norādījusi Labklājības ministrija. Pabalsta apmērs no 2025.gada 1.janvāra tiks palielināts automātiski, un tā izmaksai būs nepieciešami 7,7 miljoni eiro. Labklājības ministrijai uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par to, cik vecāku pabalsta saņēmēju līdz ar bērna kopšanu arī strādā, kā arī apkopot statistiku par 2025.gada pirmo pusgadu, salīdzinot to ar līdzīgu periodu iepriekšējos gados. Tāpat ziņojumā paredzēts apkopot statistiku, kurš pārsvarā izmanto iespēju bērna kopšanas laikā strādāt – mammas vai tēti –, kā arī sniegt izvērtējumu par nepieciešamību turpināt vecāku pabalsta izmaksu 75 procentu apmērā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras...

Valdībā 29. oktobrī pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 680 „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro. Noteikumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai. Algas pieaugumam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji...

No 1. oktobra līdz 15. decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu 2025. gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Visērtāk pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt neklātienē. Iesniegumu var nosūtīt: uz VSAA oficiālo e-adresi vai elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar Latvijas drošo elektronisko parakstu (eID karti/eParaksts mobile). Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. pa pastu – iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Iesniegumu pensijas izmaksas turpināšanai var iesniegt arī: personīgi klātienē jebkurā VSAA nodaļā. pilnvarota persona, nosūtot pa pastu ar pievienotu pilnvaru, vai klātienē, uzrādot pilnvaru. Iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, pensijas saņēmējs par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos. Kanādā vai Gērnsijā dzīvojoša persona...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu”, ko oktobrī izskatīja arī valdības sēdē. Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 49. punktu. Ziņojumā secināts, ka pēc VSAA informācijas laika periodā no 2011. gada janvāra līdz 2024. gada martam faktiski veikto obligāto iemaksu summa no aprēķinātās (deklarētās) summas pensiju apdrošināšanai veido 99,3% un neveikto obligāto iemaksu pensijām kopējā summa ir 191 milj. eiro. Novērots, ka gados jaunākiem darba ņēmējiem faktiski veikto obligāto iemaksu īpatsvars ir salīdzinoši zemāks nekā darba ņēmējiem pirmspensijas vai pensijas vecumā. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23. panta pirmā daļa nosaka darba devēja pienākumu reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata...