PERSONĀLS

Valdībā 22. jūlijā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz no 2026. gada 1. janvāra atteikties no bezdarbnieku pagaidu darba ierobežojumiem, kā arī no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli. Par šiem grozījumiem likumprojekta stadijā vairākos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Iecerēts, ka turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas vai NVA filiālē. Līdztekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un tiesības uz NVA piedāvātajiem nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem neatkarīgi no piemērojamās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksas kārtības, paredzēts, ka: persona būs tiesīga iegūt un saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja tā negūst tādus ienākumus, kuri ir VSAOI objekts, proti, ienākumus,...

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās - izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, - norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma Nextra vadītāja. Nextra Latvia komandai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze talantu piesaistes risinājumu nodrošināšanā globāla mēroga uzņēmumiem un augsta līmeņa vadītājiem Latvijā. "Vien 30% no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi." Šādi aizspriedumi ir tāda "neredzama" daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi. "Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS izvirzītās prioritātes 2026. gada valsts budžetam, kurās uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Latvijai stratēģiski būtiskās nozarēs. Lai arī LBAS atbalsta Latvijas valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tostarp ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm atbilstoši iepriekš valdības uzstādītajiem mērķiem – valsts aizsardzībai (ārējai un iekšējai), izglītībai un zinātnei, veselībai – un papildināt tās ar vēl vienu prioritāti – demogrāfiju. LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% apmēram no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP): 2026. gada budžetā – 4,5% apmērā no IKP; 2027. gada un turpmāko gadu budžetā – 5% apmērā no IKP. Vēstulē LBAS uzver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 26.05.2022.) iezīmētais...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta pilnīgu atteikšanos no 100% piemaksām par darba virsstundām, LBAS rīkotajā domnīcā "Vai virsstundu regulējums padara Latvijas darbaspēku nekonkurētspējīgu?" sacīja LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis. Viņš norādīja, ka šobrīd ir panākts liels kompromiss jautājumā par virsstundu darba apmaksu, paredzot, ka ar koplīgumiem būtu iespējams atkāpties no 100% piemaksas. Svirskis akcentēja, ka pašreiz Latvijas darbaspēka virsstundu izmaksas ir zemas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. Tādējādi "vainot darbaspēka izmaksas pie tā, ka mums valstī nav konkurētspējas, būtu grūti," sacīja Svirskis. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija darbaspēka ražīgumā ir zemāka nekā kaimiņvalstis. Tāpat Svirskis minēja, ka Eiropas komisija (EK) 2025.gada ziņojumā par Latviju uzsvērusi vairākus konkurētspējas šķēršļus, tostarp cilvēkkapitāla attīstības trūkumu, kas izriet no izglītības un veselības aprūpes pieejamības. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs sacīja, ka jautājums ir par virsstundām dienaskārtībā ir jau ilgi un LDDK ieskatā pašreizējais darbaspēka virsstundu regulējums padara Latviju nekonkurētspējīgu....

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē). Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā. 2025. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 305 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas...

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā sasniedza 11,6%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15-74 gadu vecumā pieauga par 6900, sasniedzot 87 900 jeb 11,6% darba ņēmēju, kamēr 2023. gadā attālināti strādāja 80 900 jeb 10,6%. No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% - vīrieši. Pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55-74 gadi samazinājās attālināti strādājošo darbinieku skaits - par 700 jeb 5,6%, veidojot 11 200. Vienlaikus vecuma grupā 15-54 gadi attālināti strādājošo skaits pērn palielinājās par 7600 jeb 11%. Visbiežāk attālinātu darbu pērn veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie - 50,3% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie - 47,6%. Tāpat 22,8% darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā un gandrīz tikpat liels īpatsvars jeb 22,2% attālināti strādāja valsts pārvaldes un...

Saeima 15. maijā galīgajā lasījumā pieņēma un 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ar kuru vienkāršota kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu, ja vien tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījums noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju, jo, piemēram, ja iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kurš papildu savam tiešajam darbam vēlēsies kļūt par asistentu savam tuviniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti, vairs nevajadzēs to saskaņot ar darba devēju - pašvaldības domi. Pašvaldība šādu saskaņošanu varēs deleģēt citai kompetentai personai, piemēram, izpilddirektoram. Likums grozīts, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas domes iniciatīvu. Domes pārstāvji vērsuši par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu uzmanību tam, ka pašvaldība izskata lielu daudzumu amatpersonu iesniegumu par atļauju savienot amatus, un par katru šādu iesniegumu lēmums ir...

Labklājības ministrija (LM) rosinās no 2026. gada palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī. Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts specializētajām audžuģimenēm. Arī atbalstu audžuģimenēm ministrs rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts. Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs. Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. "Samazinot kaut ko...

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem. “Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu...

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu, vērš uzmanību Valsts darba inspekcija (VDI). Ņemot vērā, ka 2025. gadā 4. maijs iekrīt svētdienā, 5. maijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2025. gada 5. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2025. gada 5. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2025. gada 5. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts...

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu valdības rīkojuma projektu, kas nodots starpministrju saskaņošanai. Rīkojuma projekts paredz 2026. gadā pārcelt divas darba dienas: darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Darba dienu pārcelšana var notikt, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Nosakot darba un atpūtas laiku, šo rīkojumu rekomendē ievērot arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām. Lasiet arī: Ja darbs iekrīt vai neiekrīt 5. maijā, kas šogad ir papildu brīvdiena Kas jāzina par atvaļinājumu tiesisko regulējumu? Apmaksājamās un neapmaksājamās brīvdienas

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla...

Pirmajos trīs 2025. gada mēnešos reģistrēti jau 364 nelaimes gadījumi darbā, t.sk. 20 smagi nelaimes gadījumi un 4 letāli nelaimes gadījumi darbā, informē Valsts darba inspekcija (VDI). Apkopota arī statistika par aizvadīto gadu: uz 2025. gada 1. aprīli VDI reģistrēti 2024. gadā notikušie 2103 nelaimes gadījumi darbā. Izmeklēti 225 smagi nelaimes gadījumi darbā un 20 letāli nelaimes gadījumi. Letālo nelaimes gadījumu, kas notikuši 2024. gadā, karte ar notikušā īsu aprakstu pieejama šeit. Tā, piemēram, Garkalnes pagastā 65 gadus vecs vilcējautomobiļa vadītājs vadīja kravas transportlīdzekli, nobrauca no ceļas braucamās daļas. Kravas transportlīdzeklis apgāzās. Darbinieks gāja bojā. Liepājā 59 gadus vecs automobiļa vadītājs pārvietoja metāla kasti ar autoiekrāvēju. Darbinieks pacēla autoiekrāvēja dakšas, kuras atradās zem garāžas vārtiem, uz augšu. Garāžas vārti izāķējās no enģēm un uzkrita darbiniekam virsū viņu traumējot. Daugavpilī 65 gadus veca sieviete veica uzkopšanu sabiedriskā transporta pieturā, pēkšņi, vieglā automašīna uzbrauca sabiedriskā transporta pieturvietai, notriecot darbinieci. Rīgā 62 gadus vecam elektroatslēdzniekam...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...