PERSONĀLS

Saeima 6. novembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību. Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas...

No 2027. gada darba devējiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķīris valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumu, būs jāveic pilnas iemaksas pensiju apdrošināšanai par noteiktām darba ņēmēju grupām, rosina Labklājības ministrija (LM). Valdība 28. oktobrī iepazinās ar LM sagatavoto ziņojumu "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru". Tajā atzīmēts, ka izveidojusies situācija, kad no vienas puses normatīvie akti atļauj darba devējiem pieteikties VSAOI samaksas termiņa pagarinājumam, taču no otras puses šāda darba devēju tiesību īstenošana rada tiešas negatīvas sekas uz darba ņēmēju pensiju apdrošināšanu tajos gadījumos, kad darba ņēmējs atbilstoši likumam nav brīvprātīgi veicis VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI. Darba ņēmēji spiesti paši maksāt darba devēja nesamaksāto daļu Veidojas situācija, kurā VID darba devējam piešķirtā VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma dēļ darba ņēmējam pašam ir jāiemaksā darba devēja nesamaksātās VSAOI, taču darba...

Valdībā 28. oktobrī atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz ieviest vairākas izmaiņas vecāku pabalstos, tostarp attiecībā uz priekšlaicīgi dzmušajiem, paternitātes pabalstiem, pabalstu izmaksām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nodarbināti Latvijā. Novērsīs atšķirīgu attieksmi pret priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem Viens no priekšlikumiem, ko rosina LM, vecāku pabalsta periodā ieskaitīt tikai dzemdību atvaļinājumu, nevis visu maternitātes pabalsta saņemšanas laiku pēc dzemdībām. Patlaban likums paredz - ja pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir piecas nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par piecām nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu. Vienlaikus kopš 2022. gada 1. augusta vecāku pabalsta izmaksas periodu...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ tiekas ar Saeimas frakcijām, lai turpinātu apspriest Labklājīgas ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi darba likumā", kas šā gada 4. septembrī nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Iebilst pret izmaiņām Darba likuma 110. pantā LBAS iestājas pret darba devēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas ieceri atteikties no Darba likuma 110. panta ("Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram", kurā ietvertais regulējums esot "sava veida pirmstiesas procedūra", kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no atlaišanas, pauž arodbiedrībā. Šis pants sargājot vājāko darba līguma pusi - darbinieku, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par tiesvedības procesiem. Šis likuma pants nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs...

Lasot savu darba līgumu, Jānis pamanīja, ka tajā ir iekļauts punkts, kas paredz obligāti norādīt informāciju par dalību arodbiedrībā. Viņam radās jautājums, vai šāda prasība ir pamatota, jo dalība arodbiedrībā ir sensitīva informācija. Lai noskaidrotu, vai darba devējs drīkst šādu nosacījumu iekļaut darba līgumā, Jānis vērsās Datu valsts inspekcijā. Viņš arī norādīja, ka šāda prasība minēta ne tikai līgumā, bet arī organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, kur paredzēts, ka darbiniekam šī informācija ir obligāti jāsniedz, parakstot līgumu. Darba devējs šādu informāciju nevar darbiniekam pieprasīt jebkurā brīdī. Informācijas apstrādei par to, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs, ir piemērojamas atkāpes, ņemot vērā, ka šādi dati tiešām ir sensitīvi jeb īpašu kategoriju dati. Atbilstošākais pamatojums šādu datu apstrādei ir tad, kad šādas tiesības darba devējam noteiktas likumā (ārējā normatīvajā aktā), tomēr pastāv arī iespēja iegūt darbinieka piekrišanu vai uzzināt šo informāciju, kad darbinieks pats to izpaudis. Darba intervijas laikā šādu jautājumu uzdot nedrīkst. Arī, sastādot darba...

Valdība 7. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda", kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts atbalstu ģimenēm un bērnu labklājībai. Izmaiņu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams – pateicoties veiksmīgai ieturējumu reformai, izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu, tādēļ izmaksas tiks nodrošinātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas budžeta. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam uzturlīdzekļi būs 155 eiro mēnesī (pašlaik 125 eiro), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (pašlaik 150 eiro). Vecāki uzturlīdzekļus jaunajā apmērā saņems no 2026. gada februāra, jo izmaksas tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi. Valsts garantētie uzturlīdzekļi ir fiksēta summa, kas tiek izmaksāta katru...

Minimālo mēneša darba algu Latvijā 2026. gadā plānots celt par 40 eiro - līdz 780 eiro. Par 40 eiro nākamgad pieaugs arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"". Noteikumi nodoti publiskajai apspriešanai līdz 16. oktobrim. LM norāda, ka pērn minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%. Kopumā pērn Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji. LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot...

Valdība no 2026. gada 1. janvāra plāno būtiski palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem, tostarp par ārpusģimenes aprūpē esošajiem un adoptētajiem bērniem. Labklājības ministrija skaidro, kā šīs plānotās izmaiņas skars jau esošos pabalstu saņēmējus. Ja valsts sociālais pabalsts vecākiem vai bērna aprūpes nodrošinātājiem (aizbildnim, audžuģimenei, adoptētājam) ir piešķirts 2025. gadā un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad nākamgad pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā. Vairumu valsts sociālo pabalstu izmaksā par esošo mēnesi, līdz ar to pabalstu jaunajā apmērā vecāks vai aprūpētājs saņems jau janvārī. Savukārt bērna kopšanas pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi, tas nozīmē, ka vecāks pabalstu jaunajā apmērā saņems februārī, kad tiks izmaksāts pabalsts par janvāri. Piemēram, bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam tiks pārrēķināts no 2026. gada 1. janvāra: janvārī izmaksās pabalstu par 2025. gada decembri, un tas būs 171 eiro; februārī izmaksās jauno apmēru par janvāri, un tas būs 298 eiro....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 1. oktobrī paredzēts uzklausīt sociālo partneru viedokli par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu. Sēdē piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. LBAS augusta izskaņā pauda: ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī LBAS varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu. LBAS ieskatā, LDDK patlaban ir gatava piedāvāt savu - darba devēju - nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. LBAS uzskata, ka arī darba koplīgumu termiņi ir būtiski sociālā dialoga elementi, un valdības pārstāvjiem būtu jāveicina to slēgšana, skaidrojot iespējas noslēgt līgumus gan uz...

Bērna piedzimšanas pabalstu no 2026. gada cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva. Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro. Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Pabalstus pārskatīs ik pēc diviem gadiem Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM. Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Nākamgad tiks...

Labklājības ministrija sagatavojusi ziņojumu “Par minimālās algas situāciju 2025. gadā”, ko iesniegusi izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 19. septembra sēdē. Ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka minimālā alga attiecas uz vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem, un tās apmērs kopumā atspoguļo valsts sociālekonomiskās attīstības līmeni un darba ražīguma līmeni tautsaimniecībā. Latvijā 2025. gadā ir trešā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā (ES), kas vienlaikus ir būtiski zemāka par minimālās algas apmēru augstāka ienākuma līmeņa un emigrācijas mērķa valstīs. Kā zināms, 2025. gadā minimālā alga tika paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro jeb par 5,7%. Savukārt Igaunija cēla minimālo algu no 820 eiro līdz 886 eiro jeb par 8%, Lietuva no 924 eiro līdz 1038 eiro jeb par 12,3%. Baltijas valstu starpā Latvijā ir zemākā minimālā alga. Lietuvas bruto minimālā alga gan ietver arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc normatīvā regulējuma un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem ministrijas ieskatā minimālā darba alga 2026. gadam būtu...

Rūpējoties par darbinieku veselību, katrā uzņēmumā būtu vērts darba ņēmējiem atgādināt par iespēju bez maksas izvērtēt savu veselības stāvokli un pārliecinātos par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, kas ir valsts apmaksātās pārbaudes un nav ierobežotas ar kvotu, t.i. pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem. PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums...

Eiropas Savienības Direktīva 2019/1152 nosaka būtiskas prasības, lai uzlabotu darbinieku aizsardzību un nodrošinātu lielāku paredzamību personām, kuru darba režīms ir pilnīgi vai lielākoties neparedzams. Šīs direktīvas mērķis ir novērst ļaunprātīgu praksi un dot darbiniekiem iespēju labāk plānot savu dzīvi, vienlaikus aizsargājot viņus pret negodīgiem ienākumu zaudējumiem. Kompensācija par atceltiem darba uzdevumiem Viens no galvenajiem direktīvas pīlāriem ir darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darba uzdevums, par kuru panākta vienošanās, tiek atcelts ar novēlošanos. Darbiniekiem, kuru darba režīms ir neparedzams, vajadzētu būt iespējai attiecīgi plānot. Tādēļ direktīva nosaka, ka šādās situācijās darbiniekiem jāsaņem atbilstoša kompensācija, lai pasargātu viņus no ienākumu zaudējuma. Cīņa pret "pēc pieprasījuma" līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Direktīva īpašu uzmanību pievērš tādiem darba līgumiem kā "līgumi par darbu pēc pieprasījuma" vai "nulles stundu līgumi", kas darbiniekiem ir īpaši neprognozējami. Dalībvalstīm, kuras atļauj šādu līgumu slēgšanu, ir jānodrošina efektīvi pasākumi, ar kuriem nepieļauj šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi var ietvert: Līgumu izmantošanas un ilguma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 9. septembrī pārrunāts par plānotajām izmaiņām darba nespējas lapu izrakstīšanā. Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka pērn Veselības inspekcijā (VI) tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības. Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023. gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības. Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no "nelaimes gadījums darba vietā" uz "cits cēlonis". No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu...

Valdībā 2. septembrī izskatīts informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu, kas tostarp paredz vairāku profesiju izslēgšanu no izdienas pensiju saņēmēju loka, liecina valdības sēdes darba kārtība. Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027. gada 1. janvārī atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027. gada 1. janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu līdz pieciem gadiem, bet prokuroriem - līdz desmit gadiem. Tāpat piedāvājums paredz no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt personām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām tiks grozīta izdienas pensijas aprēķina formula, paredzot, ka izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba atstāšanas. Tāpat šīm personām izdienas pensijas minimālais un maksimālais apmērs tiks samazināts par 10 līdz 20 procentpunktiem,...