Strādājot izglītības iestādē, autore ir novērojusi, ka pusaudži meklē iespējas, kā nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī mācību gada laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējā pasākuma «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros ir izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, lai gan darba devējs, gan pusaudzis un viņa vecāki var izvērtēt ieguvumus un trūkumus šādas peļņas iespējām. Informācijas par iespējām pelnīt mācību gada laikā ir salīdzinoši mazāk, tādēļ autore apkopojusi informāciju par pusaudžu iespējām pelnīt, gan strādājot algotu darbu, gan esot pašnodarbinātajiem mācību gada laikā.

Algots darbs

Kā viena no iespējām nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ir strādāt algotu darbu kādā uzņēmumā. Darba devējam gan šādā situācijā ir jāievēro vairāki noteikumi, kas izriet no Darba likuma. Piemēram, ja persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Savukārt bērnus, kuri ir jaunāki par 15 gadiem vai kuri līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, ir aizliegts nodarbināt pastāvīgā darbā. Pusaudži darba likuma izpratnē ir personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuras ir ieguvušas pamatizglītību. Pusaudžus var nodarbināt darbos, kuros nav īpašu apstākļu un kas nav saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Izvērtējot Darba likuma normas un autores pieredzi, var secināt, kāpēc gan no jauniešu, gan darba devēja skatupunkta šādai kabatas naudas pelnīšanai ir vairāki trūkumi. Darba devējam galvenokārt tas saistās ar papildu prasību ievērošanu, bet jauniešiem — jāpakļaujas darba devēja prasībām un brīvais laiks jāsaskaņo arī ar darba devēju.

Tirdzniecība

Kā viena no alternatīvām algotam darbam ir kabatas naudas pelnīšana, tirgojot vairumtirgotāja preces mazumtirdzniecībā. Par šādu iespēju autore uzzināja no pašiem jauniešiem, kuri stāstīja, ka, izveidojot kontu jeb interneta veikalu speciāli tam paredzētā tīmekļa vietnē, var nodarboties ar dropshipping.

Dropshipping ir biznesa modelis, kurā iespējams tirgot preces mazumtirdzniecībā tieši no vairumtirgotāja noliktavas.

Šādā vietnē veidojot veikalu, jaunietis ne vien iegūst papildu kabatas naudu, bet arī pirmo uzņēmējdarbības pieredzi. Galvenās priekšrocības šādai uzņēmējdarbībai jeb peļņas gūšanas veidam: 

• viegli strādāt un zemas izmaksas, jo nav fiziska veikala un preces;
• preču nosūtīšanu veic vairumtirgotājs;
• darbam nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums;
• nav nepieciešams starta kapitāls, jo vairumtirgotājam par preci jāmaksā tikai tad, kad klients to ir nopircis un to nepieciešams izsūtīt;
• preču sortiments var būt dažāds, un to iespējams mainīt.

(Raksta tapšanā izmantota informācija no https://www.shopify.com/blog/what-is-dropshipping.)

Aplūkojot ieguvumus, var secināt, kāpēc jauniešus interesē dropshipping, bet te der atcerēties un izglītot jauniešus, ka Latvijā saimnieciskā darbība ir jāreģistrē vai jādibina uzņēmums, ja:

• darījumi ir regulāri un sistemātiski — trīs un vairāk darījumu gadā vai pieci un vairāk darījumu trīs gados;
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā;
• darbības ekonomiskā būtība vai cilvēka īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē vai jādibina uzņēmums, ja izpildās kaut viens no minētajiem punktiem. Dibināt uzņēmumu var pilngadīga persona vai retos izņēmuma gadījumos no 16 gadu vecuma, ja persona saskaņā ar Civillikuma 220. pantu ir izsludināta par pilngadīgu.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā autore noskaidroja, ka pusaudži, tāpat kā jebkura fiziska persona, var reģistrēt saimniecisko darbību. Vecāku piekrišana vai citas atļaujas nav nepieciešamas. Reģistrējot saimniecisko darbību, jaunietim ir jāizvēlas nodokļu maksāšanas režīms — maksāt nodokļus vispārējā kārtībā vai mikrouzņēmumu nodokli. Par ērtāko nodokļu maksāšanas režīmu jauniešiem autore uzskata mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, jo šādiem nodokļa maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). AS Industra Bank ir vienīgā banka Latvijā, kas piedāvā SDI kontu. Autore noskaidroja, ka jaunieši no 16 gadu vecuma ar viena likumiskā pārstāvja (vecāka vai aizbildņa) atļauju var atvērt SDI kontu. Dokumentu izskatīšana un konta atvēršana prasa aptuveni piecas dienas un maksā 15 eiro. Savukārt konta apkalpošanas maksa ir 5 eiro mēnesī, kas, visticamāk, ir lētāk, nekā algot grāmatvedi, kas pusaudzim sakārtotu grāmatvedības dokumentus. Ja veic uzņēmējdarbību dažādās tiešsaistes platformās, ir jāreģistrējas un jākļūst par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju. Tādā gadījumā jaunietim vairs nav iespējams izmantot SDI kontu un ir jākārto grāmatvedība.

Autordarbi

Talantīgajiem jauniešiem, kuri vēlas saņemt atlīdzību no autordarbu tirgošanas, ir iespēja līdz 31.12.2023. nereģistrēties par saimnieciskās darbības veicējiem. Svarīgi ir izvērtēt, vai autordarbs atbilst Autortiesību likuma normām, kas nosaka, ka autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā tiek radīts konkrēts darbs jeb radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā. Izmaksājot autoratlīdzību, nodokļus ietur autoratlīdzības izmaksātājs. Savukārt, ja autoratlīdzība tiks izmaksāta ārvalstīs, tad autoratlīdzības saņēmējam jāiesniedz Autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Deklarāciju iesniedz par ienākuma gūšanas gadu līdz nākamā gada 28. februārim un samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 23. jūnijam. Autoratlīdzībai, kam piemēro šādu nodokļu režīmu, nevar piemērot nodokļa atvieglojumus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ieņēmumiem līdz 25 000 eiro ir 25%, bet ieņēmumu daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro, — 40%. 

Svarīgi ir vecākiem būt informētiem par jaunieša nodarbinātības plāniem un kopīgi izvērtēt, lai paredzētais ieguvums nekļūst par finansiāliem zaudējumiem ģimenes budžetā, jo, ja jaunietis saņem ienākumus un ir nodokļa maksātājs, tad tas ietekmē vecāku tiesības gan uz nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem, gan dažādiem citiem pabalstiem. Izņēmums ir jaunieši līdz 19 gadu vecumam, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā (1. jūnijs–31. augusts) un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Šādu jauniešu vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumus.

Saimnieciskā darbība, ko atļauts nereģistrēt

Ja, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus no jaunieša nodarbinātības mācību gada laikā, tomēr nolemts neļaut jaunietim strādāt algotu darbu vai kļūt par pašnodarbināto, bet jaunietim ir vēlme gūt pirmo darba vai uzņēmējdarbības pieredzi, tad iespējamais risinājums ir nodarboties ar tādu saimniecisko darbību, kuru atļauts nereģistrēt, ja ienākumi nepārsniedz 3000 eiro. Saimniecisko darbību ir atļauts nereģistrēt par ienākumiem, kuri gūti no:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;
• piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (t.sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas);
• parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas (nemedījamā suga Helix pomatia).

Nodarbojoties ar saimnieciskās darbības veidiem, kurus atļauts nereģistrēt, svarīgi atcerēties, ka grāmatvedība ir jākārto jeb jāveic ienākumu uzskaite. Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 11. pants nosaka, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Savukārt situācijā, kad gūtie ienākumi gada laikā pārsniedz 3000 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība piecu darba dienu laikā. Tātad ik gadu ir jāveic gan ieņēmumu, gan izdevumu uzskaite. Uzskaiti var veikt pavisam vienkāršā tabulā, piemēram, kā parādīts 1. attēlā. Autore iesaka saglabāt arī saņemto un veikto maksājumu attaisnojuma dokumentus, ja tas ir iespējams. Tādējādi jaunietis spēs labāk apzināties grāmatvedības kārtošanas nepieciešamību, izanalizēt savu saimniecisko darbību tālākai lēmumu pieņemšanai un kontrolējošo iestāžu jautājumu gadījumā pamatot, kādēļ saimnieciskā darbība netiek reģistrēta. 

1. attēls Ieņēmumu un izdevumu uzskaite saimnieciskās darbības veidiem, kurus atļauts nereģistrēt

Aplūkojot piemēru, var secināt, ka ieņēmumi 2023. gadā ir 105 eiro, izdevumi ir 45 eiro un ienākumi ir 60 eiro. Šāda tabula jaunietim ļauj salīdzinoši viegli secināt, ka tomātus nav izdevīgi audzēt, taču ziedus gan. Izvērtējot, kuras kultūras audzēšanā bija jāiegulda visvairāk darba un kuras — vismazāk, iespējams, nāktos secināt, ka ziedus nav tik izdevīgi audzēt, jo tie jāravē un katru dienu jālaista, bet, piemēram, gurķu stādu audzēšana nes vislielāko peļņu ar vismazāk ieguldītā darba. 

Autore vēlas uzsvērt, ka rakstā apkopotā informācija ir vispārīga un dod vien ieskatu par iespējām pusaudžiem gūt papildu ienākumus un salīdzinoši vienkārši samaksāt nodokļus. Lēmums par algotu darbu vai kļūšanu par pašnodarbināto ir jāpieņem kopā ar ģimeni. Bet pirms lēmuma pieņemšanas konkrēto situāciju nepieciešams apspriest ar profesionāļiem un saistīto iestāžu darbiniekiem, lai izvērtētu iespējamos ieguvumus un riskus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada marta (495.) numurā.