0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas mazajiem uzņēmējiem

Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas mazajiem uzņēmējiem

Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt.  Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj. Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas mazajiem uzņēmējiem
Foto: © Zoran Zeremski – stock.adobe.com

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt. 

Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj.

Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece
Ingrīda Lejniece,
grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma
IK Aprāni vadītāja, īpašniece
Foto: Aivars Siliņš

Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas neattiecas!» Ir gadījumi, kad attiecas gan, pie tam, ir ne vien jālasa likuma normas, bet vēlams iekārtot arī atsevišķu darījumu uzskaites reģistru. Ļoti daudzi zina, ka, sasniedzot apliekamo darījumu summu 50 000 eiro iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, ir jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Būtiski — iepriekšējie divpadsmit mēneši, nevis kalendārais gads! Jārēķina apliekamo darījumu summa, piemēram, par periodu 2024. gada februāris — 2023. gada janvāris; 2024. gada marts — 2023. gada februāris utt.

Vēl svarīgi atcerēties, ka uz šo robežlīmeņa kontroli (50 000 eiro) attiecas tikai ar PVN apliekamie darījumi — preču piegāde par atlīdzību vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Savukārt lietota nekustamā īpašuma pārdošana būs ar PVN neapliekams darījums (izņēmums noteikts PVN likuma 52. pantā), tāpēc šāds darījums pat par lielu summu neradīs pienākumu reģistrēties. Tātad apliekamo darījumu reģistrā uzskaitām tikai un vienīgi apliekamos darījumus.

Nereti ir situācijas, kad preču vai pakalpojumu saņēmējs nav norēķinājies par precēm vai pakalpojumiem noteiktajā termiņā. Neraugoties uz to, reģistrētam PVN maksātājam (preču piegādātajam vai pakalpojumu sniedzējam) ir pienākums iesniegt nodokļa deklarāciju un samaksāt nodokli budžetā. Debitoru parādi ir problēma, kas var nopietni ietekmēt tieši mazo uzņēmēju naudas plūsmu. Līdzekļus, kas ir bijuši plānoti, piemēram, jaunu preču krājumu iepirkšanai, nākas novirzīt nodokļa apmaksai. 

Tomēr situācija nav tik bezcerīga, PVN likumā ir paredzēta iespēja norēķināties ar valsts budžetu tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta apmaksa no preču vai pakalpojumu saņēmēja. Šāda iespēja ir paredzēta PVN likuma 137. pantā. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība jeb kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda deklarācijā samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Šajā gadījumā ir iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo darījuma partneris nav apmaksājis rēķinu.

Lai varētu piemērot kases principu, nodokļa maksātājs, aizpildot pieteikuma veidlapu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, atzīmē, ka vēlas piemērot šo kārtību.

Savukārt jau reģistrētam PVN maksātājam ir iespēja izvēlēties piemērot šo kārtību no nākamā gada 1. janvāra. Lai varētu piemērot kases principu, reģistrētam PVN maksātājam taksācijas gada pirmā mēneša laikā (tātad — līdz 31. janvārim) VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā «Sarakste ar VID» ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādējādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu piemēro no konkrētā taksācijas gada 1. janvāra.

Kas var izvēlēties kases principu?

Iespēju PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem, kuri ir noteikti PVN likuma 137. pantā:

  1. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 eiro vai, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 eiro lielāku darījumu apjomu;
  2. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 500 000 eiro ja:  n uzņēmums darbojas zivsaimniecības nozarē attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm vai; n uzņēmums ir lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti,  eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi;
  3. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 eiro un kurš sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, — attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu.

Tiem, kas darbojas zivsaimniecības un lauksaimniecības nozarē vai sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, jāņem vērā, ka nodokli valsts budžetā maksā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas.

Tāpat ir noteikts arī pienākums informēt darījuma partnerus — savā nodokļu rēķinā rakstot atsauci «naudas līdzekļu uzskaite», jo arī priekšnodokli drīkst atskaitīt tikai tad, kad ir veikta rēķina apmaksa.

Ja uzņēmējs ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs vispārējā režīmā un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls  tiek kārtots, piemērojot kases principu. 

Piemērojot PVN likuma 137. pantā noteikto īpašo režīmu arī Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnāls tiek aizpildīts pēc naudas plūsmas jeb kases principa.

Tātad abi žurnāli tiek aizpildīti pēc viena principa, kas ievērojami atvieglo arī kontroli.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada jūnija (510.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: