Saeima  9.februārī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses", ar kuru plānots ratificēt V nolīgumu.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās.

Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi. Nolīgumā precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti un noteikts, ka darbosies pastāvīga tiesa ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Tajā strādās 15 neatkarīgi tiesneši – pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.

CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.

Nolīgumā paredzēta virkne atrunu Latvijas interešu aizstāvībai, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Nolīgumā iekļauta arī virkne ES atrunu.

Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses", kas veidos ietvaru pušu politiskajai sadarbībai ārpolitikas un drošības jautājumos, kā arī ekonomiskajai un nozaru sadarbībai. Eiropas Savienības un Kanādas sadarbību jau regulē vairāki citi līgumi, taču lēmums par šī pamatlīguma nepieciešamību pieņemts, balstoties uz pušu sadarbības attīstību, kas ietver plašāku nozaru loku.

Līgums paredz Eiropas Savienības un Kanādas politisko sadarbību ārpolitikas un drošības jautājumos, piemēram, terorisma apkarošanā un cīņā pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī sadarbību daudzpusējos un reģionālos formātos un organizācijās.

Tāpat līgums paredz ekonomisko un nozaru sadarbību, piemēram, brīvās tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanā, nodokļu jomā, pētniecībā un inovācijās, kā arī starp tiesu iestādēm.

Ar nolīgumu tiks izveidots arī mehānisms politiskajam dialogam, paredzot ikgadējas augstākā līmeņa sanāksmes vadītāju līmenī un apspriedes ministru līmenī. Tāpat tiks izveidota arī apvienotā ministru komiteja un apvienotā sadarbības komiteja, kuras mērķis būs uzraudzīt stratēģisko attiecību attīstību.

ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses. Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī par to jābalso Eiropas Parlamentam, kur balsojums paredzēts 15.februārī. Balsojums par Stratēģiskās partnerības nolīgumu arī paredzēts 15.februārī vienlaikus ar balsojumu par CETA.

Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas uzsākusi CETA ratifikāciju. Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā V.E. Alēns Osērs (H.E. Alain Hausser) uzsver, ka CETA var uzskatīt par jauno brīvās tirdzniecības līgumu zelta standartu, jo tā ir moderna un progresīva vienošanās, kas veicina godīgu tirdzniecību un vienlaikus ievēro Kanādas un ES kopīgās vērtības.

Patlaban Kanāda ir 11.nozīmīgākais ES ārējās tirdzniecības partneris un ceturtais nozīmīgākais ārvalstu investīciju avots. ES un Kanādas kopīgā pētījumā secināts, ka CETA par 20% palielinās abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomu, bet bloka ekonomika iegūs vairāk nekā 12 miljardus eiro gadā. Vēstnieks atzinis, ka grūti spriest, kā CETA reāli ietekmēs Latvijas eksportētājus, jo savstarpējā tirdzniecība nav liela. 2015.gadā tā sasniedza vien 50 miljonus eiro. Lielākie ieguvumi ir potenciāls tirgus ar 38 miljoniem patērētāju un jauna iespēja augstas pievienotās vērtības produktu un tehnoloģisko risinājumu eksportam. 

Jaunais nolīgums, kas atver gan produktu, gan pakalpojumu tirgu, būtiski samazina arī eksporta kopējās izmaksas. Proti, CETA paredz savstarpēju atbilstības sertifikātu atzīšanu diezgan daudzām produktu grupām, sākot ar elektroiekārtām līdz pat rotaļlietām. Tas nozīmē, ka eksportētājam preces nebūs jātestē atkārtoti, bet atbilstības uzraugs ES varēs pārbaudīt eksportam paredzētos produktus saskaņā ar Kanādas noteikumiem un otrādi.

CETA paredz atvieglot arī uzturēšanās atļauju saņemšanu tiem, kas īslaicīgi uzturas Kanādā profesionālu iemeslu dēļ, piemēram, piedalās konkrēta projekta realizēšanā. Tāpat tiek veidota sistēma, kas atvieglos vairāku profesionālo kvalifikāciju, tostarp arhitektu, grāmatvežu, inženieru diplomu savstarpējo atzīšanu.