Satversmes tiesā ierosināta lieta par kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. martā ierosināja lietu “Par 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētā norma saistīta ar 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmā daļā minēto, kas paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: “(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. martā ierosināja lietu “Par 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.
Apstrīdētā norma saistīta ar 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmā daļā minēto, kas paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā:
“(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.”
Savukārt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants nosaka, ka “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, bet Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Lieta ierosināta pēc SIA “ONDO” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši saņemtajai licencei nodarbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā un kurā tiek noteikts ierobežojums maksimālajai procentu likmei dienā no aizdevuma summas, liegs iespēju saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Apstrīdētā norma būtiski samazināšot pieteikuma iesniedzējas ienākumus un tādējādi liegs tai iespēju turpināt komercdarbību izvēlētajā jomā.
Pieteikuma iesniedzēja pauž uzskatu, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts. Lai arī šī pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt aizsargāt citu cilvēku tiesības un nodrošināt sabiedrības labklājību, tomēr tas nav samērīgs. Proti, apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums neesot piemērots šā mērķa sasniegšanai. Turklāt likumdevējs neesot arī apsvēris personas pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošanu. Tādējādi pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam un ierobežo Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2019. gada 27. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 26. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.