2018.gads nesa vairākas izmaiņas mazo uzņēmēju nodokļos. No tām būtiskākās: papildu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) 5% maksājums pensiju apdrošināšanai personām, kas atbilst pašnodarbinātā statusam, un izdevumu ierobežojums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem - 80% no ieņēmumiem. Pirmais pārmaiņu gads ir noslēgts, nodokļu deklarācijas iesniegtas, un var izdarīt secinājumus.

Jāatzīst, ka visa 2018. gada garumā bija ļoti daudz jautājumu un diemžēl arī kļūdainu VID skaidrojumu par pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu, turklāt vairāki no tiem nav atbildēti joprojām. Tomēr visvairāk nepatīkamo pārsteigumu daļa IIN maksātāju piedzīvoja 2019. gada pavasarī, kad iesniedza nodokļu deklarācijas par 2018. gadu.

Pašnodarbinātā VSAOI objekta noteikšana

Lai visām pašnodarbinātajām personām nodrošinātu iespēju uzkrāt pensijai nepieciešamos līdzekļus un stāžu, tika ieviesta norma par papildu 5% VSAOI tieši pensiju apdrošināšanai. Mērķis ļoti labs, un, varētu domāt, arī risinājums vienkāršs. Tomēr praksē radās ļoti daudzas neskaidrības, turklāt VID skaidrojumi par to, kā aprēķināt šo maksājumu, joprojām nav pietiekoši, jo arī normatīvajos aktos regulējums ir nepilnīgs.

Visbūtiskākais jautājums ir par VSAOI objektu, kas, sākot ar 2018. gada janvāri, ir jāaprēķina ļoti precīzi katram mēnesim, jo vairs nepietiek ar konstatējumu, vai ienākumi sasniedz minimālo maksājumu slieksni (2018. un 2019. gadā 430 eiro mēnesī).

Viens no jautājumiem ir par to, vai pašnodarbinātā VSAOI maksājumu par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut izdevumos, turklāt kura perioda izdevumos. Lai būtu lielāka pārliecība, šo jautājumu uzdevu arī VID speciālistiem, uz ko saņēmu atbildi – jā, drīkst: vienkāršā ieraksta grāmatvedībā atbilstoši kases principam, bet divkāršā ieraksta grāmatvedībā atbilstoši uzkrāšanas principam.

It kā ļoti skaidri, tomēr praksē ne tik vienkārši. Vislielākās neskaidrības joprojām ir tiem pašnodarbinātajiem, kas kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību pēc uzkrāšanas principa, jo ikmēneša VSAOI objekta lielumu ietekmē arī par šo pašu mēnesi aprēķinātā VSAOI summa, kura jāatzīst izdevumos. Tas nozīmē, ka rezultāts ir atkarīgs no mainīga lieluma! Ar diezgan sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem VSAOI objektu vēl varētu noteikt, bet jāņem vērā, ka pēc šādiem aprēķiniem VSAOI objekts var palikt mazāks par 430 eiro mēnesī. Tādā gadījumā arī iepriekš aprēķinātais VSAOI izmainās, jo jārēķina tikai 5% maksājums, bet ne visas VSAOI, piemērojot 32,15% likmi. Praksē pašnodarbinātie rīkojās, kā nu kurš, daži pašnodarbinātā VSAOI vispār neiekļāva izdevumos, tādējādi pārmaksājot VSAOI no lielāka objekta, nekā noteikts normatīvajos aktos, bet daži mēģināja veikt kaut kādus aprēķinus, it sevišķi tad, ja VSAOI maksājumi bija ļoti lieli.

Turklāt arī MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” par D3¹ pielikuma aizpildīšanu ir netieši norādīts uz abām iespējām. Atbilstoši noteikumu 30.5.1. punktam D3¹ pielikuma 5.1. rindā "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norāda par pašu nodokļa maksātāju aprēķinātās un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā par pašnodarbināto personu, ja grāmatvedības uzskaitē šī summa ir iekļauta izdevumos, kas attiecīgi ietekmē apliekamā ienākuma korekciju pielikuma 5. rindā. Savukārt atbilstoši noteikumu 39.5. punktam deklarācijas D 5. rindā "Attaisnotie izdevumi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" ieraksta summu, ieskaitot D3¹ pielikuma 5.1. rindā norādīto summu, bet iekavās ierakstīts paskaidrojums: “par pašu nodokļa maksātāju aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no saimnieciskās darbības ienākuma”. Tātad var izdarīt secinājumu, ja pašnodarbinātā VSAOI nav iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos, tad D3¹ pielikumā tās nerāda, bet tikai deklarācijas D daļā, jo atbilstoši IIN likuma 10. panta 1. daļai pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Jāatzīst, ka VID atbilde par uzkrāšanas principa piemērošanu divkāršā ieraksta grāmatvedībā ir atbilstoša likuma burtam, bet joprojām nepieciešama atbilde pēc būtības – kā pareizi aprēķināt pašnodarbinātā VSAOI objektu, kārtojot divkāršā ieraksta grāmatvedību!

5% iemaksu objekta aprēķins un maksājums

Ieviestais 5% maksājums katru ceturksni daudziem pašnodarbinātajiem radīja zaudējumus tajos mēnešos, kad jāmaksā VSAOI par iepriekšējo ceturksni, t.i., janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī. Problēma nav saistīta tikai ar naudas plūsmu, bet ar nākamo VSAOI aprēķināšanu. Mēnesī, kurā ir zaudējumi, VSAOI nav jāmaksā, bet diemžēl šie zaudējumi netiek ņemti vērā, aprēķinot nākamā mēneša VSAOI objektu. Faktiski visi, kas kādu mēnesi ir strādājuši ar zaudējumiem, gada griezumā VSAOI pārmaksā. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātajam nav tik regulāri ienākumi kā darba samaksa darbiniekiem, un bieži ieņēmumu gūšanas mēnesis krietni atpaliek no izdevumu apmaksas mēneša. Tāpēc būtu taisnīgāk, ja visi pašnodarbinātie, ne tikai lauksaimnieki, 5% maksājumu aprēķinātu par gada ienākumiem.

Turklāt tas atvieglotu 5% aprēķinu arī tiem zemniekiem, kuri gūst ienākumus ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no citas darbības, piemēram, pakalpojumu sniegšanas. Lai katru mēnesi precīzi noteiktu, cik lielus ienākumus dod lauksaimniecība un cik citi darbības veidi, dažkārt ir jāveic visai sarežģīti aprēķini. Turklāt joprojām nav pilnībā skaidrs, ko drīkst attiecināt uz ienākumu no lauksaimniecības. Piemēram, vai zemnieks, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecību, ienākumus no sev vairs nevajadzīgas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas drīkst attiecināt uz ienākumiem no lauksaimniecības, kā tas ir skaidrots VID metodiskā materiāla “Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā” 33. piemērā? Šāda norma nav nevienā nodokļu likumā, ne attiecīgajos MK noteikumos. Turklāt rodas jautājums, kā rīkoties, ja tiek pārdota ne tikai viena, bet vairākas nevajadzīgas tehnikas vienības?

Ir vairākas nozares, kurās pašnodarbinātā 5% iemaksu objekts ir lielas summas. Turklāt netiek ņemts vērā, vai šo peļņu plānots atstāt saimnieciskās darbības attīstībai. Faktiski VSAOI 5% aprēķina no visas peļņas, izņemot to peļņas daļu, par kuru aprēķināts pilna apmēra VSAOI 32,15%. It īpaši sāpīgi to izjuta daļa individuālo komersantu (IK), jo viņiem atšķirībā no zemnieku saimniecību (ZS) īpašniekiem nav nekādu iespēju nemaksāt pašnodarbinātā VSAOI. Daudzi lielo ZS īpašnieki pagājušajā gadā noslēdza darba līgumu ar savu saimniecību un attiecīgi uzsāka maksāt VSAOI par sevi kā par darba ņēmēju, taču individuālajam komersantam nav tiesību pieņemt sevi darbā un kļūt par darba ņēmēju. Faktiski tas mudina tos individuālos komersantus, kas ir sasnieguši labus darbības rādītājus, mainīt savu saimnieciskās darbības formu no IK uz SIA. Tas savukārt nozīmē papildu izmaksas jauna uzņēmuma reģistrācijai un visa saimnieciskajā darbībā izmantotā īpašuma pārreģistrēšanai. No šāda aspekta raugoties, ļoti svarīgi ir saprast, vai šīs nodokļu normas būs ilglaicīgas, jo kopā ar izdevumu ierobežojumu 80% apmērā nodokļu slogs daudziem IIN maksātājiem, sākot ar 2018. gadu, ir būtiski palielinājies! Turklāt tas ir būtiski lielāks nekā SIA.

Nākamais jautājums – vai vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai jārēķina atbilstoši saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla datiem vai nepieciešama žurnālā uzkrāto izdevumu precizēšana, kā tas ir noteikts IIN likumā. Līdz šim skaidrība ir tikai par tādiem izdevumiem, kas attiecas uz ilgāku laika periodu. VID metodiskā materiāla “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” 15. punktā un 8. piemērā ir parādīts, ka izdevumus, kas attiecas uz gadu, drīkst atbilstoši sadalīt pa mēnešiem un attiecināt uz katra mēneša izdevumiem, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojumu. Bet kā rīkoties ar citiem izdevumiem? Piemēram, ja gada beigās paliek atlikumā iepirktie krājumi, kas gada laikā uzskaitīti kā preču vai materiālu iegādes izdevumi. IIN aprēķina vajadzībām šādi izdevumi ir jāprecizē. Rēķinot 5% maksājumu par katru mēnesi, to ir sarežģīti izdarīt. Savukārt lauksaimniekiem, kas 5% maksājumu rēķina vienu reizi gadā līdz nākamā gada 15. aprīlim, t.i., gandrīz vienlaikus ar gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu, tas būtu labāk saprotams, jo VSAOI un IIN objekti būtu līdzīgi. Ja izdevumi netiek precizēti, tad VSAOI un IIN objekts var būtiski atšķirties, vai tas neradīs papildu jautājumus no VID puses. Savukārt, ja lauksaimniekiem ņem vērā precizētos uz taksācijas gadu attiecināmos izdevumus, tad šāda kārtība jānosaka arī citiem pašnodarbinātajiem.

Domājams, ka pavisam vienkāršs risinājums būtu abu nodokļu (pašnodarbinātā 5% sociālo iemaksu un IIN) apvienošana vienā deklarācijā ar vienotu objektu. To varētu rēķināt vienu reizi gadā. Lai nerastos naudas plūsmas problēmas, vajadzētu noteikt garāku nodokļu nomaksas termiņu, piemēram, dodot iespēju šos abus nodokļus samaksāt vairākos maksājumos līdz pat gada beigām. Tas ļautu atteikties no IIN avansa maksājumiem. Turklāt 5% maksājumu pensijas apdrošināšanai varētu papildināt ar 1% maksājumu veselības apdrošināšanai, tādējādi visus pašnodarbinātos iekļaujot veselības apdrošināšanas sistēmā, nevis tikai tos, kuru ienākumi mēnesī sasnieguši minimālo VSAOI objektu.

Izdevumu ierobežojums IIN maksātājiem

Mērķis, kāpēc bija nepieciešams izdevumu ierobežojums, ir saprotams. Iepriekšējos gados patiešām bija ļoti liels skaits pašnodarbināto, kas faktiski gandrīz nekādus nodokļus nemaksāja, jo gada ienākumu deklarācijā uzrādīja izdevumu summu, kas maksimāli tika pietuvināta ieņēmumu apjomam, tādējādi parādot mazākus ienākumus nekā faktiski. Diemžēl, cīnoties ar negodīgiem nodokļu maksātājiem, cieta arī daļa godprātīgu mazo uzņēmēju. Lai to raksturotu, divi stāsti “iz dzīves”.

Kāda individuālā komersante jau daudzus gadus nodarbojas ar mazumtirdzniecību mazpilsētā. Visai tirgošanai paredzētajai iepirktajai precei viņa aprēķina uzcenojumu apmēram 6% līdz 15% robežās, lai varētu segt nomas un elektrības izdevumus, kā arī gūtu nelielu ienākumu sev papildu pieticīgajai pensijai. Diemžēl milzīgs bija viņas sarūgtinājums, kad viņa uzzināja, ka, neskatoties uz niecīgo ienākumu, IIN viņai jāmaksā tā, it kā viņa būtu guvusi 20% ienākumu jeb peļņu, kas faktiski mazumtirdzniecībā mazpilsētā nemaz nav iespējams. Rezultātā IIN nācās maksāt no pensijas, turklāt no vairākām. Pēc šī var secināt, ka izdevumu ierobežojumu varētu piemērot pakalpojumu sniedzējiem, bet neloģisks tas ir mazumtirdzniecībā un citās materiālietilpīgās darbības jomās.

Ja šī norma tiek saglabāta, tad gandrīz ikvienam IIN maksātājam jārēķinās ar to, ka IIN maksājumam jāieplāno vismaz 4% no apgrozījuma jeb gada ieņēmumiem (neskaitot PVN). To iegūst, sareizinot IIN likmi 20% ar peļņu, kas atbilstoši IIN likumam aprēķinu vajadzībām ir 20% no apgrozījuma. Izņēmums ir tikai pirmais un otrais saimnieciskās darbības gads, kā arī gads, kurā saimnieciskā darbība tiek izbeigta vai pabeigts uzņēmuma likvidācijas process, jo šajos gados drīkst atzīt visus izdevumus bez ierobežojuma. Lauksaimniekiem aprēķinātais IIN var būt mazāks vai nebūt vispār, jo viņiem izdevumu ierobežojumu 80% apmērā rēķina, ņemot vērā ne tikai ieņēmumus, bet arī subsīdijas, tātad izdevumos var atzīt lielākas summas. Turklāt ar IIN apliekamos ienākumus samazina par saņemto subsīdiju summu un 3000 eiro apmērā par ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem.

Pieņemot IIN likuma izmaiņas, netika ņemts vērā IU īpašnieku īpašais sociālās apdrošināšanas regulējums. Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" IU īpašnieki atšķirībā no ZS īpašniekiem nav pielīdzināti pašnodarbinātajiem. Tāpēc, neraugoties uz to, ka ZS ir viens no IU veidiem, ZS īpašniekiem ir iespējas izvēlēties savu apdrošināšanas personas statusu, bet IU īpašniekiem ne! Iespējams, IU īpašniekiem noteiktais regulējums ir piemirsts, jo tas ir likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 34. punktā kopš 2005. gada. Tas nosaka, ja IU īpašniekam nav darba līguma ar savu IU, tad par īpašnieku ir jāmaksā VSAOI kā par darbinieku vismaz no minimālās darba algas, neskatoties uz to, cik lieli ir ienākumi. Tāpēc nelielu ienākumu gadījumā IU īpašniekam izdevīgākas ir darba attiecības ar savu uzņēmumu un attiecīgi darbaspēka nodokļu maksājumi no faktiskās, nevis no valstī noteiktās minimālās darba algas.

Tāpēc otrs piemērs ir par neliela individuālā uzņēmuma (IU) īpašnieku, arī pensionāru, kas sniedz apsaimniekošanas pakalpojumus, un ir noslēdzis ar savu uzņēmumu darba līgumu. IU īpašnieks visu gadu ir maksājis VSAOI un IIN no sev noteiktās 300 eiro algas. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, viņš darbaspēka izdevumus var iekļaut pilnā apmērā, tomēr tas nesamazina viņa peļņu, no kuras jārēķina IIN. Papildus darba algai un nodokļiem no tās viņam ir vēl citi izdevumi, piemēram, par materiāliem un degvielu transportam, bet, tā kā to atzīšana ir ierobežota, arī viņam faktiski jāmaksā IIN no it kā gūtas peļņas 20% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, neraugoties uz to, ka viņš jau visu gadu maksājis nodokļus par paša gūto ienākumu, t.i., no sev aprēķinātās darba algas. Faktiski šis izdevumu dalījums “dod labumu” tikai tiem IIN maksātājiem, kuriem šie pilna apmēra izdevumi (darbaspēka izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi) kopā ir vairāk nekā 80% no ieņēmumiem. Pārējiem no šāda izdevumu sadalījuma nav nekāda labuma, tas tikai sarežģī IIN aprēķinu.

IIN aprēķins divkāršā ieraksta grāmatvedībā

Laikam visvairāk galvassāpju šopavasar gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana sagādāja IIN maksātājiem, kuri kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību, it sevišķi lauksaimniekiem. Deklarācijas pielikuma D3¹ veidlapas formulās EDS bija ieviesušās vairākas kļūdas, kuru rezultātā tika aprēķināts nepamatoti liels IIN. Turklāt atšķirība varēja būt pat vairāku tūkstošu eiro apmērā! Diemžēl VID šo kļūdu tā arī nenovērsa līdz pat deklarāciju iesniegšanas beigu termiņam. Tomēr kļūdu steidza labot, pēdējās deklarācijas iesniegšanas dienās nosūtot skaidrojumu tiem nodokļu maksātājiem, kuriem aprēķins bija nepareizs, un aicinot iesniegt deklarāciju nestrukturētā veidā. Jāatzīst, ka kļūda radās tieši tāpēc, ka IIN aprēķins ir kļuvis ļoti sarežģīts un grūti saprotams, it īpaši kārtojot divkāršā ieraksta grāmatvedību. Nav vienkārši jaunās normas izprast un vēl sarežģītāk ir izstrādāt elektroniski to aprēķinu kārtību. Tas viss vedina domāt, ka nepieciešams būtiski pilnveidot IIN regulējumu, turklāt pēc iespējas ātrāk, lai mēs masveidā nezaudētu mazos uzņēmējus, kas pēc šā pavasara vilšanās varētu nolemt pārtraukt saimniecisko darbību. Lai gan varbūt mēs varam izvirzīt arī šādu mērķi – samazināt pašnodarbināto un individuālo komersantu skaitu, lai vairāk cilvēku atkal varētu kļūt par darba ņēmējiem, laikā, kad sāk pietrūkt darbinieku.

Individuālais komersants kā uzņēmējdarbības forma kļūst arvien neizdevīgāks

Arvien vairāk kļūst redzams, ka IK kā uzņēmējdarbības forma daudzos gadījumos ir ļoti nepiemērota. Tai faktiski nav nekādu priekšrocību, salīdzinot ar citām saimnieciskās darbības formām, bet ir vesela virkne trūkumu, kuru skaits arvien palielinās. Vienīgā iespēja saglābt situāciju būtu atļaut IK sevi pieņemt darbā un reģistrēties kā UIN maksātājam. Tomēr, kā zināms, tas būtu pretrunā ar Komerclikumā individuālajam komersantam noteikto fiziskas personas statusu.

Tāpēc, domājams, uzņēmējam, kas vēlas attīstīt savu darbību, labāk izvēlēties nevis IK, bet SIA formu, turklāt joprojām ir iespēja reģistrēt to ar atvieglotiem noteikumiem, kā mazkapitāla SIA. Pārējie - sākumā var uzsākt darbību kā VID reģistrētas fiziskas personas un pēc tam, kad ir redzams, ka saimnieciskā darbība izdodas, reģistrēt SIA.

Darbs jāturpina

Joprojām uzskatu, ka ir nepieciešama saudzīgāka attieksme pret pašnodarbinātajiem, it īpaši lauku teritorijās, un pensionāriem. Ne jau visi var būt uzņēmēji, un ne visiem ir atvērts darba tirgus. Tāpēc ir svarīgi saglabāt un pilnveidot katru iespēju, kas ļautu pašnodarbinātajiem nodokļus rēķināt vienkāršāk. Pašlaik tā ir patentmaksa un mikrouzņēmumu nodoklis, kuru regulējumu arī ir nepieciešams pilnveidot, galvenokārt tādēļ, lai nodokļa maksājumā ietvertu arī veselības apdrošināšanu. Par mikrouzņēmumu nodokļa pilnveides iespējām rakstīju iepriekšējā Bilances numurā.

Skaidrībai par turpmāko nodokļu politiku jābūt pēc iespējas ātrāk, lai nav tā, ka dažu neveiksmīgu un, iespējams, īslaicīgi darbojošos normu dēļ IK un citi pašnodarbinātie izbeidz savu darbību, nesagaidot normatīvā regulējuma uzlabojumu, kas tiek solīts no2021. gada. Turklāt vēl ir arī citi risināmi jautājumi, piemēram, vajadzētu nodrošināt iespēju pašnodarbinātajiem, kas maksājuši VSAOI pilnā apmērā, saņemt maternitātes un paternitātes pabalstus arī tad, ja saimnieciskā darbība netiek pārtraukta. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātajam nav iespējas sevi atbrīvot, bet saimnieciskās darbības pārtraukšana nav labs risinājums, jo rezultātā tiek zaudēti klienti un noieta tirgi. Izmaiņas būtu nepieciešamas arī slimības lapas “B” apmaksas kārtībā, jo šobrīd pašnodarbinātie, kuri grāmatvedību kārto pēc kases principa, nevar saņemt slimības pabalstu, ja slimības laikā viņiem ieskaita atlīdzību, t.i., netiek ņemts vērā, kurā periodā ienākums gūts, iespējams, pirms slimošanas.

Atbilstoši VID mājaslapā ievietotajai statistikai Latvijā 2019. gada 1. janvārī bija reģistrēti 345 244 nodokļu maksātāji, no tiem 125 284 jeb 36,3% saimnieciskās darbības veicēji un 11 367 jeb 3,3% individuālie komersanti. Juridiskās personas ir 60,4% no nodokļu maksātājiem, starp tām ir arī ZS un IU, kuriem arī ir aktuāls mazo uzņēmēju nodokļu regulējums. Tas ir liels skaits iedzīvotāju, un, lai arī viņi nemaksā lielus nodokļus, jāņem vērā, ka viņi nodrošina ienākumus sev un savai ģimenei, nelūgdami pabalstus. Tāpēc darbs jāturpina!