0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBASvētku dienu apmaksa apsargam

Svētku dienu apmaksa apsargam

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)? Atbilde Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Svētku dienu apmaksa apsargam
Foto: © WavebreakMediaMicro – stock.adobe.com

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)?

Atbilde

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo atlīdzību.

Tas nozīmē, ka darbinieka darba samaksa sastāv no samaksas par darbu (pildot pienākumus) un atlīdzības par laiku, kad darbinieks nepilda darba pienākumus, jo mēnesī ir darba diena, kas sakrīt ar svētku dienu.

Arī vienīgais normatīvais akts, kas veltīts grāmatvedības aprēķiniem (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”), nosaka, ka normālais darba laiks iekļauj arī svētkos esošās stundas. Attiecīgi tiek noteikta arī stundas tarifa likme, dalot minimālo mēneša algu ar šā mēneša normālo darba laiku. Minētais darba laiks faktiski noteikts, ņemot vērā, ka nedēļā ir nostrādājamas 40 stundas (citos gadījumos 35 stundas), neskatoties uz to, ka šīs stundas ir gan darbam, gan svētkiem. No tā arī izriet, ka atsevišķi ir apmaksātas darba stundas (alga) un svētku stundas (atlīdzība). Rezultātā likme ir mazāka, toties apmaksātas visas darba stundas un svētkos esošās stundas un alga no tā necieš (sk. Labklājības ministrijas mājaslapā aprēķinus, kas skaidro MK noteikumu Nr. 656 piemērošanu dažādiem nodarbinātības režīmiem).

Tādējādi runa ir nevis par svētku stundu apmaksu (būtu vai nebūtu darbiniekam jāstrādā konkrētā svētku dienā), bet gan par to, cik stundu mēnesī darbiniekam ir jānostrādā un cik stundu — jāapmaksā.

Nav noslēpums, ka, manipulējot ar darba laika grafiku, ir iespējams izvairīties no pienākuma veikt atlīdzības aprēķinu (jo darbiniekam, lūk, nebija plānots strādāt svētku dienā).

Nav pamata uzskatīt, ka algas, kura atšķiras no minimālās (ir lielāka), aprēķins būtu jāveic citādi, jo neeksistē tāda normatīvā akta, kas to regulētu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: