TIESAS

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ziņo, ka 2.maijā aizturēta grāmatvede, kura tiek turēta aizdomās par aptuveni 35 000 eiro piesavināšanos no savas darba vietas. Sieviete konkrētajā uzņēmumā, kas nodarbojas ar tehnikas realizāciju, strādājusi desmit gadu. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess par naudas piesavināšanos lielā apmērā. Policisti noskaidroja, ka konkrētajam uzņēmumam vairākus gadus bijis tikai viens revidentu pakalpojumu sniedzējs. Nomainoties šī pakalpojuma sniedzējam, tika atklāta ap 35 000 eiro liela nesakritība jeb iztrūkums. Pašreizējā informācija liecina, ka sieviete, kura uzņēmumā grāmatveža pienākumus veikusi 10 gadu, ar nelikumīgajām darbībām nodarbojusies aptuveni četrus gadus. Mahinācijas darbiniece veikusi, ik mēnesi sev izmaksājot lielāku summu nekā bijusi viņas faktiskā alga. Saistībā ar notikušo Valsts policijas ENAP policisti aizturēja aizdomās turēto sievieti un veica kratīšanu sievietes radinieku mājoklī. Naudas summa, ko piesavinājusies grāmatvede, nav atgūta. Aizturētā persona iepriekš policijas redzeslokā nav nonākusi. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas - par piesavināšanos,...

Saeima galīgajā lasījumā 11. maijā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Latvijas tiesas dokumentu nosūtīšanu, izsniegšanai ārvalstīs, veiks patstāvīgi, bez Tieslietu ministrijas starpniecības. Līdz ar to tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, atsakoties no liekā starpposma, kas tika izmantots, lai tiesa nosūtītu Centrālajai iestādei (Tieslietu ministrijai) dokumentu izsniegšanas lūgumu, kuru attiecīgi Centrālā iestāde pārsūtītu tālāk uz ārzemēm. Neskatoties uz grozījumiem, Tieslietu ministrija saskaņā ar Hāgas konvenciju turpina būt Centrālā iestāde tiesiskās palīdzības lūgumu un citu dokumentu saņemšanā no citu valstu centrālajām iestādēm, lai nodrošinātu pareizu kompetentās lūguma izpildītājas tiesas izvēli Latvijas teritorijā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Latvijā Hāgas konvencija ir spēkā no 1995. gada 1. novembra. Hāgas konvencija ir viena no...

Latvijas Republikas Satversmes tiesā 8.maijā notika tiesas priekšsēdētāja pārvēlēšana. Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteiktajai kārtībai uz trim gadiem ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Ineta Ziemele ir Satversmes tiesas tiesnese kopš 2015.gada 8.janvāra. Viņa ir tiesību zinātņu doktore un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Ievērojamu profesionālo pieredzi ieguvusi Eiropas organizācijās, tostarp veicot tiesneses pienākumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Bijusi ECT palātas prezidente un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Ineta Ziemele ir daudzu starptautisku projektu eksperte. Viņas profesionālās un zinātniskās darbības sasniegumi saistīti ar starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību nozarēm. Šogad apstiprināta par Latvijas Republikas pārstāvji Pastāvīgā Arbitrāžas Tiesā. Ineta Ziemele saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā un zinātniskiem sasniegumiem tieslietu nozarē. 2014.gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz šim Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš, kurš šajā amatā bijis trīs gadus atbilstoši Satversmes...

No 25. līdz 28. aprīlim Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi pirmo reizi Latvijā rīko Mediācijas dienas, kuru ietvaros sertificēti mediatori iedzīvotājus informēs par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās nodrošinās mediatoru bezmaksas konsultācijas. Īpašs uzsvars tiks likts uz sabiedrības informēšanu reģionos. Mediācijas dienu ietvaros sertificētu mediatoru komanda viesosies sešās Latvijas pilsētās - 25. aprīlī Madonā un Cēsīs, 26. aprīlī Jēkabpilī, 27. aprīlī Talsos, kā arī 28. aprīlī Bauskā ar noslēguma pasākumu 28. aprīlī no plkst. 15. līdz 18 Rīgā, Vērmanes dārzā. Paužot atzinību mediatoru izrādītajai iniciatīvai veicināt mediācijas pakalpojumu atpazīstamību Latvijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: "Mediācijas pakalpojumu izmantošana paplašina strīdā iesaistītajām pusēm meklēt abpusēji izdevīgu risinājumu pirms prasības celšanas tiesā. Salīdzinot ar konfliktu risināšanu tiesā, strīda izšķiršanai mediācijas procesā ir vairāki ieguvumi - tiek ietaupīti līdzekļi un laiks". Daudzos gadījumos mediācijas procesam var būt izšķiroša nozīme: vēl pirms prasības iesniegšanas tiesā ar...

Trešdien, 19.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosūtīja vēstuli Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai ar paziņojumu par Latvijas gatavību piedalīties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidē. Latvijas nacionālo pozīciju atbalstījusi arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Savukārt Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju 18.aprīlī. Tajā ir pausts atbalsts Padomes Regulai par Eiropas Prokuratūru un Latvijas gatavībai sākt ES dalībvalstu ciešāku sadarbību ar mērķi izveidot Eiropas Prokuratūru. Tieslietu ministrs uzsver, ka Latvija vēlas būt to ES dalībvalstu vidū, kas veidos ciešāku sadarbību, lai Latvija varētu pilntiesīgi darboties Regulas teksta apspriešanā un Eiropas Prokuratūras izveidē. Latvija bija to 17 ES dalībvalstu vidū, kas parakstīja vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam ar lūgumu iekļaut jautājumu par Regulas projektu 2017.gada 9.marta Eiropadomes darba kārtībā, lai nodrošinātu tālāku virzību darbā pie Eiropas Prokuratūras izveides. Ņemot vērā, ka Eiropadome konstatēja, ka nav panākta vienošanās par Regulas projektu un visas ES dalībvalstis tomēr...

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā izbeidzas Satversmes tiesas (ST) tiesneša pilnvaras, gadījumā, kad ST pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) un aptur tiesvedību. Grozītais likums paredz, ka tiesnesim, kuram pilnvaras izbeigušās likumā noteiktajā kārtībā, prejudiciāla lēmuma pieņemšanas gadījumā, kad ST lēmusi tiesvedību apturēt, lai uzdotu jautājumu EST, pilnvaras izbeidzas 2017.gada 31.martā. Patlaban likums noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas saistībā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai vecuma sasniegšanu, turpina pildīt savus pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai ST lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos. Likums grozīts, jo nepieciešams regulējums situācijām, kad ST tiesnesis pēc likumā noteiktā pilnvaru termiņa beigām turpina veikt savus pienākumus arī tad, ja konstitucionālā tiesa lēmusi attiecīgo lietu apturēt un uzdot jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Sprieduma pasludināšana iespējama tikai pēc EST nolēmuma pieņemšanas, ko nav iespējams prognozēt, līdz ar to...

Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk, informē Augstākā tiesa. Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas – par 451 vairāk nekā 2015.gadā. Samazinājies lietu atlikums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietu atlikums samazinājies par 37%. 2016.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 2955 lietas, gada beigās – 1849. Civillietu departaments izskatījis par 465 lietām jeb 25% vairāk nekā 2015.gadā un lietu uzkrājumu samazinājis par 42%. Kaut arī saņemto lietu skaits 2016.gadā ir palielinājies par 219 lietām, departaments spējis izskatīt...

Saeima 16. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu”, kas paredz izveidot kopīgu un centralizētu patentu tiesu, kas ļaus vienuviet risināt strīdus saistībā ar Eiropas patentiem, vienota spēka Eiropas patentiem un papildu aizsardzības sertifikātiem, nevis kā līdz šim - katrā attiecīgajā dalībvalstī atsevišķi. Uzņēmēju ieguvums attiecīgi būs tiesvedību izmaksu ietaupījums, jo tiesvedības procesi vairs netiks dublēti dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās, kā arī līdz ar vienotas tiesas izveidi tiks novērsts risks, kad tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi paralēli noritošos tiesas procesos. Līdz ar likumprojekta „Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā Saeima izteica arī atbalstu ar to saistītajam likumprojektam „Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu - Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu”. Šis likumprojekts paredz iespēju gadījumos, kad kāda no strīdā par tiesībām uz Eiropas patentu, vienota spēka Eiropas patentu vai papildu aizsardzības sertifikātu iesaistītajām pusēm būs fiziska vai juridiska persona no Latvijas, tiesvedības process varētu norisināties arī Latvijā,...

Valdība 14. februārī apstiprināja ziņojumu "Par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi". Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomās ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu sistēmas novērtējums tiks veikts projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu. Pirmo reizi Latvijā tiks veikts tieslietu sistēmas novērtējums, tostarp, aplūkojot maksātnespējas un komerctiesību jomas. Novērtējumu veiks īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju pārstāvji: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Padomes Komisijas i eksperti. Izvēloties organizācijas pētījumu veikšanai, tika ņemta vērā to pieredze tiesu darbības, komercdarbības un maksātnespējas jomās, kā arī līdzšinējā sadarbība ar Latviju. Plānotās izmaksas novērtējuma izveidei ir 450 000 EUR. Novērtējuma rezultāts būs rekomendācijas Latvijas tieslietu sistēmas pilnveidei, kas būs pieejamas 2018. gada beigās. Novērtējuma izveides procesā tiks veiktas aptaujas, informācijas un...

Lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas reģistrācijas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likumam “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", šķīrējtiesu reģistrā esošajām šķīrējtiesām paredzēti divi pārejas posmi - līdz 2017.gada 1.martam un līdz 2017.gada 1.jūnijam. Grozījumi kopumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Uzņēmumu reģistrs. Šī ir trešā Tieslietu ministrijas īstenotā šķīrējtiesu reforma ar mērķi sakārtot šķīrējtiesu darbības vidi. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, uz 2017.gada 1.janvāri šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 77 šķīrējtiesas. Pēc pirmās īstenotās reformas 2014.gadā no 213 šķīrējtiesām tika izslēgtas 88 šķīrējtiesas, otrā Šķīrējtiesu likuma reforma 2015.gadā no 125 šķīrējtiesām tika izslēgtas 42 šķīrējtiesas. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā" ar nolūku celt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības efektivitāti un kvalitāti, tajā skaitā izslēdzot no šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un kuru darbības...

Saeima ceturtdien, 2.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviest pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likums paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos, kad administratīvie akti izdoti, piemēram, teritorijas plānošanas, dabas aizsardzības vai būvniecības jomā, mazinot iespējas izvairīties no administratīvā akta izpildes. Likuma grozījumi būtiski palielina procesuālā piespiedu līdzekļa – piespiedu naudas - maksimālo apmēru par administratīvā akta nepildīšanu. Fiziskai personai (amatpersonai) tas palielināts no 1425 eiro uz 5000 eiro, bet juridiskai personai – līdz 10 000 eiro. Tāpat noapaļoti pašreizējie valsts nodevu apmēri....

Ceturtdien, 2. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz sniegt finansiālu atbalstu administratīvā procesa ietvaros sarežģītās lietās personām, kuras to nevar atļauties mantiskā stāvokļa dēļ, un Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs lietās, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu. Efektīvāk nodrošinās Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs Jaunais regulējums izstrādāts ar mērķi nodrošināt efektīvāku Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību, lai būtiski samazinātu to gadījumu skaitu, kad vecākiem tiek nepamatoti pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, kā arī lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu iespējami labākā veidā. Turpmāk gadījumos, kad ārvalstīs tiks uzsākts vai jau būs uzsākts process par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, un persona nevarēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ārvalstīs vai tā tiks atteikta lietas neperspektīva iznākuma dēļ, persona varēs personiski vai pa pastu (tajā skaitā elektronisko pastu) vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā vai ārvalsts konsulārajā dienestā un lūgt finansiālo atbalstu, lai risinātu jautājumus,...

Trešdien, 1. februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - tiesu darbības teritorijas. Minētās izmaiņas ir saistītas ar 2015. gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus. Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58). Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: “Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi tiesas apvienojot tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.” Tiesu mājaslapā internetā www.tiesas.lv vai www.manastiesas.lv pieejama aktuāla informācija par Rīgas pilsētas Pārdaugavas...

Kopš 2015. gada 1. jūlija darbojas Tiesu administrācijas pārziņā esošā elektronisko izsoļu vietne (https://izsoles.ta.gov.lv), kurā izsoles organizē zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori. Pirmajos sešos vietnes darbības mēnešos tika organizētas 3134 izsoles, bet 2016.gadā vietnē organizētas 6570 izsoles. Vietnes apmeklējumu skaits audzis vairākas reizes, salīdzinot ar 2015.gadu (sk.tabulu): Elektronisko izsoļu vietne nemitīgi tiek uzlabota un papildināta, piemēram, šā gada ietvaros ir plānots vietnē nodrošināt arī kustamo mantu izsoļu organizēšanu. Papildus elektroniskajām izsolēm vietne reģistrētiem lietotājiem sadaļā “Citi pakalpojumi” piedāvā pakalpojumu “Manas izpildu lietas”. Pakalpojums piedāvā tiešsaistes režīmā saņemt informāciju no Izpildu lietu reģistra par izpildu lietām, kurās konkrētais lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona – ir reģistrēta piedzinēja vai parādnieka statusā. Tāpat reģistrētiem vietnes lietotājiem ir iespējams iegādāties pakalpojumu “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās”. Pakalpojums nodrošina iespēju saņemt elektroniskus paziņojumus par izmaiņām izpildu lietās uz lietotāja norādīto e-pastu (informācijas monitorēšana).

No pirmdienas, 16. janvāra, arī Rīgas apgabaltiesā pieejamas bezmaksas mediatoru konsultācijas. Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru pirmdienu un trešdienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau ir pieejamas vairākās tiesās: Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Jelgavas rajona tiesā un Valmieras rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Aizkraukles rajona tiesā. Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas...