TIESAS

Eiropas Komisija 28.maijā publicējusi 2018.gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (angļu val.), kas sniedz salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti ES dalībvalstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gada rezultātu pārskatā sīkāk izstrādāti rādītāji. Tas jo īpaši nostiprina sadaļu par tiesu iestāžu neatkarību, kas ir būtiska tiesiskuma novērtēšanai. Tajā ir sīkāk aplūkota informācija par tiesu iestāžu padomēm, izpildvaras un parlamenta deputātu iesaistīšanos tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atlaišanā, kā arī prokuratūras dienestu organizācijā. Tā arī pirmo reizi sniedz datus par tiesvedības ilgumu visās tiesu instancēs. Rezultātu pārskats tiesiskuma jomā ir daļa no instrumentu kopuma, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu dalībvalstu tiesu sistēmas reformas. Komisija arī uzskata, ka ES līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās tiesās. Tādēļ kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas Komisija ierosināja jaunu tiesiskuma mehānismu, saskaņā ar kuru var apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam, ja dalībvalstī ir atklāti trūkumi...

Pēc Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokurora iesniegta protesta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atcēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par apsūdzētajam noteikto sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar spriedumu pirmās instances tiesa apsūdzēto, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ls 25336,50 apmērā (36050,59 EUR), tas ir, lielā apmērā, atzina par vainīgu un sodīja ar piespiedu darbu uz 100 stundām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem, kā arī, nolēma piedzīt valstij nodarīto kaitējumu 36050,59 EUR apmērā. Par minēto spriedumu prokurors iesniedza protestu daļā par sodu, bet apsūdzētā aizstāvis iesniedza sūdzību par spriedumu. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2018.gada 3.aprīlī nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 18.septembra spriedumu daļā par noteikto sodu un apsūdzēto piespiedu darba vietā sodīja ar reālu brīvības atņemšanu, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, apsūdzēto sodot ar reālu brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem...

Atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem no 2018.gada 1.marta par blakus sūdzībām iepriekš maksātās valsts nodevas (28,46 EUR) vietā maksājama drošības nauda 70 EUR, informē Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks. Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 449.pantā noteikts, ka, pārsūdzot Augstākajā tiesā minētā panta otrajā un trešajā daļā norādītos lēmums (t.sk. lēmumus par blakus sūdzību par tiesvedības izbeigšanu, lēmumus atteikties pieņemt prasību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumus), iemaksājama drošības nauda 70 EUR līdzšinējo 56,91 EUR vietā. Līdz ar to par visu veidu blakus sūdzībām turpmāk maksājama drošības nauda, kuras apmērs ir 70 EUR. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tāpat arī tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. No 1.marta, iesniedzot...

1. martā spēkā stāsies regulējums, kas tiesās ievieš jauna satura un formas saīsinātos spriedumus un lēmumus, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2017. gada 14. decembrī (par citiem likuma grozījumiem lasiet šeit). Jaunais regulējums paredz atteikties no līdzšinējā Civilprocesa likuma (CPL) 187.panta otrās daļas formulējuma „sarežģītā lietā” izmantošanas, ievērojot mērķorientētu pieeju, kas vienlaikus balstīta uz atteikšanos no esošā regulējuma formulējuma “saīsinātais spriedums” izpratnes un satura, tā vietā paredzot jaunu “saīsinātā sprieduma” formulējuma izpratni, formu un saturu, kā arī pilnībā atsakoties no līdzšinējā “pilna sprieduma” formulējuma. Likuma izmaiņas ievieš saīsināta satura formas tiesas spriedumus konkrētos gadījumos, kas noteikti CPL 194. pantā: ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina; aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā; vienkāršotās procedūras lietās; lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. Vienkāršotas procedūras lietās (iepriekš – mazam apmēram pakļautas prasības) un lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma...

Šī gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šī likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem stāsies spēkā šā gada 1.martā. Šie grozījumi ievieš jaunas saturiskas izpratnes saīsināta satura un formas tiesas nolēmumus un “pilna” sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem civilprocesā, un paredz sprieduma pasludināšanas kārtības izmaiņas un izmaiņas attiecībā uz spriedumu sagatavošanas un pasludināšanas termiņiem. Ar grozījumiem tiek paaugstināts prasības summas slieksnis lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā (iepriekš – mazam apmēram pakļautās prasības), ieviestas drošības naudas par blakus sūdzībām un noapaļotas visas CPL paredzētās valsts un kancelejas nodevas. Paredzams, ka grozījumi nodrošinās tiesvedības procesa atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu, to samērojot ar tiesībām uz taisnīgu tiesu un paaugstinās tiesvedības procesa kvalitāti, atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Rezultātā, paredzams, ka civillietu izskatīšana kopumā kļūs ātrāka,...

Saeima ceturtdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstīja iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu. Ar likumprojektu paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis un trīs rajona...

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā “Par tiesu varu” saistībā ar iepriekš atcelto ierobežojumu vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeima lēma atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un atstāt spēkā esošo ierobežojumu. Saeima 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par tiesu varu” izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas liedz tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Tāpat prezidents atzīmē, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī...

Tieslietu ministrija publicējusi informāciju par tiesu reformas turpmāko gaitu un šogad plānotajām izmaiņām. Kādas tiesas tiks reorganizētas 2018. gadā? 2017. gada 12. jūnijā Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus, kas paredz vienas tiesas apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. No 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. No 1. februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. No 15. februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu,...

Saeima 30.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, ar ko Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar to Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Likumā noteikts, ka detalizēta deklarācija ar nosacījumiem Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tostarp jānosaka termiņš, kādā citai valstij jāinformē Latvija par nodomu vērsties pret mūsu valsti Starptautiskajā tiesā. Tāpat likumā iekļaušanai deklarācijā uzskaitīti nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Līdz ar Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvija izpildīs saistības, kuras uzņēmusies, ratificējot ANO Statūtus. Līdz šim Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu, Igauniju. Starptautiskā tiesa izveidota 1945.gadā un ir galvenā ANO juridiskā institūcija....

Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas plānoto reformu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanai rajonu (pilsētu) tiesās. Plānots, ka zemesgrāmatu nodaļas kā rajonu (pilsētu) tiesu struktūrvienības beigs pastāvēt 2019.gada 1.janvārī. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu, ka zemesgrāmatu tiesnešu darba specializācija pēc integrācijas nebūtu saistāma tikai ar noteiktām civillietu kategorijām, bet tā būtu pilnīga integrācija, dodot iespēju zemesgrāmatu tiesnešiem pēc reformas pilnā mērā veikt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešu pienākumus. Tieslietu padomes konceptuāli atbalstītā zemesgrāmatu nodaļu reforma tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija prezentēja arī jaunu tiesneša amata kandidātu atlases un apmācības kārtības projektu. Tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtība, kas tika prezentēta Tieslietu padomei, ir principiāli atšķirīga no šībrīža pirmo reizi izvirzītu tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības. Jaunā koncepcija paredz centralizēta tiesneša amata kandidātu saraksta izveidošanu un uzturēšanu, saturiski citādu tiesneša amata kandidātu atlases procesu un arī jauno tiesnešu apmācību, tādējādi nodrošinot iespēju, izveidojoties tiesneša amata vakancei,...

Pirmdien, 27.novembrī, Tieslietu padomes sēdē tiks uzklausīta Tieslietu ministrijas informācija par plānu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrācijai rajona (pilsētas) tiesā. Plānots, ka integrācija uzsākama 2019.gadā. Beidzot pastāvēt zemesgrāmatu nodaļām kā rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienībai, tiks paplašināta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetence civillietu izskatīšanā saistībā ar liettiesiskajiem pierādījumiem. Tieslietu ministrija prezentēs arī jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības projektu. Lai apzinātu iespējamos risinājumus pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivizēšanai, ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa izvērtēja esošo kārtību un sagatavoja priekšlikumus principiāli atšķirīgai tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtībai. Tieslietu padome apspriedīs arī Valsts prezidenta iebildumus likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kuru dēļ prezidents pieprasa likuma otrreizēju caurlūkošanu. Saeimas Juridiskā komisija lūdz Tieslietu padomi paust viedokli par prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10.novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu". Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus," uzsver Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. "Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību," uzskata Valsts prezidents....

Saeimas Juridiskā komisija 31.oktobrī trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 % līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Daļējam advokātu procesam būs pakļautas lietas, kas skar nepilngadīgas...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pašas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Arī Augstākās tiesas un rajona (pilsētas) tiesas, un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Likumprojekts paredz, ka parlaments vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” , ko 19. oktobrī skatīja Saeimas sēdē, izstrādāts ar mērķi atsaistīt tiesnešu mēnešalgas no valsts pārvaldes amatpersonu (darbinieku) mēnešalgām (12.mēnešalgu grupas mēnešalgas), kā arī nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus piešķīrumam 2018. – 2020.gadam. Tā kā ir piešķirti papildus finanšu līdzekļi 2018.-2020.gadā tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājuma nodrošināšanai, bet spēkā esošā Atlīdzības likuma redakcija to nespēs nodrošināt, tad ir nepieciešams virzīt grozījumus attiecīgajās Atlīdzības likuma normās, lai ar 2018. gada 1. janvāra nodrošinātu tiesnešiem un prokuroriem mēnešalgu paaugstinājumu atbilstoši valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam. Kā risinājumu Finanšu ministrija piedāvā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu 2018.gadam noteiks saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. Lai nedublētos normas, likumprojekts paredz izslēgt Atlīdzības likuma 4.panta devīto daļu, kas arī nosaka tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanas principus. Likumprojektā “Par valsts budžetu 2018.gadam” tiks...