TIESAS

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm"". Ar grozījumiem pārskatīti zvērinātu tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses apmēri nolūkā nodrošināt ar zvērināta tiesu izpildītāja statusu, ieguldītā darba un piedzenamā parāda apmēru samērīgu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību. Grozījumu rezultātā būtiski samazināsies amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās piedzenamā summa ir neliela, kā arī izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties sedz visas savas parādsaistības. Atbilstoši statistikas datiem 75% no visām 2017. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētajām izpildu lietām par parādu piedziņu bija izpildu lietas, kurās parāda summa nepārsniedza 500 eiro. Papildus zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērs samazināts gadījumos, kad nolēmuma izpilde prasījusi salīdzinoši mazāku zvērināta tiesu izpildītāja darba ieguldījumu. Ar grozījumiem uz pusi samazināta amata atlīdzības fiksētā takse gadījumos, kad parādnieks nokārto savas saistības norādītajā termiņā, un...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat likumprojekts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome. Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus ar likuma grozījumiem paredzēts atjaunot Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturisko nosaukumu - Senāts – un līdz ar to arī augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukumu – senatori. Latvijas Senāts bija Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instance no 1918. līdz 1940.gadam, kad padomju vara to likvidēja. Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba...

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu - turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas...