TIESAS

Lai informētu iedzīvotājus par viņu tiesībām, kā arī situācijām, kad pienākas valsts kompensācijas, ja noticis noziedzīgs nodarījums, Tiesu administrācija informē, ka valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājas likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktās sekas – personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai cietušais ir inficēts ar imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.Šā gada pirmajos sešos mēnešos kopumā saņemti 392 iesniegumi valsts kompensācijas pieprasījumam, kas ir nedaudz mazāk nekā 2025. gadā šādā laika posmā, kad kopumā tika saņemti 405 iesniegumi. Šā gada sešos mēnešos kompensācijas izmaksātas 302 cietušajiem par kopējo summu 1,18 miljoni eiro.Svarīgi zināt savas tiesības brīdī, kad noticis noziegums, tāpēc informāciju par to, vai pienākas valsts kompensācija, var iegūt dažādās vietās.Valsts policijaValsts policija bieži vien ir pirmā iestāde, ko informē par noziedzīgu nodarījumu un kurā vēršas cietušie....

Tieslietu ministrija izstrādājusi apjomīgus grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pārskatīt valsts nodevu un drošības naudu apmēru administratīvajā procesā tiesā. Izmaiņu mērķis ir atturēt no nepārdomātu un nepamatotu pieteikumu un sūdzību iesniegšanas, kā arī nodrošināt adekvātāku maksājumu apmēru lietās, kurās strīda priekšmets mērāms simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Jauno regulējumu plānots piemērot no 2027. gada 1. aprīļa.Likumprojekts un tā anotācija līdz 23. oktobrim nodoti publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā, kurā ikvienam sabiedrības pārstāvim un organizācijai ir iespēja iesniegt savus iebildumus un priekšlikumus.Pašreizējais valsts nodevu un drošības naudu regulējums Administratīvā procesa likumā (APL) pēc būtības nav pārskatīts jau aptuveni 15 gadus (spēkā esošās likmes noteiktas 2012. un 2017. gadā, pārsvarā tikai noapaļojot summas). Šobrīd valsts nodeva par pieteikumu pirmajā instancē ir 30 eiro, par apelācijas sūdzību – 60 eiro, bet drošības nauda par kasācijas sūdzību – 70 eiro.Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējās likmes vairs nekalpo kā efektīvs mehānisms nepamatotu sūdzību atturēšanai. Tieslietu...

Rīgas pilsētas tiesa 6. oktobrī turpinās skatīt krimināllietu, kurā ēdināšanas uzņēmuma grāmatvede apsūdzēta par palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību grāmatvede uzņēmumā uzskaitījusi darbiniekiem izmaksāto, grāmatvedībā neuzrādīto darba samaksu un sagatavojusi vai organizējusi darba devēja ziņojumu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).Krimināllietā apsūdzēts arī uzņēmuma valdes loceklis. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.Grāmatvede uzskaitījusi neuzrādīto darba samaksuProkuratūra uzskata, ka no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūnijam uzņēmuma amatpersona ar grāmatvedes atbalstu slēpusi ar nodokli apliekamo objektu, darba ņēmēju ienākumus darba dokumentācijā norādot mazākā apmērā.Saskaņā ar apsūdzību grāmatvede ik mēnesi veikusi uzņēmuma darbiniekiem grāmatvedībā neuzrādītās darba samaksas aprēķinu un uzskaiti. Tāpat viņa pati uzņēmuma amatpersonas vārdā sagatavojusi darba devēja ziņojumus VID EDS vai devusi norādījumus citām personām tos sagatavot.Prokuratūra uzskata, ka šādā veidā aptuveni pusotra gada laikā valsts budžetā nav samaksāti 114 364 eiro nodokļos, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)....

Eiropas Savienības (ES) tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Tā arī secinājusi, ka Latvijas regulējums nenodrošina pietiekamas garantijas akcionāru personas datu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu.EST prejudiciālais nolēmums pieņemts pēc tam, kad tiesai ar jautājumiem vērsās Satversmes tiesa (ST), kurai tagad būs jāizlemj, vai Latvijas tiesiskais regulējums par akciju sabiedrību akcionāru datu publiskošanu atbilst Satversmei.Akcionāru datu publiskošana nav obligātaEST, vērtējot attiecīgās Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas formulējumu, kontekstu un mērķus, secinājusi, ka tā neparedz pienākumu publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem. Tas attiecas arī uz mazākuma akcionāriem.Vienlaikus tiesa uzsvērusi, ka ES Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas. Atsevišķos gadījumos tās var ierobežot, taču šādam ierobežojumam jābūt noteiktam tiesību aktos, jārespektē pamattiesību būtība un jāatbilst samērīguma principam.Konkrēto akcionāru datu publiskošanu paredz tiesību akti, un pati par sevi tā neapdraud pamattiesību būtību. Tomēr EST...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-14/2026) par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, kas ir saistīti ar negodīgas komercprakses jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības tiesībās.Administratīvajā tiesā kā pieteicēja ir vērsusies AS Civinity Mājas, kas sniedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Pieteicēja par atlīdzību pārvaldīja vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar noteiktu apsaimniekošanas maksu. Pēc tam, kad pieteicējas un dzīvokļu īpašnieku tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pieteicēja veica auditu, kurā konstatēja, ka dzīvokļu īpašniekiem ilgstoši nosūtīti kļūdaini rēķini ar norādītu zemāku apsaimniekošanas maksu. Pieteicēja veica pārrēķinu un lūdza dzīvokļu īpašniekus apmaksāt radušos apsaimniekošanas maksas starpību. PTAC atzina, ka nepareizas maksas norādīšana rēķinos ir negodīga komercprakse, ar kuru negatīvi skartas patērētāju ekonomiskās intereses un tiem sniegta maldinoša informācija par patieso pakalpojuma cenu, un piemēroja pieteicējai 5000 eiro soda naudu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja.Atšķirīgie...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā sniedzis būtiskus skaidrojumus par tiesisko darījumu klasifikāciju, uzsverot, ka līguma nosaukums vien nevar noteikt tā juridisko dabu, ja saturs liecina par pretējo. Izskatītajā lietā galvenais strīds bija par to, vai dokuments, kas nosaukts par dzīvokļa īres līgumu, bet neparedz īres maksu, ir uzskatāms par īres vai patapinājuma līgumu. Senāts atzina, ka gadījumos, kad nekustamais īpašums nodots lietošanā bez maksas, darījums kvalificējams kā patapinājums pat tad, ja puses to nodēvējušas par īres līgumu. Šādam nošķīrumam ir izšķiroša nozīme, jo patapinājuma līgums, atšķirībā no likumā noteiktos gadījumos reģistrēta īres līguma, jaunajam īpašniekam parasti nav saistošs.Tiesas ieskatā viena no īres līguma būtiskākajām sastāvdaļām ir tieši īres maksa, kam jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Būtiski uzsvērt, ka lietotāja pienākums segt komunālos maksājumus un citus ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos izdevumus nepiešķir darījumam atlīdzības raksturu un nepadara to par īres līgumu. Senāts norādīja, ka komunālo pakalpojumu apmaksa primāri sniedz labumu pašam lietotājam,...

Augstākās tiesas plēnumā, kas tika sarīkots 16. janvārī, senatori savu darbību 2025. gadā novērtējuši kā labu, jo Senāts ar pamatuzdevumiem – lietu izskatīšanu kasācijas instancē un stabilas tiesu prakses veidošanu – esot ticis galā.Kā liecina apkopotā statistika, 2025. gadā saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par 9% samazinājies izskatīto lietu skaits, līdz ar to arī lietu izskatīšanas koeficients Senātā pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā uz 98% 2025. gadā. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, samazinājums pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, tas izlīdzinās normālā darba gaitā.Lietu termiņi Senātā ir samazinājušies – gan līdz lēmumam par lietas ierosināšanu, gan lietu izskatīšanai. Administratīvo lietu departamentā vidējais lietu izskatīšanas termiņš bija 9 mēneši, Civillietu departamentā 4,3 mēneši, Krimināllietu departamentā 4,7 mēneši. Samazinājies arī ilgo lietu skaits, kas Senātā ir ilgāk par trīs gadiem – tādas palikušas 21, daļa no tām ir apturētas...

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot 2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025. Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.2 panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...