TIESAS

No pirmdienas, 16. janvāra, arī Rīgas apgabaltiesā pieejamas bezmaksas mediatoru konsultācijas. Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru pirmdienu un trešdienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau ir pieejamas vairākās tiesās: Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Jelgavas rajona tiesā un Valmieras rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Aizkraukles rajona tiesā. Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.janvārī rakstveida procesā izskatīs SIA "Lattelecom" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru SIA "Lattelecom" uzlikts par pienākumu pārtraukt un turpmāk aizliegt tās interneta TV platformā retranslēt SIA "TV3 LATVIA" programmu "TV3" bez spēkā esoša licences līguma. SIA "TV3 LATVIA" ar prasību tiesā vērsās, norādot, ka atbildētāja - SIA "Lattelecom" - nav ievērojusi Autortiesību likumā noteikto un nenoslēdzot licences līgumu, kā arī nesaņemot programmas izmantošanas licenci, paziņojusi par jauna pakalpojuma piedāvājumu - Interneta TV, kur tiešraidē jebkuram interneta lietotājam kā priekšapmaksas pakalpojums ir iespējams redzēt TV programmas, tostarp programmu "TV3". SIA "Lattelecom" turpretim uzskata, ka, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšana brīdī), tai nebija pienākums saņemt SIA "TV3 LATVIA" atļauju (licenci) televīzijas programmas "TV3" retranslēšanai. Lietā izšķirams jautājums, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sestās un septītās daļas izpratnē (likuma redakcijā, kas bija...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk tekstā - Kontroles dienests) skaidro, ka 2016.gadā dažādām tiesību aizsardzības iestādēm jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu nosūtīts 231 materiāls, tajā skaitā 211 materiāli pēc Krimināllikuma 195. panta par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Pērn Kontroles dienests izdevis 252 rīkojumus un iesaldējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā. 2015. gadā tie bija 21 miljons eiro apmērā. Atzīmējams, ka 126 gadījumos šī uzdevuma izpilde bija sarežģīta, jo noziedzīgi iegūti līdzekļi bija sajaukti ar legāli iegūtajiem līdzekļiem. Finanšu policijas pārvaldei par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika nosūtīti 55 materiāli, no kuriem, izvērtējot 44 materiālos esošo informāciju, izdevās atrast un iesaldēt finanšu līdzekļus, kuri tika izmantoti dažādās pievienotā vērtības nodokļa shēmās. Kontroles dienests atklājis arī sešus liela apmēra Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumus, par kuriem apkopotā informācija nosūtīta izskatīšanai Valsts policijai.

Līdz ar Latvijas tiesu sistēmas reformu ar 1.janvāri mainījusies Augstākās tiesas struktūra. Darbību beigusi apelācijas instance – Civillietu tiesu palāta, un turpmāk Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance, kurā lietas kasācijas kārtībā izskatīs trīs departamenti – Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Apgabaltiesu tiesneses Mairita Šķendere, Sandra Krūmiņa, Gunta Freimane, Inese Grauda un Marianna Terjuhana, kas Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus Civillietu tiesu palātā pildīja uz laiku, atgriezušās Rīgas apgabaltiesā un Zemgales apgabaltiesā. Bijušajiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem Inetai Ozolai, Mārai Katlapai, Dacei Jansonei un Arnim Dunduram, kas nav apstiprināti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem, uzdots ar 1.janvāri pildīt tiesneša pienākumus Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” viņi saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu. Līdz ar Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu likvidēts arī Kancelejas Civillietu tiesu palātas sekretariāts. Turpmāk tiesā būs viena Kanceleja. Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 88.punktu, beidzot pastāvēt Civillietu tiesu palātai, 21 lieta, par...

Otrdien, 6.decembrī, uz sēdi sanāks Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai, lai apspriestu nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē. "Sēdē aplūkojamos pantos ir noteikta Valsts prezidenta tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu, kā arī Saeimas tiesība atlaist Valsts prezidentu. Kritēriju, lai Saeima atlaistu prezidentu, nav, tāpat kā nav skaidru kritēriju, lai atlaistu Saeimu. Manuprāt, jautājumi, ko raisa minētās Satversmes normas, ir ar nemainīgu aktualitāti kopš Satversmes pieņemšanas. Komisijas sēdē uzklausīsim divus ievadreferātus, ko mums ziņos Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, asociētā profesore Annija Kārkliņa un bijušais Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars," uzsver darba grupas vadītājs Ringolds Balodis. 6.decembra sēdē aicināti piedalīties bijušie Valsts prezidenti, Satversmes tiesas tiesneši, bijušie Valsts prezidentu padomnieki, tiesībzinātnieki un vadošie konstitucionālo tiesību eksperti. Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015.gada 17.februārī. Tajā no katras 12.Saeimas frakcijas deleģēts...

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādējādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem. Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: “Tiesu darbības teritoriju reforma, ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā...

Ceturtdien, 1.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā. Jaunais regulējums paredz: - izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanai - līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā - spēkā no 2017.gada 1.septembra. Jāņem vērā, ka norma neattiecas uz augstākās izglītības iestādēs studējošiem; - mazināt birokrātisko slogu uzturlīdzekļu pieprasītājiem un tiesas noslogojumu, samazinot, laiku, kāds paiet līdz uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, no 9 līdz 3 mēnešiem. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA) (spēkā no 2017.gada 1.aprīļa). Lietas par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas saņemtas tiesā, bet nebūs izskatītas līdz...

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 28. novembrī uzsākusi pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi ir ģimenes konfliktu risināšanā. Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru darba dienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija jau ir pieejama Rīgas rajona tiesas telpās (Lomonosova ielā 10, Rīgā), Rīgas rajona tiesā Siguldā (Šveices ielā 27, Siguldā), Rīgas rajona tiesas tiesu namā Jūrmalā (Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, Jūrmalā), Jelgavas tiesā (Dambju ielā 12, Jelgavā) un Valmieras...

Novembrī aprit tieši trīs gadi kopš stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, paredzot, ka tiesas spriedumu izpildei var nodot noteiktus notariālā akta formā taisītus līgumus. Pieaugot iedzīvotāju izpratnei par šo iespēju, aug arī darījumu skaits, kuros noslēgti šādi pie notāra taisīti līgumi. Pērn to apjoms audzis par 50%, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. Savukārt 2016. gadā no visiem līdz šim pie notāriem sagatavotajiem līgumiem ar šo speciālo klauzulu 26% gadījumu lieta nodota saistību izpildei jau kā spriedums. Tas nozīmē, ka šie dažādos darījumos iesaistītie cilvēki varējuši izvairīties no gariem un sarežģītiem tiesvedības procesiem. “Latvijā cilvēki, lai aizstāvētu savas tiesības, pārāk daudz spiesti iesaistīties tiesvedības procesos. Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas statistiku 2015. gadā pirmās instances tiesās un zemesgrāmatu nodaļās kopā izskatīšanai saņemtas 67 583 lietas. Tas nozīmē, ka gandrīz 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem tiesājas, lai pierādītu savu taisnību, kad viņu tiesības kādā darījumā pārkāptas vai otra puse nepilda savas...

Trešdien, 16.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta "Uzturlīdzekļu garantijas fonda likums" virzību 3. lasījumam, tajā skaitā priekšlikumus, kas nosaka jaunus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai motivētu viņus pildīt vecāku pienākumu un nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem. Kā jau tika ziņots iepriekš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 9.novembra sēdē tika konceptuāli atbalstīts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 16.novembra sēdē tika izskatīti un atbalstīti priekšlikumi, kas paredz noteikt arī kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību, kas reģistrētas Ceļu satiksmes drošības direkcijā, izmantošanas aizliegumu, ja: parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus un nav veicis trīs secīgus maksājumus; parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš ir noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, bet nav pildījis vienošanos trīs secīgus mēnešus. Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 1.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Augstskolu likumā, kas dos zaļo gaismu vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanai. "Tiesību zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būs jākārto valsts eksāmens. Šobrīd situācija ir tāda, ka diploms pats par sevi negarantē to, ka absolventam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai nodrošinātu to, ka darba tirgū nonāk augsti kvalificēti speciālisti, virzāmies uz vienotu valsts eksāmenu. Tas ļaus pārliecināties par juristu profesionālo sagatavotību, kā arī cels izglītības kvalitāti un prestižu kopumā," pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Šobrīd septiņās Latvijas augstskolās iespējams iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studiju programmā "Tiesību zinātne". Lai sekmētu juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, deputāti rosinājuši izmaiņas Augstskolu likumā. Grozījums ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, ka atsevišķās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās valsts eksāmens ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa. Tieslietu ministrijā jau noris darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta "Valsts vienotā jurista profesionālās...

No 2017. gada tiesas pavēstes personām tiks nosūtītas vienkāršā pasta sūtījumā, bet pavēstes advokātam, valsts vai pašvaldību iestādēm - elektroniski. Pirmstiesas kriminālprocesā joprojām tiks saglabāta iespēja pavēstes nosūtīt ierakstītā sūtījumā pa pastu ar paziņojumu par sūtījuma saņemšanu. To paredz izmaiņas procesuālajos likumos, kas 31.oktobrī pirmajā lasījumā pieņemtas Saeimā. Atteikšanās no ierakstītu sūtījumu izmantošanas un plašāka elektroniskās saziņas izmantošana paredzēta kriminālprocesā, civilprocesā, kā arī administratīvo pārkāpumu lietās. Patlaban krimināllietās gadā vidēji tiek nosūtīti vairāk nekā 455 tūkstoši ierakstītu sūtījumu, tērējot tam aptuveni 650 tūkstošus eiro. Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka pēc likuma izmaiņām krimināllietās ar vienkāršiem sūtījumiem gadā tiks aizstātas vidēji 120 000 ierakstītas vēstules. Atteikšanās no ierakstītiem sūtījumiem ietaupīs valsts budžeta līdzekļus, kā arī vienkāršos pasta nosūtīšu un saņemšanu. Nav pamata uzskatīt, ka attiekšanās no ierakstītiem pasta sūtījumiem varētu kādā veidā kavēt lietas izskatīšanu. Arī civilprocesā vispārēju tiesas dokumentu piegāde paredzēta vienkāršā pasta sūtījumā vai elektroniski. Atsevišķos gadījumos saglabāta dokumentu...

Piektdien, 28. oktobrī, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Ventspils tiesā tikās ar Kurzemes tiesu apgabala tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, virsprokuroriem un policijas pārstāvjiem, lai informētu par tiesu teritoriālo reformu un sasniedzamajiem mērķiem. Tiesu reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Savukārt šīs jaunās teritorijas ietvaros turpina darboties līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus jebkurā no tiesas atrašanās vietām pēc personas izvēles. Novērtējot līdz šim veiktās reformas ietekmi, secināms, ka tiesu namu reformas ietvaros tiek novērsta nevienmērīga tiesu noslodze, kā arī nodrošināta tiesnešu specializācija un nejaušības princips lietu sadalē. Tiek veicināta tiesu prakses vienveidība un palielinās izskatīto lietu skaits. Vienlaikus tiesu darbības teritoriju apvienošana ļauj optimizēt tiesas rīcībā esošos resursus un tiesvedības procesos plašāk izmantot arī videokonferences, kas būtiski atvieglo tiesu pieejamību iedzīvotājiem. 2016. gada 7....

Saeima 20.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības (ES) valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs - Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Ar likuma grozījumiem plānots pārņemt attiecīgās ES direktīvas prasības. Jaunā kārtība paplašinās ES dalībvalstu iespējas iegūt pierādījumus citas dalībvalsts teritorijā. Lai iegūtu jaunus vai jau esošus pierādījumus, būs jāaizpilda viens vienotas formas dokuments - Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Līdz šim atsevišķu pierādījumu iegūšana bija iespējama divpakāpju sistēmā - sākotnēji lūdzot pierādījumu iesaldēšanu, bet pēc tam atsevišķā tiesiskās palīdzības lūgumā lūdzot šo pierādījumu nodošanu. Jaunā kārtība arī paātrinās iesniegto lūgumu izpildi, jo paredzēts noteikt konkrētus termiņus Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei. Lai ieviestu jaunās procesuālās normas, Kriminālprocesa likumu plānots papildināt ar divām jaunām nodaļām - par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes kārtību, kā arī tā pieņemšanas un nodošanas izpildei kārtību. Pirmstiesas procesā kompetentās iestādes Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei būs Ģenerālprokuratūra...

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi 17. oktobrī arī Jelgavas tiesā un Valmieras rajona tiesā uzsāks pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi ir ģimenes konfliktu risināšanā. Pilotprojekta ietvaros, tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija būs pieejama Jelgavas tiesā (Dambju ielā 12, Jelgavā) un Valmieras rajona tiesā (Garā ielā 5, Valmierā). Sertificēta mediatora klātbūtne tiesās tiks nodrošināta vienu darba dienu nedēļā vai pēc iepriekšējas vienošanās. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Uzsākt mediāciju vai tiesāties, - tā ir pušu brīvprātīga izvēle. Gadījumā, ja puses izlems uzsākt mediācijas procesu, bet tiesas process jau būs uzsākts, likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts...