TIESAS

Otrdien, 10. oktobrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, lai sekmētu tiesu sistēmas caurskatāmību, tai piederīgo personu darbības atklātumu un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai kopumā. Tieslietu ministrija aicināja publicēt zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus. Lēmumi tiktu publicēti pēc to spēkā stāšanās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnēs. Publicējot lēmumu, tiktu aizklāti trešo personu dati, bet netiktu aizklāts pie atbildības sauktās amatpersonas vārds un uzvārds. Līdzīgs regulējums ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā jau ir ieviests attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu. Papildus tika rosināts noteikt ierobežojumu uzņemt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru skaitā tādu pretendentu, kurš ieguvis uzturlīdzekļu parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Norādāms, ka analogs ierobežojums iekļauts arī likumprojektā "Grozījumu likumā "Par tiesu varu"" attiecībā uz tiesneša amata pretendentiem. Šie...

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt protokolu, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Protokols paredz pilnveidot tiesisko regulējumu, lai paātrinātu sūdzību izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tādējādi nodrošinot arī Latvijas iedzīvotājiem ātrāku izskatīšanu sūdzībām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Protokols paredz mainīt tiesnešu maksimālā vecuma slieksni - turpmāk par tiesnesi uz deviņiem gadiem varēs ievēlēt personu, kas nav vecāka par 65 gadiem. Līdz šim Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatu varēja ieņemt līdz 70 gadu vecumam neatkarīgi no amatā nostrādātā laika. Tāpat plānots saīsināt termiņu sūdzības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, proti, personai pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas nacionālajā līmenī dos četrus mēnešus līdzšinējo sešu vietā sūdzības iesniegšanai. Saskaņā ar piedāvāto regulējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesa drīkstēs atzīt par nepieņemamām izskatīšanai pēc būtības maznozīmīgas sūdzības arī tad, ja tās nav izvērtētas nacionālajās tiesās. Individuālo sūdzību skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā pastāvīgi pieaug, un, piemēram, 2011.gadā izskatīšanu gaidīja 160 tūkstoši sūdzību. Tāpēc...

Saeimas Ārlietu komisija 20.septembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšana apliecinātu Latvijas tiesisko briedumu un vēlmi stiprināt starptautisko tiesību lomu starptautisko attiecību veidošanā, kā arī gatavību strīdīgos jautājumos rast risinājumu visautoritatīvākajā starptautiskajā tiesu institūcijā, skaidro Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Latvija bija atzinusi Starptautiskās tiesas priekšteces - Pastāvīgās starptautiskās tiesas - jurisdikciju pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā. Likumprojektā paredzēti galvenie nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp ietverta atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Likumprojektā noteikts, ka detalizēta...

Augstākās tiesas 2017.-2019.gada stratēģijā izvirzīti divi prioritārie uzdevumi: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Šie uzdevumi ir "mūžīgi" - tā ir Augstākās tiesas būtība - stiprināt demokrātiski tiesisko sistēmu, nodrošinot taisnīgu tiesu. Taisnīga tiesa - tas ir taisnīgs spriedums un savlaicīgs process. Tas bija vadmotīvs Augstākās tiesas konferencei "Kasācijas tiesvedības efektivitāte: problēmas un risinājumi", kas noritēja 18.septembrī. Konferencē klātesošos uzrunāja pirmais atjaunotās Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo, atgādinot par likuma "Par tiesu varu" radīšanas pamatojumu un kasācijas instances atjaunošanas mērķiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka no tiesām visvairāk tiek gaidīta darba efektivitāte, taču Augstākajai tiesai to nevar mērīt tikai lietu termiņos. Būtiska nozīme ir Augstākās tiesas nolēmumu argumentācijai un motivācijai, un tam tiesnešiem ir nepieciešams laiks. Kasācijas instances darba efektivizēšanas mērķis ir ne tikai lietu termiņu samazināšana, bet arī tiesnešu slodzes mazināšana. Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atziņas, kas būtiskas kasācijas instances darbībā, pārrunāja Latvijas pārstāve...

Lai sekmētu mūsdienīgu ārpus tiesas strīda risināšanas izmantošanas metodi un veicinātu pušu konflikta atrisināšanu vienošanās procesā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi īsteno divus pilotprojektus “Bezmaksas mediatoru konsultācijas tiesās” un “Bezmakas mediācija ģimenes strīdos”. No 2016.gada 15.septembra dažādās tiesās Rīgā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas apgabaltiesā) un Latvijā (Rīgas rajona tiesā Jūrmalas tiesu namā, Rīgas rajona tiesā Siguldā, Jelgavas rajona tiesā, Valmieras rajona tiesā, Aizkraukles rajona tiesā) sertificēti mediatori sniedz bezmaksas konsultācijas. Gada laikā, līdz 2017.gada 17.septembrim, pilotprojekta ietvaros sniegtas 147 bezmaksas konsultācijas, no kurām vairāk nekā trešajā daļā jeb 60 gadījumos uzsākti mediācijas procesi. No 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim ir pieejamas arī bezmaksas sertificētu mediatoru konsultācijas ģimenes strīdos, lai palīdzētu risināt vecāku domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un stiprinātu ģimenes stabilitāti. Pilotprojekta “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos” no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.septembrim uzsākti 182 mediācijas procesi, no kuriem 63...

Latvijas Republikas Prokuratūra informē, ka 2017.gada augusta sākumā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas saukts kāda uzņēmuma valdes loceklis. Izmeklēšanas laikā noskaidrots un iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētā persona no 2012.gada aprīļa līdz 2012.gada novembrim daļēji aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā - PVN), neveica tā nomaksu, kā arī nedeklarēja daļu no veiktajiem darījumiem un neaprēķināja par tiem PVN. Apsūdzētā persona tīši un apzināti neiemaksāja valsts budžetā PVN kopsummā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā, lai arī uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai varētu veikt nodokļu nomaksu. Piebilstams, ka minētais uzņēmums, kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību, 2014.gada augustā likvidēts. Krimināllieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Publiskās pārvaldības un Teritoriālās attīstības direktorāts (turpmāk - OECD) sadarbībā ar Tiesu administrāciju aicina Latvijas uzņēmējus aizpildīt aptauju par Latvijas komerctiesību regulējumu, tieslietu nozarē sniegto pakalpojumu pieejamību un strīdu risināšanas vidi Latvijā. Aptauja būs pieejama aizpildīšanai līdz 30.septembrim. Aptauja pieejama šeit: https://www.surveymonkey.com/r/OECD_Questionnaire_for_Businesses_LV Aptauja tiek veikta OECD un Latvijas valdības pasūtījuma nolūkā izvērtēt justīcijas pieejamību uzņēmumiem un integrējošo izaugsmi Latvijā. Šī aptauja ne vien palīdzēs sagatavot pārskatu par komerctiesību režīmu un saprast valsts pakalpojumu noderīgumu un ērtumu saimnieciskās darbības veicējiem, bet arī apzināt uzņēmēju juridiskās problēmas un to risināšanas ceļus. Aptauja uzņēmējiem tiek izplatīta ar mērķi identificēt iespējamos tieslietu jomas darbības uzlabojumus, lai nākotnē būtu iespējams nevien uzlabot un stiprināt valsts tieslietu sistēmu darbību, bet arī atbalstīt ekonomikas attīstību un izaugsmi. Paredzēts, ka aptaujas rezultāti ļaus vairāk identificēt Komerclikuma regulējuma un piemērošanas prakses trūkumus, kas traucē mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi, kā arī tieslietu sistēmas pakalpojumu nepieciešamību uzņēmējiem, lai nodrošinātu...

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka 19. jūlijā stājas spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz turpmāk atklāt pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu. Grozījumi likumā veikti ar mērķi veicināt tiesas darba atklātumu un nodrošināt sabiedrībai vieglāku nolēmuma uztveramību. Grozījumi likumā paredz, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu pēc tā spēkā stāšanās publicē tīmekļa vietnē (tiesas.lv), aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļa vietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Minētās izmaiņas būs attiecināmas arī uz tiem lēmumiem prokuroru disciplinārlietās, kas pārsūdzēti Disciplinārtiesā. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver: "Tiesu sistēma kļūst atklātāka. Tieslietu ministrija turpina darbu pie augstāku informācijas atklātības standartu attiecināšanas arī uz citu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu - zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru - izdarītajiem pārkāpumiem". Irēna Kucina uzskata, ka tiesu varas darbības atklātums, tostarp par tiesu...

Eiropas Publiskās administrācijas institūts (EIPA) ir paziņojis 2017.gada Eiropas publiskās pārvaldes balvas (EPSA) ieguvējus par izcilību un novatoriskiem risinājumiem valsts sektorā. Nominācijā “Eiropas un nacionālais sasniegums” par tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu Latvijas tiesās Eiropas publiskās pārvaldes labās prakses sertifikāts piešķirts Tiesu administrācijai. Šogad kopumā tika iesniegti 150 pieteikumi no 30 dažādām valstīm par inovatīviem risinājumiem valsts pārvaldē. Tiesu administrācijas pieteikums kā vienīgais no Baltijas valstīm par tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu Latvijas tiesās iekļuvis starp 34 labās prakses nominantiem Eiropā. Balvu pasniegšanas ceremonija plānota 2017. gada 20.-22. novembrim Māstrihtā, Nīderlandē. Tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešana tiesās ir viena no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros veiktajām aktivitātēm. Rīka funkcionalitāte sniedz iespēju tiesu darbiniekiem fiksēt datus par tiesas sēdi, dalībniekiem un to izteikumiem, kā arī automātiski ģenerēt tiesas sēžu protokolus. “Saņemtā Eiropas Publiskā sektora balva apliecina Latvijas iniciatīvas unikalitāti ne...

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts - vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 51 milj. euro. Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.-2015.gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma...

Pēc Tieslietu ministrijas (TM) īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, esot sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide, apgalvo TM. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem. Minētie likuma grozījumi paredz izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67%. Kopumā šo gadu laikā...

Pirmdien, 12.jūnijā, Tieslietu padomes sēdē lems par Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizāciju. Tiesu teritoriālo reformu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām. Otrs būtisks jautājums Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā - grozījumi likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem plānots paplašināt Tieslietu padomes kompetenci tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem. Lai mazinātu izpildvaras un likumvaras ietekmi šajos jautājumos, paredzēts paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu izvirzīšanas, iecelšanas, apstiprināšanas un pārcelšanas amatā jautājumos, arī rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanas kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā utt. Likumprojekts atceļ ierobežojumu vienai un tai pašai personai ieņemt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts precizē apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka tās apstiprina apgabaltiesas priekšsēdētājs nevis tieslietu ministrs. Likumprojektā paredzēti arī citi būtiski grozījumi. Tieslietu...

Saeima ceturtdien, 1.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai personām juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 procentu līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Kā norāda likumprojekta autori, advokātu...

Saeima 11. maijā 2. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz atteikties no konkrētu kategoriju lietu piekritības pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas un paredz, ka turpmāk lietu sadale tiks veikta centralizēti starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi izlīdzināt rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu noslodzi un samazināt lietu izskatīšanas termiņus. Likuma grozījumi nosaka, ka elektroniskajā sistēmā zvērinātu tiesu izpildītāju iesniegto izsoļu aktu pieteikumu sadale tiks veikta starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem centralizēti, nevis tiks novirzīti konkrētas zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Papildus šādā veidā tiks atslogota arī Rīgas apgabaltiesa attiecībā uz blakus sūdzību izskatīšanu šo kategoriju lietās, un prognozējams, ka grozījumu rezultātā varētu samazināties iesniegto blakus sūdzību izskatīšanas termiņi. Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju darbībām, kas dod pamatu atzīt izsoli par spēkā neesošu, varēs iesniegt jebkurā zemesgrāmatu nodaļā pēc sūdzības iesniedzēja izvēles. Šo grozījumu rezultātā būtiski...

Saeima 11.maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. "Šis ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības un tiesnešu pašpārvaldes stiprināšanai Latvijā, mazinot politiskās ietekmes iespēju. Būtiski pieaugs Tieslietu padomes loma un ietekme tiesnešu karjeras jautājumos, taču līdz ar to arī pašu tiesnešu pašpārvaldes atbildība. Likuma grozījumi sagatavoti Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā, izmaiņas rūpīgi izdiskutējot ar visām iesaistītajām pusēm," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pat izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Tāpat likumprojekts paredz, ka parlaments turpmāk vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima, kā...