TIESU PRAKSE

Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...

Kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašniekuciviltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - OCTA likumu), vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāda Latvijas Republikas Senāta atziņa pausta Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. maijā izskatītajā lietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izraisot cilvēka nāvi. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu. Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Turklāt OCTA likuma 15. pants...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas SIA Prodex strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli. Lieta (SKA-7/2022 (A420308715)) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. SIA Prodex 2014. gada 23. septembrī pieteica laišanai brīvā apgrozībā preces, kas bija uzrādītas kā skujkoku koksnes iekšdurvis ar rāmjiem un aplodām. Izskatāmajā lietā pieteicēja strīdus preces bija klasificējusi Kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijā 4418 „Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņi un lubas”, apakšpozīcijā 4418 20 50 00 „– durvis, to aplodas un sliekšņi – skujkoku koksnes”, kurām piemērojama ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. Pieteicēja lietas gaitā skaidrojusi, ka tās ievestajām precēm, kas iegādātas no specializētā durvju ražotāja, nav iespējama cita izmantošana, kā tikai atbilstoši to funkcijai, t.i., kā konkrēta durvju modeļa sastāvdaļām. Ar 2015. gada 7. septembra lēmumu VID konstatēja, ka attiecīgajām...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Straume pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 11. panta (pulcēšanās un biedrošanās brīvība) un 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpums. Savā 2014. gada 25. augusta iesniegumā ECT iesniedzēja, atsaucoties uz Konvencijas 6. pantu, 10. pantu (izteiksmes brīvība) un 11. pantu, sūdzējās, ka viņas atlaišana no darba pēc tam, kad viņa kā VAS "Latvijas Gaisa Satiksme" (LGS) Vadības dispečeru arodbiedrības (Arodbiedrība) valdes priekšsēdētāja sagatavoja un nosūtīja satiksmes ministram un LGS kapitāldaļu turētājam vēstuli, kurā tika kritizēta LGS valdes darbība, norādīts uz vairākiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem par gaisa satiksmes dispečeru darba laika uzskaiti un atalgojumu, kā arī paustas bažas, ka dispečeru darba apstākļi apdraud aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti un drošumu, ir pārkāpusi viņas tiesības uz izteiksmes brīvību un tiesību uz biedrošanās brīvību. Tāpat iesniedzēja uzskatīja, ka ir pārkāptas viņas Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās...

Senāta Administratīvo lietu departaments 26. maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par papildus budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-197/2022 (A420282418)) bija strīds par to, vai IIN, kas aprēķināts par periodu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet kura aprēķināšanas un maksāšanas pienākums parādniekam iestājas maksātnespējas procesa laikā pēc tam, kad ir notecējis kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš, pieskaitāms pie fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksām jeb uzskatāms par kārtējo nodokļu maksājumu, vai arī par to bija iesniedzams kreditora prasījums. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta vienpadsmitajai daļai bija jāiesniedz kreditora prasījums, jo atbilstoši minētajai tiesību normai izšķirošais apstāklis, lai noteiktu, vai parāds ir radies pirms vai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ir nevis brīdis, kad iestājas maksājuma samaksas termiņš, bet gan brīdis, kad veikti darījumi, par kuriem aprēķināms nodoklis. VID iesniedza kasācijas sūdzību, argumentējot, ka tam nav iespējams konstatēt nodokļu parādu, kamēr...

Satversmes tiesa 23. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021‑18‑01 “Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Krimināllikuma 70.11 panta ceturtā daļa līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības tika pabeigta, noteica: “Noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam”. Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmā daļa paredz, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas nolēmumu konfiscē valsts labā, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu....

Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA “Vienotais norēķinu centrs” – uzlikts naudas sods 2000 eiro apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedzenot zemes piespiedu nomas maksas parādus (lieta Nr.SKA-136/2022 (A420340617)). Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga - profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša. Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu. Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 1. punkta izpratnē....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. SKA-713/2021 pieņemts, izskatot lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdot zemnieku saimniecībai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu apstiprināta un atmaksāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu. Situācijas apraksts Ar VID lēmumu pieteicējai zemnieku saimniecībai atteikts atmaksāt PVN pārmaksu. Lēmumā norādīts, ka strīdus prece (rapšu sēklas) ir piegādāta, nodokļa rēķins ir izrakstīts, darījums ir deklarēts, tomēr nav zināms faktiskais preces saņēmējs. Tas tiek noskaidrots kriminālprocesā. Līdz ar to nav arī zināms, vai faktiskais preču saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, tāpēc nodoklis jāmaksā preču piegādātājam jeb pieteicējai. PVN reversā maksāšanas kārtība nav piemērojama, jo darījumi starp pieteicēju un rēķinā norādīto preču saņēmēju SIA faktiski nav notikuši. VID uzskatīja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2 panta pirmo...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta (Nr. SKK-119/2022) atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un daļā, ar kuru no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija 172 172,04 eiro apmērā par labu valstij, lēmums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (spriedums lietā SKA-192/2022 (A420225318)). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID ar pārsūdzēto lēmumu atcēla pieteicējam izsniegto vienkāršoto procedūru atļauju – vietējās muitošanas un vienkāršotās deklarēšanas procedūru atļauju, jo VID ieskatā pieteicējs nebija ievērojis nosacījumus, uz kuru pamata atļauja tika izsniegta. Vienkāršoto procedūru atļaujas izsniegšanas laikā piemērojams bija Kopienas Muitas kodekss (Padomes regula Nr. 2913/92) un uz tā pamata izdotie tiesību akti. Savukārt pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā spēkā bija Savienības Muitas kodekss (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 952/2013) un uz tā pamata izdotie tiesību akti. Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Pieteicējai, lai tā varētu iesniegt vienkāršoto muitas deklarāciju, ir jāizpilda Savienības Muitas kodeksa 166. pantā, deleģētās regulas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atzīts par prettiesisku, kā arī iestādei uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atlīdzināt mantiskos zaudējumus (spriedums lietā Nr. SKA-199/2022 (A420220318)). Izskatāmajā lietā pieteicēja UAB „Integria” importēja no Turcijas uzņēmuma iegādātās preces Latvijas teritorijā, par preču importu samaksāja PVN, visbeidzot transportēja šīs preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (Lietuvu) un atskaitīja priekšnodokli. VID bija atzinis, ka nodoklis nav atmaksājams tāpēc, ka no Turcijas uzņēmuma iegādāto un Latvijas teritorijā importēto preču īpašniece bija pieteicēja kā Lietuvas komersants un Lietuvā reģistrēts PVN maksātājs, tādēļ pieteicēja savā Latvijas PVN deklarācijā nebija tiesīga uzrādīt preču importu un šo preču tālāku realizāciju kā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs. Senāts spriedumā norādīja, ka VID nepamatoti nav ņēmis vērā pieteicējas darījumu patieso struktūru un būtību. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja, kura preču importēšanas un...

Latvijas Republikas Senāts informē, ka papildināts ar pēdējo trīs gadu judikatūras atziņām Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums par fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu. Iepriekšējā apkopojumā bija ietvertas lietas, kas Senātā skatītas no 2015. gada janvāra līdz 2018.gada augustam. Tagad klāt nākuši nolēmumi līdz 2022. gada martam. Tās ir lietas, kas Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi šajā jomā lietās, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas nozīmīgākās Satversmes tiesas un atsevišķas atziņas no senākiem Augstākās tiesas nolēmumiem maksātnespējas tiesību jomā. Tāpat ar jaunākajām atziņām papildināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu apkopojums pārrobežu maksātnespējas tiesību jomā. Šajā apkopojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas atziņās par nozīmīgākajiem Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām jautājumiem: regulas darbības joma, tiesu jurisdikcija, piemērojamās tiesību normas, nolēmumu atzīšana, sekundārās maksātnespējas procedūras. Judikatūras atziņas sistematizējis Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas...

Augstākajā tiesā sagatavots Senāta prakses apkopojums ar Administratīvo lietu departamenta un Civillietu departamenta atziņām - “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma piemērošanas prakse”. 2018. gada 1. martā spēkā stājās Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (turpmāk - Kaitējuma atlīdzināšanas likums), kas aizstāja likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un ar kuru tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā par kaitējuma, kas nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā, atlīdzinājuma saņemšanu. Atgādinām, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Iestāde šā likuma izpratnē ir: 1) izmeklēšanas iestāde; 2) Finanšu izlūkošanas dienests; 3) valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu. Lai veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF...