TIESU PRAKSE

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju. Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm. Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (SKA-1/2023 (A420255417)) par Lauku atbalsta dienesta (LAD) neapstiprinātu projektu, ko 2016. gadā SIA Druvnieks (turpmāk - pieteicēja) iesniedza pretendēšanai uz atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam 4. pasākuma „Investīcijas materiālajos aktīvos” ietvaros. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām lietā "SIA Druvnieks pret Lauku atbalsta dienestu", atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Situācijas apraksts Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai LAD pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Kā savā spriedumā iepriekš norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja ir atzīstama par saistītu uzņēmumu ar SIA Dižcildi, jo abu uzņēmumu kapitāla daļu turētājs ir viena un tā pati persona. Lai gan pieteicēja projekta iesniegumu iesniedza laikā, kad SIA Dižcildi bija pasludināta par maksātnespējīgu, būtisks ir fakts, ka pieteicēja tika nodibināta tad, kad SIA Dižcildi jau bija parādsaistības, kuras varēja būt šķērslis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. jūnijā apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteicējai SIA Baltic Container Terminal noteikto muitas parādu, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (lieta Nr. SKA-192/2023 (A420242519)). Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, VID Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA Baltic Container Terminal ir radies muitas parāds. Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis abu pušu kasācijas sūdzības strīdā par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta SKA-3/2023 (A420463113)). Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā pausto, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu. Savukārt daļā, kurā apgabaltiesa atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto papildu soda naudu, spriedums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā bija konstatēti nodokļu pārkāpumi. Tātad lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti pieteicējai piemērojis soda naudu divkāršā apmērā. Senāts norāda, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 1. punkta formulējumam ir jāņem vērā nevis dienesta lēmuma pieņemšanas brīdis, bet gan...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus (lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221)). Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 20. maijā, izvērtējot SIA Cityparks Latvija kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieteicējai noteikto soda naudu. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru noraidīts prasījums atcelt PTAC lēmumu par pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un pieteicējas pienākumu pārtraukt šādu praksi, spriedums atstāts negrozīts. Senāts atzina par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka PTAC pamatoti konstatēja pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un līdz ar to – pamatoti uzdeva pārtraukt šādu negodīgu komercpraksi. Tomēr vienlaikus Senāts norāda, ka tiesas spriedumā nepamatoti atzīts, ka ir pierādīts tas, ka pieteicējas pieļauts negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpums atsevišķās tā izpausmēs ir konstatējams kā vairāku, sistemātisku gadījumu kopums, nevis kā izolēti gadījumi. Tas ir būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, vērtējot komersantam noteiktās soda naudas samērīgumu. Konkrētajā gadījumā tiesas spriedumā pieteicējai piemērotās soda naudas samērīgums šādā veidā nebija vērtēts. Izskatāmajā lietā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2023. gada 17. maijā atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību trīs lietās (Lietas Nr. SKC-324/2023; Nr. SKC-183/2023 un Nr. SKC-467/2023), kurās tiesa pārsūdzētajos spriedumos vērtējusi apstākļus par darbinieku atstādināšanu no darba, piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumus. Tas nozīmē, ka šajās lietās stājušies spēkā apgabaltiesu spriedumi, kuros cita starpā noraidīti prasījumi, ar kuriem darbinieki lūdza atzīt par spēkā neesošiem darba devēju rīkojumus par atstādināšanu vai dīkstāves noteikšanu. Vienā no lietām atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka gan darba devējas kasācijas sūdzība (jautājumā par darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu), gan darbinieka pretsūdzība (jautājumā par atstādināšanu no darba) pēc būtības ir vērstas uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Savukārt divās pārējās lietās Senāta lēmumos sniegts skaidrojums, ka, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikums, ar...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu (lieta Nr. SKK-40/2023 (16870001412)). Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā...

Latvijas republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības „Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (lieta Nr. SKA-671/2023 (A420235522)), nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības „CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TUKUMA AUTO” – pieteikums un par spēkā neesošām atzītas starp valsts SIA „Autotransporta direkcija” un AS „Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem iepirkumu līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis” un tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu arī izbeigta tiesvedība daļā par SIA „TUKUMA AUTO” pieteikumu par noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā...

Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; 2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu (lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)), ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus. Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības. Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa secināja, ka pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka pieteicējs kopš 2019. gada decembra bija pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Līdz ar to brīdī, kad iestājās apdrošināšanas gadījums (2020. gada 17. martā), pieteicējs nebija...

Satversmes tiesa 2. maijā nosprieda (spriedums lietā Nr. 2022-02-01), ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās normas: Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmā daļa paredz: „Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Satversmes tiesā...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 18. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim – noteikto sodu (Lieta Nr. SKK-50/2023 (11840004108)). Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS Latvijas Dzelzceļš labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 eiro apmērā, spriedums stājies spēkā. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS Latvijas Dzelzceļš grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, 10 gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 11. maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2...