TIESU PRAKSE

Eiropas Savienības Tiesa 12. janvārī pasludinājusi spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – regulators). Ar regulatora lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija, ja elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs būtu bijis noteikts minētajā laika posmā. Izskatāmajā gadījumā pieteicējas faktiski lūdz kompensēt nesaņemto, bet likumā paredzēto atbalsta daļu, nevis kādus citus zaudējumus. Pieteicēju prasīto zaudējumu apmērs atbilst naudas summai, ko pieteicējas būtu saņēmušas, bet nesaņēma, attiecīgajā laikā pārdodot savu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi un atvieglojumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. apakšpunkta piemērošanā izšķiroši ir, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā. Konkrētajā gadījumā tiesa saimniecisko darbību nebija konstatējusi. Tālab Senāts nepievērsās teorētiskam jautājumam, vai gadījumā, ja sabiedriskā labuma organizācija, kurai patapināts dzīvokļa īpašums, veiktu saimniecisko darbību, tā ietilptu minētās tiesību normas tvērumā. Senāts atzina, ka dzīvokļa īpašumam vienlaikus nevar piešķirt arī Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (zaudējis spēku, patlaban spēkā Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 109) 4.17. apakšpunktā noteiktos nodokļa atvieglojumus (pašreiz spēkā esošo noteikumu norma - 3.17. apakšpunkts). Norma piemērojama vienīgi gadījumos, kad nekustamais īpašums ir nodots...

Satversmes tiesa 22. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑09‑01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētā norma Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kriminālprocesa ietvaros attaisnotas personas pieteikuma. Attaisnotā persona lūdz...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas. Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot (pārdodot). Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par IIN aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865. pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemēroja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 7.3 daļas 2. punktu, kas paredz, ka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicēja strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par attaisnojamiem izdevumiem (lieta Nr. SKA-72/2022 (A420329817)). Senātam lietā bija izšķirams jautājums: vai izdevumi, kas radušies sakarā ar pamatizglītības iegūšanu privātajā izglītības iestādē, ir atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem un vai par tiem ir samazināms ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums. Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu VID kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus. Vienlaikus Senāts atzinis, ka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 336 „Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” 1.1.1. apakšpunkta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2022. gada 3. novembrī rakstveida procesā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC‑327/2022 (C33405620), kurā pirmoreiz civillietā vērtēta sociālā tīkla Facebook interešu grupā publicētā sarakste. Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs sociālā tīkla Facebook interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Proti, atbildētājs (pircējs) interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, prasītāju (pārdevēja pārstāvi) nosaucis vārdā, kura nozīme ir „melis, pļāpa, muldoņa”, jo viņš (pārdevējs) nav pildījis pircējam doto solījumu. Komentārā pieminētās personas – komercsabiedrība un tās pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu. Senāts kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta. Senāts lēma apelācijas instances spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai. Senāts sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 3. novembrī pieņēmis lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „Rēzeknes satiksme” prasībā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli par zaudējumu piedziņu. SIA „Rēzeknes satiksme” prasības pamatā bija ar SIA "Euro Energo Company" noslēgtās vienošanās un līguma par dīzeļdegvielas piegādi pienācīga izpilde. Nenodrošinot noslēgtā līguma izpildes kontroli un nepildot līguma nosacījumus par cenas veidošanās mehānismu, pieļauta situācija, ka "Rēzeknes satiksme" pārmaksājusi par piegādāto degvielu. Tāpēc uzņēmums cēlis tiesā prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu. Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka atbildētājs pieļāvis bezdarbību, neorganizējot un nesekojot līdzi piegādes līgumu izpildei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2022. gada 7. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta pilnībā un no bijušā uzņēmuma vadītāja piedzīti zaudējumi 144 432,38 eiro. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC‑756/2022 (C12146921) Lasiet arī: Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā Kāda veida līgumi slēdzami ar...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 3. novembrī, izvērtējot SIA „Tele2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 30. augusta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2020. gada 4. decembra lēmuma Nr. 20-pk atcelšanu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību (Lieta Nr. SKA-1084/2022 (A420113721)). Ar Senāta lēmumu stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, noraidot pieteicējas pieteikumu un atstājot spēkā iestādes lēmumu, aizliedzot īstenot negodīgu – profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas. Uzņēmumam uzlikta soda nauda 20 000 eiro. Izskatāmajā lietā ar PTAC lēmumu tika atzīts, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāma plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana, nesaņemot patērētāja aktīvi sniegtu piekrišanu. PTAC lēmumā norādījusi, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. jūlija lēmumā lietā SKK-1/2022 atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 5. marta spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajiem noteikto sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu, kā arī daļā par juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Atceltajā daļā lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts. Šai lietā par noziedzīgu nodarījumu atzīta tīša Vides investīciju fonda (VIF) pārstāvju maldināšana, lai radītu priekšstatu par vēja ģeneratoru reālu iegādi, organizējot fiktīvus bankas dokumentus iesniegšanai minētajā fondā. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka vēja elektrostaciju iegāde un uzstādīšana nav notikusi projekta ietvaros, izmantojot projekta iesniegumā norādīto projektam nepieciešamā līdzfinansējuma veidu, bet finansējums iegūts, īstenojot krāpšanu. Tiesa konstatējusi, ka , un , apzinoties, ka SIA „” nav iespējas likumīgā ceļā iegūt valsts budžeta programmas finansējumu, sadalīja lomas kopīgā noziedzīgā nodarījuma īstenošanai atbilstoši katra grupas dalībnieka spējai...

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 apskata jautājumu par nelabticīgu rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības. Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai kreditors zaudē tiesības uz tādu saistību izpildījumu, kuras parādnieks apzināti nenorādīja fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pret celtās prasības noraidīšana pārsūdzētājā spriedumā pamatota ar Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņa neievērošanu. Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu piemērojusi formāli, atrauti no Maksātnespējas likuma mērķa, un neņemot vērā ar likumu noteiktos maksātnespējas tiesību principus, kas novedis pie netaisnīga lietas iznākuma. Maksātnespējas likuma 5. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot...

Eiropas Savienības Tiesa 20. oktobrī pasludināja spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pieteicējai ar VID lēmumu noteikts muitas nodokļa parāds. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „Mikrotīkls” – laida brīvā apgrozībā preces: maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu: telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā. Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. VID pieteicējai par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu. Izskatot pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja un atzina par pareizu VID lēmumu. Senātam, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-12/2022; A420186016), bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa...

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedumā lietā Nr. C75002721, SKC-672/2022 paudis tēzi, ka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Vienlaikus šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu. Šai lietā Senāts izskatīja rakstveida procesā prasītājas AS BDO Latvia pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu civillietā AS BDO Latvia prasībā pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu. Situācijas apraksts Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu apmierināta AS BDO Latvia prasība pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu, noraidot lūgumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Ar senatoru kolēģijas 2022. gada 5. jūlija lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par tiesāšanās izdevumiem. Apgabaltiesas spriedums...