TIESU PRAKSE

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus (lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221)). Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 20. maijā, izvērtējot SIA Cityparks Latvija kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieteicējai noteikto soda naudu. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru noraidīts prasījums atcelt PTAC lēmumu par pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un pieteicējas pienākumu pārtraukt šādu praksi, spriedums atstāts negrozīts. Senāts atzina par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka PTAC pamatoti konstatēja pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un līdz ar to – pamatoti uzdeva pārtraukt šādu negodīgu komercpraksi. Tomēr vienlaikus Senāts norāda, ka tiesas spriedumā nepamatoti atzīts, ka ir pierādīts tas, ka pieteicējas pieļauts negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpums atsevišķās tā izpausmēs ir konstatējams kā vairāku, sistemātisku gadījumu kopums, nevis kā izolēti gadījumi. Tas ir būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, vērtējot komersantam noteiktās soda naudas samērīgumu. Konkrētajā gadījumā tiesas spriedumā pieteicējai piemērotās soda naudas samērīgums šādā veidā nebija vērtēts. Izskatāmajā lietā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2023. gada 17. maijā atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību trīs lietās (Lietas Nr. SKC-324/2023; Nr. SKC-183/2023 un Nr. SKC-467/2023), kurās tiesa pārsūdzētajos spriedumos vērtējusi apstākļus par darbinieku atstādināšanu no darba, piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumus. Tas nozīmē, ka šajās lietās stājušies spēkā apgabaltiesu spriedumi, kuros cita starpā noraidīti prasījumi, ar kuriem darbinieki lūdza atzīt par spēkā neesošiem darba devēju rīkojumus par atstādināšanu vai dīkstāves noteikšanu. Vienā no lietām atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka gan darba devējas kasācijas sūdzība (jautājumā par darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu), gan darbinieka pretsūdzība (jautājumā par atstādināšanu no darba) pēc būtības ir vērstas uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Savukārt divās pārējās lietās Senāta lēmumos sniegts skaidrojums, ka, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikums, ar...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu (lieta Nr. SKK-40/2023 (16870001412)). Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā...

Latvijas republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības „Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (lieta Nr. SKA-671/2023 (A420235522)), nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības „CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TUKUMA AUTO” – pieteikums un par spēkā neesošām atzītas starp valsts SIA „Autotransporta direkcija” un AS „Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem iepirkumu līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis” un tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu arī izbeigta tiesvedība daļā par SIA „TUKUMA AUTO” pieteikumu par noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā...

Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; 2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu (lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)), ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus. Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības. Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa secināja, ka pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka pieteicējs kopš 2019. gada decembra bija pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Līdz ar to brīdī, kad iestājās apdrošināšanas gadījums (2020. gada 17. martā), pieteicējs nebija...

Satversmes tiesa 2. maijā nosprieda (spriedums lietā Nr. 2022-02-01), ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās normas: Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmā daļa paredz: „Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Satversmes tiesā...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 18. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim – noteikto sodu (Lieta Nr. SKK-50/2023 (11840004108)). Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS Latvijas Dzelzceļš labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 eiro apmērā, spriedums stājies spēkā. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS Latvijas Dzelzceļš grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, 10 gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 11. maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2...

Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija. Izskatāmajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei. Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 23. martā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai prasības lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā Austrijā (lieta Nr. SKC-106/2023 (C30391521)). Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS BTA Baltic Insurance Company par 30 000 eiro. Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā. Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par...

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam tiktu dzēsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 10 819,94 eiro. Senātam kasācijas kārtībā bija izšķirams, kā aprēķināms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka attiecībā uz fiziskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja tas nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Senāts spriedumā norāda, ka noilguma termiņa skaitījumā nozīme ir tieši brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību. Savukārt, vērtējot likumā noteikto noilguma termiņa apturēšanu, Senātam neradās šaubas, ka jēdziens „noilguma termiņš tiek apturēts” ir saprotams tādējādi, ka no kopējā triju gadu noilguma termiņa tiek izņemts ārā („izgriezts”) laiks, kamēr pastāv likumā uzskaitītās situācijas. Tiesību normas formulējums neliecina, ka, attiecīgajam dzīves gadījumam...

Satversmes tiesa 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tā kā lēmums par jautājumu uzdošanu tika pieņemts 2023. gada 31. janvārī, pastāv pamatotas šaubas par to, vai lietas Nr. 2022-40-01 sagatavošanas termiņā jau būs stājies uzdotajiem jautājumiem prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu...

Satversmes tiesa 21. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑06‑03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkta skaitļa un vārda “10 gadus” un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkta skaitļa un vārda “10 gadus” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 221) 53.1 punkts noteica divus alternatīvus atskaites punktus, no kuru iestāšanās brīža 10 gadus publiskais tirgotājs iepirka koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus. Arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr....

Satversmes tiesa 2023. gada 23. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑03‑01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likuma 66. nodaļā par Latvijā izveidotas pastāvīgās šķīrējtiesas (turpmāk arī – šķīrējtiesa) nolēmuma izpildi. Civilprocesa likuma 534. pants noteic kārtību, kādā iesniedzams pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Civilprocesa likuma 534.1 pants reglamentē šāda pieteikuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Civilprocesa likuma 535. pants noteic kārtību, kādā pieteikums izlemjams, bet 536. pantā ir noteikti izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamati. Visbeidzot Civilprocesa likuma 537. pants noteic izpildu raksta izsniegšanas atteikuma tiesiskās sekas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” (turpmāk –...