TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa (turpmāk arī – apstrīdētā norma): “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atzīts, ka viņam pienākas bezvalstnieka statuss (lieta Nr. SKA-103/2023 (A420236918)). Senāts, izskatot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kasācijas sūdzību, atzina, ka apgabaltiesa nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudījusi visus pierādījumus lietā. Izskatāmajā lietā tiesā vērsās ārvalstnieks, kurš vēlas, lai Latvija viņam piešķir bezvalstnieka statusu. Personai nav neviena personu apliecinoša dokumenta, ar ko pierādīt, kas viņš ir. Ir tikai pašas personas stāsts par savu izcelsmi un savu dzīves gājumu. PMLP atteica piešķirt bezvalstnieka statusu, jo nav zināma pieteicēja identitāte. Tādējādi iestāde nevar pārliecināties par to, ka pieteicējs nav vai nevar būt kādas citas valsts pilsonis. Senāts spriedumā norāda, ka tiesai, lai varētu secināt, ka pieteicējs nav un viņam netiek garantēta kādas valsts pilsonība, ir nepieciešams objektīvi noskaidrot pieteicēja identitātes datus. Pieteicējam ir pienākums būt patiesam, cik vien iespējams jāsniedz pilnīga informācija par sevi, jāiesniedz...

Senāta Krimināllietu departaments 1. februārī paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – turpināja izskatīt krimināllietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710)). Iepriekš Senāts sāka lietas izskatīšanu 10. janvārī, kad uzklausīja procesa dalībniekus – aizstāvi, cietušo – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un prokurorus. Senāts pabeidza lietas izskatīšanu un pasludināja saīsināto lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts noteica, ka motivēts tiesas lēmums būs pieejams 9. februārī, bet vēlāk termiņš pārcelts uz 28. februāri. Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skata paplašinātā tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā 25. janvārī (lieta Nr. SKC‑46/2023, C73454620), atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 20. maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no automašīnu tirgotāja. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Lietas apstākļi Patērētājs 2019. gada augustā bija iegādājies no SIA „Automotiv” lietotu transportlīdzekli „BMW 530” par 7300 euro. Pēc automašīnas iegādes un tās tehniskā stāvokļa padziļinātas izpētes, piesaistot autoservisa pakalpojumu sniedzēju, tika konstatēts, ka transportlīdzeklim ir virkne defektu (starpdzesētāja jeb „interkūlera” caurules un tās stiprinājuma bojājumi; stūres mehānisma bojājums; piekares augšējo un apakšējo sviru bojājumi; dzinēja spilvena bojājums u. c.). Defektus prasītājs novērsa, par remontu samaksājot 1075 euro. Tiesvedības laikā netika apstrīdēts, ka transportlīdzekļa defekti nebija norādīti automašīnas pārdošanas sludinājumā un netika apstrīdēts patērētāja norādītais, ka automašīnas tirgotāja esot apgalvojusi, ka transportlīdzeklis ir teicamā tehniskajā stāvoklī un nekādi nekavējoši ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai nav nepieciešami. Pārsūdzētais...

Satversmes tiesa 17. janvārī uzsākusi izskatīt lietu Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER LTD (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums neparedz iespēju atbrīvot privāto tiesību juridiskās personas no valsts nodevas samaksas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja nevarot celt prasību tiesā par tādu zaudējumu apmēru, ko tā vēlas pieprasīt no atbildētājas. Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai pēc būtības liedzot Satversmes 92....

Eiropas Savienības Tiesa 12. janvārī pasludinājusi spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – regulators). Ar regulatora lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija, ja elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs būtu bijis noteikts minētajā laika posmā. Izskatāmajā gadījumā pieteicējas faktiski lūdz kompensēt nesaņemto, bet likumā paredzēto atbalsta daļu, nevis kādus citus zaudējumus. Pieteicēju prasīto zaudējumu apmērs atbilst naudas summai, ko pieteicējas būtu saņēmušas, bet nesaņēma, attiecīgajā laikā pārdodot savu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi un atvieglojumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. apakšpunkta piemērošanā izšķiroši ir, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā. Konkrētajā gadījumā tiesa saimniecisko darbību nebija konstatējusi. Tālab Senāts nepievērsās teorētiskam jautājumam, vai gadījumā, ja sabiedriskā labuma organizācija, kurai patapināts dzīvokļa īpašums, veiktu saimniecisko darbību, tā ietilptu minētās tiesību normas tvērumā. Senāts atzina, ka dzīvokļa īpašumam vienlaikus nevar piešķirt arī Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (zaudējis spēku, patlaban spēkā Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 109) 4.17. apakšpunktā noteiktos nodokļa atvieglojumus (pašreiz spēkā esošo noteikumu norma - 3.17. apakšpunkts). Norma piemērojama vienīgi gadījumos, kad nekustamais īpašums ir nodots...

Satversmes tiesa 22. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑09‑01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētā norma Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kriminālprocesa ietvaros attaisnotas personas pieteikuma. Attaisnotā persona lūdz...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas. Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot (pārdodot). Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par IIN aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865. pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemēroja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 7.3 daļas 2. punktu, kas paredz, ka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicēja strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par attaisnojamiem izdevumiem (lieta Nr. SKA-72/2022 (A420329817)). Senātam lietā bija izšķirams jautājums: vai izdevumi, kas radušies sakarā ar pamatizglītības iegūšanu privātajā izglītības iestādē, ir atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem un vai par tiem ir samazināms ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums. Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu VID kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus. Vienlaikus Senāts atzinis, ka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 336 „Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” 1.1.1. apakšpunkta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2022. gada 3. novembrī rakstveida procesā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC‑327/2022 (C33405620), kurā pirmoreiz civillietā vērtēta sociālā tīkla Facebook interešu grupā publicētā sarakste. Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs sociālā tīkla Facebook interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Proti, atbildētājs (pircējs) interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, prasītāju (pārdevēja pārstāvi) nosaucis vārdā, kura nozīme ir „melis, pļāpa, muldoņa”, jo viņš (pārdevējs) nav pildījis pircējam doto solījumu. Komentārā pieminētās personas – komercsabiedrība un tās pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu. Senāts kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta. Senāts lēma apelācijas instances spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai. Senāts sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 3. novembrī pieņēmis lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „Rēzeknes satiksme” prasībā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli par zaudējumu piedziņu. SIA „Rēzeknes satiksme” prasības pamatā bija ar SIA "Euro Energo Company" noslēgtās vienošanās un līguma par dīzeļdegvielas piegādi pienācīga izpilde. Nenodrošinot noslēgtā līguma izpildes kontroli un nepildot līguma nosacījumus par cenas veidošanās mehānismu, pieļauta situācija, ka "Rēzeknes satiksme" pārmaksājusi par piegādāto degvielu. Tāpēc uzņēmums cēlis tiesā prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu. Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka atbildētājs pieļāvis bezdarbību, neorganizējot un nesekojot līdzi piegādes līgumu izpildei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2022. gada 7. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta pilnībā un no bijušā uzņēmuma vadītāja piedzīti zaudējumi 144 432,38 eiro. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC‑756/2022 (C12146921) Lasiet arī: Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā Kāda veida līgumi slēdzami ar...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 3. novembrī, izvērtējot SIA „Tele2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 30. augusta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2020. gada 4. decembra lēmuma Nr. 20-pk atcelšanu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību (Lieta Nr. SKA-1084/2022 (A420113721)). Ar Senāta lēmumu stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, noraidot pieteicējas pieteikumu un atstājot spēkā iestādes lēmumu, aizliedzot īstenot negodīgu – profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas. Uzņēmumam uzlikta soda nauda 20 000 eiro. Izskatāmajā lietā ar PTAC lēmumu tika atzīts, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāma plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana, nesaņemot patērētāja aktīvi sniegtu piekrišanu. PTAC lēmumā norādījusi, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. jūlija lēmumā lietā SKK-1/2022 atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 5. marta spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajiem noteikto sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu, kā arī daļā par juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Atceltajā daļā lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts. Šai lietā par noziedzīgu nodarījumu atzīta tīša Vides investīciju fonda (VIF) pārstāvju maldināšana, lai radītu priekšstatu par vēja ģeneratoru reālu iegādi, organizējot fiktīvus bankas dokumentus iesniegšanai minētajā fondā. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka vēja elektrostaciju iegāde un uzstādīšana nav notikusi projekta ietvaros, izmantojot projekta iesniegumā norādīto projektam nepieciešamā līdzfinansējuma veidu, bet finansējums iegūts, īstenojot krāpšanu. Tiesa konstatējusi, ka , un , apzinoties, ka SIA „” nav iespējas likumīgā ceļā iegūt valsts budžeta programmas finansējumu, sadalīja lomas kopīgā noziedzīgā nodarījuma īstenošanai atbilstoši katra grupas dalībnieka spējai...