TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Senāta prakses apkopojumu lietās, kurās atbildētājs ir Uzņēmumu reģistrs. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas sagatavoti Uzņēmumu reģistra lietās laikā no 2016. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim, kā arī atziņas no nolēmumiem, kas ir pieņemti agrāk. Pārskatāmībai un lietotāju ērtībai apkopojums ir sadalīts trīs nodaļās, kurās aplūkoti vispārīgi jautājumi par Uzņēmumu reģistru, kā arī sniegts kāda konkrēta reģistra (piemēram, komercreģistra) regulējuma pārskats. Proti, pirmajā nodaļā ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci un it īpaši saistībā ar procesuālajiem aspektiem, piemēram, Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskā daba un darbības ilgums, personu subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumus. Otrā nodaļa ietver informāciju par komercreģistru, kurš atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai ir uzskatāms par visaktīvāko un visplašāko reģistru. Trešajā nodaļā iekļauta informācija par citiem reģistriem – Uzņēmumu reģistru, Komercķīlu reģistru, Biedrību un nodibinājumu reģistru, Masu informācijas līdzekļu reģistru, Reliģisko organizāciju un...

Satversmes tiesa 2022. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-24-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “Šā likuma izpratnē par pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāma arī lietu noma.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” un akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” (turpmāk arī – pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta...

Augstākās tiesas Senāts lietā SKA‑727/2022 , kurā tika skatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis un ar to saistīto strīdu izšķiršana, secinājis, ka IIN atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta 32 daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai. Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa. Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas domes aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par ēkām un jaunbūvi uz pieteicējai piederošas zemes (lieta Nr.SKA-170/2022). Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai pieteicēja ir NĪN maksātāja par ēkām, kas atrodas uz tai piederošas zemes, vai šīs ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Administratīvās apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja ir NĪN maksātāja, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantā iekļauto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus (tostarp tiesas spriedumus), kas apliecinātu, ka ēkas atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka nav atzīstama par ēku īpašnieci un nodokļa maksātāju, jo izpildās likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertie...

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 19. septembrī pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību akciju sabiedrības (AS) „Dzintars” prasībā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm (lieta Nr. SKC‑963/2022 (C30427620). Senāts šādu lēmumu pieņēma, jo, izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senātam nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 10. jūnija spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās AS “Dzintars” prasība pret atbildētāju, bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju, par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm. Prasītājas – maksātnespējīgās AS “Dzintars” maksātnespējas procesa administrators 2020. gada februārī tiesā cēla prasību pret bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju. Strīds bija par darījumu, ar kuriem tiesiskās aizsardzības procesa laikā atbildētājam bez...

Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, arī jauns transportlīdzeklis, kam piegādes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0% likme, ir izvests no piegādes dalībvalsts un ir piegādāts galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā PVN, uzsvērts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada spriedumā lietā Nr. A420283018, SKA-334/2022. Tādējādi tiek nodrošināta PVN iekasēšana tikai vienā dalībvalstī, kur notiek preces gala izmantošana, tiek novērsta darījuma dubulta aplikšana ar nodokli, tiek panākta dalībvalstu fiskālās suverenitātes nodalīšana un tiek novērsts konkurences izkropļojums starp dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību konstatēt, ka tiesības rīkoties ar preci, arī ar jaunu transportlīdzekli, ir nodotas tieši darījumu dokumentos norādītajam pircējam, nevis jebkurai citas dalībvalsts personai. Pretējā gadījumā netiek nodrošināta pareiza kopējās PVN sistēmas darbība un nodokļa iekasēšana no galapatērētāja, un netiek ievēroti tiesību normās nostiprinātie grāmatvedības kārtošanas principi, atbilstoši kuriem grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un grāmatvedība ir jākārto...

Latvijas Republikas Senāts, 30. augustā pieņemot lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību, ir atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmumu aizliegt SIA “Plesko Real Estate” piešķirt tiesības SIA “RIMI LATVIA” (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” Rīgā, Ieriķu ielā 3. KP 2017. gadā konstatēja, ka RIMI ienākšana iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” telpās, kur pirms tam darbojās AS “Prisma Latvija”, palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu. Kā darījumā ietekmētais tirgus tika noteikti ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, kuru tirdzniecības telpas platība...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments sagatavojis pārskatu par Senāta aktuālo praksi lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” aplūkoti Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi un atziņas jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas krimināllietās, kas skatītas no 2013. gada līdz 2022. gada maijam. Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi, piemēram, valsts vai pašvaldību nodevas. Noziedzīgais nodarījums var izpausties kā darbība (ienākumu vai peļņas slēpšana, samazināšana) vai kā bezdarbība, kad nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums tiek deklarēts, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā netiek nomaksāts. Tiesu prakses apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm darbības jeb samazināšanas gadījumā, deklarējot fiktīvus darījumus, kā arī bezdarbības gadījumā. Tāpat uz izvairīšanās...

Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...

Augstākās tiesas Senāts (AT Senāts) atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par negodīgas komercprakses aizliegumu un soda naudas piemērošanu SIA “BIOveikals” (iepriekš – SIA “Memory Water”) 15 000 eiro apmērā. Pamatojoties uz AT Senāta 2022. gada 9. augusta lēmumu, ir stājies spēkā PTAC 2020. gada 7. decembrī pieņemtais lēmums patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā tika izvērtēta SIA “Memory Water” īstenotā komercprakse, patērētājiem piedāvājot šī uzņēmuma ražoto fasēto dzeramo ūdeni („BIO ūdens”) un citas preces (piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus), tajā skaitā, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kas saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi. AT Senāts ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar SIA “BIOveikals” iesniegto kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. AT Senāts kasācijas sūdzībā nav saskatījis racionālus pretargumentus apgabaltiesas apsvērumiem attiecībā uz tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu. Vienlaikus AT Senāts kasācijas sūdzībā konstatējis klaji aizskarošus un noniecinošus vērtējumus par Administratīvo...

Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...

Kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašniekuciviltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - OCTA likumu), vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāda Latvijas Republikas Senāta atziņa pausta Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. maijā izskatītajā lietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izraisot cilvēka nāvi. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu. Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Turklāt OCTA likuma 15. pants...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas SIA Prodex strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli. Lieta (SKA-7/2022 (A420308715)) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. SIA Prodex 2014. gada 23. septembrī pieteica laišanai brīvā apgrozībā preces, kas bija uzrādītas kā skujkoku koksnes iekšdurvis ar rāmjiem un aplodām. Izskatāmajā lietā pieteicēja strīdus preces bija klasificējusi Kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijā 4418 „Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņi un lubas”, apakšpozīcijā 4418 20 50 00 „– durvis, to aplodas un sliekšņi – skujkoku koksnes”, kurām piemērojama ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. Pieteicēja lietas gaitā skaidrojusi, ka tās ievestajām precēm, kas iegādātas no specializētā durvju ražotāja, nav iespējama cita izmantošana, kā tikai atbilstoši to funkcijai, t.i., kā konkrēta durvju modeļa sastāvdaļām. Ar 2015. gada 7. septembra lēmumu VID konstatēja, ka attiecīgajām...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Straume pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 11. panta (pulcēšanās un biedrošanās brīvība) un 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpums. Savā 2014. gada 25. augusta iesniegumā ECT iesniedzēja, atsaucoties uz Konvencijas 6. pantu, 10. pantu (izteiksmes brīvība) un 11. pantu, sūdzējās, ka viņas atlaišana no darba pēc tam, kad viņa kā VAS "Latvijas Gaisa Satiksme" (LGS) Vadības dispečeru arodbiedrības (Arodbiedrība) valdes priekšsēdētāja sagatavoja un nosūtīja satiksmes ministram un LGS kapitāldaļu turētājam vēstuli, kurā tika kritizēta LGS valdes darbība, norādīts uz vairākiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem par gaisa satiksmes dispečeru darba laika uzskaiti un atalgojumu, kā arī paustas bažas, ka dispečeru darba apstākļi apdraud aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti un drošumu, ir pārkāpusi viņas tiesības uz izteiksmes brīvību un tiesību uz biedrošanās brīvību. Tāpat iesniedzēja uzskatīja, ka ir pārkāptas viņas Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās...