TIESU PRAKSE

Senāta Administratīvo lietu departaments 31. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, nosakot, ka pieteicējam kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kurš vienlaikus saņem autoratlīdzību no ārvalsts nodokļu maksātāja, nav piemērojami atvieglojumi par apgādībā esošām personām un nosakot budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (lieta Nr. SKA-161/2022 (A420287118)). Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir nonākusi pie pareiziem secinājumiem, un pieteicēja kasācijas sūdzībā norādītie argumenti par to, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta trešā daļa ir piemērojama tikai attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no mikrouzņēmuma (domājams, ka runa ir par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - redakcijas piezīme), nav pamatoti. Tā kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram galvenā ienākumu gūšanas vieta ir mikrouzņēmums, nav tiesību ienākuma gūšanas vietā iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tam nav arī tiesību uz tām nodokļa apmēru samazinošajām priekšrocībām, kas pienākas nodokļa maksātājam, par kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā. Proti, likumdevējs ir izšķīries...

Senāta Civillietu departaments 31. martā grozīja Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā saistībā ar 2015. gada augustā notikušo nelaimes gadījumu Varakļānu aprūpes centra liftā, kur bojā gāja prasītāju bērns (lieta Nr. SKC-12/2022 (C26171617)). Apgabaltiesas spriedums grozīts daļā par piedzenamā morālā kaitējuma apmēru no Varakļānu novada pašvaldības, nosakot to 40 000 EUR apmērā par labu abiem prasītājiem kopā. Senāts pilnībā pievienojās apgabaltiesas spriedumā un judikatūrā paustajam, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem. Senāts spriedumā piekrita pašvaldības kasācijas sūdzībā minētajam par tiesas nepamatotu atkāpšanos no judikatūras. Apelācijas instances tiesa kaitējuma atlīdzību bija noteikusi katram cietušajam atsevišķi, kas neatbilst judikatūrai, kurā atzīts, ka atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar bērna nāvi piešķirama par konstatētā pārkāpuma faktu, nevis atsevišķi katram ģimenes loceklim par viņu pārdzīvojumiem un ciešanām. Pamatprincips,...

Satversmes tiesa 2022. gada 25. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑25‑03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr. 859) 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim, noteica, ka valsts atlīdzina ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas vienai personai šādā apmērā: 3.1. par sniegtu juridisko konsultāciju – 19,21 euro stundā; 3.2. par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 32,01 euro; 3.3. par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu – 38,42 euro; 3.4. par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 45,53 euro;...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 17. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-334/2022), ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums aprēķināt pieteicējai budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), soda naudu un nokavējuma naudu, jo pieteicēja jaunu transportlīdzekļu piegādēm nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „Baltijas sporta auto” Lietuvas uzņēmumiem izrakstīja rēķinus par piecu jaunu automašīnu piegādi, darījumiem piemērojot PVN 0% likmi. VID, veicot pieteicējai PVN auditu, konstatēja, ka pieteicēja jaunās automašīnas nav piegādājusi rēķinos norādītajiem Lietuvas uzņēmumiem un zināja par iesaistīšanos PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas pārdotos transportlīdzekļus nav saņēmuši pieteicējas izrakstītajos rēķinos norādītie preču pircēji – citas dalībvalsts nodokļu maksātāji –, tāpēc apgabaltiesa pamatoti atzina, ka pieteicēja nepamatoti preču piegādēm piemēroja nodokļa 0% likmi. Turklāt atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam strīdus automašīnas (izņemot vienu) drīz pēc to reģistrācijas Lietuvas valsts reģistros tika atsavinātas Latvijas nodokļu maksātājiem un...

Satversmes tiesa 2022. gada 10. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkts (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) noteica, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, (turpmāk – lielais tirdzniecības centrs) aizliegta veikalu darbība, izņemot šā punkta apakšpunktos norādīto kategoriju veikalus. Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā Nr. C30447519,SKC-52/2022 risina strīdu par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam. Tajā skatīts arī jautājums par nolīgtās darba algas izmaksas pārbaudi, ja starp pusēm pastāv strīds, vai komandējuma nauda bija darba samaksas daļa. Šai lietā kasācijas sūdzības iesniedzējs veicis savus darba pienākumus Kopenhāgenā, Dānijā. Senāts secina, ka tātad ir notikusi darbinieka nosūtīšana un piemērojams Darba likuma 14.2 pants, kas noteic darba devēja pienākumus nosūtīšanas gadījumā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt minimālo dzīves standartu saņēmējvalstī, kā arī segt darbinieka izdevumus, kas saistīti ar nosūtīšanu darbā citā valstī (Darba likuma 14.2 un 76. pants). Veids, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, ir pušu brīvas gribas jautājums, par ko var vienoties darba līgumā, ievērojot, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. A420136617, SKA-37/2021 skar jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonas tiesībām ziedot savai organizācijai un lemt par ziedojuma izlietošanu. Sprieduma tēzēs teikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav paredzēts aizliegums sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Likumā arī nav paredzēts aizliegums organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Tas nozīmē, ja sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona ziedo attiecīgajai organizācijai, šī amatpersona, tāpat kā ikviens cits ziedotājs, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ievērojot nodokļu likumos paredzētos ierobežojumus. Līdz ar to apstāklis, ka ziedotājs ir attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu, pats par sevi nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Tāpēc, konstatējot ziedotāja tiešu vai netiešu saistību ar konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju, ir nevis automātiski jāliedz ziedotājam saņemt nodokļu atvieglojumus, bet gan jānovērtē, vai pēc būtības ir iestājušies priekšnoteikumi...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam atteikts Latvijas kuģu reģistrā nostiprināt īpašuma tiesības uz kuģi (lieta Nr.SKA-24/2022 (A420315616)). Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Latvijas Jūras administrācijā ar iesniegumu par debarkadera (kuģa) ½ domājamās daļas īpašnieka maiņas reģistrāciju, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa atzina, ka šķīrējtiesas spriedums pats par sevi nav uzskatāms par īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu Jūras kodeksa 16. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē. Īpašuma tiesības apliecina tiesu varas sistēmai piederīgas tiesas izdots izpildu raksts, kas izdots pēc tam, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa, tāpat kā Jūras administrācija, neapšaubīja šķīrējtiesas kompetenci spriest par īpašuma tiesību atzīšanu, tomēr, šķīrējtiesas nospriestais ir saistošs valsts iestādēm tikai tad, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu un izdevusi attiecīgu izpildu rakstu. Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka šķīrējtiesas spriedums ir saistošs tikai strīda dalībniekiem. Kuģu reģistrs, kas nav šķīrējtiesas līguma un procesa dalībnieks, jautājumu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – Lietuvas komercsabiedrības UAB „Baltic Engineers” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atteikt pieteicējai saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatāmajā lietā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts neatmaksāt pieteicējai Lietuvas komercsabiedrībai UAB „Baltic Engineers” pievienotās vērtības nodokli, ko tā samaksājusi SIA „DAINA EL”, SIA „KOMUNIKĀCIJU PROJEKTĒŠANAS BIROJS” un SIA „Energy stream” par iekšzemē saņemtajiem ar veikala „IKEA” Rīgā projektēšanu saistītajiem pakalpojumiem. Proti, lietā ir strīds par pieteicējas kā citas dalībvalsts nodokļa maksātājas, kas neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par Latvijā no citām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām saņemtajiem ar nekustamā īpašuma būvniecību saistītajiem pakalpojumiem. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējai šādu tiesību nav, jo tā Latvijā ir veikusi vismaz vienu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu. Apgabaltiesa secināja, ka šā iemesla dēļ pieteicējai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2021. gada 29. decembrī atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pašvaldības SIA Ventspils siltums trīs bijušās darbinieces atzītas par vainīgām apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases (lieta Nr. SKK-66/2021 (11151078510). Ar apelācijas instances tiesas spriedumu divām apsūdzētajām noteikts reāls brīvības atņemšanas sods – attiecīgi uz 2 gadiem un 9 mēnešiem un uz 1 gadu un trīs mēnešiem. Trešajai apsūdzētajai piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, nosakot nosacītu sodu. Tāpat atstāts spēkā ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais pienākums visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri atlīdzināt SIA Ventspils siltums nodarītos zaudējumus 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro. Apsūdzība pašvaldības SIA Ventspils siltums bijušajām darbiniecēm – kasierei, Abonentu daļas vadītājai un galvenajai grāmatvedei – celta par to, ka viņas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā,...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-5/2021 (A43012214)). Ar minēto lēmumu Konkurences padome bija konstatējusi, ka AS „KIA Auto” vairāk nekā desmit gadu garumā, vienojoties ar KIA markas automašīnu izplatītājiem un pilnvarotajiem remontētājiem par noteiktiem garantijas noteikumiem, nepamatoti ierobežojusi auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos, kā arī iespēju uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas. Konkurences padome uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS „Tallinna Kaubamaja” piemēroja sodu 134 514,43 eiro apmērā. Izskatot pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts konstatēja, ka tiesa pamatā vērtējusi tikai to, vai vienošanās uzņēmumu starpā pastāv un šīs vienošanās saturu, proti, tiesa ir analizējusi garantijas noteikumus un pierādījumus, kas šādu vienošanos apstiprina, ietekmi uz konkurenci izsecinot vienīgi no šīs vienošanās satura, atsaucoties uz abstraktiem un teorētiskiem apsvērumiem, kāpēc šāda vienošanās rada ierobežojumus...

Satversmes tiesa 7. janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑06‑01 „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lietā bija apstrīdēta: likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1daļa: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1panta 6.1 daļa: „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Augstāka juridiska spēka norma savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105....

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas (lieta Nr. SKK-97/2021 (15830017116)) atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam celtajā un izsniegtajā apsūdzībā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem. Piemērojot Krimināllikuma normas, sods apsūdzētajam noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. No apsūdzētā valsts labā piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 46 354,72 eiro. Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa tiesiski un pamatoti atzinusi apsūdzēto par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Apgabaltiesa pamatoti spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais, būdams SIA „HND Grupa” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ar tiesībām vienpersoniski pārstāvēt šo uzņēmumu gan darījumos, gan attiecībās ar valsts institūcijām, tīši likumā noteiktajos termiņos pilnā apmērā nenomaksāja nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus, ar to nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Proti, apsūdzētais, būdams atbildīgs par SIA ,,HND Grupa” saistību izpildi pret valsti, atbilstoši normatīvo aktu prasībām...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 15. decembrī konstatēja, ka ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus prasītājam naudas summas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu. Atšķirīgu praksi, pamatojoties uz apgabaltiesu sniegto informāciju, senatoru kopsapulce konstatēja gan jautājumā, vai par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās prasītājam nosakāmas tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas, vai tikai no pamatparāda, kas piedzīts ar spriedumu, gan arī jautājumā, vai prasītāja kā uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus nosakāmas gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi, Civillietu departamenta senatori izskaidroja iztulkojamā normatīvā regulējuma mērķus un atzina, ka par laiku līdz sprieduma izpildei lietas dalībniekam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, kura atmaksa nav notikusi sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī...