TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu. Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot SIA Julianus Inkasso Latvija kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu (lieta Nr. SKA-464/2023) Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021. gada 17. februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 eiro apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās...

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju. Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm. Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (SKA-1/2023 (A420255417)) par Lauku atbalsta dienesta (LAD) neapstiprinātu projektu, ko 2016. gadā SIA Druvnieks (turpmāk - pieteicēja) iesniedza pretendēšanai uz atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam 4. pasākuma „Investīcijas materiālajos aktīvos” ietvaros. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām lietā "SIA Druvnieks pret Lauku atbalsta dienestu", atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Situācijas apraksts Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai LAD pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Kā savā spriedumā iepriekš norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja ir atzīstama par saistītu uzņēmumu ar SIA Dižcildi, jo abu uzņēmumu kapitāla daļu turētājs ir viena un tā pati persona. Lai gan pieteicēja projekta iesniegumu iesniedza laikā, kad SIA Dižcildi bija pasludināta par maksātnespējīgu, būtisks ir fakts, ka pieteicēja tika nodibināta tad, kad SIA Dižcildi jau bija parādsaistības, kuras varēja būt šķērslis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. jūnijā apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteicējai SIA Baltic Container Terminal noteikto muitas parādu, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (lieta Nr. SKA-192/2023 (A420242519)). Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, VID Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA Baltic Container Terminal ir radies muitas parāds. Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis abu pušu kasācijas sūdzības strīdā par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta SKA-3/2023 (A420463113)). Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā pausto, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu. Savukārt daļā, kurā apgabaltiesa atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto papildu soda naudu, spriedums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā bija konstatēti nodokļu pārkāpumi. Tātad lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti pieteicējai piemērojis soda naudu divkāršā apmērā. Senāts norāda, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 1. punkta formulējumam ir jāņem vērā nevis dienesta lēmuma pieņemšanas brīdis, bet gan...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus (lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221)). Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa...