TIESU PRAKSE

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā Nr. SKA‑222/2023; (A420250220), kurā citastarp ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums. Senatoru kolēģijai radās šaubas par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā (EST). Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās...

Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi. KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama. Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu. Lieta (Nr. SKA-147/2023; A420260619) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 6. decembrī, uzklausot procesa dalībniekus. Izskatāmajā lietā ar Ekonomikas ministrijas 2019. gada 3. septembra lēmumu pieteicējai SIA „FORUMS Investīcijas” piemērota energoefektivitātes nodeva 12 639,21 euro. Lēmumā secināts, ka pieteicēja kā lielais elektroenerģijas patērētājs līdz Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajam termiņam – 2018. gada 1. aprīlim – nebija izpildījusi likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā noteiktās prasības: ieviesusi un uzturējusi sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinājusi jau ieviesto vides pārvaldības sistēmu, vai arī veikusi energoauditu. Tādējādi pieteicējai tika noteikts pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu saskaņā ar šā likuma 13. panta otro daļu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt ministrijas lēmumu. Pieteicēja argumentēja, ka 2017. gada 31. maijā tā izbeidza līgumattiecības ar AS „Sadales...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina atcelšanu (lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)). Tiesai lieta jāvērtē no jauna. Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020. gadā par šo īpašumu aprēķināja NĪN par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam. Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu un piešķirt pieteicējam izdienas pensiju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-144/2023 (A420127220)) pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt izdienas pensiju kā dzelzceļa darbiniekam. Ar aģentūras lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt izdienas pensiju, jo nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža. Pieteicējs tam nepiekrita un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija, izdošanu. Lietā ir strīds par Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktā ietvertās apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanas metodes piemērošanu. Senātam lietā bija jānoskaidro, vai pieņemot strīdus normas, Ministru kabinets ir rīkojies Saeimas piešķirtā pilnvarojuma robežās. Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto viedokli lietā, Senāts konstatēja, ka, aprēķinot apdrošināšanas perioda ilgumu, atsevišķos gadījumos, izmantojot noteikumos ietverto aprēķināšanas metodi, personas apdrošināšanas...

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu (lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)). Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu un UR sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai. Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai UR ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts lēmumā...

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu. Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot SIA Julianus Inkasso Latvija kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu (lieta Nr. SKA-464/2023) Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021. gada 17. februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 eiro apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās...

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...