TIESU PRAKSE

Augstākā tiesa ir sagatavojusi un publicējusi tiesu prakses apkopojumu “Muitas lietas un ar muitas lietām saistīti jautājumi (2016.gada septembris – 2023.gads)” Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2016. gada septembra līdz 2023. gadam. Šāds laika periods izvēlēts, lai turpinātu 2017. gadā publicēto tiesu prakses pārskatu „Tiesu prakses apkopojums muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos 2010–2016”). Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem, papildus sadalot tiesību normas pēc dažādiem tiesību jautājumiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Apkopojumam ir divas daļas. Pirmajā daļā sistematizētas atziņas par būtiskiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, Muitas kodeksu (Regula Nr.952/2013 un Regula Nr.2913/92), citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saistībā ar muitas jomu, kā arī Latvijas normatīvajam regulējumam....

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Apgabaltiesa atzina, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. un 3.1. pants pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību, un konkrētajā gadījumā pašvaldības mērķis ir motivēt iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu Limbažu novadā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu. Pieteicējs uzskata, ka pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas nodokļu maksātāji, kuru īpašumā ir dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem, un nodokļu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-4/2024; A43009717), ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai – SIA Depo Diy – uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai. Senāts atzina, ka – lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, apgabaltiesas spriedumā pamatoti konstatēts, ka mazumtirgotāji, tostarp pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tiesa pamatoti vērsusi uzmanību, ka, vērtējot pierādījumus un sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.janvārī, kopsēdē izskatot administratīvo lietu, apturēja tiesvedību lietā par grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam attiecināmiem pienākumiem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam, ja pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „MISTRAL TRANS” – ir apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru iestāde ir piemērojusi pieteicējai soda naudu 5000 eiro apmērā. Dienests uzskata, ka pieteicēja, sniedzot ārštata grāmatvedības pakalpojumus, ir pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Legalizācijas novēršanas likuma subjekts un nav nozīmes tam, ka pieteicēja kārto grāmatvedību tikai trim...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā Nr. SKA‑222/2023; (A420250220), kurā citastarp ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums. Senatoru kolēģijai radās šaubas par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā (EST). Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās...

Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi. KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama. Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu. Lieta (Nr. SKA-147/2023; A420260619) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 6. decembrī, uzklausot procesa dalībniekus. Izskatāmajā lietā ar Ekonomikas ministrijas 2019. gada 3. septembra lēmumu pieteicējai SIA „FORUMS Investīcijas” piemērota energoefektivitātes nodeva 12 639,21 euro. Lēmumā secināts, ka pieteicēja kā lielais elektroenerģijas patērētājs līdz Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajam termiņam – 2018. gada 1. aprīlim – nebija izpildījusi likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā noteiktās prasības: ieviesusi un uzturējusi sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinājusi jau ieviesto vides pārvaldības sistēmu, vai arī veikusi energoauditu. Tādējādi pieteicējai tika noteikts pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu saskaņā ar šā likuma 13. panta otro daļu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt ministrijas lēmumu. Pieteicēja argumentēja, ka 2017. gada 31. maijā tā izbeidza līgumattiecības ar AS „Sadales...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina atcelšanu (lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)). Tiesai lieta jāvērtē no jauna. Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020. gadā par šo īpašumu aprēķināja NĪN par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam. Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu un piešķirt pieteicējam izdienas pensiju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-144/2023 (A420127220)) pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt izdienas pensiju kā dzelzceļa darbiniekam. Ar aģentūras lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt izdienas pensiju, jo nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža. Pieteicējs tam nepiekrita un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija, izdošanu. Lietā ir strīds par Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktā ietvertās apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanas metodes piemērošanu. Senātam lietā bija jānoskaidro, vai pieņemot strīdus normas, Ministru kabinets ir rīkojies Saeimas piešķirtā pilnvarojuma robežās. Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto viedokli lietā, Senāts konstatēja, ka, aprēķinot apdrošināšanas perioda ilgumu, atsevišķos gadījumos, izmantojot noteikumos ietverto aprēķināšanas metodi, personas apdrošināšanas...

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu (lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)). Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu un UR sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai. Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai UR ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts lēmumā...

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...