TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos...

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs. Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 5. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību (ieta Nr.SKK-292/2024 (11904001820)), un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka/pers. A/ likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 177. panta ("Krāpšana") pirmās daļas. Tiesa secinājusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka ar lietā esošajiempierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīts, ka apsūdzētais /pers. A/, iesniedzot valdes loceklim/pers. E/ priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam /pers. D/, apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, /pers. D/ neveiks. Turklāt, lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par 2019. gada aprīli, maiju un jūniju norādīja nepatiesu informāciju, tas ir, ka/pers. D/ norādītajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā, lai gan /pers. D/ šajā laika periodā nekādus darbus neveica. Tiesa konstatējusi,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza. Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā SKA-169/2023 uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīniju izstrādes mērķis un nozīme Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu piemērošanā, kā arī atzīts, ka biedrības patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir piemērojamas NILLTPFN likuma normas. Konkrētajā lietā VID veica NILLTPFN likuma prasību izpildes pārbaudi grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai. Pārbaudes rezultātā VID konstatēja vairākus NILLTPFN likuma pārkāpumus, proti, pieteicēja NILLTPFN likumā noteiktajā termiņā nebija izvērtējusi savas iekšējās kontroles sistēmas aktualitāti, nebija to aktualizējusi, kā arī nebija identificējusi un izpētījusi sešus klientus. VID kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai piemēroja soda nauda 1000 eiro. Kā savu lēmumu pamatojis VID, no NILLTPFN likuma 11.1 panta pirmās un sestās daļas, 18. panta pirmās daļas, 37.2 panta un 25. panta pirmās daļas izriet, ka likuma subjektam jāizpēta klients, tostarp klients jāidentificē, jāpārbauda iegūtie dati un jānoskaidro...

Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr.SKC-356/2024 (C30373022)), kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums. Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas. Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 24. februārī skatītās lietas C-715/20 spriedumā atzinusi, ka darba ņēmējs, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, ir jāinformē par viņa darba līguma uzteikšanas iemesliem, ja pastāvīgā darba ņēmēja gadījumā ir paredzēts pienākums sniegt šādu informāciju. Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram par šiem līguma uzteikšanas iemesliem ir jāpaziņo tikai pastāvīgajiem darba ņēmējiem, apdraud noteikta laika darba ņēmēja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. EST norāda, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts nepamatot uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikšanu, lai gan viņam ir pienākums norādīt šādu pamatojumu gadījumā, kad tiek izbeigts uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Šādā situācijā darba ņēmējam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, netiek sniegta informācija, kas ir svarīga, lai varētu izvērtēt viņa atlaišanas iespējami nepamatoto raksturu un attiecīgā gadījumā izmantot iespēju vērsties tiesā. Tā kā šī atšķirīgā attieksme apdraud pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, valsts tiesai,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (Nr. SKA-261/2024 (A420285221)), kurā personu apvienība prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kas radīti ar Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu komisijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā pieņemtajiem lēmumiem. Senāts atzina, ka atbildētāju tiesā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē kā iestāde ir pieaicināta Jūrmalas pilsētas dome, tomēr tiesas procesā tās vietā piedalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji. Tiesā saņemtajos paskaidrojumos ir argumentēts, ka iestādei mainījies nosaukums. Senāts uzskatīja, ka nav ņemami vērā tādi likumam neatbilstoši apgalvojumi, ka agrākajai iestādei „dome” mainīts nosaukums uz „administrācija”. Dome ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Savukārt iestādes, ko dome izveidojusi pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir administrācija. Senāts skaidroja, ka pašvaldību gadījumā administratīvi procesuālo rīcībspēju īstenot un tādējādi būt par iestādi Administratīvā procesa likuma...

Senāta Civillietu departaments 26. martā izskatīja civillietu (Nr. SKC-81/2024 (C73677021)), kurā ir strīds par nomas maksas piedziņu. Iznomātāja uzskatīja, ka nomniece ir patvaļīgi atteikusies no nomas pirms līgumā noteiktā laika, un prasīja visas nomas naudas samaksu. Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā bija noskaidrojams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās. Tāpat bija pārbaudāms, vai tomēr netika panākta pusēm pieņemama vienošanās nomas līgumu izbeigt pirms termiņa. Līdz ar to Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu par prasības apmierināšanu un lietu nodeva jaunai izskatīšanai. No sprieduma var secināt, ka prasītāja un atbildētāja noslēdza līgumu par lāzera griešanas iekārtas nomu uz nedaudz vairāk nekā pieciem gadiem. Aptuveni pēc gada nomniece paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no nomas līguma. Dienā, kad iekārta tika atdota iznomātājai, nomniece veica pēdējo maksājumu. Iznomātāja pēc kāda laika, kad iekārta jau bija iznomāta citam, prasīja nomniecei samaksāt nomas maksu par laiku līdz nomas līguma termiņa beigām. Civillikuma...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. martā izskatīja lietu (SKA-459/2024 (A43002823)) un atcēla apgabaltiesas lēmumu noraidīt SIA Latvijas Sabiedriskais Autobuss pagaidu aizsardzības lūgumu lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī. Pieteicēja lūgumu iesniedza, jo tai ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Senāts skaidroja, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis ir vērtējams izskatāmās lietas ietvaros. Konkrētajā gadījumā Konkurences padome AS „Liepājas autobusu parks”, SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „Nordeka” darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „Nordeka” vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tiesa ierosināja administratīvo lietu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” iesniedza pagaidu aizsardzības lūgumu. Senāts konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar Konkurences padomes lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl...

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai akcīzes nodokli 319 460,53 eiro. Šajā lietā Senāts skaidro, kā interpretējams nepārvaramas varas jēdziens likuma „Par akcīzes nodokli” 21.panta pirmās daļas kontekstā, proti, cik plašs apstākļu kopums ir jāpārbauda, lai secinātu, ka akcīzes preces ir atbrīvojamas no nodokļa, jo tās ir zudušas nepārvaramas varas rezultātā. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Amber Latvijas balzams” lūdza atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu daļā apmierināja, bet daļā noraidīja. Administratīvā procesa dalībnieki spriedumu pārsūdzēja. Strīda izšķiršanā piemērojamā tiesību norma paredz, ka no nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kas zudušas nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Senāts norāda, ka nepārvaramas varas jēdziens ir tulkojams šauri un tā iztulkošanā jāņem vērā Eiropas...

Augstākās tiesa ir sagatavojusi jaunu tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakses apkopojums Lauku atbalsta dienesta lietās. Senāta judikatūras atziņas 2010. - 2023.” Lietās par lauksaimniecības politikas instrumentu īstenošanu kā atbildētājs bijis pieaicināts Lauku atbalsta dienests, kā arī analizētas lietas, kuras ir saistītas ar atbalsta maksājumiem un kompensācijām par īpašuma tiesību ierobežošanu. Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2010. līdz 2023. gadam. Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Ņemot vērā, ka normatīvais regulējums aplūkotajos jautājumos ir sadrumstalots, turklāt regulējums ir gan Eiropas Savienības regulējuma līmenī, gan Latvijas nacionālā tiesiskā regulējuma līmenī, lietotāju ērtībai ir izveidots detalizēts satura rādītājs. Papildus izveidots arī lietu rādītājs, kurā lietas ir sagrupētas pēc atbalsta...

Augstākā tiesa ir sagatavojusi un publicējusi tiesu prakses apkopojumu “Muitas lietas un ar muitas lietām saistīti jautājumi (2016.gada septembris – 2023.gads)” Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2016. gada septembra līdz 2023. gadam. Šāds laika periods izvēlēts, lai turpinātu 2017. gadā publicēto tiesu prakses pārskatu „Tiesu prakses apkopojums muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos 2010–2016”). Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem, papildus sadalot tiesību normas pēc dažādiem tiesību jautājumiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Apkopojumam ir divas daļas. Pirmajā daļā sistematizētas atziņas par būtiskiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, Muitas kodeksu (Regula Nr.952/2013 un Regula Nr.2913/92), citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saistībā ar muitas jomu, kā arī Latvijas normatīvajam regulējumam....

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Apgabaltiesa atzina, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. un 3.1. pants pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību, un konkrētajā gadījumā pašvaldības mērķis ir motivēt iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu Limbažu novadā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu. Pieteicējs uzskata, ka pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas nodokļu maksātāji, kuru īpašumā ir dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem, un nodokļu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-4/2024; A43009717), ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai – SIA Depo Diy – uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai. Senāts atzina, ka – lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, apgabaltiesas spriedumā pamatoti konstatēts, ka mazumtirgotāji, tostarp pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tiesa pamatoti vērsusi uzmanību, ka, vērtējot pierādījumus un sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās,...