TIESĪBAS

Lai nodrošinātu Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību, Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar, 29. oktobrī, nosūtīja Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt atbildību par necieņas izrādīšanu ģerboņiem, kas iekļauti valsts simbolu kopumā, palielinot naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem un nosakot maksimālo soda apmēru - piecsimt latu. Likumprojektam pievienotajā anotācijā secināts, ka pašlaik spēkā esošajā kodeksā ietvertais administratīvās atbildības regulējums un piemērojamo sodu apmēri valsts heraldisko simbolu jomā neatbilst aktuālajai situācijai. "Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā," uzsvērts anotācijā. Spēkā esošie neadekvāti mazie sodu apmēri (piemēram, suvenīru gadījumā, 20 latu sods par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu) neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu, kā arī nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas. Tādēļ likumprojekts paredz pēc vienotiem principiem noteikt atbildību par...

Konkurences padome (KP) 12.oktobrī pieņēma lēmumu piemērot naudas sodu SIA „Palink” par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA „Rimi Latvia”. Uzņēmumam piemērots naudas sods Ls 25 725 apmērā. Pagājušā gada 4.aprīlī Daugavpils tirdzniecības parka „SOLO” telpas tika atvērts SIA „Palink” pārtikas un ikdienas preču patēriņa veikals IKI. Līdz tam šajā telpās darbojās RIMI lielveikals, tādējādi jaunā veikala atvēršanai bija nepieciešama KP atļauja. Saskaņā ar Konkurences likumu, šādi darījumi, kuru ietvaros viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), ir uzskatāmi par apvienošanos, jo aktīvu lietošanas ieguvējs palielina savu tirgus daļu konkrētajā tirgū. Sods par apvienošanās nepaziņošanu tiek piemērots, jo šāda uzņēmumu rīcība, apvienošanos nepaziņojot, liedz KP efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus. Soda piemērošana arī attur konkrēto un citus uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu veikšanas nākotnē. Izvērtējot notikušo apvienošanās, KP to atzina par atļaujamu...

Lai paātrinātu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs un noregulētu procesuālos jautājumus, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 23.oktobrī, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja Tiesu politikas apakškomisijā sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā. Lietu izskatīšanā plānots plašāk izmantot rakstveida procesu, nosakot, ka pirmās instances tiesa lietu izskata rakstveidā, ja vien lietas dalībnieks neprasa izskatīšanu mutvārdu procesā. Ja tiesa uzskata, ka apelācijas procesā lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešama tiesas sēde, arī otrās instances tiesvedība būs rakstveidā. Savukārt kasācijas instances tiesa lietas izskata rakstveidā, paredz piedāvātie likuma grozījumi. Lai novērstu līdzšinējo praksi, ka tiesas sēdes tiek atliktas, jo procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā, likuma grozījumi paredz procesuālo darbību veikšanu, izmantojot videokonferenci. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols. Likumprojekts paredz atvieglot tiesas sazināšanos ar...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 23.oktobrī, otrajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Grozījumi paplašina Uzņēmumu reģistra (UR) kompetenci, nosakot, ka UR ir tiesības piemērot administratīvo sodu par ziņu un dokumentu nesniegšanu, kā arī par citiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Grozījumi paredz UR iespēju sodīt personas, kuras neievēro normatīvo aktu prasības un nodara kaitējumu komercdarbības videi. Piemēram, UR administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros būs tiesīgs uzlikt naudas sodu komersantam par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu vai iesniegšanu pēc noteiktā termiņa. Kā norāda likumprojekta autori, administratīvās sodīšanas funkcijas nodošana UR ne tikai efektivizēs sankciju piemērošanas mehānismu, bet arī mazinās tiesu noslodzi. Pašlaik šādas administratīvo pārkāpumu lietas izskata un lēmumu par soda uzlikšanu pieņem rajona (pilsētas) tiesa. Grozījumi nosaka kārtību, kā UR nodrošina tāda kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemta nolēmuma izpildi, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai arī ieņemt noteiktus amatus.

Saeimas Juridiskā komisija vakar, 17.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Civillikumā, kas paredz to modernizēt, atsakoties no novecojušām tiesību normām un novēršot Civillikuma neatbilstību vairākiem citiem likumiem. Būtiskas izmaiņas laulību noslēgšanas un šķiršanas regulējumā Grozījumi Civillikumā paredz atteikties no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju - informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt. Izmaiņas noteic, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta - dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā. Laulību noslēgs ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, ja netiks konstatēti likumā noteiktie šķēršļi....

Otrdien, 16.oktobrī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas paredz pastiprināt nosacījumus ieroču atļauju saņemšanai, kā arī nosaka prasības veselības un psiholoģisko īpašību pārbaužu veikšanai. Lai paaugstinātu prasības šaujamieroču nēsāšanai, paredzēts atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kad ieroču nēsāšanas atļaujas izsniedza uz noteiktu termiņu (šobrīd tiek izsniegtas uz nenoteiktu laiku). Likumprojektā paredzēts, ka ieroča nēsāšanas atļaujas izsniegs uz 10 gadiem. Attiecīgi paredzēts papildināt likuma pantus ar normām par ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu. Šāda kārtība dos iespēju Valsts policijai atkārtoti izvērtēt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas nepieciešamību pašaizsardzībai. Likumprojektā tiek arī paredzēts, ka ieroču atļauju pretendentiem, ieroču īpašniekiem un personām, kuras strādā ar ieročiem, būs nepieciešams iziet ne tikai veselības pārbaudes, bet arī atsevišķu psiholoģisko īpašību pārbaudi. Bez tam likumprojekts paredz pienākumu ārstniecības iestādēm ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem no 2014.gada 1.janvāra ievadīt Ieroču reģistrā un Licenču...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA „Izdevīgi pirkumi” uzlikts naudas sods Ls 10 000 apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu. PTAC uzsāka situācijas izpēti, pamatojoties uz patērētāju sūdzībām, no kurām izrietēja, ka patērētājiem, kas minētajās vietnēs ir iegādājušies kuponus par tūrisma pakalpojumu saņemšanu, komersants vienpusēji mainījis ceļojumu maršrutu vai pakalpojumi netika sniegti vispār, kā arī patērētājiem netiek atmaksāta samaksātā pakalpojuma maksa. PTAC līdz 16.oktobrim saņēmis 124 patērētāju sūdzības par SIA „Izdevīgi pirkumi” darbību, no kurām izriet, ka komersants pārdeva un saņēma naudu par tūrisma pakalpojumiem, kas tika piedāvāti kolektīvās iepirkšanās portālos www.orangelife.lv un www.kupon.lv. Pēc kupona iegādes komersants patērētājus informējis par būtiskām izmaiņām tūrisma pakalpojuma aprakstā vai tūrisma pakalpojums tika tehnisku iemeslu vai nepietiekama dalībnieku skaita dēļ atcelts. Patērētāji iesniegtajās sūdzībās norādījuši, ka komersants arī pēc patērētāju pieprasījuma neizsniedza līgumus par tūrisma pakalpojumu sniegšanu. Pat pēc vairākkārtējas vēršanās pie komersanta patērētājiem netika atmaksāta pakalpojuma maksa. Kopā...

Šodien, 11. oktobrī, Rīgā norisināsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu padomes tieslietu ministru sanāksme Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu padomes tieslietu ministru sanāksmē piedalīsies ministri no visām astoņām dalībvalstīm: Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Igaunijas tieslietu ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal), Lietuvas tieslietu ministrs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius), Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska (Beatrice Ask), Somijas tieslietu ministere Anna-Maja Henriksone (Anna-Maja Henriksson), Dānijas tieslietu ministrs Mortens Bedskovs (Morten Bødskov), Norvēģijas tieslietu ministru pārstāvēs valsts sekretāre Astri Osa-Hansena (Astri Aas-Hansen), Islandi - Iekšlietu ministrijas tieslietu direktore Brindisa Helgadotira (Bryndis Helgadottir). Sanāksmes ietvaros Rīgā ir plānots runāt par efektīvu pieeju tiesiskumam, pirmkārt, no iedzīvotāju skata punkta, ar mērķi praksē nodrošināt vienkāršas, pārskatāmas un efektīvi izmantojamas procedūras, tostarp, izvērtējot priekšrocības attiecībā uz moderno tehnoloģiju izmantošanu tieslietu jomā. Otrkārt, no tieslietu sistēmas administrēšanas viedokļa, proti, pārrunājot iespējas, atslogot valsts aparātu un nodrošināt finanšu līdzekļu pārdomātu izlietojumu, būtiski optimizējot procesus. Īpašu uzmanību plānots...

Šodien un rīt (11. un 12.oktobrī) notiks starptautiska konference "Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma", ko organizē Sorosa fonds - Latvija un Rīgas Juridiskā augstskola sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības institūta Tiesiskuma iniciatīvu. Konference pulcēs atzītus cilvēktiesību jomas ekspertus un starptautisko institūciju pārstāvjus no visas pasaules, kā arī Latvijas tiesību nozares profesionāļus. Konferences mērķis ir aplūkot cilvēktiesību piemērošanas tiesiskos aspektus postsociālisma valstīs 20 gadus pēc komunisma sabrukuma. Konferences galvenās tēmas būs postsociālisma tiesiskā telpa, tiesiskuma uztvere un īstenošana, publisko interešu tiesību loma tiesiskuma veidošanā, CIP slepenā ieslodzīto pārvietošana un atbildības jautājums, postsociālisma valstis Eiropas cilvēktiesību standartu gaismā. Konferenci atklās Sorosa fonda - Latvija izpilddirektors Andris Aukmanis, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Džordžs Ulrihs. Kā runātāji konferencē piedalīsies Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra biroja direktora vietniece Bojana Urumova , Atvērtās sabiedrības fonda goda prezidents Arjē Neiers, Vīnes Universitātes Konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību profesors, Ludviga Bolcmana Cilvēktiesību institūta direktors Manfreds...

Tieslietu ministrija sagatavojusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”, kas vakar, 4. oktobrī, pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projektā ietvertais regulējums precizē pašlaik spēkā esošo praksi kārtībai, kādā tiek iemaksāta, atmaksāta un atlīdzināta valsts nodeva. Jaunais regulējums paredz, ka drošības naudu par blakus sūdzību persona iemaksā Tiesu administrācijas depozīta kontā Valsts kasē, bet drošības naudu par kasācijas sūdzību persona iemaksā Augstākās tiesas depozīta kontā Valsts kasē. Lai saņemtu nepareizi iemaksātas (tas ir, gadījumos, kad maksājums veikts, bet attiecīgā darbība tiesu iestādē nav veikta) valsts nodevas summas atmaksu, personai jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par valsts nodevas atmaksu. Ņemot vērā, ka ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā (stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī) ir ieviests jauns maksājums par darbībām tiesu iestādēs – drošības nauda par blakus sūdzību un drošības nauda par kasācijas sūdzību, paredz noteikt kārtību, kādā iemaksā un atmaksā...

Otrdien, 2.oktobrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus „Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi”, kas paredz reģistrēt aizturēto, apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto personu fotoattēlus un noteikt tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī nosaka Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu un iekļaušanas kārtību. Šāda reģistra mērķis ir veicināt personu identitātes noskaidrošanu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, atklāšanai un novēršanai. Reģistrā iekļauto sejas portreta pretskata fotoattēlu kvalitātei būs jāatbilst arī Biometrijas datu apstrādes sistēmas vajadzībām, jo plānots, ka aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu sejas portreta pretskata fotoattēlus Biometrijas datu apstrādes sistēmā varēs iekļaut, izmantojot ne tikai Biometrijas datu apstrādes sistēmas lietotāja saskarnes, bet atsevišķos gadījumos izmantojot starpsistēmu saskarni arī no Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra. Lai nodrošinātu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļauto datu aktualizāciju, informācijas glabāšanas termiņu ievērošanu un novērstu dubulto datu ievadi, ziņas par personas datu maiņu, pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem attiecībā uz aizturētajām, apcietinātajām un...

Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, tajā skaitā par iespēju precizēt Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu un tiesībsargu iekļaut to personu lokā, kuram ir tiesības iepazīties ar krimināllietā esošiem materiāliem. Saeimas Juridiskā komisija šo iniciatīvu nenoraidīja, bet pret to strikti iebilda Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Grozījumi ļautu izvairīties no situācijas, kurās kriminālprocesa virzītāji subjektīvu motīvu vadīti liedz tiesībsargam iepazīties ar krimināllietā esošiem materiāliem, neskatoties uz to, ka Tiesībsarga likums jau šobrīd šādas tiesības tiesībsargam nosaka. Tiesībsarga birojā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības, kurās personas norāda uz iespējamu kriminālprocesa izmeklēšanas nepamatotu novilcināšanu vai apturēšanu (pārtraukšanu), personas brīvības ierobežošanu, kratīšanas nepamatotību un citiem iespējamiem cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumiem kriminālprocesa laikā. Tiesībsargs nevar īstenot likuma noteikto funkciju veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību, ja tiesībsargājošās iestādes tiesībsargam liedz informāciju par kriminālprocesā veiktajām izmeklēšanas darbībām. Galvenā atteikuma atruna ir atsaukšanās uz Kriminālprocesa likuma 375.pantu, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir...

2012. gada 28.septembrī Satversmes tiesas 2. kolēģija ir ierosinājusi lietu "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011. gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam." Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Apstrīdētā normas daļa "Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona vai tās pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu samazināt nodokļu maksātājiem nodokļu revīzijas (audita) rezultātā uzlikto (aprēķināto) soda naudu šajā pantā noteiktajā apmērā, ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu...

Otrdien, 2. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un ar to saistītajos likumos, kas paredz uzlabot un modernizēt mantojuma tiesības. Grozījumi paredz izmaiņas privāto testamentu sagatavošanā. Mantojuma atstājējam tas būs jāsagatavo rakstiski, pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot, informē Tieslietu ministrija. Attiecībā uz tiem, kas nespēj vai neprot parakstīties, regulējums ir paredzēts Notariāta likuma 72.pantā, kurā paredzēts, ka personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. Turklāt arī Bāriņtiesu likuma 74.pants noteic, ka, ja persona neprot vai nevar rakstīt, divu liecinieku klātbūtnē parakstās cita persona, kurai šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi apliecinājuma uzrakstā. Savukārt attiecībā uz tām personām, kuru identitāti nevar noskaidrot, spēkā ir Notariāta likuma 76.pants, kas noteic, ka, ja zvērināts notārs nepazīst...

Piektdien, 28.septembrī, Kultūras ministrija iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, kas apkopoti pēc vairākkārtējām diskusijām starp nozares ekspertiem un ieinteresētajām pusēm, tādējādi tiecoties līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrības intereses, ziņo Kultūras ministrija. Priekšlikumi paredz stiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) uzraudzību un uzliek pienākumu minētajām organizācijām ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu. Likuma grozījumu projekts paredz, ka, nosakot tarifus, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk būs tie jāpamato, ņemot vērā to, kādu mantisku labumu no autordarba gūst tā izmantotājs, šādas izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus. Projektā paredzēts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs obligāti jāpublisko noteiktie tarifi un to pamatojums savās mājas lapās. Tāpat mājas lapās būs jāpublisko arī cita informācija (piemēram, iekasētās atlīdzības sadales noteikumi, gada pārskati u.c.), kas nepieciešama to caurspīdīgas darbības nodrošināšanai. Turpmāk paredzēts...