TIESĪBAS

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...

Vispārīgās Datu aizsardzības regulas 4.panta 2.punkts nosaka, ka apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Līdz ar to fotogrāfijas publicēšana sociālajā tīklošanas vietnē varētu tikt uzskatīta par personas datu apstrādi Regulas tvērumā, informē Datu Valsts inspekcija. Regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tātad, ja kāds personīgos nolūkos veic datu apstrādi, tai skaitā, publicēšanu, tiešsaistes sociālā tīkla...

Datu valsts inspekcija (Inspekcija) informē, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula) neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (VDAR 2.panta 2.punkta “c” apakšpunkts). Arī Regulas 18.apsvērumā paskaidrots, ka Regulu nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona un tā nav saistīta ar profesionālo vai komerciālo darbību. Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 36.pantā ir noteikts, ka Regula neattiecas gan uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces privātīpašuma teritorijā (videonovērošanas kameras) personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām, gan arī uz datu apstrādi, ko veic fiziskās personas, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Ja persona izvieto videonovērošanas kameras savā nekustamā īpašuma teritorijā un veic videonovērošanu tikai savas teritorijas ietvaros, šīm darbībām nav piemērojami Regulas noteikumi. Gadījumos, kad kaimiņa veiktā personas datu apstrāde neietilps Regulas tvērumā, bet persona uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības uz privātumu, ikviena persona saskaņā...

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti. Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. SĀKT APTAUJU

Lai veicinātu ikviena iedzīvotāja informētību par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī nodrošinātu juridisku atbalstu strīdu risināšanā un iespējamo seku novēršanā, līdz 29. maijam darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam ir iespēja saņemt augsti kvalificētu juristu bezmaksas attālinātās juridiskās konsultācijas. Ar juristiem var konsultēties par šādām tēmām: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, cietušo tiesības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju norādītajā laikā, jāzvana uz bezmaksas informatīvo tālruni 116006 vai jāraksta, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku, interneta vietnē www.cietusajiem.lv. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt savu jautājumu! Tāpat vēlams atrasties telpās un nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju. Attālinātās juristu konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums, un izmantojot bezmaksas informatīvo tālruņa 116006 tālruņa infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un darbojas atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam starp Juridiskās...

2020. gada 20. martā Komerclikumā (turpmāk – KCL) spēkā stājās grozījumi, kuri paredz iespēju sabiedrību dalībniekiem, tajā skaitā akcionāriem, piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcēs attālināti (turpmāk – grozījumi).1 Minētie grozījumi pieņemti, lai ļautu organizēt dalībnieku sapulces apstākļos, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi Covid-19 radītās krīzes situācijā. Grozījumos paredzēti trīs veidi, kā dalībnieks var īstenot savas tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē attālināti: nododot balsi rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) pirms dalībnieku sapulces (KCL 214.1 panta pirmā un otrā daļa un 277.1 panta pirmā un otrā daļa); piedaloties dalībnieku sapulcē un balsojot tajā ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem (KCL 214.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 277.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa); piedaloties sabiedrību rīkotajās e-sapulcēs (KCL 214.1 panta sestā daļa un 277.1 panta sestā daļa). Attiecīgi katram no šiem gadījumiem pastāv atšķirīgs regulējums, tādēļ tie ir analizējami atsevišķi. Balsu nodošana pirms dalībnieku sapulces Ikvienam sabiedrības dalībniekam ir tiesības savas...

Satversme paredz ikviena cilvēka tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, informē Tiesībsargs. Sniedzot atbildes uz cilvēku iesniegumiem, kā arī pieņemot lēmumus par dažādu tiesību (piemēram, pensiju, pabalstu, būvatļauju, nodokļu uzrēķinu vai pārrēķinu, vietu bērnudārzā, vai braukšanas atvieglojumu) piešķiršanu, iestādes darbojas publisko tiesību jomā, kuru regulē Administratīvā procesa likums. Kopš 2017. gada 1. marta Administratīvā procesa likums nosaka, ka sarežģītu administratīvu lietu gadījumā pēc cilvēka lūguma, ievērojot tā mantisko stāvokli, valsts vai pašvaldība var apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus. Ja administratīvais process notiek iestādē, tad lēmumu par to, vai apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus un cik lielā apmērā, lemj pati valsts vai pašvaldību iestāde. Savukārt, ja administratīvais process notiek tiesā, tad pēc cilvēka izteikta lūguma jurists vai advokāts var tikt piešķirts pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmuma. Ja administratīvais process ir valsts vai pašvaldību iestādē un cilvēks saprot, ka lieta ir sarežģīta un tāpēc...

Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura mērķis ir atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas likuma nosaukumā minētajās jomās. Likumā ietvertas vairākas normas, kuras šobrīd ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā spēku zaudēs. Likumā paredzēts regulējums par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei, tāpat jauns regulējums būs par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no septiņām...

Lai attālināti izsekotu darbinieku darbam veltīto laiku, uzņēmumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – programmatūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinājumu var izmantot arī ar mērķi aizsargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas programmatūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - regula) prasību perspektīvas, norāda Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja, pievēršoties attālinātā darba režīmā strādājošo personas datu aizsardzības un uzņēmuma datu drošības problemātikai. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lielākiem un biežākiem pārtraukumiem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīgajām vajadzībām un nošķirt darbinieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz privātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam...

Satversmes tiesa 30. aprīlī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: c) lietu nomu.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka...

Ārkārtējās situācijas ievieš izmaiņas līgumtiesisko attiecību pasaulē. Koronvīrusa un ar to saistītās Covid-19 saslimšanas izraisītā pandēmijas un globālā mēroga krīze praksē varētu aktivizēt nepārvaramās varas jeb force majeure klauzulu, kura ir ietverta daļā līgumu. Kuros gadījumos un kāda veida līgumattiecībās varētu būt pamatoti atsaukties uz force majeure, kādi papildu apstākļi jāņem vērā, un uz ko var cerēt uzņēmēji, piemērojot šo klauzulu? Par to saruna ar Evu Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri. Kas ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā, - tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja līgums tiek slēgts brīdī, kad ziņu...

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...

Valdība 14. aprīļa sēdē apstiprinājusi un virzījusi tālāk izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" un ar to saistītos likumprojektus, ar kuriem paredzēts dot iespēju fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un salīdzinošu mazu parādsaistību apmēru noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Kā skaidro likumprojekta autori Tieslietu ministrijā, pašreiz normatīvajos aktos paredzētais fiziskās personas maksātnespējas process daudziem parādniekiem nav pieejams, jo, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Piedevām, ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 eiro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumā noteiktam...

Saeima 3. aprīlī pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz nopietnus soda mērus gan par nepatiesas informācijas sniegšanu, piesakoties uz dīkstāves pabalstu, gan par ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu, epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu par inficēšanos vai kontaktu ar inficētajiem. Izmaiņas paredz, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai fiziskajām personām vai valdes loceklim var uzlikt naudas sodu līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Tāpat kodeksā noteikts ļoti plašas amplitūdas naudas sods par informācijas nesniegšanu saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta - par šādu pārkāpumu paredzēts sods, sākot no desmit eiro līdz pat 2000 eiro. Tāda paša diapazona naudas sods paredzēts arī fiziskām personām...

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 5. aprīlī stājās spēkā grozījumi regulējumā, kas paredz terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī iespēju noturēt kreditoru sapulci attālināti vai rakstveidā. Iepazīstieties ar grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas nosaka jaunu regulējumu maksātnespējas jomā (33.,34.,35.un 36.pants). Iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu Lai nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tiek noteikts, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 6 mēnešus pēc tās beigām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan esošo grozot, var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par 4 gadiem, šobrīd noteikto 2 gadu vietā. Termiņa pagarinājumu iespējams īstenot tikai gadījumā, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un ir sagatavots un iesniegts pieteikums tiesā. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz 4 gadiem un saistībā ar Covid-19...