TIESĪBAS

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu nepilda, bet ar savu rīcību nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu kaitējumu nodarīt arī turpmāk” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-34/2018 7. punktu). Praksē dalībnieka izslēgšana no sabiedrības un tai sekojošā daļu pāreja sabiedrībai izrādījies pietiekami efektīvs konfliktsituācijas starp dalībniekiem risināšanas...

Otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī, lai gan joprojām nav skaidri definēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence. Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas...

Saeima 21.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu. Ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēs ticami izskaidrot izcelsmi mantai, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, un pierādījumi procesa virzītājam dos pamatu pieņēmumam, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tas būs uzskatāms par pierādītu. Likumprojekts izstrādāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Kā skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, šī tiesību norma attiecas tikai uz mantas izcelsmi, un fakts, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā, vēl nepierāda personas vainu. Likumprojekta anotācijā ietverts arī šāds jaunā regulējuma skaidrojums: "Izpildoties būtiskiem priekšnosacījumiem - procesa virzītājs ir savācis pierādījumus („sākuma” pierādījumus (prima facie)), kas ir pietiekami aizdomu izvirzīšanai vai arī personas saukšanai pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (KL 195. pants un KL 314. pants) un vienlaikus ir pierādījis visticamāk mantas (tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu) noziedzīgo izcelsmi, un ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi,...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13. novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-443; A420142517), ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas. Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis VID, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu. Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Aktuālo tiesu praksi darba tiesību jautājumos regulāri žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI analizē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Vēršam uzmanību, ka Kaspars Rācenājs kā lektors piedalīsies arī 29. novembrī rīkotajā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, informējot grāmatvedības speciālistus par jaunāko tiesu praksi darba tiesisko attiecību jomā. Konferences apmeklējumam var pieteikties šeit. Piedāvājam iepazīties ar vienu no šī gada Augstākās tiesas sprieduma iztirzājumu, kas īpaši aktuāls, tuvojoties, valsts svētkiem. Senāts 2019. gada 5. jūlijā taisīja arī spriedumu lietā A420224216, SKA-433/2019, kurā atzina, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts un panta trešā daļa, paredzot atlīdzību par normālo darba stundu samazinājumu svētku dienu dēļ, attiecināma uz visiem darbiniekiem, kuriem darba laiks organizēts summēti. Lietas apstākļi Valsts Darba inspekcija (VDI) veica pārbaudi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (darba devēja) un konstatēja, ka, lai gan tās darbiniece nodarbināta...

Ikvienam, kura dati nonāk valsts rīcībā, ir jābūt pārliecībai, ka tie netiks nepamatoti izmantoti. Šajā ziņā aplūkošana un datu nodošana kolēģim ir uzskatāma par izmantošanu, jo ar šādu rīcību dati ir tikuši „kustināti”, kaut gan tiem būtu vajadzēja būt „netraucētiem”, tā lēmis Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 31. oktobrī, izskatot lietu Nr. A420225316, SKA-1153/2019. Spriedumā arī minēts, ka informācijas sistēmas, kurās dati glabājas, izstrādātas, lai amatpersona varētu efektīvi pildīt tai noteiktos darba pienākumus, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti ātri noskaidrojamos objektīvos apstākļos un, galu galā, lai pieņemtie lēmumi būtu tiesiski. Neielūkoties datos, kas nav saistīti ar amata pienākumu izpildi, ir ne tikai iekšējās ētikas jautājums, bet arī valstiski svarīgs pienākums. Tāpat gadījumā, ja vairākām amatpersonām ir vienādas piekļuves tiesības informācijas sistēmām, katrai amatpersonai šīs tiesības ir jāizmanto tikai savu konkrēto amata pienākumu veikšanai, un ar savām piekļuves tiesībām informācijas sistēmām nav tiesību informāciju nodot citām dienesta amatpersonām. Lietā ir...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 31.oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta fiziskās personas – advokāta klienta – prasība pret zvērinātu advokātu par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistībā ar nekvalitatīvi sniegtiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem (lieta Nr. SKC-316/2019, C33431717). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pēc prasītāja domām, zvērināts advokāts nodarījis prasītājam zaudējumus, nepienācīgi sniedzot prasītājam juridisko palīdzību un pārstāvot viņu vairākās civillietās. Vienā no lietām advokāts neesot izvērtējis prasības pamatotību un nav pārbaudījis publiskajos reģistros pieejamo informāciju par atbildētāja maksātspēju, kā rezultātā prasītājs cēla prasību pret komersantu, kuram jau bija uzsākts likvidācijas process. Savukārt citā lietā advokāts bez brīdinājuma neesot ieradies uz apelācijas instances tiesas sēdi, kurā tam esot bijis jāpārstāv prasītājs. Izskatot lietu pēc būtības, pirmās un otrās instances tiesas zvērināta advokāta klienta prasību noraidīja, spriedumus citastarp pamatojot ar Civillikuma 2318.pantu, kas nosaka, ka vienas personas padoms otrai pats par sevi nenodibina starp pusēm nekādu...

Augstākās tiesas konferencē „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kura tika rīkota oktobra nogalē, senatori secināja, ka tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai. Atgādinām, ka Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības). Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami. Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments....

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-405/2019; 420259216), ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi. Senāts spriedumā norāda, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese, ir viens un tas pats jēdziens. Senāts atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) 3.1.1.apakšpunktā paredzēto samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses. Senāts spriedumā skaidro, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi Senāta judikatūras atziņu sistematizētu apkopojumu par zemes piespiedu nomas jautājumiem “Zemes piespiedu noma. Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam”. Apkopojums papildināts ar Satversmes tiesas atbilstošajām atziņām. Senāta atziņas sakārtotas šādos jautājumos: zemes piespiedu nomas jēdziens un mērķis; piemērojamās tiesību normas un strīdu piekritība; zemes piespiedu nomas līgums; zemes piespiedu nomas līguma priekšmets; piespiedu nomas maksa; puses prasībās par zemes piespiedu nomu. Atgādinām, ka par ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam, un kas paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekiem nomas maksu, pamatojas uz likumu. Šajā darbā, balstoties uz judikatūru, skaidrots, vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maksājams papildus nomas maksai. Tiesas atziņa ir, ka piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu, un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu...

2017.gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kļuva piemērojama Eiropas parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula). Ar regulu radīts jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs un tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā. Jaunais instruments tieši saistīts ar parādu atgūšanas jautājumiem pārrobežu procesā, kas ikdienā skar lielu daļu uzņēmēju. Kādos gadījumos jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments ir noderīgs? 2015. gadā ar Latvijas tiesas spriedumu piedzīts parāds no fiziskas personas par namu apsaimniekošanas un komunālajiem parādiem. Pēc tiesvedības uzsākšanas parādnieks vairākkārtīgi mainījis dzīvesvietu, šobrīd viņa dzīvesvieta un ienākumu gūšanas vieta ir Vācijā. Piedziņa Latvijā nav iespējama, jo nav aktīvu vai mantas. No publiskajiem reģistriem konstatēts, ka parādnieks Latvijā izvairās arī no uzturlīdzekļu maksājumiem. Neliels...

Senāta Civillietu departamenta 27. septembrī pieņēmis spriedumu lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, kurā izskatīts strīds par līgumsoda un likumosko procentu piedziņu saistībā ar to, ka uzņēmumam laikus nav veikti maksājumi par sniegto pakalpojumu. Šī lieta atzīta par judikatūru - tiesām turpmāk līdzīgi būs jālemj līdzīgās lietās. Konfliktā iesaistītās puses nevarēja vienoties, kā jānorēķinās par pakalpojumu, ja tas nav sniegts līgumā norādītā laikā. Pakalpojumu sniedzējs vainoja pasūtītāju par maksājumu kavējumu, savukārt pasūtītājs nebija iepriekš apmierināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, kā dēļ tika slēgts otrs līgums ar jaunu termiņu. Apelācijas instances tiesa bija kļūdaini aprēķinājusi piedzenamos maksājumus un termiņus, no kuriem maksājami līgumsods un likumiskie procenti. Tāpēc apelācijas instances tiesas spriedums daļā par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu Senāts nolēma atcelt, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi. Senāts savos secinājumos norādījis, ka, atbilstoši Civillikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, vairākos Civillikuma pantos, tostarp līgumsodu regulējošās normās,...

Civillikumā tiesību aizsardzība pašpalīdzības ceļā ir noteikta vairākos veidos, tajā skaitā, kā aizturējuma tiesību īstenošana. Kā vispārīgs noteikums, aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata konkrētos gadījumos (piemēram, attiecībā uz nomu, īri u.c. gadījumos) un tās ir tiesības realizēt, ja izpildās visi likumā noteiktie priekšnoteikumi. Šī raksta ietvaros lielākoties tiks analizētas aizturējuma tiesības komercdarījumos. Aizturējuma tiesību institūtu galvenokārt regulē Civillikums, kas paredz vispārīgu regulējumu un būs attiecināms uz dažāda veida tiesiskajām attiecībām, gan juridisku, gan fizisku personu starpā, savukārt, Komerclikums satur speciālās normas un būs attiecināms uz komercdarījumiem komersantu starpā. Aizturējuma tiesības attiecībā uz pārvadājamo kravu paredzētas arī Jūras kodeksa 131. un 212. pantā. Jāievēro, ka, ja likums to tieši neparedz, aizturējuma tiesība nebūs piemērojama. Piemēram, citu starpā, svešas lietas aizturējuma tiesību kā tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja kāda no pusēm nav izpildījusi saistības, nenoteic arī Konvencija par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas reglamentē pirkuma-pārdevuma līgumu slēgšanu, pircēja un pārdevēja tiesības un...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. septembrī ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. A420397914, SKA-20/2019, kurā skatīts jautājums par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamās un neapliekamās kompensācijas par darba brauciena izdevumiem daļas noteikšanu. Senāts lēma, ka ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr. 969) noteiktās kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksu darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem. Situācijas apraksts Lieta ierosināta pēc SIA „ITF Europe” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2014. gada 6. oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 23. maija spriedumu. Lietā ir strīds par noteikumu Nr. 969 42. punkta piemērošanu. VID ir konstatējis, ka pieteicējas darbiniekiem, dodoties darba braucienos, par katru darba brauciena dienu tiek aprēķināti papildu izdevumi dienas naudas apmērā, kā to paredz noteikumu Nr. 969 42. punkts, bet...