TIESĪBAS

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi Senāta judikatūras atziņu sistematizētu apkopojumu par zemes piespiedu nomas jautājumiem “Zemes piespiedu noma. Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam”. Apkopojums papildināts ar Satversmes tiesas atbilstošajām atziņām. Senāta atziņas sakārtotas šādos jautājumos: zemes piespiedu nomas jēdziens un mērķis; piemērojamās tiesību normas un strīdu piekritība; zemes piespiedu nomas līgums; zemes piespiedu nomas līguma priekšmets; piespiedu nomas maksa; puses prasībās par zemes piespiedu nomu. Atgādinām, ka par ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam, un kas paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekiem nomas maksu, pamatojas uz likumu. Šajā darbā, balstoties uz judikatūru, skaidrots, vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maksājams papildus nomas maksai. Tiesas atziņa ir, ka piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu, un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu...

2017.gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kļuva piemērojama Eiropas parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula). Ar regulu radīts jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs un tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā. Jaunais instruments tieši saistīts ar parādu atgūšanas jautājumiem pārrobežu procesā, kas ikdienā skar lielu daļu uzņēmēju. Kādos gadījumos jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments ir noderīgs? 2015. gadā ar Latvijas tiesas spriedumu piedzīts parāds no fiziskas personas par namu apsaimniekošanas un komunālajiem parādiem. Pēc tiesvedības uzsākšanas parādnieks vairākkārtīgi mainījis dzīvesvietu, šobrīd viņa dzīvesvieta un ienākumu gūšanas vieta ir Vācijā. Piedziņa Latvijā nav iespējama, jo nav aktīvu vai mantas. No publiskajiem reģistriem konstatēts, ka parādnieks Latvijā izvairās arī no uzturlīdzekļu maksājumiem. Neliels...

Senāta Civillietu departamenta 27. septembrī pieņēmis spriedumu lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, kurā izskatīts strīds par līgumsoda un likumosko procentu piedziņu saistībā ar to, ka uzņēmumam laikus nav veikti maksājumi par sniegto pakalpojumu. Šī lieta atzīta par judikatūru - tiesām turpmāk līdzīgi būs jālemj līdzīgās lietās. Konfliktā iesaistītās puses nevarēja vienoties, kā jānorēķinās par pakalpojumu, ja tas nav sniegts līgumā norādītā laikā. Pakalpojumu sniedzējs vainoja pasūtītāju par maksājumu kavējumu, savukārt pasūtītājs nebija iepriekš apmierināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, kā dēļ tika slēgts otrs līgums ar jaunu termiņu. Apelācijas instances tiesa bija kļūdaini aprēķinājusi piedzenamos maksājumus un termiņus, no kuriem maksājami līgumsods un likumiskie procenti. Tāpēc apelācijas instances tiesas spriedums daļā par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu Senāts nolēma atcelt, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi. Senāts savos secinājumos norādījis, ka, atbilstoši Civillikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, vairākos Civillikuma pantos, tostarp līgumsodu regulējošās normās,...

Civillikumā tiesību aizsardzība pašpalīdzības ceļā ir noteikta vairākos veidos, tajā skaitā, kā aizturējuma tiesību īstenošana. Kā vispārīgs noteikums, aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata konkrētos gadījumos (piemēram, attiecībā uz nomu, īri u.c. gadījumos) un tās ir tiesības realizēt, ja izpildās visi likumā noteiktie priekšnoteikumi. Šī raksta ietvaros lielākoties tiks analizētas aizturējuma tiesības komercdarījumos. Aizturējuma tiesību institūtu galvenokārt regulē Civillikums, kas paredz vispārīgu regulējumu un būs attiecināms uz dažāda veida tiesiskajām attiecībām, gan juridisku, gan fizisku personu starpā, savukārt, Komerclikums satur speciālās normas un būs attiecināms uz komercdarījumiem komersantu starpā. Aizturējuma tiesības attiecībā uz pārvadājamo kravu paredzētas arī Jūras kodeksa 131. un 212. pantā. Jāievēro, ka, ja likums to tieši neparedz, aizturējuma tiesība nebūs piemērojama. Piemēram, citu starpā, svešas lietas aizturējuma tiesību kā tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja kāda no pusēm nav izpildījusi saistības, nenoteic arī Konvencija par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas reglamentē pirkuma-pārdevuma līgumu slēgšanu, pircēja un pārdevēja tiesības un...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. septembrī ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. A420397914, SKA-20/2019, kurā skatīts jautājums par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamās un neapliekamās kompensācijas par darba brauciena izdevumiem daļas noteikšanu. Senāts lēma, ka ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr. 969) noteiktās kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksu darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem. Situācijas apraksts Lieta ierosināta pēc SIA „ITF Europe” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2014. gada 6. oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 23. maija spriedumu. Lietā ir strīds par noteikumu Nr. 969 42. punkta piemērošanu. VID ir konstatējis, ka pieteicējas darbiniekiem, dodoties darba braucienos, par katru darba brauciena dienu tiek aprēķināti papildu izdevumi dienas naudas apmērā, kā to paredz noteikumu Nr. 969 42. punkts, bet...

Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un negodprātīgu komercdarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns šomēnes tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Lai identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp UGFA un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim. Tieslietu ministrs norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”. Tieslietu ministrija (TM) mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus...

(ES Tiesa) pirmā palāta 2017. gada 23. novembrī izskatīja lietu C‑246/16, kurā izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā starp Enzo Di Maura un Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale di Siracusa (Ieņēmumu dienesta Sirakūzu provinces direkcija, Itālija; turpmāk tekstā – nodokļu administrācija) par 2004. taksācijas gada nodokļu paziņojumu, kurā ir paredzēts PVN bāzes samazinājums sakarā ar parādnieka maksātnespējas atzīšanu. Šis spriedums varētu būt nozīmīgs arī Latvijas nodokļu maksātājiem un attiecīgi arī Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas tiesām. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi Pēc tam kad viens no klientiem, kurš nebija apmaksājis rēķinu 35 000 eiro apmērā, tika atzīts par maksātnespējīgu, E. Di Maura atbilstoši šai summai samazināja PVN bāzi. Nodokļu administrācija šo korekciju uzskatīja par nepamatotu, argumentējot, ka to varot darīt, vienīgi noslēdzoties neveiksmīgai maksātnespējas procedūrai vai individuālai izpildprocedūrai, t.i., līdzko ir gūta pārliecība, ka parāds netiks atmaksāts, nevis uzreiz pēc sprieduma, ar kuru tikai atzīta maksātnespēja, kā tas bija E. Di Maura...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 17.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, liedzot atskaitīt priekšnodokli par darījumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Konkrētajā lietā bija izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto jautājumu šajā lietā, atzina, ka Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168.panta „a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai atteiktu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli, ar to vien, ka preču iegāde ir notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ka nodokļa maksātājs attiecīgās preces ir ieguvis tādas personas noliktavā, kas ietilpst šajā ķēdē, bet kas nav persona, kura rēķinā ir norādīta kā piegādātājs, nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apkopojis un publiskojis tiesu praksi būvniecības lietās. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi laikā no 2013. līdz 2018.gadam, izņemot tie nolēmumi, kuru aktualitāte zudusi saistībā ar jaunā būvniecības regulējuma spēkā stāšanos.Kā zināms, 2014.gadā stājās spēkā jauns Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā subjektīvās un sabiedrības tiesības iebilst pret būvniecību atļaujošo administratīvo aktu, tiesas kontrolei pakļautie būvniecības procesā pieņemtie lēmumi, būvniecību atļaujošā administratīvā akta tiesiskuma novērtējums, kā arī patvaļīgas būvniecības institūts. Kopumā apkopojumā iekļautas atziņas no 166 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem. Apkopojumu sagatavoja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīdzes Santa Savina un Dārta Ūdre sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoriem. Autores vērš uzmanību, ka apkopojumā katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem, kā arī atsevišķām atziņām, kurās interpretētas konkrētas būvniecību regulējošās tiesību normas, pievienotas attiecīgās normas. Savukārt atziņu virsraksti veidoti tā, lai iezīmētu...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Soho Group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods par līguma nosacījumiem, kredīta kopējās izmaksās iekļaujot kredīta pagarināšanas izmaksas. Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, tostarp, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 3.panta „g” apakšpunktā norādītajā jēdzienā „kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem. Konkrētajā lietā izšķirams, vai kredīta kopējās izmaksās patērētājam ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tātad jautājums...

Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar PVN apliekamajā vērtībā nav ietverami, secinājis Senāta Civillietu departaments, pieņemot spriedumu lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019. Lai atzītu, ka nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ietilpst ar PVN apliekamajā vērtībā, ir nepieciešams konstatēt, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir cieši saistīts ar sniegto zemes nomas pakalpojumu. Atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” šā nodokļa objekts ir: zeme; ēkas vai to daļas; saimnieciskā darbībā izmantojamās inženierbūves (sk. šā likuma 1.pantu). Savukārt nodokļa maksātāji ir Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskā valdījumā vai – likumā noteiktajos gadījumos - lietošanā ir nekustamais īpašums Latvijā. Par valstij piederošo nekustamo īpašumu nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā...

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši...

Transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, atzinusi Datu valsts inspekcija. Rīgas Administratīvā rajona tiesa 10. septembrī noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018. gada 23. maija lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres. Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai. Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena...

Parādnieka pienākumi fiziskas personas maksātnespējas procesā tikuši precizēti otrdien, 3. septembrī, valdībai pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā. Lai stātos spēkā, likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā. Grozījumi precizē, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Tieslietu ministrijas ieskatā pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Likumprojektā ietvertās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu. Ņemot vērā iespējamo negatīvo...

Augstākā tiesa aktualizējusi Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Tajā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, un tas veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums, kurā bija apkopota tiesu prakse par 2017. un 2018. gadā skatītajām lietām, papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā šobrīd iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu. Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta...